Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Olimpietis no Lejasskābenēm

Rudens ir laiks, kad mūsu vadošie sportisti meklē
iespējas pieteikt savu līdzdalību nākāmā gada izcilākajam notikumam sporta
dzīvē – olimpiskajām  spēlēm Pekinā. Malā
nestāv arī paraolimpisko spēļu dalībnieki, kuri Ķīnas galvaspilsētas arēnās
izies mirkli pēc olimpiskajiem cīniņiem. Jau rakstījām, ka tiesības
startēt  izcīnījusi Latvijas sēdvolejbola
sieviešu komanda.

Nupat pasaules spēlēs,
kas notika Taizemē, sportistiem ratiņkrēslos un ar amputētiem locekļiem izcili
startēja mūsu ratiņnieks Aigars Apinis. Viņš izcīnīja divas zelta medaļas, kā
arī diska mešanā un lodes grūšanā laboja pasaules rekordus. Bronzas medaļu pauerliftingā
ieguva ieguva Aigars Višņevskis un diska mešanā – Ivita Strode. Atgriezes no smagā un
nogurdinošā pārlidojuma, redakcijā ieradās Aigars Apinis, kurš ir ne tikai
aktīvs sportists, bet arī Latvijas Invalīdu sporta federācijas prezidents.

– Kas vairāk iepriecināja – zelta medaļas vai
rekordi?

– Negribu tā dalīt. Reizēm
bez rekorda medaļu neizcīnīt. Protams, mani visvairāk iepriecināja pasaules
rekords lodes grūšanā, jo vēl pērn es netiku pāri deviņiem metriem, bet tagad –
9,42 metri.
Tas ir par astoņiem centimetriem tālāk nekā jaunzēlandieša iepriekšējais
rekords. Interesanti, ka diska mešanā tieši par tik centimetriem laboju pats
savu pasaules rekordu.

– Cik smagi ir jūsu rīki?

– Disks sver kilogramu,
lode – divus. Metam un grūžam, sēžot speciāli nostiprinātā krēslā, strādā tikai
rokas un ķermeņa augšdaļa. Tas nav vienkārši.

– Cik zināms, jūsu sporta veidā visus sadala pēc
traumu smaguma pakāpes. Kā aprēķina rezultātus?

– Pēc īpaši izstrādātiem
koeficentiem. Reizēm ir tā, ka sportists grūž piecus metrus, un tie ir
līdzvērtīgi maniem deviņiem. Tā kā jau daudzus gadus esmu līderis, manai grupai
tiek pievienotas arvien vairāk citu grupu, un cīņa kļūst saspringtāka.

– Tu progresē. Veselība uzlabojas?

– Tas viss ir nosacīti. Esmu
sēdošs, un pagaidām nekas cits nav gaidāms. Ar regulāriem un smagiem treniņiem
es uzlaboju vienīgi fizisko sagatavotību un, protams, tehniku. Pēdējos gados
saņemam arvien lielāku valsts atbalstu LOK paspārnē, esmu pateicīgs savai Ogres
rajona padomei, Birzgales pagastam, pēdējā laikā arī starptautiskajam
tulkošanas birojam Skrivaneks. Tas
viss ļauj man daudz nopietnāk gatavoties paralimpiskajām spēlēm Pekinā, kur
jāizstāv Atēnās iegūtais čempiona tituls.

– Cik reižu nedēļā trenējies?

– Šogad mums Sējas sporta
kompleksā bija trīs treniņnometnes – tad jau vairākas reizes dienā. Gan zālē,
gan Murjāņu stadionā. Starp citu, Murjāņos mēs trenējamies katru svētdienu visu
gadu. Pārējā laikā es daudz nodarbojos savās lauku mājās Birzgales pagastā Lejasskābenēs. Tur man ir gan mešanas
sektors, gan svara zālīte. Olimpiskajā gadā gribu diskā sasniegt 20 metru, lodes grūšanā
– 10.

– Cik daudz laika aizņem sabiedriskais darbs?

– Rosos gan Invalīdu
federācijā, gan Latvijas Paralimpiskajā komitejā, kur esmu viceprezidents.
Liels paldies maniem biedriem. Lai arī pats braucu ar mašīnu, tomēr ne visur
man ir iespējas iekļūt ar ratiņiem. Ārzemēs tas viss ir daudz labāk organizēts.
Katrā ziņā ceram, ka Pekinā mūsu delegācija būs lielāka nekā jebkad agrāk. Esam
optimisti.

 

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

 

Foto no Aigara Apiņa
personiskā arhīva

F.paraksti

Medaļnieki. Aigars Apinis un Aigars Višņevskis

 

Mēs no Latvijas. Augšējā rindā – diska metēji Ivita Strode un Andis Ozolnieks, treneris
Aldis Šūpolnieks, fizioterapeite Gunta Ozoliņa, apakšējā rindā – svara cilātājs
Aigars Višņevskis un Aigars Apinis

 

Tūlīt būs rekords. Lai Aigara Apiņa lode lidotu, vajadzīga īpaša konstrukcija