Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 89 Reportāža

Asfalta biatlons

Globālā
sasilšana vismaz vienu ziemas sportu nepazudinās. Pēc otrā pasaules čempionāta
vasaras biatlonā Otepē par to nav ne mazāko šaubu. Izsenis
biatlonisti vasarās, gatavojoties ziemai, skrējuši un šāvuši, kā arī šādi
spēkus pārbaudījuši. Bet tiklīdz kādai sacensībai tiek iepūsta dzīvība, tā
tūlīt sāk diktēt savus noteikumus. Treniņmači vasaras biatlonā ar laiku daudzās
valstīs ieguva nacionālo čempionātu statusu, un tad jau klāt bija arī pasaules
meistarsacīkstes, kuras gan skatītājus nesaistīja.

Skriešana,
kas visiem biatlonistiem palīdz veidot izturības bāzi, tomēr būtiski atšķiras
no slēpošanas. Skrejbiatlonā lielākoties uzvarēja sportisti, kuru vārdi ziemas
sniegā nebija manāmi. Dažas komandas šādām sacensībām pat speciāli sāka gatavot
bijušos vieglatlētus. Ziemas zvaigznēm tas kļuva pavisam neinteresanti, un tās
turpināja vasaru deldēt gan pa mežu, gan pa asfaltu.

Arī
skrituļslēpes nav nekāds šīs tūkstošgades lepnums. Vienīgi agrāk ar tām
iebraukt varēja retā šautuvē. Ziemā zem sniega asfalts nebija vajadzīgs, un arī
skriešanai tas nav pats piemērotākais segums. Ieviešoties slidsolim, kurā
atspērienam nav nepieciešama slēpes slīdvirsmas berze, skrituļslēpošana arvien
noteiktāk sāka aizvietot skriešanu, un biatlona šautuves pamazām apauga ar
asfalta apļiem, kurus ziemās arī ērtāk apstrādāt ar sniega lielgabaliem.

Tā pērn
Ufā tika slīcināts pirmais kucēns – pasaules čempionāts rollerbiatlonā, kurš
itin veikli izkārpījās krastā un pagājušajā nedēļā, ieguvis bruņota lāča
veidolu (sacensību talismans), ieradās igauņu Otepē. Šo sacensību protokolos
jau figurēja tikai biatlonā pazīstami vārdi. Uz starta stājās pat norvēģu
olimpiskie čempioni Hanevolds un Andresens, ar viņiem konkurēja piecapļu
vicečempions polis Sikora un pasaules čempions krievs Čudovs…

Jā,
Bjerndālena nebija, arī vāciešus neredzēja (viņi gan skrituļbiatlonā rīko pat
komercmaču sērijas), un pesimistu partitūrai var piespēlēt vēl vienu nošu
partiju. Nevienam biatlonistam nav īpašas vajadzības vasaras beigās sasniegt
sportiskās formas virsotni. Tomēr spēkus pārbaudīt gribas. Un, ja to var darīt
starptautiski atzītu meistaru kompānijā, tad kāpēc gan ne?! Pasākums bija
pietiekami interesants, lai Eurosport kanāls to rādītu tiešraidē. Diezin
vai par pirmajiem ziemas biatlona čempionātiem bija tik liela plašsaziņas
līdzekļu interese.

Jebkurā
gadījumā biatlons neguļ uz ziemas popularitātes lauriem, bet turpina aizraujošā
stilā rakstīt savu attīstības vēsturi, kurā paliek arī latviešu vārdi. No mūsu
vīriem šobrīd vislabākajā kondīcijā ir Edgars Piksons, kurš gan sprintā, gan
iedzīšanā finišēja sestais – pirms abiem titulētajiem norvēģiem. Viņš
pārsteidza ar šaušanas ātrumu, kurai gan bija raksturīga arī neprecizitāte. Arī
Ilmārs Bricis nebija apmierināts ar paveikto ugunslīnijās, kaut gan daudz
neskuma par iedzīšanā zaudēto vietu Hanevoldam. Bija jūtams, ka meistari zina,
kuras sacensības viņiem būs vissvarīgākās.

Junioru
sprintā, palicis nepilnas divas sekundes pēc pjedestāla, Andrejs Rastorgujevs
iedzīšanā labu laiku skrituļoja bronzas pozīcijā. "Pēdējā aplī neizturēju,
krievi nāca virsū kā tanki," pēc finiša atzina apņēmīgais alūksnietis,
kurš nule kļuvis par LSPA studentu. Starp citu, pērn Andrejs skrituļbiatlonā
kļuva par pirmo pasaules junioru čempionu, bet tad konkurence bija ievērojami
vājāka. Turklāt tikai šoziem Andrejs oficiāli nonāks junioru kārtā.

Pēc
sprinta sacensībām mūsu dāmu treneris Māris Čakars paziņoja, ka meitenes nav
atguvušās pēc treniņiem augstkalnē, un aizveda komandu mājās. Pirms tam notika
arī sacensības krosa biatlonā, kurā Gerda Krūmiņa 3 km sprintā finišēja sestā.
Juniorēm – 25. Žanna Juškāne, 36. Alīna Pogodina. 4 km sprintā kungiem devīto
vietu izcīnīja Kristaps Lībietis, 14. Edgars Piksons, 17. Gints Rozenbergs, 25.
Kaspars Dumbris, junioriem – 18. Oskars
Muižnieks, 19. Dāvis Putnis, 38. Atis Putnis, 40. Juris Priede. 6 km distancē
ar kopējo startu trīspadsmitais finišēja Gints Rozenbergs, 14. Kristaps
Lībietis, 17. Edgars Piksons, 19. Kaspars Dumbris, junioriem – 20. Dāvis
Putnis, 24. Oskars Muižnieks. Jauktajā stafetē Līduma, Krūmiņa, Lībietis un
Rozenbergs izcīnīja piekto vietu, junioriem Juškāne, Glāzere, Muižnieks un
Putnis finišēja devītie.

Tā rudens
turpina vasaru savienot ar ziemu.

Dainis
CAUNE

Foto:
Dainis Caune, Sports

 

VASARAS
BIATLONS

Pasaules
čempionāts

Dāmas

7,5 km
sprints

1. Kaisa Mekereinena (Somija) 24:45,6 (0+1)

2. Lilija Jefremova (Ukraina) +1,0 (2+0)

3. Tatjana Ruda (Ukraina) +7,8 (1+2)

20. Madara
Līduma (Latvija) +3:04,3 (4+2)

10 km
iedzīšanana

1. Kaisa
Mekereinena 33:35,0 (0+0+0+1)

2. Tatjana
Ruda (+0,4 (0+0+1+1)

3. Jana
Romanova (Krievija) +34,6
(0+0+0+2)

Juniores

7,5 km
sprints

1. Valentīna Semerenko (Ukraina) 24:00,4 (0+0)

2. Oļena Pidrušna (Ukraina) +1:40,8 (2+1)

3. Vita Semerenko (Ukraina) +1:57,7 (2+1)

18. Līga
Glāzere (Latvija) +5:40,0
(4+2)

22.
Anastasija Sardiko (Latvija) +6:40,0
(1+4)

28. Elīna
Eiduka (Latvija) +8:12,2 (3+2)

10 km
iedzīšana

1. Valentīna Semerenko 34:20,0 (1+0+0+0)

2. Vita Semerenko +1:43,3 (1+1+0+0)

3. Oļena Pidrušna +1:55,8 (1+0+1+1)

17. Anastasija
Sardiko +11:38,3 (1+0+0+2)

Juniori

10 km sprints

1. Krasimirs Aņevs
(Bulgārija) 26:11,4 (1+0)

2. Dmitrijs Bļinovs
(Krievija) +41,3 (0+2)

3. Vladimirs Iļjevs (Bulgārija) +53,7 (1+2)

4. Andrejs Rastorgujevs
(Latvija) +55,1 (2+0)

14. Aleksandrs Sverčkovs (Latvija) +2:01,0 (1+1)

27. Andrejs Lupins (Latvija) +3:38,1
(3+2)

29. Konstantīns Deruks (Latvija) +3:44,8
(1+2)

12,5 km iedzīšana

1. Krasimirs Aņevs 35:23,1 (0+0+1+0)

2. Dmitrijs Bļinovs +1:22,4 (1+1+2+0)

3. Sergejs Kļačins
(Krievija) +2:02,4 (2+1+2+2)

6. Andrejs Rastorgujevs +2:08,9 (1+2+2+1)

13. Aleksandrs Sverčkovs +4:38,2
(1+2+0+0)

28. Konstantīns Deruks +8:44,4
(3+1+2+1)

29. Andrejs Lupins +10:04,4
(3+3+2+2)

Kungi

10 km
sprints

1. Mihails Koškins (Krievija) 24:48,8 (0+0)

2. Maksims Čudovs (Krievija) +8,1 (0+1)

3. Rolands Lesings (Igaunija) +22,8 (1+1)

6. Edgars Piksons (Latvija) +57,3 (3+0)

7. Ilmārs Bricis (Latvija) +1:00,3 (0+2)

17.
Kaspars Dumbris (Latvija) +1:44,8
(1+1)

30. Jānis
Pleikšnis (Latvija) +3:06,0 (0+1)

12,5 km
iedzīšana

1. Aleksandrs Grizmans (Krievija) 34:17,8 (1+0+2+0)

2. Maksims Čudovs +4,7 (1+0+1+2)

3. Mihails Koškins +8,0 (0+0+2+2)

6. Edgars Piksons +1:13,8 (1+1+3+0)

9. Ilmārs Bricis +2:01,2 (1+2+1+1)

19.
Kaspars Dumbris +4:09,7
(3+1+1+1)