Rīks, kas nomierina un satrauc

Līga Cīrule -Latvijas olimpiskās vienības
galvenā ārste. Bez viņas, iespējams, valsts rekordi būtu citādi ( iespējams,
viens otrs jauns rekords vispār nebūtu), komandu vietas daudzos turnīros būtu
citas.

 1.Rīks
Ilgi domāju, bet par
sava darba galveno rīku tomēr nosaukšu… mobilo talefonu. Ne jau šprices vai
kaut kādi medicīnas instrumenti vienmēr ir tie galvenie. Man bieži vien zvana
gluži tāpat. Vienkārši parunāties, dzirdēt kādu nomierinošu vārdu, palūgt
padomu.

2. Rīka unikalitāte

Pa telefonu daudz var
izdarīt.Pateikt kādu dzērienu iedzert, kādas zāles lietot vai, gluži otrādi,
nelietot neko. Citreiz steidzīgi vajag kādas antibiotikas, bet nav līdzi. Mēs
jau esat sastādījuši veselu sarakstu, kas bez bažām pērkams katrā valstī.

— Domāju, ka mani
klausa. Sportisti tagad tā iebaidīti, ka uz savu roku neko neriskē lietot.
Pirms kāda laika īpaši bija jāuzmanās ar zālēm pret saaukstēšanos – klāt bija sportistiem
aizliegtas vielas.

 Zvana bieži. Pret vakaru jau katru zvanu uztveru
satraukti. Turklāt sacensības bieži notiek citās laika joslās un mums tad ir
nakts vai agrs rīts.Zvana arī visnepiemērotākajos brīžos-  arī teātrī, operā, brīvdienās…

(Te ienāk Līgas vīrs,
arī LOV ārsts Aldis Cīrulis un, kad Līga pārjautā par tiem negaidītākajiem
brīžiem, viņš saka – t a d arī zvana…)

3. Kā un cik bieži rīks tiek pilnveidots,
uzlabots?

Mani interesē tikai
zvanīšanas funkcijas. Spēlītes nemāku spēlēt. Tagad  man ir ceturtais telefons. Mainu ne jau modeļu
dēl, bet tie nolietojas.

( Atskan zvans. Līga
atkal ieslīgst sarunā par dažnedažādiem sporta medicīnas līdzekļiem).

 Afanasija Kuzmins zvanīja. Interesējas, ko
labāk lietot, lai varētu sagatavoties kārtējām olimpiskajām spēlēm un uzstādīt
Ginesa grāmatas cienīgu rekordu sporta ilggadībā.

4. Rīka iesauka. Kā tas tiek dēvēts pēc
veiksmes, kā – pēc neveiksmes

Nekādi. Tikai
telefons, nekāds mobiļņiks. Visvairāk palīdzējusi esmu

vieglatlētiem, arī
biatlonistiem. Ar tiem es strādāju vairāk. Konsultēt nav grūti, jo katru
pazīstu, zinu viņu jūtīgās vietas.

Daudz zvanīja
tāllēcēja Ineta Radēviča. Viņa ļoti interesējās par savas veselības iespējamo
stāvokli. Arī Vadims Vasiļevskis zvana.

( Atkal zvans un Līga
vairākkārt pārjautā , kas ir lietots, kā būtu vērts turpināt).

— Tas bija Ēriks
Rags. Viņam jābrauc uz Eiropas kausiem, bet pēdējā laikā bija pārāk daudz maču
un jūtas saguris. Paldies Dievam, ka traumu nav. Ar tiem šķēpa metējiem iet
smagi. Tik no malas izskatās, ka ieskrienies un met. Tā slodze metiena brīdī ir
necilvēcīga.

Bet runājot par
Vadimu – potīte ir salīdzinošs sīkums, vairāk satrauc cirksnis. Bet tiksim
galā, Vadims ir ļoti dzīvīgs.

5. Situācija, kurā rīks ir pievīlis

Nav mani pievīlis. Ja
nu kādreiz baidos, tad tikai par to, ka  baterija pa ātru neizlietojas.

Bet runājot par manu
rīku, tad tieši ar Vadima piemēru varu izskaidrot savu izvēli. Kad Rīgas kausos
viņš mani neklausīja un pēc lieliskā pirmā metiena, meta vēl un trauma
saasinājās, tad arī Zelta līga beidzās ar neko. Būtu viņš man piezvanījis, mēs
pa tām pāris dienām būtu viņu sadakterējuši, vai arī nolēmuši nestartēt vispār.
Bet šoreiz viņš nepiezvanīja un nu jādaktarējas ilgāku laiku…

Juris Bērziņš-Soms