Par pilsētu kustībā
Lai arī Rīgā
tāpat kā valstī vairs nav sporta pārvaldes, šīs iestādes funkcijas nav zudušas.
Galvaspilsētā tās pilda Sporta un jaunatnes pārvalde, kuru pēc gandrīz pusgadu
ilga pārbaudes laika kopš jūnija oficiāli vada Dina Vīksna.
Dzimusi Saldū,
dzīvojusi Brocēnos, skolojusies Liepājā, par skolotāju kļuvusi dzimtajā novadā,
kopš deviņdesmito gadu beigām, kad sākusi strādāt Izglītības un zinātnes
ministrijā, rīdziniece. Tāds ir Dinas Vīksnas CV īsais variants, kurā sapratni
par mūs interesējošo jomu apliecina fakts, ka tieši viņa ir tā, kurai pirms
gadiem astoņiem ministrijā uzticēja izstrādāt sporta skolu akreditēšanas un
profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu licencēšanas sistēmu.
"Tas deva fantastisku pieredzi, tika apmeklētas visas Latvijas sporta
skolas," intervijas sākumā saka Dina Vīksna.
– Tomēr jaunajā,
ja tā drīkst teikt, Rīgas sporta ministres amatā esat īsu laiku…
– Pirmais lielākais
darbs bija konferences sarīkošana par bērnu un jauniešu sportu Rīgā, kas notika
jūnija vidū un kurā mēs izstrādājām darbības virzienus. Pērn Rīgas dome nolēma,
ka šajos sarežģītajos finansiālajos apstākļos, pašvaldības galvenais uzdevums
ir balstīt bērnu un jauniešu sportu, nevis profesionālās sporta spēļu komandas,
savā finanšu uzmanības lokā atstājot arī sacensību sistēmu un tautas sportu.
Mums nav vienotu
kritēriju, pēc kuriem dalīt līdzekļus sporta veidiem, sacensību rīkošanai, nav
noteikti prioritārie virzieni.
Jāpārvērtē agrāk
pieņemtie lēmumi par sporta infrastruktūras attīstīšanu, jo diezin vai tuvākajā
laikā Rīga bez sadarbības partneru atbalsta varēs ķerties pie apjomīgu
reģionālo sporta centru būvniecības Ziepniekkalnā un Spilvē. Svarīgi ir tie
objekti, kas pieejami katram rīdziniekam – piemēram, veloceliņi, slidotavas vai
distanču slēpošanas trases.
Konferencē tika
spriests arī par privātās partnerības piesaistīšanu vērienīgu projektu
īstenošanā, kā pašvaldībai veidot investoriem pievilcīgu vidi. Saņemts
Izglītības un zinātnes ministrijas apliecinājums, ka tuvākajā nākotnē varētu
būt pieejami arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
Būtībā pašvaldības
uzdevums nav veidot infrastruktūru lielā sporta atbalstam, tas vairāk ir valsts
pienākums, un tāpēc mums jāstrādā kopā.
Šis ir laiks, kurā
jādomā, kā sakārtot un efektīvi izmantot jau esošo infrastruktūru. Piemēram,
mums kopā ar vairākām federācijām un Olimpisko centru ir ideja pārcelt uz
Grostonas ielu sporta skolu Rīdzene, kur varētu labāk īstenot
pašvaldības finansētās profesionālās ievirzes programmas peldēšanā un vēl dažos
citos sporta veidos, atsevišķas treniņgrupas atstājot līdzšinējās vietās. Tāda
sporta skola varētu sākt darboties jau 1. janvārī.
Krīze mums liek
aprakt savus kara cirvjus, nolikt pie malas ambīcijas, apsēsties pie viena
galda un sākt domāt, kā rīkoties, lai visiem būtu labāk, lai Rīgā būtu sportam
pievilcīga vide, lai iespējami kuplākam rīdzinieku pulkam būtu vēlēšanās
sportot un arī iespējas to darīt.
– Rezolūcijas
pirmais punkts ir līdz janvārim uzdod izstrādāt bērnu un jauniešu sporta
attīstības stratēģiju. Uz kādiem jautājumiem tajā jārod atbildes?
– Stratēģijā
galvenais ir mērķis. Mūsējais – panākt, lai cilvēkbērns saprastu, ka kustība tāpat
kā ēdiens ir nepieciešama ik dienas. Tas ir eksistenciāls jautājums. Rīgas moto
varētu būt – pilsēta kustībā!
Mūsu darbs
jāpakārto prioritātēm. Pats galvenais mums ir bērnu un jauniešu sports, tam
seko tautas sports, un tikai trešajā vietā liekam augsto sasniegumu sportu.
Šāda nozīmīguma secība attiecas gan uz infrastruktūru, gan sacensību rīkošanas
sistēmu. Izņēmums ir publiski pasākumi plašai sabiedrībai, kas bieži vien
robežojas jau ar šovu. Piemēram, sacensības motofrīstailā vai pasaules līmeņa
ātrumlaivu čempionāti, kas Rīgai nepieciešami tūristu piesaistei.
– Iepriekš Rīgas
domē bijāt it kā blakus sportam…
– Ne viss sports
bija Sporta pārvaldes kompetencē. Labu laiku Rīgā, vadot Bērnu un jaunatnes
pārvaldi, manā tiešā pārziņā bija interešu izglītība, arī sports, kas tajā
ietilpst, tā sauktie sporta pulciņi, kuri vieno aptuveni 20 tūkstošus audzēkņu.
Tās ir vairāk nekā 1000 grupas ļoti daudzos sporta veidos, kuros notiek
nodarbības gan skolās, gan interešu izglītības iestādēs. Šāda daudzveidība ir
ļoti nepieciešama, jo interešu izglītība bērnam palīdz atrast īsto aizraušanos,
kuru viņš varbūt vēl tikai meklē.
Vienpadsmit Rīgas
sporta skolās diemžēl var trenēties tikai 16 sporta veidos.
– Tas ir maz!
– Jā. Bet tāpēc
profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek attīstītas arī interešu
izglītības iestādēs. Piemēram, cīņas sporta veidi bērnu un jauniešu centrā Daugmale.
– Vēl jau ir arī
sporta klubi!
– Tie gan nav mūsu
pakļautībā. Jāatzīst, ka vēl neesam visus apzinājuši. Mūsu rīcībā ir
informācija tikai par tiem, kas piedalās konkursā par Rīgas labāko sporta
klubu. Tajā startēja 27 organizācijas, kas vieno 5000 bērnus un jauniešus. Bet Lursoft
datu bāze liecina, ka sporta klubu ir krietni vairāk. Šogad konkursā
atbalstījām 25 organizācijas, tām sadalot vairāk nekā 34 000 latu.
Sākot ar 2012.
gadu, likums noteic, ka pašvaldībām jāatbalsta visas akreditētās sporta
izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas sporta izglītības programmas. Uz
to varēs pretendēt arī klubi.
– Ne arēna Rīga,
ne Olimpiskais sporta centrs, ne Ķīpsalas peldbaseins, pat ne skumjais Daugavas
stadions nepieder Rīgai. Kurās galvaspilsētas sporta bāzēs saimniece ir
pašvaldība?
– Vispirms jau
skolās, kurās ir 94 sporta zāles, 10 peldbaseini, 108 sporta laukumi, vēl ir
arī astoņi starpskolu sporta centri jeb lielās halles, tādas kā pie Rīgas 49.
vidusskolas. Tad vēl septiņi sporta skolu kompleksi, jaunatnes sporta centri,
reģionālais sporta centrs Laimīte un lielās sporta bāzes – Daugavas
sporta nams, Sporta manēža, sporta komplekss Arkādija…
– Kas notiks ar Daugavas
stadionu, Sporta manēžu, kas brēktin brēc pēc pārbūves?
– Protams, pašvaldība
ir ieinteresēta, lai pilsētas centrā būtu tāds objekts kā Daugavas
stadions, kuru varētu izmantot arī apkārtējās skolas. Bet vispirms jāizvērtē,
kas izmaksā lētāk – rekonstrukcija vai jauna stadiona celtniecība? Pats
optimālākais risinājums, manuprāt, būtu daudzkanālu finansējums – ES
struktūrfonda līdzekļi, valsts, pašvaldība, privātie investori. Un visi kopā
Rīgas centrā uztaisām vienu pasaules standartiem atbilstošu sporta bāzi.
Sporta manēžas
rekonstrukcijai pagaidām ir tikai skices un ieceres. Tālākiem darbiem mūsu maks
pagaidām ir par plānu. Bet manēža, lai arī ne tuvu nav ideālā stāvoklī, tomēr
turpina funkcionēt. Mūsu prioritāte šobrīd ir objekti, kas piesaista tautas
sportu.
– Arī Rīgas
sporta skolu bāzes, izņemot varbūt vispārizglītojošo skolu halles, nav pārāk
spīdošā stāvoklī. Vai ir arī kāds veiksmes stāsts?
– Veiksmīgs bija
Rīgas domes lēmums par reģionālo sporta centru izveidi. Pirmais izveidots
Sarkandaugavā – pie Bērnu un jauniešu centra Laimīte. Turpat blakus
atrodas arī skola – Puškina licejs, kura audzēkņi stadionu un inventāru izmanto
savām sporta stundām, bet pēcpusdienās, vakaros, brīvdienās un brīvlaikos tas
pieejams jebkuram interesentam. Tur var trenēties gan skrituļslidošanā un
distanču slēpošanā, gan vieglatlētikā un sporta dejās, spēlēt gan pludmales
volejbolu, gan lakrosu un pievērsties vēl daudzām citām aktivitātēm. Skolēni šo
infrastruktūru izmanto bez maksas, pārējiem tā pieejama par ļoti samērīgu cenu,
ir arī inventāra noma. Laimītē Sarkandaugavas bērniem tiek organizētas
arī dienas nometnes zīmēšanā, dziedāšanā, gleznošanā un sportā. Māmiņas atved
bērnus uz nodarbībām un arī pašas grib nodoties fiziskām aktivitātēm. Lūdzu,
viņām organizējam maksas grupu!
Šādu centru izveide
iecerēta vēl pie Rīgas 41., 45. un 92. vidusskolas. Šiem projektiem
nepieciešamas visai pamatīgas izmaksas, un to īstenošanai būs vajadzīgs laiks.
Starp citu, valsts dotācija sporta skolām samazinājusies arī šogad, bet
pašvaldības budžets sporta aktivitātēm, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis.
– Vai tiešām par
augsto sasniegumu sportu Rīgā neviens vairs nedomā?!
– Domā. Tā ir joma,
kurā nepieciešama visplašākā sadarbība ar federācijām, izglītības un zinātnes
ministriju, LOK, privātajām struktūrām. Iniciatīvai un finansējumam jānāk no
valsts un federācijām, pašvadības savu iespēju robežās var tikai piedalīties.
Ir doma nākamā gada
budžetā tos līdzekļus, kas paredzēti atsevišķu sporta veidu attīstības
programmām, novirzīt uz mūsu sporta skolām Rīgas izlašu veidošanai. Sporta
skolās ir arī augstākās sporta meistarības grupas, kurās trenējas jaunieši līdz
25 gadu vecumam.
Jau agrāk domes
komitejā akceptētas vairāku sporta veidu attīstības programmas, kas darbojas
ārpus mūsu sporta skolām. Līdz šim tādas tiek īstenotas sporta dejās, hokejā
14-16 gadus veciem puišiem, paukošanā un futbolā. Izņemot hokeju un sporta dejas,
iespēju robežās izlases plānojam veidot sporta skolās, kurās ir jauns amats –
izlases vadītājs.
– Kā Rīgai
visvairāk trūkst?
– Starptautiskām
prasībām atbilstoša vieglatlētikas stadiona. Un otra prioritāte. Rīgai cauri
tek Daugava, pilsēta atrodas pie jūras, tās teritorijā ir Ķīšezers, bet mums
nav attīstīti ūdens sporta veidi. Nepiedodami sliktā stāvoklī ir Lucavsalas
airēšanas bāze, mūsu ūdeņu bagātībā ir pārāk maz buru. Starp citu, Rīgas dome
rezervējusi zemes gabalu arī Ķīšezera krastā ūdens sporta veidu centra
izveidei. Mangaļsalā, kur jau atrodas mūsu bērnu un jauniešu nometņu bāze, tās
attīstības projektā Vecdaugavā paredzēta arī piestātne laivošanas un burāšanas
pamatu apgūšanai.
– Sporta skolu
treneri sūrojas par lielajiem papīru blāķiem, kuru aizpildīšana aizņemot
gandrīz vai vairāk laika nekā darbs ar bērniem…
– Pēdējā desmitgadē
katastrofāli palielinājies aizpildāmo dokumentu skaits. Esam maza valsts ar
ārkārtīgi sarežģītu lietvedību. Sākam izvērtēt situāciju, lai rudenī
attiecīgajām institūcijām iesniegtu priekšlikumus šo procesu vienkāršošanai.
–
Runājot par privāto partnerību, labs paraugs jums jau ir Nordea Rīgas maratons!
– Nākamā gada
budžetā paredzēsim diezgan ievērojamu finansējumu, kuru sadalīsim konkursa
kārtībā, atbalstot Rīgai nozīmīgu sacensību organizēšanu. Līdzīgi finansiāli
palīdzam labākajiem sporta klubiem. Trešā joma ir infrastruktūra – jaunu
objektu būve un esošo apsaimniekošana.
–
Nākamgad notiks kārtējā Latvijas jaunatnes vasaras olimpiāde. Varbūt beidzot
arī Rīga pieteiksies šāda kompleksa sporta pasākuma organizēšanai?
– Vispirms nākamgad
mēs gribētu pabeigt sporta kompleksu Arkādija, kur tiek rekonstruēts vecais
Lokomotīves stadions ar visām palīgbūvēm un jau ilgāku laiku darbojas
futbola laukumi, sporta zāle un mākslīgā sniega distanču slēpošanas trase ziemā,
kas vasarā tiek izmantota skrituļslidošanai, skeitbordam un citām asfalta
aktivitātēm. Ceru, ka, nākamziem pa mākslīgo sniegu varēsim slēpot arī
Mežaparkā.
– Un Rīgas
puikām BMX trase arī beidzot tur būs?
– Būs. Ir gatavs
projekts, iegādāta arī starta iekārta. Jādabū tikai formāla atļauja dažu koku
nociršanai. Ceru, ka vēl šosezon Rīgas trasē sacensības notiks.
– Kāds ir jūsu
dzelžainākais princips, ko ievērojat strādājot?
– Darbs uzticamā
komandā. Lai arī manis cienītā vieglatlētika ir individuāls sporta veids,
uzskatu, ka administratīvo procesu virzīšanā viens nav cīnītājs. Sporta
politikas veidošanā jāiesaista pieredzējuši sporta teorētiķi un praktiķi,
sporta autoritātes. Mums paveicies, ka Rīgas domē par sportu atbildīgās
komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane ir patiesi ieinteresēta sporta
attīstībā un šopavasar izveidojusi sabiedrisko sporta aktīvu -konsultatīvo
padomi, kas, manuprāt, sekmēs pieņemto lēmumu caurskatāmību un efektivitāti.
Augustā visi kopā ķersimies klāt Rīgas sporta stratēģijas izstrādei.
Dainis CAUNE
Rīgas domes
Izglītības, kultūras un sporta komiteja
Priekšsēdētāja
Eiženija Aldermane
Sporta konsultatīvā
padome
Izpildinstitūcijas
RD Izglītības,
kultūras un sporta departaments
Guntis Helmanis
Sporta un
jaunatnes pārvalde
Priekšniece Dina
Vīksna
Sporta nodaļa
Vadītājs Kārlis
Villerušs
Tautas sports,
sporta sacensību sistēma, sporta infrastruktūras objekti, Rīgas komandu
piedalīšanās valsts mēroga pasākumos
Sporta un
interešu izglītības iestāžu nodaļa
Vadītāja Māra
Vilciņa
11 sporta skolas,
13 interešu iestādes
Jaunatnes nodaļa
Vadītājs Dmitrijs
Zverevs
Atbalsts jaunatnes
nevalstiskajām organizācijām, skolēnu pašpārvaldes, jaunatnes iniciatīvu
konkursi, brīvlaiku nometnes
Dina VĪKSNA
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece
Dzimusi: 1963. gada 29. jūnijā Saldū
Izglītība: Brocēnu vidusskola, Liepājas Pedagoģiskais
institūts, LU maģistra grāds
Darba gaitas: līdz 1997. gadam skolotāja Kalna vidusskolā,
līdz 2002. gadam skolotāja, direktora vietniece audzināšanas darbā Brocēnu
vidusskolā, līdz 2004. gadam Izglītības un zinātnes ministrijā vecākā
referente, nodaļas vadītāja, departamenta direktore, kopš 2004. gada Rīgas domē
– departamenta direktora vietniece jaunatnes jautājumos, Bērnu un jaunatnes
pārvaldes priekšniece, Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece
Sportā: Saldus sporta skolā trenējusies vieglatlētikā –
sprintā un tāllēkšanā, aizrāvusies ar aerobiku
Ģimenes
stāvoklis: precējusies, divu
bērnu māte, divu mazbērnu vecmāmiņa
Hobiji: aktīva atpūta, veselīgs dzīvesveids, literatūra
