Spītnieks ar šķēpu
Situācija ir kuteklīga – spriediet paši! Starptautiskajā
vieglatlētu savienībā ietilpst vairāk nekā 200 pasaules valstu, un 9/10 no tām viņš
droši kļūtu par čempionu, nemaz nerunājot par iespēju startēt olimpiskajās
spēlēs, ja izpildītas visaugstākās kvalifikācijas normas. Vienīgi Latvijā ne,
jo runa ir par šķēpmešanu. No vienas valsts braukt drīkst trīs, bet Kārlis ir
ceturtais. Pagaidām…
Kārlis Alainis ļoti gribēja iestāties Murjāņu Sporta
ģimnāzijā un mest šķēpu, bet atlases komisija viņu atraidīja viena iemesla dēļ –
neesot piemērotu dotību, jo augums par īsu (9. klasē biju izstiepies līdz 1,49
metriem). Kārlis nelikās mierā un iekļuva ģimnāzistos kā kamaniņu braucējs.
Tikai laika gaitā, ziemā aizmetot jauniešu šķēpu 67 m tālu, Kārlim 11. klasē tika
dota iespēja mainīt sportisko orientāciju, un ģimnāziju Kārlis pabeidza pie
trenera Broņislava Ļaksas kā šķēpmetējs.
Kārlis ar prieku atceras treniņu laiku kamanās, bet šķēpa
vilinājums bija pārlieku liels.
– Kā bez treniņiem toreiz
varēji aizmest šķēpu tādā tālumā?
– Īpaši negatavojos, bet šķēpu, protams, biju metis, jo
mamma bija šķēpmetēja, vēlāk trenere un mani mācīja kopš agrām bērnu dienām.
Kad sāku trenēties, tad jau aizgāja. Atceros, togad vēl
dabūju sudraba medaļu jaunatnes spēlēs Maskavā. Mammu uzaicināja darbā uz
Venstpili un es, protams, līdzi. Sākumā (arī tagad) trenējos ar milzu spētu, jo
gribu pierādīt, ka šķēpu var mest arī ar manu augumu, kas ikdienā nepavisam nav
tik mazs.
– Daudz esi paaudzies?
– Tagad man ir 1,79 metri, kas šķēpmešanā ir pamaz, bet tā
ir tāda disciplīna, kurā ir daudz iespēju. Šķēpu jau met visādi – ar spēku, ar
ātrumu, visādi. Bet, ja es sāktu rēķināt tikai auguma centimetrus, tad man
nebūtu vērts trenēties.
– Kas īsti ir tavi
trumpji?
– Izmantoju to, ko varu, – galvenokārt ātrumu. Bet, lai ātri
ieskrietos un pareizi izmestu, vajag daudz spēka un ļoti lielu precizitāti. Pie
tā arī strādāju – spēka un tehnikas.
– Daudzi apbrīno tavu
mešanas stilu, pareizāk sakot, beigu fāzi, jo tu metienu pabeidz ar kritienu.
Tā pagarini kustību?
– Es tā vis neteiktu. Tas ātrais skrējiens prasa daudz, arī
ļoti spēcīgas kājas. Pagaidām nevaru noturēties, tāpēc arī lidoju. Saka gan, ka
tas esot tāds stils, bet es domāju, ka tas ir nepilnību dēļ. Pats esmu
pārbaudījis – ja man izdodas noturēties kājās, tad šķēps lido tālāk. Gribētu
jau mest bez kritiena, tāpēc daudz jātrenējas svaru zālē.
– Ja runājam par
tehniku…
– Galvenais ir uzlabot metiena beigas – vēl neprotu izmantot
visu fāzi, metienu it kā norauju, bet katrs neizmantotais centimetrs stadiona
otrā galā mērāms metros.
Šķēps ir ļoti prasīgs, jo visam ķermenim jābūt vienlīdz
trenētam, nelīdzēs stipras rokas, ja nebūs trenēta mugura vai kājas, un otrādi.
Slodze metiena brīdī ir tik liela, ka ikviena kļūda draud ar savainojumu.
– Vai neesi zaudējis
cerības iekļūt valstsvienībā, jo priekšā ir tādi vīri kā Vasiļevskis, Kovals,
Rags?
– Protams, ka ne, citādi jau nebūtu vērts trenēties. Ja vadāmies
pēc skaitļiem, tad šogad esmu trešais, jo Kovals man zaudē 2 centimetrus. Bet
uz pārējiem šķēpmetējiem es tik daudz neskatos, jo galvenais jau ir mans
rezultāts – cik stabili un tālu metīšu, tādas būs arī manas izredzes. Ar 81
metru jau būs par maz, to saprotu. Negribētu būt pirmais Lihtenšteinā, jo bez
konkurences izaugt būtu grūti.
– Bet vai tas nevar
būt tavu fizisko dotumu kalngals?
– Noteikti ne, nekādas galarobežas nejūtu. Protams, ka man
jābūt daudz tehniskākam un precīzākam nekā kādam spēcīgam garrocim, bet pie tā
strādāju. Par materiālām lietām pagaidām galvu nelauzu, jo atbalstu manai
sportošanai sniedz Ventspils, nedaudz saņemu par startēšanu kādā Itālijas klubā.
Kopumā iznāk iztikai un iespējām ziemā trenēties kādās siltākās vietās. Esmu
arī LOV C sastāvā, bet pagaidām tas nozīmē tikai medicīnisku atbalstu.
– Vai mācies arī no
mūsu lielmeistariem?
– Protams, ka skatos, bet mācīties būtu grūti, jo mēs katrs
esam atšķirīgi. Apbrīnoju treneri Valentīnu Eiduku, kura dažkārt arī mani ir konsultējusi,
jo tikt galā ar tik dažādiem metējiem kā Vadims un Ainārs, un vēl Sinta Ozoliņa!
Vadims ir tipsks spēka un ātruma metējs, turklāt ar baigo cīnītāja raksturu,
Ainārs man liekas tik mistisks metējs, ka savas robežas viņš laikam pats
nenojaušs. Trenerītei katram jādzīvo līdzi un jāprot pievērst uzmanību dažādām
niansēm, jo bez paša galvas neviens neko tev rokās neieliks. Viņa ir unikums,
kurai šķēpmešana ir sirdslieta. Interesanti, ka savos gados viņa balstās ne
tikai uz apgūto, bet arī skatās un mācās jaunas lietas. Runājot par Ēriku Ragu,
no viņa varētu aizgūt nosvērtumu, savas sportiskās formas maksimālu
izmantošanu. Sāpīga neveiksme bija spēles Pekinā, jo viņš noteikti bija
finālsacensību cienīgs. Turklāt Ēriks pierāda, ka gadi šķēpmešanā nav šķērslis.
Mūsu saruna ar Kārli notika dienu pirms starta, kurš bija
viens no neveiksmīgākajiem pēdējās sezonās – Eiropas komandu sacensībās Banskā
Bistricā viņš aizmeta tikai 67,87 m un ne pārāk spēcīgā konkurencē ierindojās
ceturtajā vietā.
Par neveiksmi Kārlis bija gan satriekts, gan arī saprotošs –
labāk startēt neļāva ilgstošā vēdera muskuļa trauma un paša vieglprātība. Kaut
arī tās bija jau trešās sacensības ar neizdziedēto traumu, šoreiz Kārlis
nonācis pie secinājuma, ka reizēm ir jāprot pateikt arī stingru nē, jo uz valstssacīkstēm viņš devās
izlases interesēs. Tagad ir tā, ka šis neveiksmīgais starts pabojājis
reputāciju un stipri mainījis arī iecerēto sacensību kalendāru (garām gāja arī
līdzdalība Universiādē), ar kuru Kārlim saistījās pamatotas cerības.
Kārlis gan ir optimists un teic, ka šķēpu metīs vēl ilgi,
kaut arī kāds posmiņš būs jāizlaiž.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Kārlis Alainis
šķēpmetējs
Dzimis: 1985.
gada 18. jūnijā Dobelē
Augums, svars: 1,79
m, 82 kg
Mācības: Auces
pamatskola, beidzis Murjāņu Sporta ģimnāziju, mācās Latvijas Universitātē
Treneri: MSĢ – Broņislavs Ļaksa, patlaban Mārīte
Alaine
Labākie sasniegumi: Eiropas U-23 meistarsacīkstēs sudraba medaļa
(2007. gads), Latvijas čempions ziemas meistarsacīkstēs (2008. gads),
desmitais Latvijas šķēpmetējs, kurš (ar jauno šķēpu) pārsniedzis 80 m robežu,
šobrīd 16. vietā pasaulē – 81,64 m
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, draudzene Baiba
