Neteipojam modi
Sports nav
atraujams no medicīnas. Pekinas spēlēs saaukstēšanās vīruss no cīņas izsita
olimpisko vicečempionu Vadimu Vasiļevski, trauma skrejceļā neļāva parādīties
Staņislavam Olijaram. Par mūsu mediķu darbu Sports iztaujā LOV
galveno ārsti Līgu Cīruli.
– Cik liela
Pekinā bija jūsu komanda?– Par vienu
speciālistu vairāk nekā iepriekšējās spēlēs Atēnās – trīs ārsti un trīs
fizioterapeiti.Sāksim ar pozitīvo.
Neviens nesūrojās par aklimatizācijas problēmām. Bijām pareizi izrēķinājuši.
Turklāt tika izmantotas divas metodes. Vieni, piemēram, šķēpmetēji izgāja
vairāk nekā desmit dienas ilgu pilnu aklimatizācijas kursu, otri ieradās tieši
uz startu – kā modernā pieccīņniece Jeļena Rubļevska, BMX braucēji un soļotāji.Neviens nesūdzējās
arī par karstumu vai tā radītajiem krampjiem. Izņemot Staņislavu Olijaru. Bet
šo gadījumu īpaši nevaru komentēt, jo viņš ar mums nekonsultējās.– Kas Stasim
īsti atgadījās?– Iesildoties
augšstilba priekšpusē divās vietās plīsa muskuļu šķiedras.
– Kāds tam sakars
ar krampjiem?
– Vispirms muskuli
sarauj krampis, pēc tam tas var plīst.
– Kas izraisa
krampjus?
– Karstums un
dehidratācija, organisma atūdeņošanās, sāļu trūkums. Bet tā kā visi godprātīgi
ievēroja mūsu ieteikumu – izdzert litru īpaša sālsūdens, magnija, kalcija un
kālija maisījuma dienā -, tad problēmu nebija.
– Vai Olijaram
tā ir smaga trauma?
– Tā ir akūta,
sāpīga trauma, ar kuru nav iespējams startēt. Turklāt vajadzīga diezgan ilga
rehabilitācija.
– Jeļena
Rubļevska, iesildīšanās laukumā cenšoties dabūt pie kārtības iepriekšējās
jātnieces niķos palaisto zirgu, dabūja izjust pakavu smagumu…
– Par laimi, zirgs
juta, ka zem kājām ir kaut kas dzīvs, un neuzspieda līdz galam. Protams, zilums
bija pa visu cisku, bet tas ir tikai virspusējs asinsizplūdums, tomēr trīs
kilometru krosu noskriet viņa varēja.
– Bija bažas par
kādu atlētu jau pirms spēlēm?
– Nelielas par
desmitcīņnieku Jāni Karlivānu, kurš pēc pleca operācijas visās disciplīnās tā
īsti nebija startējis. Diemžēl tās piepildījās.
Lielākās raizes
bija par karstumu, bet tas nebija tik traks, kā gaidīts.
– Un nebija arī
smoga?
– Tieši tā. Turklāt
par karstumu neviens īpaši nesūdzējās.
– Denisam
Čerkovskim ilgstošā diēta nenovājināja spēkus?
– Diemžēl viņa
organisms ne visu ņem pretī. Ēdienkarte no tā pieņemamā mazumiņa sastādīta tā,
lai ķermenis visu nepieciešamo dabūtu. Kad Deniss diētu ievēro, viņš jūtas
normāli.
– Tātad
salīdzinoši zaudējumu šajās spēlēs ir maz.
– Bet tie ir
sāpīgi. Olijaram, Rubļevskai, Vasiļevskim…
– Ščerbatiham?
– Jā, fiziski un
psiholoģiski viņš bija teicamā formā.
– Cik lielu
uzmanību mūsējiem pievērsa dopinga kontrolieri?
– Pirms starta bija
divas kontroles – Miļkevičam un Štrombergam. Pēc finiša – visiem medaļniekiem.
– Atbildes
zināmas?
– Tās tika sniegtas
24 stundu laikā.
– Pekinas
subtropu klimatā jūs sportistus peldinājāt ledus vannās!
– Tās bija ļoti
noderīgas sīko traumu profilaksē.
– Kāda ir šīs
procedūras būtība?
– Liela slodze
muskuļos rada mikroskopiskus asinsizplūdumus. Aukstajā vannā, kurā desmit grādu
temperatūrā jāiztur vismaz astoņas minūtes, tie izzūd, un muskulis ļoti ātri
atjaunojas.
– Šāda iekārta
jūsu rīcībā bija pirmo reizi?
– Šī austrāļu
metode ir zināma gadus septiņus, astoņus. Šo iekārtu pērn pasūtījām pirmo reizi,
un tā tika atvesta tieši uz Pekinu.
– Dakteri spēlēs
ir fonā, aiz muguras. Mēs jūs redzam tikai tad, kad notiek kaut kas traģisks.
Kāda ir jūsu ikdiena?
– Katram sportistam
sacensību laikā blakus vienmēr ir ārsts vai fizioterapeits. Darbdiena sākas
sešos. Jāsagatavo dzērieni un pats sportists, jāuzliek teipi, jāiedod kāds
enerģētisks dzēriens, jāaprunājas un tad visu laiku viņš jātur acīs. Ja kas,
skrien un dari. Tev līdzi ir pamatpakete, būtībā čemodāns, kurā ietilpināts viss,
kas vien var noderēt, ja kas notiek – sākot no vēdergraizēm vai galvassāpēm un
beidzot ar nepatīkamām traumām.
Ap deviņiem,
desmitiem sportisti nāk mājās un nodarbojas ar atjaunošanās procedūrām.
Masāžas, dažādi kokteiļi, aukstās vannas, sarunas, kas arī nav mazsvarīgas.
Katram atlētam ir sava uzticības persona, kam savu sāpi uzticēt…
– Teipi… Tie
šajās spēlēs izskatījās gandrīz kā modes eksesuāri!?
– Nē, tas nav
nekāds tukšs psiholoģisks gājiens. Tā ir Āzijā radīta metode, kas strauji
iesoļojusi Eiropā. Teips ir kā līmlente, kas stiepjas tikai vienā virzienā,
turklāt to var iestiept tikai ar noteiktu spēku. To izmantošanas iespējas ir
dažādas. Piemēram, ar teipu, to attiecīgi uzliekot, var uzlabot limfas atteci,
samazināt tūsku. Var stimulēt vai atslābināt muskuli.
Tā ir pārdomāta
metode. Turklāt nāk klāt arī krāsu terapija. Zilā ir ar pretiekaisumu iedarbību,
sarkanā stimulē, brūnā ir neitrāla.
– Vai bija kādas
jaunas metodes, kas parādījās šajās spēlēs?
– Olimpiskā ciemata
poliklīnikā īpaša bija vienīgi ķīniešu adatu terapija, ko izmantoja Jeļena
Rubļevska. Visi pārējie aparāti un iekārtas ir arī mums pieejamas.
Dainis Caune, Sports
Foto: Ilmārs
Znotiņš
