Trīs zvaigznes Eiropā
Vieglatlētika ir
sporta veids, kurā personiskie rekordi un iepriekšējās uzvaras vēl negarantē
neko. Pretinieki vienmēr jāpārspēj klātienē. Vēl jo patīkamāk, ja to izdara
sezonas īstajā mačā un ar izcilu rezultātu. Tieši tā, labojot Latvijas
rekordus, par Eiropas U-23 čempionēm Kauņā kļuva daudzcīņniece Aiga Grabuste un
šķēpmetēja Madara Palameika. Vēl vienu zelta medaļu izcīnīja tāllēcējs Jānis
Leitis.
Nesen intervijā
Aiga Grabuste izteicās, ka junioru sacensības viņai šogad būšot svarīgākās. Par
Latvijas rekorda labošanu viņa daudz neko nestāstīja, agrāk vai vēlāk tam bija
jakrīt. Kauņā jau pēc pirmajām disciplīnām Aiga apliecināja, ka tam jānotiek
tieši šoreiz. Labojot vairākus personiskos rekordus, viņa pēc pašaizliedzīga
noslēguma skrējiena 800 m distancē varēja sūkstīties tikai par vienu – nieka četru
punktu pietrūka līdz apaļajai 6400 punktu robežai. Toties krietni pārspēts
ilggadējais Līgas Kļaviņas valsts rekords, turklāt Aiga Grabuste sasniedza
šogad piekto labāko rezultātu pasaulē – 6394 punkti (100 m/b – 13,66, augstums –
1,77 m, lode – 14,56 m, 200 m – 24,73, tālums – 6,62 m, šķēps – 46,11 m, 800 m –
2:17,74).
Runājot par
šķēpmešanu, nevar nepiekrist Palameikas tēvam un trenerim Gintam Palameikam, ka
šoreiz beidzot viss bija kārtībā. Laba fiziskā sagatavotība, precīzs
ieskrējiens, pareizs krustsolis un mērķtiecīga visa spēka koncentrēšana
izmetiena brīdī. Madarai pēc neveiksmīgas pērnās sezonas (slimība) arī šogad
gāja kā pa ciņiem – šķēps lidoja te parāk augstu, te parāk zemu, īdz beidzot Kauņā
viss nostājās savās vietās un Madara pēdējā mēģinājumā (atceramies Aināra
Kovala pēdējo metienu Pekinā) sasniedza patiesi izcilu rezultātu – 64,51 metru.
Bet arī viņas pirmais finālmetiens (60,10 m) tikai par trim centimetriem atpalika
no Latvijas rekorda. Eiropas desmitniekā vēl divas mūsu šķēpmetējas: septītā –
Kristīne Buša (53,62 m), devītā – valsts eksrekordiste Sinta Ozoliņa, kura pēc
bērniņa piedzimšanas atgriezusies sektorā (52,20 m). Ar nepacietību gaidām
turpinājumu.
Valsts rekordu
biruma ēnā nepalika Jāņa Leiša zelta medaļa tāllēkšanā ar visu laiku sesto
labāko rezultātu Latvijas vēsturē – 7,90 m. Pērn Jāni intervējot kā valsts
rekordistu 300 m skrējienā telpās un kā vienu no ātrākajiem 200 un 400 m
skrējējiem, mazliet nenopietni izklausījās viņa teiktais, ka sirdij tuvāka esot
tāllēkšana un gribētos lēkt astoņus metrus. Pēc tam Ulda Kurzemnieka audzēknis
ik pa brīdim laboja savu personisko rekordu, un tas vairs neizklausījās
dīvaini. Nu jau pavisam tuvu ir sirmais Jura Tones valsts rekords – 8,07 metri.
Par rakstura
stingrību un savu mērķu apzināšanos liecina vēl divu mūsu sportistu teicamais
sniegums Kauņā – Dmitrija Jurkeviča ceturtā vieta 800 m skrējienā ar savu
sezonas labāko laiku 1:47,24 un soļotājas Agneses Pastares sestā vieta 20 km
distancē – 1.36:59.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
