Putra un smalkmaizītes…

Skolas bērns pēc mācību stundām
skriešus vien cenšas paspēt uz treniņu. Vienā rokā smalkmaizīte, otrā –
limonādes pudele. Kaut ko pa ceļam ātri jāpaspēj iekost, jo mājās tiks vien
vēlā vakarā. Kur ņemt enerģijas rezerves? Par šo tēmu saruna ar Latvijas Diētas
ārstu asociācijas priekšsēdētāju Andi Brēmani.
Kas nepieciešams bērniem, lai viņi būtu stipri? "Bērniem, tāpat kā maziem kaķīšiem, nepieciešams
pietiekami izgulēties, ēst un ālēties, spēlēties, kustēties. Svarīgi, lai bērns
ir varošs, lai prot slidot, peldēt, pārrāpties sētai, uzkāpt  kokā, noķert, kas jānoķert, aizlaisties, ja
vajag, iedot pa degunu, ja vēl vairāk vajag."
Nav gudri tagad pirkt zemenes
Laikam jau nevar pārtikas produktus sadalīt pa sporta veidiem? „Augošam organismam vajadzīgs pietiekamā daudzumā
olbaltums, sportistam tas nepieciešams nedaudz vairāk. Piena produkti –
piens, kefīrs, biezpiens, laba gaļa, zivs, ola. Tie ir labie olbaltuma avoti.
Kas ir laba gaļa? Ja nopērkam cīsiņu, domājam, ka tā ir gaļa, bet ej nu sazini,
vai tur tā atrodama. Lai gan reizēm var arī atrast. Vārīta, sutināta, cepta,
grilēta gaļa. Tas ir veselīgāk, mazāk nevēlamo piemaisījumu. Tāpat ir ar zivīm
– nevis no bundžām, nevis kūpinājumus, bet svaigi gatavotas. Jaunajam cilvēkam pietiekamā daudzumā
jāsaņem kalcijs (piena produkti), dzelzs (gaļa), vitamīni (dažādi dārzeņi,
zaļumi, augļi). Tas viss iederas labā ēdienkartē. Lielākoties neatkarīgi no tā,
ar kādu sporta veidu nodarbojies. Tiesa, vajadzētu ēst sezonai atbilstošus
augļus un dārzeņus. Šobrīd arbūzus vai zemenes pirkt nebūtu gudri. Ir kivi,
vienam otram vēl atrodami pašu audzēti āboli. Dārzeņus var ēst cauru gadu –
burkānus, kāpostus,kas tepat audzēti."

Enerģijas uzlādēšana starp treniņiem

Ideāli – ja mājās pusdienas siltas, arī
vakariņas. Bet ja rīta treniņš septiņos, mācības skolā, tad vēl otrais treniņš.
Vien atliek laika pāris smalkmaizītēm. Un tādā režīmā piecas dienas nedēļā…

"Skolā taču ir ne tikai bufete, kur pārdod smalkmaizītes,
bet arī ēdnīca, kur dod griķus, rīsus, kartupeļus, gaļas ēdienus, biezpienu,
kefīra glāzi. Pašreiz runājam par olbaltumvielām augšanai, attīstībai.

Bet vajadzēs arī enerģētisko sadaļu. Cieti saturošie
produkti – graudaugi, maizes šķēle, griķi, rīsi, auzu pārslas, makaroni. Tie
vajadzīgi no viena treniņa līdz otram, lai atjaunotu iztērēto enerģiju un būtu
spars otrajā treniņā darboties. Protams, arī smalkmaizīte savā ziņā ir
graudaugu produkts, vien ne optimālākais, jo tas ir no augstākā labuma miltiem,
kur vitamīnu, balstvielu ir mazāk. Vēlamāki pilngraudu produkti. Tāpēc putra ir
labāka par smalkmaizīti. Rupjāka maizīte labāka nekā baltmaize, kas arī ir
pieļaujama, kuru tomēr nevajag izslēgt no ēdienkartes pilnībā."

Lai būtu prieks un rezultāts

Uzturs sacensību dienā vai tās priekšvakarā. Nopietnas
sacensības var ieilgt atkarībā no sporta veida. Kā rīkoties?

"Sacensību dienā no rīta jāapēd pamatīga putra –
pienā vārīta ar cukuru, medu vai zapti, kas kuram labāk garšo. Lai ir spēks
kaulos. Pamats ir graudaugu produkts, lai būtu pilnas glikogēna rezerves visai
dienai. Ja ir vairāki mači, to starplaikos jācenšas papildināt iztērētās
rezerves. Tam noder ir specifiskas mantas: teiksim, šokolāde, sporta dzērieni.
Šādā reizē nekāda vaina nebūs arī smalkmaizītei, jo tā ātrāk atjaunos enerģijas
krājumus."

Ja starts ir, teiksim, septiņos vakarā. Ir kaut kāda
svītra, pēc kuras neko mutē neņemt, lai būtu labāka sajūta sacensībās?

"Stundu pirms mačiem nevajadzētu neko ēst, citādi būs
grūti. Taču, ja pusdienas nav ēstas, sacīkstēs pirmās desmit piecpadsmit
minūtes būs tā nekas, pat interesanti, bet pēc tam spēks zūdīs. Pieredze dos
risinājumu, kas būtu optimālākais. Vienam kaut kas jāieēd divas stundas pirms
mača, otram – pusotru, trešajam – stundu. Vien jautājums – ko? Ja gribas
smagāku ēdienu, tas jābauda ievērojami agrāk. Putra, nepārtreknināts ēdiens
varētu būt pat pusstundu pirms sacīkstes. Ja dienā nav sanācis paēst, mēdz
gadīties, ka pa ceļam uz sporta zāli iekož šokolādi. Tā lielu rūmi neaizņem un
duku dod. Tas ir krīzes risinājums, ne regulārs paņēmiens. Labāk tomēr pāris
stundu pirms sacīkstes ieturēties nopietnāk. Tad viss notiks ar prieku, dos
rezultātu."

Visu mūžu makaronus?

Cik gan nav dzirdēti stāsti, ka profesionālie tenisisti,
kuriem sezona vienpadsmit mēnešu gadā, to vien dara, kā ik dienas ēd makaronus
ar visdažādākajām piedevām.

„Tikpat labi tie var būt griķi, rīsi, auzu pārslas,
kartupeļi, atkarībā no tā, kas kuram pieņemamāks un panesamāks. Svarīgi, lai
nebūtu diskomforts. Ja vēders uzpūties, nekāds sportotājs nebūsi. Visam ir
individuāls risinājums."

Figūras uzturēšana

Mākslas vingrošana, daiļslidošana… Šajos sporta veidos
centīgi jāseko arī sava auguma aprisēm.

„Atklāti sakot, lielais sports veselību neuzlabo. Pārāk
mazs svars nebūs saistībā ar ļoti veselīgu vispārējo noskaņu. Ir tādas lietas
kā anoreksija, riska sporta veidi. Mākslas vingrošanā, daiļlēkšanā, kur ļoti
būtiskas ķermeņa aprises, arī garo distanču skriešanā mazs svars ir vieglāk
pārnēsājams."

Kā sportistēm remdēt ikdienas pusbada sajūtu?

„Ir periods, kad visas meitenes grib būt modeles. Jauki,
ka iemācās skaisti iet, veidot stāju. Taču ne visām būs 90-60-90. Daba ir ļoti
variabla: zilas, brūnas, reizēm zaļas acis; deguns uz augšu, uz leju; meitenes
ar kuplākiem gurniem, meitenes ar šmaugākiem gurniem. Visas nebūs mākslas
vingrotājas. Vari izstiepties, dzīvot badā, bet vēlamo figūru nedabūsi.
Vienkārši tāda gēnos nav lemta.

Šajos sporta veidos, atlasot jaunos talantus, liela
uzmanība tiek pievērsta vecāku ķermeņa uzbūvei. Ja reiz esi izvēlējusies šādus
sporta veidos, ja patīk badoties un mocīties, lūdzu. Ja nepatīk, met mieru. Ir
taču citi sporta veidi. Protams, var mēģināt olbaltumvielas tādas un šitādas,
diētas vienu pēc otras, mazāk taukvielu un daudz ko citu, taču attiecībā pret
augošu jaunieša organismu būtu absurdi tā rīkoties, lai visā drīzumā saskartos
ar veselības problēmām."

Uztura bagātinātāji un vitamīni
kārbās

Uztura bagātinātāji zibina no visiem veikalu plauktiem. Kā
neapjukt, ja smadzene iestellēta uz to, ka ieēdīšu šo, un būs fantastiski
rezultāti.

„Tas ir bizness ne pa jokam. Taču bez treniņu procesa nekā
nebūs. Tas ir treneru uzdevums. Ieskaidrot – ja gribēsi
rezultātu, pamatīgi jāstrādā. Fiziskās 
īpašības – spēks, veiklība, izturība, lokanums ir trenējams. Gribēsi
špagatu: vienam varbūt vajadzēs divus mēnešus, otram divus gadus, lai to
iztaisītu. Gribēsi iemācīties basketbola metienu, iemācīsies, tikai jāstrādā.
Uztura bagātinātāji, lai kā mēs cerētu, nekādus brīnumus nedara."

Un kā ar vitamīniem?

"Teorētiski ar dienišķo uzturu var apēst visu, kas
mums vajadzīgs, vien nepieciešama daudzveidība. Burkānos ir beta karotīns,
kāpostos C vitamīns. Jāskatās, lai būtu pietiekami vitamīnu, minerālvielu,
olbaltumvielu, lai savāktu arī labās taukvielas, labo enerģētisko materiālu. To
visu var nodrošināt ar uzturu. Un ripas var mierīgi
neēst.

Ņemot vērā, ka daudzveidība ne vienmēr izdodas –
nesanāca, nepaspēju, aizmirsu apēst, negaršoja , mūsu ēdienkarte paliek
vienmuļāka. Tad rodas nepieciešamība reizi pa reizei paņemt kādu polivitamīnu.
Ja kādam problēmas ar piena produktiem, paķer kalcija preparātu. Tas ir
loģiski, ja esam atraduši risinājumus, kā var palīdzēt. Taču cerēt uz
brīnumiem, rijot vien šaibas, cieši turēties
pie uztura bagātinātājiem, tas ir absurdi. Brīnumus nesagaidīsiet."

Dzer tik, cik slāpst

Un kā ar slāpju remdēšanu? Ir kādi ierobežojumi, cik
stundu pirms treniņa nedrīkst dzert?

"Dzer tad, kad slāpst, un dzer tik, cik slāpst,
vēlams pat vēl vairāk, ja ir runa par sportu. Pirmais krīzi rada nepietiekams
šķidruma krājums organismā. Darba spējas krītas, kad sāk zust šķidruma
rezerves. Sportā tās sāk zust, parādoties pirmajiem sviedriem. Normāla šķidruma
apgāde ir ļoti svarīgs faktors. Jādzer, kad gribas. Pēc treniņa –
tūlīt pat, neko nevajag gaidīt. Jo bērns mazāks, jo arī šķidruma rezerves ir
mazākas."

Māra JURŠEVICA