Četri punkti līdz pilnībai
Šaušanas tradīcijas mums ir senas, bet olimpiešu rinda nav gara. Tā īsti slaveni ir četri vīri — 1912. gada olimpiskās bronzas laureāts šaušanā pa māla baložiem Haralds Blaus, trīsdesmito gadu pasaules čempions Kārlis Kļava, stenda šāvējs Boriss Timofejevs un astoņu spēļu dalībnieks, olimpisko zelta un sudraba medaļu īpašnieks Afanasijs Kuzmins. Iespējams, ka nākamvasar viņiem blakus nostāsies mūsu pirmā dāma — Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras studente Kristīne Musļimova.
NOZAGTĀ IESPĒJA
Pirms viņas no latvietēm olimpiskajām spēlēm vistuvāk tika Baiba Zariņa-Berklava. Jau 1974. gadā viņa kļuva par divkārtēju pasaules čempioni. Togad, ar pneimatisko šauteni izcīnot arī Eiropas meistarsacīkšu zeltu, viņa sasniedza tiem laikiem izcilu pasaules rekordu 391 punkti no 400, kurš tika labots tikai pēc septiņiem gadiem. Diemžēl šaušana dāmām tika iekļauta tikai 1984. gada olimpisko spēļu programmā. 1981. gadā Berklava vēlreiz kļuva par pasaules čempioni, ceļš uz spēlēm šķita vaļā, bet… PSRS nolēma amerikāņiem atriebties par Maskavas spēļu boikotu un uz Losandželosu savu komandu neaizsūtīja.
Savas karjeras noslēgumā Baiba Berklava Latvijas rekordu ar pneimatisko šauteni pacēla vēl augstāk, no 400 punktiem savācot 394. Šo vingrinājumu sauc PŠ 40. Tātad 40 šāvieni ar gaisa šauteni 10 m distancē no stāvus pozīcijas. Lai arī pilnveidojās ieroči un sportistu ekipējums, šis rezultāts noturējās līdz pat šim rudenim, kad savu vārdu šaušanā pieteica galda tenisiste.
BALTIE ŠĀVIENI
Savas sporta gaitas Kristīne Musļimova sāka klubā LV-22, kur pie treneres Lidijas Kalniņas pilnveidoja prasmes galda tenisa spēlē. „Tur viss bija nopietni,” tā Kristīne raksturo savus 10 šajā sporta veidā pavadītos gadus. „Esmu ļoti pateicīga par gūto rūdījumu — to vērtēju pat augstāk nekā rezultātus, lai gan arī tie man bija svarīgi. Režīms, disciplīna, sava laika organizēšana — tās ir prasmes, kas man noder ik dienu.” Kristīne nebeidz slavēt galda tenisu. Bet tas nesa arī ļaunumu — traumas. Tieši laikā, kad rezultātu dinamika gāja uz augšu, ārsti ieteica Kristīnei likt raketi malā un padomāt par savu veselību. Piecpadsmitgadīgai meitenei tā nebija viegla izšķiršanās — atteikties no aizraušanās, kas deva gan prieku, gan panākumus.
„Es nevarēju nosēdēt malā, pēc dabas esmu aktīva, tāpēc doma par neko nedarīšanu mani nesajūsmināja.” Tomēr gadu viņa izturēja, pievēršoties galvenokārt tikai mācībām skolā, līdz gadījums aizveda uz šaušanas treniņu. „Aizgājām ar draudzeni, neko īpašu nedomājām, bet man kaut kas šī sporta veida klusajā mērķtiecībā iepatikās.” Treniņi joprojām norisinās turpat Daugavas sporta nama pagrabstāvā, tieši zem peldbaseina.
Atšķirībā no galda tenisa šaušanā nav pretinieka. Pareizāk sakot, konkurenti ir, bet cīņa nenotiek pret viņiem. Vairāk jākoncentrējas uz darbu ar sevi, nemitīgi jāpilnveidojas. Mazsvarīgi nebija arī tas, ka galda tenisā gūtās traumas šaušanā netraucēja.
„Sistēmu saprata, nevajadzēja neko skaidrot. Ja ar citām vajadzēja pacīnīties, tad ar Kristīni nebija nekādu problēmu,” abu sadarbības sākumu atceras Kristīnes treneris Juris Gabrānovs. Sākumā nācās iztikt bez speciālā ekipējuma, šautene arī vairāk atgādināja izklaides parku stendos redzēto. Jāpiebilst, ka šāvējiem būtiski ir speciālie tērpi ar noteiktu stingrības pakāpi, kas palīdz ķermeni ilgstoši noturēt vienā pozīcijā. Nākamā Latvijas rekordiste daudz nekurnēja, ka jaunā sporta veida pamatus nācās apgūt džinsās ar ziemas jaku mugurā.
REKORDS PĀRLIECĪBAI
„Uzsāku ar 335 punktiem, sacensības pēc sacensībām, un jau plus divi, plus trīs, tad pēkšņi plus 20!” atceras Kristīne Musļimova. „Ieguldītais darbs atainojās rezultātā.” Kristīne atzīst, ka viņai svarīgi vienmēr būt līmenī un pirmkārt pārspēt sev tuvāko konkurentu, respektīvi, pašai sevi. Tuvojoties Latvijas rekordam, 2005. gadā Musļimova kļuva par Latvijas sporta meistari, bet 2008. gadā, Eiropas čempionātā izcīnot 25. vietu, jau par Latvijas starptautiskās klases sporta meistari. Tas nozīmēja, ka izpildītas Latvijas Šaušanas federācijas noteiktās prasības — divas reizes sacensībās sasniegti vismaz 388 punkti.
Latvijā Kristīne regulāri sāka izcīnīt augstākā kaluma medaļas, kaut gan viņa atzīst, ka jaunās censones, kas ienāk šaušanā, neļaujot atslābt. Pēc trīs gadiem meistara klasei tika pievienots nākamais zelta ieraksts. Klusībā jau sen nolūkotais Latvijas rekords tika pārspēts 2011. gada oktobrī sacensībās Baltkrievijā. „Pienāca mirklis, par kuru sen jau biju domājusi un gājusi uz to,” sajūsmu neslēpj Kristīne. Tātad 396 no 400. Tikai četri punkti līdz pilnībai, līdz absolūtajam pasaules rekordam. Bet tagad katrs no tiem nāks arvien grūtāk. Kaut gan tas iespējams arī vienās sacensībās — 40 reizes ideāli notēmēt un precīzi nospiest mēlīti…
Februāra otrajā pusē Somijā risināsies Eiropas čempionāts, kur būs iespējams izcīnīt ceļazīmi uz Londonu. Skaļi par savām cerībām Kristīne neizsakās, lai gan pēc labotā rekorda atzīst, ka jūtas krietni vien pārliecinātāka un drošāka par sevi. Treniņos tagad tiek pilnveidota noturība, to mēģina panākt, arī pieradinot šaut divreiz ilgāk — nevis 40, bet 80 šāvienu sērijām. Mentālā un fiziskā noturība šajā sportā spēlē izšķirošo lomu.
Katram stāstam ir svarīgs ievads un nobeigums, tāpat arī Kristīnei savā sporta veidā: „Pirmais un pēdējais šāviens ir visgrūtākais. Pirmais, jo ir cerības veikt nevainojamu šāvienu sēriju. Pēdējais, jo tas var sabojāt visu.”
Kristīne MUSĻIMOVA
Šāvēja, LU maģistrantūras pēdējā kursa studente
Dzimusi: 1988. gada 6. aprīlī Rīgā
Izglītība: Rīgas 22. vidusskola, Policijas akadēmija, studē Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes maģistrantūrā
Sportā: no sešu gadu vecuma galda tenisā, no 16 gadiem — šaušanā, klubs RSP, disciplīna — PŠ 40
Treneris: Juris Gabrānovs
Lielākie sasniegumi: vairākkārtēja Latvijas čempione, Latvijas II olimpiādes čempione (2008. g.), 25. vieta Eiropas čempionātā (2008. g.), Latvijas rekordiste pneimatiskajā šaušanā (PŠ 40) — 395 punkti no 400
Ierocis: Feinwerkbau
Vaļasprieki: basketbols, peldēšana
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies
