Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 61 Kā tas notiek

Ziemas motokross ar nelaimīgo šnorē

Viesturs Saukāns

Latvijā skijorings pēdējos gados iegūst jaunu popularitātes vilni, lai arī Latvijas čempionāta norise nav apstājusies jau vairāk nekā desmit gadu. Kas ir šis sporta veids, kurš daudziem no malas šķiet amizants?Skijoringa pamatbūtība ir divu cilvēku veidotas ekipāžas sacenšanās ar vēl vairākām tādām pašām vienībām. Amizantums slēpjas apstāklī, ka viens no sportistiem vada motociklu, savukārt otrs ir nostājies uz slēpēm un turas aiz pilota dažus metrus atstatu garā virvē. Ja motocikla vadīšana krosa režīmā ir ne tikai pazīstama, bet Latvijā arī mežonīgi populāra, tad slēpotāja azartu piedalīties skijoringā klasiskie motosporta un sporta līdzjutēji retāk izprot.

Skijoringa ekipāžas uzdevums – apļveida trasē iesākt un pabeigt braucienu, ekipāžai paliekot kontaktā.

Čempions aizrāvies

Šajā sporta veidā popularitāti ievērojami palielināja Arta Rasmaņa piedalīšanās Latvijas čempionātā. Bijušais pasaules čempions blakusvāģu motokrosā ar milzīgu azartu meties ne tikai pie starta līnijas, bet arī sacīkšu organizēšanas Cēsu pusē. Viņš arī skaidroja skijoringa nianses. "Skijoringa galvenā ideja – būt tuvāk tautai. Ja cilvēkam šķūnī ir motocikls, viņš, ierodoties uz sacīksti ar licencēm un nepieciešamajā sportista ekipējumā, var stāties uz starta," skaidro Artis. "Šis sporta veids ir demokrātisks, piesaista ļoti daudz sportistu. Lai arī seriālam ir Latvijas čempionāta statuss, un tas ir ļoti prestiži, sacensību iekšienē gaisotne ir lieliska un nav sportā dažkārt pamanāmo domstarpību un naida. Tas piesaista gan sportistus, gan skatītājus. Esmu ļoti azartiski iesaistījies šajā sportā, jo sacensībās gūtais adrenalīns ir daudz lielāks, nekā var iedomāties."

Ar motocikliem lielākoties viss skaidrs, bet Rasmanis sīkāk paskaidroja slēpotāja funkcijas: "Slēpotāja uzdevums nav viegls. Latvijā ir tikai četri pieci slēpotāji, kuri spēj izturēt visu braucienu distancē bez nolūšanas. No malas liekas, ka viss ir vienkārši, taču slodze ir pamatīga gan kājām, gan rokām. Šiem slēpotājiem, lai arī tiek izmantotas slaloma slēpes, nav nekādas saistības ar kalnu slēpošanu. Kalnu meistari paši izvēlas sev ātrumu, lielākā spējot bremzēties. Skijoringā slēpotājs ir tik ātrs, cik ātri viņu velk motocikls. Daži kalnu speciālisti ir mēģinājuši, taču jau pēc pāris sacensībām aizgājuši no šī sporta. Ekipāžas uzdevums ir nenokrist, nezaudējot laiku. Slēpotājs nav cilvēks, kas vienkārši plīvo virves galā. Ja slēpotājs ir gudrs un pieredzējis, viņš var palīdzēt arī braucējam, līkuma ieejā ar virves pievilkšanu pieturot motocikla aizmuguri, ja tā izslīd. Tāpat pirms kalniņa slēpotājs var pievilkt striķi, augšā braucot laižot to vaļā, dodot iespēju motociklam ieskrieties. Tajā pašā laikā, ja slēpotājs izslēpo par tālu līkuma ārmalā, viņš ar inerci pat var apgāzt motociklu."

Viens brauciens – slēpes miskastē

Noteikumi paredz, ka slēpotāji izmanto slaloma slēpes, bet virves garums ir no četriem līdz sešiem metriem. Reālā situācija: "Piemēram, mēs ar pārinieku izmantojam Žagarkalna nomā norakstītās slēpes – uz starta nestājamies ar šīs nozares izcilākajiem produktiem. Toties ļoti svarīgi ir labi zābaki un perfekti slēpju stiprinājumi – tas jau ir aprīkojums pasaules līmenī. Jādara viss, lai slēpotājs pa ceļam nepazaudētu slēpes. Nolietojums slēpēm atkarīgs no trases. Ja ir biezs, piebraukts sniegs, ar vienu slēpju pāri var veikt pat trīs četras sacīkstes, savukārt, ja sniega ir maz, pāris ir izmetams jau pēc viena brauciena. Kārtīgam sportistam uz sacensībām ir trīs četri pāri slēpju. Virves garumu kontrolē slēpotājs. Ja trase ir lēna un līkumota, slēpotājs izmanto īsāku virves daļu. Taču Latvijā trases ir ātras un motociklu jaudas pietiekami lielas, lai slēpotāji turētos maksimālajā virves garumā."

Dažkārt šermuļi iet pār kauliem no skata, kad slēpotājs iejūk motociklu pūlī. Jābūt stipriem nerviem. Artis Rasmanis saka: "No malas viss liekas briesmīgi, taču procesā katrs saprot, kur viņš ir un ko dara. Ir nerakstīts likums, ka ar motociklu nedrīkst aizskart slēpotāju. Sportisti to zina, un, ja tomēr kontakti notiek, braucēji atvainojas. Ja ne – tos ātri izmāca! Ekipāžai jādomā vienam par otru, braucējam jārēķina, uz kurieni viņš ved slēpotāju un kas var kurā brīdī notikt. Skijorings ir komandu sports kā volejbols, basketbols un citi. No braucēja, piemēram, ir atkarīgs, cik ilgi slēpotājs izturēs. Ja pilots rausta pārinieku, veic pamatīgus uzrāvienus, slēpotājs jau pēc pusbrauciena ir bez spēkiem, palaiž striķi vaļā un sacensības ir galā."

Jauda nav galvenais

Piemēram, ziemas autosportā, ja mašīnas nav apgādātas ar radžu riepām, automobiļu jaudai ir minimāla nozīme un rezultātus nosaka sportista prasme tikt galā ar iedoto segumu. Motosportā ir līdzīgi: "Mums vienā no posmiem bija situācija, ka visas sacīkstes absolūti labākos apļu laikus parādīja mazās tautas klases braucēji, tātad motocikli, kuriem ir mazākā motora darba tilpuma kubatūra un kuru riepas ir šķietami vissliktākās – ielas riepas bez iespējām tās apstrādāt. Šis nav jaudu sports, šis ir sports, kurā maksimāli jāizvairās no kļūdām," skaidro Rasmanis.

Sports ar vēsturi

Latvijā skijoringam ir vismaz četru gadu desmitu vēsture. Šobrīd šī sporta veida entuziasti vāc visu iespējamo informāciju par periodu līdz 1983. gadam, bet sākot no šī perioda daudz informācijas atrodams mājas lapā skijorings.lv.

Interesanti, ka starptautiski skijoringu lielākoties saprot kā slēpošanu aiz suņiem vai zirgiem – sporta veids populārs Skandināvijā un Ziemeļamerikā. 1928. gadā šis sports bijis pat elements, ko demonstrēt ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā.

Tuvākās skijoringa sacensības Latvijā jau šajā nedēļas nogalē. Latvijas čempionāta sestais posms sestdien Ilūkstē, bet nākamajā dienā skijoringa saime pārcelsies uz Rēzekni, lai aizvadītu septīto valsts čempionāta posmu.

Skijoringa tehnika

Latvijā skijoringa sacīkstes notiek piecās klasēs – lielajā un mazajā meistaru, lielajā un mazajā tautas un jauniešu kategorijā. "Lielo" no "mazās" atdala motora darba tilpuma kubatūras atšķirības, meistarus no tautas izceļ riepu noteikumi.

Jaunieši vecumā no 8 līdz 15 gadiem

No 65 – 85 kub. cm (2 taktu motoru motocikli)

No 75 – 125 kub. cm (4 taktu m.)

Mazā tautas klase vecumā no 14 gadiem

No 125 – 200 kub. cm (2 taktu m.)

Līdz 250 kub. cm (4 taktu m.)

Mazā meistaru klase vecumā no 14 gadiem

No 125 – 200 kub. cm (2 taktu m.)

Līdz 250 kub. cm (4 taktu m.)

Lielā tautas klase vecumā no 14 gadiem

No 201 kub. cm (2 taktu m.)

No 251 kub. cm (4 taktu m.)

Lielā meistaru klase vecumā no 16 gadiem

No 201 kub. cm (2 taktu m.)

No 251 kub. cm (4 taktu m.)

Abām tautas klasēm motocikliem piemērojamas tikai ceļa motociklu riepas, kuras nedrīkst būt grieztas vai citādi pārveidotas. Nedrīkst būt motokrosa, enduro vai citas sporta riepas. Savukārt abās meistaru klasēs motocikliem aizmugurē nedrīkst izmantot ceļa motociklu riepas. Nevienā no klasēm nedrīkst izmantot riepas ar radzēm. Vecuma ierobežojumi attiecas kā uz braucējiem, tā arī uz slēpotājiem.

Braucienu ilgums jauniešu klasē ir 13 minūtes plus viens aplis, pārējās klasēs ekipāžas sacenšas 20 minūšu (plus aplis) garā braucienā. Finišs tiek ieskaitīts pēc pēdējā ekipāžas sportista, kurš šķērso finiša līniju, bet galvenais – tiem jābūt kontaktā.

Slēpotāja aprīkojums

Skijoringā tiek izmantotas slaloma slēpes. Savukārt virvei jābūt izturīgai un ne pārāk tievai, lai to būtu viegli turēt arī vietās, kur nav noteikumos atļauto mezglu. Jāiesien trīs vai četri mezgli 50 līdz 60 centimetru attālumā cits no cita. Pēdējam mezglam jābūt netālu no virves gala, lai justu, kur virve beidzas. Noteikumos paredzētais virves garums ir no 4 līdz 6 metriem.

Latvijas čempionāta 5. posma kopvērtējumā

Lielā meistaru klase. Raivis Zolmanis/Mikus Neško (Saldus 2000) 88, Artis Rasmanis/Āris Freijs (MK Elkšņi) 80, Ainārs Dzalbs/Viesturs Stūresteps (MK Elkšņi) 66. Mazā meistaru klase. Raivis Zolmanis/Mikus Neško (Saldus 2000) 95, Artis Rasmanis/Āris Freijs (MK Elkšņi) 74, Ainārs Dzalbs/Viesturs Stūresteps (MK Elkšņi) 57. Lielā tautas klase. Raivis Zolmanis/Gatis Zolmanis (Saldus 2000) 79, Alberts Jansons/Egils Novickis (Motosports RT) 62, Laimonis Sprukulis/Dzintars Stūresteps (MK Elkšņi) 60. Mazā tautas klase. Artis Rasmanis/Āris Freijs (MK Elkšņi) 97, Alberts Jansons/Egils Novickis (Motosports RT) 63, Valdis Kupčs/Dzintars Stūresteps (MK Elkšņi) 52. Jaunieši. Kārlis Sabulis/Toms Liepiņš (MK Elkšņi) 85, Pauls Jonass/Miķelis Strazdiņš (Lejaskurzemes Sports) 67, Roberts Justs/Mikus Pētersons (MK Elkšņi) 60.