Nemiera karogs
Gluži vai
lielķibelei spītējot, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iestājeksāmenos
valdīja nepieredzēts konkurss un pirmajā kursā tika uzņemts rekordskaits
studentu – 290. Turklāt gandrīz divas trešdaļas no viņiem par maksu. Bet tas
nenozīmē, ka LSPA iebridusi zelta upē.
Jau divreiz pa 100
dienām rektora amatā aizvadījis Jānis Žīdens, kurš, šo darbu uzsākot,
teica: „Jāreorganizē un
jāturpina."
– Kļuvāt par
rektoru šāgada pirmajā darbdienā, kad augstskolas budžets tika samazināts par
700 tūkstošiem latu. Kā ir tagad?
– Šim gadam mūsu
budžets tika plānots mazliet lielāks par 2 miljoniem. Janvārī no tā pazaudējām
vienu trešdaļu. Vēl pavasarī algām un nodokļiem mums bija nepieciešami 150 tūkstoši
mēnesī, tagad visam otrajam pusgadam atstāti 365 tūkstoši. Pēc likuma
atlaistajiem darbiniekiem mums vēl jāizmaksā kompensācija un atvaļinājuma
nauda, un reāli naudas atliek pavisam maz.
– Dzīvosiet?
– Jā, tas ir tas
jautājums… Dzīvosim?… Akadēmijā strādāt lielākoties paliek tikai mūsu ievēlētie
docētāji, ar daudziem darbu savienotājiem līgumattiecības uz otro pusgadu vairs
nav pagarinātas. Tomēr lēšam, ka līdz gada beigām algām un nodokļiem aptuveni
40 tūkstošu pietrūks. Nerunājot nemaz par komunālajiem maksājumiem.
Labā ziņa ir tāda,
ka uzņēmām krietni vairāk studentu maksas grupā. Tāds konkurss kā šovasar,
šķiet, nav bijis gadus divdesmit. Uz 100 budžeta vietām pieteicās 428
reflektanti. Papildus 190 studentus uzņēmām par maksu. Bet nelaime tā, ka
faktiski šī nauda jau izlietota, nokārtojot visas parādsaistības
– Janvārī
norādījāt, ka akadēmijā tikai 20 procenti studentu mācās par maksu, ka viņu
skaits būtiski jāpalielina. Tātad šis uzdevums izpildīts ar uzviju!
– Jā, mums nekad
agrāk pirmajā kursā nav bijušas deviņas mācību grupas.
– Kas pievelk
studētgribētājus? Visi taču zina, ka skolotājiem algas samazina, skolas slēdz
ciet, sporta skolu nākotne arī ir neskaidra!
– Vairāki faktori.
Ja skolēnam dvēsele piesieta sportam, viņš nāk pie mums. Pēc tik un tā
principa. Galu galā krīze nebūs mūžīga, un ļoti ceram, ka, šiem jauniešiem
studijas beidzot, dzīve atkal būs kļuvusi normāla. Mēs jau negatavojam tikai
skolotājus un trenerus vien, arī menedžerus un fizioterapeitus, kas var strādāt
privātpraksēs.
Iespējams, mūsu
studentu skaitu palielināja arī Policijas akadēmijas likvidēšana. Tie
vidusskolu abiturienti, kuri orientēti uz aktīvu dzīvesveidu un kuriem ikdienā
nepieciešams vairāk adrenalīna, redzēja, ka viņi savus sapņus var īstenot arī
ar LSPA palīdzību. Veiksim jauno studentu aptauju, varbūt atklāsies arī kādi
citi negaidīti argumenti.
– Kā šie 290
pirmkursnieki tiek sadalīti pa profesijām?
– Vairāk nekā puse
– 150 studenti vēlas kļūt par treneriem. Pēc skaita nākamie ir fizioterapeiti,
kam seko menedžeri un skolotāji. Un neizzudīs ne skolas, ne sporta skolas. Tās
paliks un pēc kāda laika atkal sāks attīstīties. Jāpārdzīvo tikai šis grūtais
periods.
– Kuru sporta
veidu pārstāvji dominē?
– Tie, kas arī
valstī ir populārākie – basketbols, futbols, vieglatlētika. Bet, sadarbojoties
ar federācijām, mēs varam sagatavot speciālistus arī visai maz izplatītos
sporta veidos.
– Stājoties
amatā, teicāt, ka LSPA gatavojas reorganizēt savus studiju plānus.
– Līdz 2010. gada
31. decembrim mums jāveic pārakreditācija. Tuvākajā laikā ministrijai
iesniegsim grozījumu plānu. Līdz šim pie mums jāstudē pieci gadi: trīs, lai
apgūtu akadēmisko bakalaura studiju programmu, un divi – profesionālajā studiju
programmā. Pāriesim uz četriem gadiem, pēc kuriem absolvents jau būs bakalaurs
ar kvalifikāciju. Vēl viens jaunums – tiek veidota sporta psihologa studiju
programma.
– Dzirdētas
runas, ka sporta veidu specializācijās samazinoties nodarbību skaits?
– Šīs baumas
palaida neinformēti komentētāji vieglatlētikas pasaules čempionāta laikā.
Jāsaprot, ka mēs mācām gan skolotājus, gan trenerus. Skolotāju izglītības
pamatā ir sporta stundas standarts. Ir viens vieglatlētikas kurss skolotājiem
un pavisam cits, daudz padziļinātāks – treneriem. Viņiem nodarbību
specializācijā kļūs daudz vairāk. Pēc pārakreditācijas ar to viņi nodarbosies
divus gadus no vietas.
– Lai attīstītu
sporta zinātni, cerējāt piesaistīt Eiropas savienības struktūrfondu līdzekļus.
– Strādājam pie
trim projektiem. Viens no tiem – doktorantūras projekts – jau ir akceptēts.
Divdesmit mūsu doktoranti saņems labas stipendijas, kas 3. un 4. kursā pat
pārsniedz profesora algu. Tas nozīmē, ka viņi varēs ne tikai nodoties savam
zinātniskajam darbam, bet viņu pienākums ir arī docēt – pasniegt, nodot savas
zināšanas studentiem – bakalauriem, maģistriem. Tas ir liels atbalsts. To
izmantojot, mēs dibinām sporta spēļu zinātnisko centru. Šī niša nav aizpildīta.
Ar individuālajiem sporta veidiem strādā LOV. Olimpisko sporta spēļu
federācijas to dara katra pēc savām iespējām un saprašanas. Mums jau ir
vairākas iekārtas, kas paredzētas tieši sportspēļnieku funkcionālās,
psiholoģiskās sagatavotības izpētei. Ar šo aparatūru šajā centrā mūsu
doktoranti arī varēs strādāt. Turklāt šāds centrs, kas darbojas mācību iestādē,
ļaus piesaistīt vēl citus ES projektus.
– LSPA nav
vienīgā augstskola Latvijā, kurā var iegūt sporta pedagoģisko izglītību. Ir
konkurenti.
– Nelielā skaitā
sporta skolotājus gatavo LU, senas tradīcijas ir Daugavpils universitātei,
nesen deju un sporta skolotāja sagatavošanas programmu atvēra Liepājā… Bet pa
visām šīm augstskolām kopā būs grūti atrast kaut dažus doktorus sporta jomā.
Mums ir vairāk nekā 40 doktoru, aptuveni divdesmit tieši sporta jomā, šovasar
vēl trīs sekmīgi ieguva šo grādu.
Diemžēl dzirdēti izteicieni,
ka mūs kāds sev grib pievienot, jo valstī augstskolu esot par daudz. Tam var
piekrist, jo deviņdesmitajā gadā Latvijā bija desmit valsts augstskolas, tagad
ir divdesmit. Bet tas nenotika uz mūsu rēķina. Mēs darbojamies jau 88 gadus un
balto karogu pacelt negrasāmies.
– Jums jau
pašiem arī ir savas intereses. Par Murjāņu Sporta ģimnāziju, piemēram…
– …Arī par
Latvijas Sporta muzeju, kas beidz pastāvēt kā valsts aģentūra. Būtu loģiski, ja
tas nonāktu mūsu paspārnē. Galu galā mums ir studiju kurss – sporta vēsture,
kas daļēji tiek īstenots šajā muzejā.
Par Murjāņiem jau
runājam pusgadu. Tas tiešām arī ir ļoti sarežģīts jautājums. Tur ir vidusskola,
kurā algas visu mācību priekšmetu skolotājiem tiek maksātas no sporta budžeta,
ir nesakārtotas vēl citas saimnieciskas lietas. Neapšaubāmi, Murjāņi Latvijas
sportam ir vajadzīgi. Mēs varētu piedalīties, tur īstenojot savu akreditēto
pirmā līmeņa profesionālo programmu. Vēl divus gadus pēc vidusskolas beigšanas
tur varētu apgūt specialitāti un trenēties gan murjānieši, gan arī citu skolu
abiturienti, kas savu dzīvi saista ar sportu. Nopietnāks pasākums būtu dibināt
koledžu. Protams, valstij šobrīd tam naudas nav. Bet varētu pavērties iespēja
saņemt līdzekļus no ES struktūrfondiem.
– Kā šāda
koledža būtu sajūgta vienā sistēmā ar LSPA?
– Pēc koledžas
uzreiz varētu iestāties bakalaura profesionālās programmas otrajā, varbūt pat
trešajā kursā.
– Vēl rūpējaties
par treneru kvalifikācijas celšanu…
– Ja, nule
apstiprināts visai plašs mūsu projekts. Vienīgā problēma, ka darbi jau iesākti,
bet nauda būs pēc mēnešiem trim. Ir cerība atrast līdzekļus, lai vēl šoruden
vismaz par 100 tūkstošiem uzlabotu mūsu pagalam nolietoto infrastruktūru. Ir
daudz darbu, kurus plānojam, kam aktīvi gatavojamies, sākot ar to, ka pavasara
pusē Rīgā organizēsim plašu Baltijas sporta zinātnieku konferenci
– Vēl nāk
rudens, ziema, apkure…
– Jā, paralēlās
komunālās problēmas. Mierīgi pastrādāt nav lemts.
Dainis CAUNE
Jānis Žīdens
LSPA rektors,
pedagoģijas zinātņu doktors, profesors
Dzimis: 1970. gada 14. janvārī Ludzā
Izglītība: Ludzas vidusskola (1988. g.), LSPA (1993. g.),
LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūra (1996. g.), stažējies
vairākās ārzemju augstskolās
Darba pieredze: Rīgas JHSK handbola treneris (1989.-1996. g.),
RPIVA sporta katedras vadītājs (1995.-1997. g.), Latvijas junioru handbola izlases
galvenais treneris (2004.-2008. g.), Latvijas vīriešu handbola izlases
galvenais treneris (2002.-2003. g.), kopš 1992. gada docētājs LSPA Sporta spēļu
katedrā, LSPA Studiju daļas vadītājs (2000.-2009. g.), 32 publikāciju autors,
četru grāmatu līdzautors, Latvijas Handbola federācijas valdes loceklis
Ģimenes
stāvoklis: precējies
Vaļasprieks: fizisks darbs laukos
