Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vieglatlētika

Juris Bērziņš -Soms Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 361

Divmetrīgu sapņu princi gaidot

Cēsnieks Māris Urtāns ir vīrs, kas pamatīgiem burtiem ierakstījis savu vārdu Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Viņš 35 reizes kļuvis par Latvijas čempionu lodes grūšanā, vēl septiņus šādus titulus izcīnījis diska mešanā. Lai gan Māris jau pirms diviem gadiem beidzis profesionāļa gaitas, ieraksti vēsturē nebeidzas, jo viņš turpina piedalīties sacensībās, bet konkurenti Latvijā pagaidām lodi grūž krietni tuvāk.

Žurnāls: Nr. 361

Neuzvaramais

Jānis Lūsis

(19.05.1939.—29.04.2020.)

Savā laikā šķēpmešanas sektorā Jānis Lūsis neizcēlās ar augumu vai vareniem muskuļiem, viņā nebija nekā monstrīga, bet viņš bija pasaulē visstiprākais. Vai tas bija talants vai izcilas darba spējas, neparasta aukstasinība, vienkāršība, senā, vēl pirmatnējā iekārtā mednieku un karavīru izmantotā rīka vissmalkākā izpratne, par to domas var dalīties, taču tieši šo un citu īpašību kopums ļāva viņam kļūt par olimpisko čempionu, vicečempionu, bronzas medaļas ieguvēju, finālistu savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs, divkārtēju pasaules rekordistu, četrkārtēju Eiropas čempionu un uzvarētāju neskaitāmās, dažādu rangu sacensībās (reizi arī Latvijas meistarsacīkstēs). Jānis savos aptuveni 300 startos uzvarējis vairāk nekā 200 reižu! Unikāls sasniegums, kas ļāva viņam kļūt par pagājušā gadsimta pasaules izcilāko šķēpmetēju, par Latvijas simtgades labāko sportistu.

Žurnāls: Nr. 360

Fotoizstāde Vieglā atlētika

Vēstot par sportistu sasniegumiem, AS Latvijas valsts meži (LVM) klientu centrā Rīgā 10. martā atklāja Latvijas vieglatlētiem veltīto žurnāla Sports fotogrāfa Jura Bērziņa-Soma izstādi Vieglā atlētika.

Žurnāls: Nr. 360

Latvieši pirmajās Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs

Eiropas labākie vieglatlēti uz pirmo čempionātu pulcējās 1934. gada 7.—9. septembrī Turīnā, Itālijā. Arī Latvija deleģēja savus sportistus, kuriem jāpārstāv sarkanbaltsarkanās krāsas pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs. Tas nebija vienkārši, bet izdevās godam!

Santa Roze Piedzīvojums
Žurnāls: Nr. 356

Sešu maratonu distancē

Šogad 27. septembrī septiņos no rīta Akropolē 37. reizi tika dots starts 246 km garajam skrējienam no Atēnām uz Spartu, distancei, kuru 490. gadā pirms mūsu ēras veica skrējējs Feidipīds, lai lūgtu spartiešu militāro palīdzību atēniešu aizsardzībai pret persiešiem. Feidipīds šo distanci veica 36 stundās, laikā, kāds arī šobrīd tiek atvēlēts spartatlona veikšanai. Pēc tam grieķu atlēts un karavīrs ar uzvaras vēsti noskrēja 40 kilometrus no Maratonas līdz Atēnām, finišā zaudējot dzīvību un radot pamatu idejai par mūsdienu maratonskrējieniem. Feidipīda gandrīz sešreiz garākajā distancē šogad startēja 377 dalībnieki no 49 valstīm, starp kuriem bija 64 daiļā dzimuma pārstāves, viņu vidū arī mūsu tautiete Sigita Vāce. Cīņu ar kilometriem un karstajiem laikapstākļiem šogad zaudēja 180 dalībnieki, bet Sigita ceļā pavadīja 34 stundas 54 minūtes un 30 sekundes, pie karaļa Leonīda statujas finišējot kā 24. ātrākā sieviete. Pavisam mērķi sasniedza 39 dāmas.

Juris Bērziņš -Soms Runā prezidents
Žurnāls: Nr. 355

Vieglatlētika, kas nemirst

Kad pavasarī izraisījās nepatikšanas ar Latvija Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes Inetas Radēvičas pozitīvo dopinga provi Londonas olimpiskajās spēlēs un Ineta godprātīgi atkāpās no sava amata, vieglatlētikas saime uzrunāja vienīgo LVS Goda prezidentu (kopš 2001. gada) Arni Lagzdiņu. Pēc nelielām pārdomām pieredzējušais finansists, bijušais desmitcīņnieks un sporta skolotājs, atjaunotā LOK otrais izpilddirektors, kurš deviņdesmitajos gados divus sasaukumus jau bija vadījis LVS, šo priekšlikumu pieņēma. Ar piebildi — uz diviem gadiem, līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām. 27. martā LVS kongresā Arnis Lagzdiņš guva pārliecinošu atbalstu (60 delegāti balsoja par, divi — atturējās).

Čempions
Žurnāls: Nr. 355

Brīva vieta jūsu rekordam

Dmitrijs Serjogins 2019. gada pasaules vieglatlētikas čempionātā Dohā skarbajos maratona distances apstākļos apliecināja, ka ir ne tikai viens no Latvijas labākajiem skrējējiem, bet arī viens no labākajiem vieglatlētiem. Vai 26 gadus vecais rīdzinieks var skriet vēl ātrāk, un kādas ir Serjogina potenciāla robežas?