Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas 2009. gada labākie vieglatlēti

Optimisti
priecājas par mūsu vieglatlētu medaļām, rekordiem, rezultātiem, pesimisti teic,
ka disciplīnu ir daudz un iespēju izcelties ir visiem. Tiesa, sporta karalienes
pavalstnieki sacenšas visdažādākajos vieglatlētikas veidos, taču būsim
objektīvi – vieglatlētika ir viens no populārākajiem un demokrātiskākajiem
sporta veidiem pasaulē un jebkurā disciplīnā jāiztur vissīvākā konkurence, jo
ar vieglatlētiku nodarbojas vairāk nekā 200 pasaules valstīs.

 

Visobjektīvāk
labāko sportistu rangu tabulu veidojis vieglatlētikas statistiķis Andris
Staģis. Kaut nedaudz iedziļinoties panākumu vērtēšanā, katrs var
pārliecināties, ka rangs sastādīts, uzteicot katru, kurš sasniedzis kādu atzīstamu
rezultātu. Iespējams -populārākie sportisti tāpēc ne vienmēr ierindojas
tabulas augšgalā, jo bijušie panākumi un slava nepavisam negarantē augstu vietu
šobrīd.

Publicējot
10 labāko vieglatlētu rangu, mēs neatturējāmies uzteikt vēl sešu sportistu
sasniegumu, kuri šogad popularizējuši Latvijas vārdu pasaulē. Tie ir: jaunais
šķēpmetējs Arnolds Strenga, vesera metējs Edgars Timmermanis, trīssoļlēcējs
Pāvels Kovaļovs, pasaules čempioni – paralimpiešiem Aigars Apinis,
vājdzirdīgajiem – Māris Grēniņš, veterāniem – Austra Reinberga (82 gadi).

 

Veiksmīgāko vieglatlētu
saraksts sastādīts pēc sportistu sasniegumiem šāgada pasaules un Eiropas
čempionātos (visās vecumu grupās), uzvarām Latvijas čempionātos, sasniegtiem
Latvijas rekordiem (tikai pieaugušajiem), kā arī citās lielākās starptautiskās
sacensībās (universiādēs, Eiropas kausos,
arī Zelta līgā un pasaules atlētu
finālā).

 

Piemēram,
par uzvaru pasaules čempionātā – 150 p., par 2. v. – 100 p., par 3. v. – 75 p.,
par 4.-6. v. – 50 p., par 7.-10. v. – 30 p., par 11.-20. v. – 25 p., par dalību
– 10 punkti.

Par
pasaules un Eiropas junioru, arī universiādes čempiona titulu – 50 punkti. Par
katru Latvijas čempiona titulu (arī telpās) – pa 10 punktiem. Par katru
Latvijas rekordu – 25 punkti. Zelta līgas
startos – par 1. v. – 25 p., par 2. v. – 15 p. utt.

Šogad
punktu reitinga sarakstā tika iekļauti 84 Latvijas vieglatlēti.

 

1. Aiga Grabuste – 130 punkti.

Eiropas
junioru (U23) čempione septiņcīņā (6396 p. – jauns Latvijas rekords un 7. vю pasaules gada rangā) – 50
p., Latvijas rekords – 25 p., starts pasaules čempionātā (13. v. pasaules
čempionātā 6033 p.) – 25 p., starts Eiropas čempionātā telpās – 20 p., Latvijas
čempione – 10 punkti.

 

2. Madara Palameika – 110 punkti.

Eiropas
junioru (U23) čempione šķēpmešanā (64,51 m – jauns Latvijas rekords un 6. vieta
pasaules gada rangā) – 50 p., Latvijas rekords – 25 p., starts pasaules
čempionātā (27. v., 52,98 m) – 10 p., starts Eiropas komandu čempionātā (2. v.,
53,93 m) – 15
p., Latvijas čempione – 10 punkti.

 

3. Igors Sokolovs – 100 punkti.

Divkārt
Latvijas rekords vesera mešanā (78,76 m un 80,14 m – 4. v. pasaules gada rangā)
– 50 p., starts pasaules čempionātā (17. v., 73,93 m) – 25 p., otrā vieta IAAF
Atlētu finālā Salonikos (2. v., 79,32 m) – 15 p., Latvijas čempions – 10
punkti.

 

4./5.
Jānis Leitis un Laura Igaune – 90
punkti.

Jānis
Leitis – Eiropas junioru (U23) čempions tāllēkšanā (7,90 m) – 50 p.,
četrkārtējs Latvijas čempions – 40 punkti.

Laura
Igaune – divi Latvijas rekordi (59,60 m un 60,84 m) – 50 p., trīskārtēja
Latvijas čempione – 30 p., starts Eiropas komandu čempionātā (3. v, 59,60 m) –
10 punkti.

 

6./7.
Dmitrijs Jurkevičs un Vadims Vasiļevskis
– 85 punkti.

Dmitrijs
Jurkevičs – Latvijas rekords 1500 m skrējienā (pirmo reizi veicis distanci
ātrāk par 3:40 – 3:39,69) – 25 p., divkārtējs Latvijas čempions – 20 p., starts
pasaules čempionātā (25. v. 800 m, 1:46,90.) – 25 p., starts Eiropas junioru
(U23) čempionātā (4. v. 800 m, 1:47,240) – 15 punkti.

Vadims
Vasiļevskis – starts pasaules čempionātā šķēpmešanā (4. v., 82,37 m; kvalif. –
86,69 m) – 50 p., veiksmīgi starti Zelta
līgas
un IAAF atlētu finālā – 35 punkti. Pasaules gada rangā – otrā vieta.

 

8. Ainārs Kovals – 80 punkti.

Uzvara
universiādē (81,58 m) – 50 p., starts pasaules čempionātā ((7. v., 81,54 m),) –
30 punkti.

 

9. Māris Urtāns – 70 punkti.

Divkārtējs
Latvijas čempions lodes grūšanā – 20 p., starts pasaules čempionātā (16. v.,
19,89 m) – 25 p., starts universiādē (5. v., 19,09 m) – 15 p., starts Eiropas
komandu čempionātā (3. v., 19,25 m) – 10 punkti.

 

10. Laura Ikauniece – 60 punkti.

Sudraba
medaļa pasaules jauniešu čempionātā septiņcīņā (5647 p.) – 25 p., starts (arī
bronzas medaļa) Eiropas Jauniešu olimpisko dienu sacensībās augstlēkšanā (1,82
m) – 15 p., divkārtēja Latvijas čempione – 20 punkti. Pasaules rangā jauniešiem
septiņcīņā – 2. v., bet augstlēkšanā – 11. vieta.

 

Edgars Timmermanis (dz.
28.08.1992.)

Bronzas
medaļa Eiropas Jauniešu olimpisko dienu sacensībās vesera mešanā – 71,49 m
(jauns Latvijas rekords jauniešiem ar 5 kg veseri). Šis rezultāts pasaules
jauniešu gada rangā – 11. v., bet Eiropā – 7. vietā. Pasaules čempionātā
jauniešiem – 9. v. – 66,92 metri.

 

Arnolds Strenga (dz.
02.03.1992.)

Sudraba
medaļa Eiropas Jauniešu olimpisko dienu sacensībās šķēpa mešanā – 69,73 metri.
Pasaules gada rangā A. Strengas personīgais rekords – 15. v. (70,17 m).

 

Aigars Apinis

Divkārtējais
2008. g. paralimpiskais čempions, kā arī 2007. g. pasaules čempions lodes
grūšanā un diska mešanā, 2009. g. IWAS čempionātā Bangalorā (Indija) kļuvis par
pasaules čempionu lodes grūšanā (9,59 m) un diska mešanā (19,34 m).

 

Austra Reinberga (dz.
24.05.1927.)

Šogad
trīskārt kļuvusi par pasaules čempioni vieglatlētikā veterāniem vecuma grupā
W80+ (80 un vairāk gadu vecumā) – 60 m un lodes grūšanā (telpās), kā arī 100 m
skrējienā.

 

Pāvels Kovaļovs (dz.
17.10.90.)

Eiropas
junioru čempionātā Novisadā bronzas medaļa – 16,03 m

 

Māris Grēniņš (dz. 25.02.81)

Divkārtējs
XXI pasaules nedzirdīgo spēļu (Summer
Deaflympic Games
) Taipejā čempions 100 m – 10,64, tāllēkšanā – 7,49 m

 

Andris
STAĢIS