Savējais, bet respektēts

„Es būšu hallē,” telefoniski norāda Limbažu novada ģimnāzijas sporta skolotājs Agris Ķirsis. Sporta skolas halle no ģimnāzijas atrodas tikai autostāvvietas attālumā. Skolotājs Ķirsis, kā jau skrējējs, ir stiegrains vīrs.Viņš pamet acis uz pulksteni, jo mums atvēlēts tikai garais — 20 minūšu — starpbrīdis.

Agris Ķirsis ir savējais, jo pats te — savulaik Limbažu 1. vidusskolā — ir mācījies. Savējais, bet vienlaikus viņš ir arī respektēts sporta stundās, kur skolēnu motivācijai izmanto vārdus: „Bet tu taču vari izdarīt!” Ķirsis māca sportu vecākajās klasēs un ir 11. klases audzinātājs.

Agris Ķirsis atzīstas, ka lēmums par virzību uz sporta pedagoģiju ticis pieņemts ļoti agri, jo viņš mācījies sporta klasē, kur bijuši lieliski skolotāji un treneri. „Kopš 1980. gada esmu pārsvarā dzīvojies pa stadionu,” stāsta skolotājs, kurš trenējies vieglatlētikā, specializējoties vidējo distanču skriešanā. Pēc vidusskolas devies uz toreizējo Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu, bet pabeidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju — tieši absolvēšanas gadā augstskola pārdēvēta.

PLUDMALE UN LĒKŠANA PĀRI GRĀVIM

Kas sporta skolotājam jāpanāk stundā? „Mans galvenais mērķis ir izkustināt.” Skolotājs uzskata, ka līdz devītajai klasei katram ir jāiemācās pamatiemaņas dažādos sporta veidos, kuras vidusskolā tiek pilnveidotas. „Desmitajā klasē sanāk bērni no dažādām lauku skolām, bet ne visās bijušas perfektas prasības sportā, tāpēc tiem, kuri kaut ko nemāk, tagad ir iespēja zaudēto atgūt,” skaidro Agris Ķirsis.

„Es skolēniem bieži stāstu, ka jebkura lieta, ko sportā darām, ir saistīta ar dzīvi,” turpina skolotājs. „Aizbrauksi vasarā sauļoties, būs forša kompānija, kas aicinās uzspēlēt pludmales volejbolu, bet — ja neko nemācēsi, tad no šiem draugiem lēnām atkritīsi. Sāksi strādāt — tagad darbavietās atkal rīko sporta spēles, kur jārāpjas, jāmet mērķī, notiek bumbu spēles, — varēsi aktīvi piedalīties, ātrāk kolektīvā kļūsi par savējo. Skolā pamatiemaņas tiek apgūtas, viņi pazīst basketbola bumbu un zina, ka tā jāmet grozā, nevis jāsper ar kāju. Pāri grāvim taču katram jāspēj pārlēkt! Mēs mācāmies arī krist — tas viss dzīvē noder.”

Kā iesaistīt un ieinteresēt apaļīgākus, gausākus vai slinkākus skolēnus? „Ja nevar paskriet, tad var paiet — labāk lai viņš darbojas, kā spēj, nevis neko nedara. Ārsti tagad vieglu roku raksta atbrīvojumus, un skolotājam tie jārespektē. Bērns nevar fiziski strādāt stundā, bet viņš var pierakstīt rezultātus, tiesāt vai sagatavot teorijas jautājumus citiem. Kādreiz skolēniem ir galīgs slinkums, tad apsēžamies un izrunājamies par ķermeņa uzbūvi un to, kā izveidot augumu. Reizēm, kamēr citi spēlē bumbu, meitenes vingro. Manās stundās nevar vienkārši stāvēt un neko nedarīt. Citreiz kaut ko kopā uzspēlējam — viņiem patīk, ka piedalos, turklāt ir cerība mani apspēlēt — tad iet vaļā īstais sportiskais niknums.” Skolotājs teic, ka ne vienmēr viņam vajag paldies. Pietiek, ja stundas beigās puikas bļauj, ka vēl mazliet paspēlēs.

ARĪ AR BANĀNU UN DESIŅĀM

Pēc stundām Agris Ķirsis vada vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņu. „Vienmēr atgādinu lielajiem — kamēr viņi vēl mācās, viss ir par brīvu, pēc tam par vingrošanu vajadzēs maksāt.”

Skolotājs Ķirsis ir B kategorijas sporta speciālists ar tiesībām strādāt par treneri vieglatlētikā, un dienas otro daļu viņš pavada kā treneris sporta skolā.

Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe uzsver, ka treneris Agris Ķirsis ir radošs. Direktore apbrīno Ķirša spēju ieinteresēt un aizraut bērnus. Viņš uz līdzenas vietas spējot noorganizēt gadsimta mačus, kaut arī galvenā balva uzvarētājam ir… tikai banāns. Rudeņos, kad jāsakopj sporta arēna un apkaime, treneris Ķirsis pēc darba kopā ar saviem audzēkņiem kurina ugunskuru un cep desiņas vai pat sarīko kādu ekskursiju.

Tikmēr sākusies stunda 10. klasei, kurā daži skolēni sāk volejbola spēli, pārējie tiek iesaistīti citās nodarbībās. Divām meitenēm, kurām, kā izskatās, volejbols nav īsti pa spēkam, skolotājs rāda, kā strādāt ar bumbu. Meitenes mēģina un cenšas.

„Vai kāds ir kādreiz padomājis, kāpēc nepatīk sporta stundas vai jebkura cita mācību stunda?” retoriski vaicā Agris Ķirsis. „Pavisam vienkārši — jo mazāk māk, jo vairāk nepatīk. Jo vairāk iemācās, jo vairāk konkrētais sporta veids iepatīkas. Cilvēkiem ir bailes no tā, ko neprot. Piemēram, skolēnam fizika nepatīk, jo viņš neko nesaprot. Tāpēc es neļauju malā stāvēt. Manās stundās katrs dara tieši to, ko viņš vismazāk prot.”

Visgrūtākais? Skolotājs bilst, ka visvairāk tracina vienaldzība. „Ir tādi bērni, kuriem ir pilnīgi vienalga, vai viņš kaut ko prot vai neprot. Saku — saņemies, lai dabūtu vērtējumu! —, bet skolēns atbild: „Man vienalga, lieciet, ko gribat!” Tas mani visvairāk satrauc,” saka skolotājs.

ORGANIZATORS UN AUKLE

Agrim Ķirsim arī ir, ar ko lepoties, — tie ir zēni, kas nākuši pie viņa uz sporta stundām un tagad ir Latvijas čempioni vieglatlētikā vai airēšanā. Vieglatlētikas desmitcīņnieks Jānis Jansons, kurš šogad ieguva sudrabu Latvijas čempionātā pieaugušajiem, pērn bija Latvijas čempions. Smaiļotājs Kristaps Zaļupe, kurš Pekinas olimpiskajās spēlēs kopā ar Kristu Straumi cīnījās finālā. Arī sporta skolā ir panākumi, jo Ķirša audzēkne Diāna Daktere tikusi jau līdz pasaules čempionātam.

Vaicāts, kurā brīdī ir laiks padomāt par sevi, skolotājs atbild, ka vismaz kolektīvajā braucienā Ziemassvētkos uz koncertu Rīgā viņš dosies. Sieva arī esot bieži aizņemta, jo dejo, tāpēc Agris nereti ir mazā dēla aukle, jo — kur gan otrās klases puika lai labāk justos, ja ne sporta hallē! Arī tagad pieskrien dēlēns un tiek norīkots uz otru zāles stūri, kur ļoti prasmīgi vada futbola bumbu. Puika tēva vadībā trenējas vieglatlētikā, bet vecākā meita jau studē Latvijas Universitātē.

Kad Limbažu novada ģimnāzijas direktore Ineta Zariņa gatavoja pieteikumu Gada sporta skolotāja konkursam, viņa gājusi vaicāt skolēniem, ko rakstīt. „Mēs ar prieku ejam uz stundu, jo nekad nezinām, kādi pārsteigumi sagaida,” teikuši skolēni. „Agrim ir ļoti laba humora izjūta un nekad nav bijusi vajadzīga palīdzība konfliktu risināšanā,” norāda direktore. Sporta dienas, olimpiskās dienas pilsētā un novadā — visi Limbažos zina, ka viens no galvenajiem cilvēkiem ir Agris Ķirsis, kurš to visu koordinē. „Es ļoti gribētu, lai viņš uzvar, domāju, ka Agris to būtu pelnījis,” par savu pedagogu ir pārliecināta direktore Ineta Zariņa.

Agris ĶIRSIS

Sporta skolotājs

Dzimis: 1967. gada 25. martā

Izglītība: Limbažu 1. vidusskola, LSPA (1992. g.), fiziskās audzināšanas treneris, vieglatlētikas treneris

Darba gaitas: 20 gadi Limbažu novada skolās, Limbažu novada ģimnāzijas sporta skolotājs, Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skolas vieglatlētikas treneris

Citi pienākumi: Limbažu novada sporta skolotāju metodiskās apvienības vadītājs

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir dēls un meita