Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Piecapļu ģenētiskais kods

Šāds logo
pacelts pār visu pasauli. YOG ir Jaunatnes olimpisko spēļu abreviatūra, DNA ir
ģenētiskās informācijas glabātuves DNS angliskais saīsinājums. Logo manifestē,
ka jaunatnes ģenētiskais kods meklējams olimpiskajos ideālos. Sestdien
Singapūrā tiks atklātas pirmās Jaunatnes olimpiskās spēles. Īstenosies visai
sena Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Žaka Roges un viņa
domubiedru ideja.

 

 

"Jau 1998.
gadā Maskavā tika rīkotas pirmās Pasaules Jaunatnes spēles," norāda
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. "Tām
bija toreizējā SOK prezidenta Huana Antonio Samaranča patronāža, tomēr viņš
uzskatīja, ka par olimpiskām drīkst dēvēt tikai vienas spēles. Maskavieši
pacentās godam, viss notika pēc olimpiskajiem principiem, spēles noritēja
veiksmīgi, bet tām trūka turpinājuma, jo nebija, kas organizē nākamās. Pēc trim
gadiem Maskava šādas sacīkstes organizēja vēlreiz, bet bez iepriekšējā vēriena,
un šis pasākums izčākstēja."

Bet mērķis palika.
SOK pat bija nodibināta īpaša komisija, kurā darbojās arī LOK toreizējais
prezidents Vilnis Baltiņš un kas pētīja pasaules jaunatnes spēļu rīkošanas
iespējas. Pēc gadsimtu mijas Žaks Roge, kļūstot par SOK prezidentu, jau nāca ar
ideju par Pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm.

"Būdams
Beļģijas Olimpiskās komitejas prezidents, Roge astoņdesmito gadu beigās pēc
olimpiskajiem principiem noorganizēja Beniluksa valstu jauniešu spēles,"
turpina Aldons Vrubļevskis. "1991. gadā, kad Roge jau bija kļuvis par
Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas prezidentu, Beļģijas galvaspilsētā
Briselē tika sarīkota pirmā Eiropas Jaunatnes olimpiāde, kas toreiz tika dēvēta
par olimpiskajām dienām. Divus gadus gadus vēlāk Aostā Itālijā notika pirmā Eiropas
Jaunatnes ziemas olimpiāde, kurā jau piedalījās arī Latvijas sportisti."

Eiropas Jaunatnes
vasaras olimpiādēs, kas tāpat kā ziemas notiek nepāra gados, sākām piedalīties
ar 1993. gadu. Zīmīgi, ka visu kalumu pirmās medaļas izcīnītas šķēpmešanā.
1995. gadā pirmo sudrabu ieguva Andis Anškins, četrus gadus vēlāk Inga
Kožarenoka kļuva par bronzas laureāti, bet 2001. gadā Ilze Gribule Latvijai
nopelnīja pirmo zeltu. Pavisam mūsu īpašumā ir septiņas tik cēlas medaļas, vēl
Latvijas sportisti izcīnījuši 11 sudraba un 9 bronzas godalgas. Pirmo Eiropas
Jaunatnes ziemas olimpiādes medaļu par trešo vietu distanču slēpošanas sprintā
pirms pusotra gada izcīnīja Rinalds Kostjukovs.

Starp citu, Eiropas
olimpiādes nodrošina lielāku pēctecību, jo tās notiek ik pēc diviem gadiem.
Pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm iecerēts četrgadu cikls, un tas nozīmē,
ka atsevišķos periodos dzimušajiem tās ies secen, jo spēlēs piedalās tikai 14 -18
gadus veci sportisti.

Lielākoties jauni
cilvēki jau startē lielajās olimpiskajās spēlēs. Kāpēc jaunatnei vajadzīgas vēl
vienas – savējās? "Lai jauniešiem tajā vecumā, kad notiek izšķiršanās
dzīvē, palīdzētu saskatīt īstās vērtības. Arī kā zināma alternatīva lielajām
olimpiskajām spēlēm, kas arvien vairāk komercializējas, kļūst arvien dārgākas
un elitārākas," skaidro LOK prezidents. "Tāpēc daudzas sacensības
tiek rīkotas pieejamākā formātā. Piemēram, basketbola vietā strītbols trīs pret
trīs, modernā pieccīņa bez dārgās jāšanas. Burātājiem, airētājiem inventārs nav
jāved līdzi, tas tiks izlozēts Singapūrā.

Šīm spēlēm ir trīs
daļas, vēl arī ļoti plašas izglītības un kultūras programmas. Katrs no tām
atvedīs ne tikai sacensību rezultātu, bet arī jaunas zināšanas par cilvēkiem,
par citām zemēm un tautām, par attiecībām starp tām, arī par sporta lomu savā
dzīvē un visā šodienas pasaulē. Domāju, ka tas būs dzīvāks pasākums par
klasiskajām olimpiskajām spēlēm."

 

Debitants īpašās
spēlēs

Pirmajās
Jaunatnes olimpiskajās spēlēs arī Latvijas delegācijas vadītājs ir šādā amatā
gluži jauns cilvēks – Dinārs Doršs. Viņa Singapūras komandā ir vienpadsmit
sportisti, septiņi treneri, ārste Līga Cīrule un delegācijas vadītāja vietniece
Maruta Murovska
.

 

Olimpisko sacensību
aģentūras programmu vadītājs Dinārs Doršs, kurš nule sagaidījis savu 27.
dzimšanas dienu, savulaik cīnījies par vietu Latvijas kalnu slēpošanas izlasē
un cerējis kvalificēties Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm. Turīnā startēja
viņa jaunākais brālis Renārs.

Vidējo izglītību
Dinārs ieguvis Norvēģijā – Rjukanas ģimnāzijā ar kalnu slēpošanas novirzienu.
Tagad viņš turpina studijas LSPA, ir Latvijas Slēpošanas savienības valdes
loceklis un Latvijas kalnu slēpotāju izlases galvenais treneris.

"Vēl nesen
biju aktīvs sportists, un man jau ir divu pasaules čempionātu, kā arī olimpisko
spēļu pieredze galvenā trenera amatā," savus plusus delegācijas vadītāja
pienākumu sekmīgai veikšanai uzskaita Dinārs. Turklāt vairākās Eiropas Jaunatnes
vasaras un ziemas olimpiādēs viņš bijis delegācijas vadītāja vietnieks.

"Spēles būs
īpašas," atzīst Doršs. "To mērķis audzināt īstenos čempionus, kuri
tiecas ne tikai uzvarēt sacensībās. Atslēgas vārdi ir – izcilība, cieņa un
draudzība. Tiks veidotas arī internacionālas komandas vieglatlētikā, modernās
pieccīņas stafetē. Piemēram, pieccīņā – pēc individuāliem rezultātiem
stiprākais puisis ar vajāko meiteni. Arī tā veidosies savstarpēja sapratne,
cieņa un iespējams – izcils rezultāts."

Gatavojušies arī
paredzamajām izglītības un kultūras programmām. Komandas dalībniekiem pat
lasīts īsais kurss par savu valsti.

Karognesējs būs
vistitulētākais puisis – Kristers Taims, kas dažādās vecuma grupās trīs reizes
kļuvis par Eiropas čempionu BMX, reiz bijis arī pasaules vicečempions.

Kura dēļ spēļu
arēnā nāksies pacelt Latvijas karogu? Tāpēc jau spēles notiek, lai mēs to
uzzinātu. Apņēmīgais svarcēlājs Artjoms Žerebkovs šobrīd ir otrais spēcīgākais
kadets pasaulē. Juzdamies nevesels, atlases sacensībās Maskavā piekto labāko
rezultātu šķēpmešanā sasniedza Intars Išējevs. Nule airētāja Elza Gulbe, būdama
pāris gadus jaunāka par konkurentēm, izcīnīja piekto vietu pasaules junioru
čempionātā.

"Jebkurā
gadījumā jācīnās būs pasaules spēcīgāko jauniešu konkurencē," atgādina
Dinārs. Vissarežģītāk klāsies riteņbraucējiem. Lijai Laizānei nāksies braukt ar
visu triju veidu velosipēdiem – ierastajiem MTB un šosejas (2,5 km
individuālais starts), kā arī ar jaunapgūto BMX. Savukārt Kristeram Taimam savu
rezultātu BMX trasē vajadzēs papildināt ar grupas braucienu šosejā, kuru Andris
Vosekalns apvienos ar individuālo startu. Aleksandrs Kurbatskis cīnīsies
visklasiskāk – grupas braucienā un individuālā distancē. Kas no tā visa sanāks,
to nevar pateikt neviens.

"Eiropas
pieredze rāda, ka Jaunatnes olimpiādēs vienmēr gadās brīnumi," norāda
daudzu iepriekšējo mūsu jauno olimpiešu delegāciju vadītājs Juris Titovs. Tāpēc
cerēsim, ka peldēšanā mūs pārsteigs Gabriela Ņikitina un Pāvels Gribovskis,
modernajā pieccīņā – Sindija Roga, bet vindsērfingā ar Techno 293
vējdēli – Ronalds Kaups.

Delegācijas
vadītāju vairāk uztrauc nevis Singapūras tropiskais klimats, bet gan aukstums,
ko čakli visās sabiedriskajās telpās ražo kondicionētāji. Pat ejot pa ielu,
gājējam no atvērta veikala durvīm var trāpīt negaidīta salta gaisa strūkla.
Tāpēc līdzi ņemti arī itin silti treniņtērpi ar kapucēm.

Ārpus delegācijas
uz Singapūru savējiem palīdzēt devies BMX treneris Normunds Taims. Badmintona
sacensību tiesāšanā piedalīsies Gunārs Lūsveris.

Jaunatnes
olimpiskajās spēlēs akreditēti žurnālisti Mārtiņš Mālmeisters un Mārtiņš Brižs.
Sekojiet Latvijas Radio 1, LTV 7 un
citiem mediju kanāliem!

 

Mūsu cilvēks
Singapūrā

Ir Sporta lasītājiem
labi pazīstamais autors Raitis Puriņš. Viņš sekmīgi izturēja Starptautiskās
Olimpiskās komitejas konkursu Jauno žurnālistu treniņprogramma un
iekļuva četru eiropiešu komandā, kas devās uz I Jaunatnes olimpiskajām spēlēm
Singapūrā.

 

Jau pēc vidusskolas
Raitis cerēja studēt žurnālistiku, bet LU neiekļuva budžeta grupā, toties
Pedagoģijas fakultātē ar saviem rezultātiem viņš bija pats pirmais numurs. Tā
nu viņš jau kļuvis par 4. kursa studentu, kurš trīs gadus strādā arī par
informātikas skolotāju Rīgas 100. vidusskolā.

Vēl ilgāk Raitis
Puriņš trenē sevi žurnālistikā. "Mana skola ir žurnāls Sports,"
atzīst daudzu, galvenokārt handbolam veltītu publikāciju autors. Raitis uztur
arī Latvijas Handbola federācijas mājaslapu www.handball.lv.

Vēl sekmīgāk Raita
Puriņa karjera veidojas sportā. Jau desmit gadus viņš trenējas rokasbumbā, ir
LSPA komandas vārtsargs. Tieši aizvadītajā sezonā Raitis pirmo reizi kļuva gan
par Latvijas čempionu, gan ieguva Latvijas kausu, gan izcīnīja trešo vietu
Baltijas līgā un iekļuva valsts izlases kandidātu sarakstā.

"Būs smagi
jāmācās," pirms došanās uz Jaunatnes olimpiskajām spēlēm nopūtās Raitis.
Jau ceturtdien deviņos no rīta Singapūrā viņš sēdēja auditorijā un sāka
uzklausīt slavenu žurnālistu lekcijas.

Mums ir cerības jau
nākamajā numurā iepazīties ar Raita Puriņa Singapūras reportāžām.

Dainis CAUNE

 

Singapūrā – latvju drānās

Latvijas jauno sportistu delegācija, dodoties
uz pirmajām jaunatnes sporta spēlēm Singapūrā, tērpusies Latvijā ražotos sporta
tērpos. Delegācijas pavadīšanas reizē pie Olimpiskā centra Rīgā notika arī
neliela tērpu modes skate.

 

Tērpu veidotāju, SIA Bars LV, valdes loceklis Jānis Bacāns
stāsta, ka apģērbi veidoti no dabīgiem materiāliem. Tērpu dizainā izmantoti
Latvijas simbolikas motīvi – nacionālās krāsas, ģerboņi, uzraksts LATVIA,
kopumā tērpi ieturēti sarkanbaltsarkanojos Latvijas karoga toņos.

Tērpi paredzēti gan
sacensībām, gan sportistu ikdienai un varētu likties visai biezi, taču Jānis
Bacāns paskaidro, ka tie gatavoti karstajam Singapūras klimatam un nodrošinās
ne tikai labu izskatu un atpazīstamību, bet arī komfortu un speciālu
mikroklimatu sportistu ķermeņiem. Tas panākts gan ar konstrukciju, gan ar
jaunievedumiem šķiedru un materiālu izvēlē.

Paši sportisti, tikko
iepazinušies ar savām olimpiskajām formām, neslēpa, ka apģērbs ir gana ērts un
izskatīgs, taču īsto novērtējumu viņi varēs sniegt pēc cīņām Singapūrā. Cerams,
ka jauno sportistu starti Latvijā ražotajos tērpos būs veiksmīgi!

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS