Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vieglatlētika

Kristaps Zaļkalns Tautas sports
Žurnāls: Nr. 362

Apskrien un sapurini Latviju

Ar vadmotīvu Visapkārt gaisma ausa nedēļu pirms vasaras saulgriežiem Krāslavā tika iedegtas divas lāpas. Tautas stafetes skrējienā apkārt Latvijai piecas dienas un piecas naktis tās nesa gaismu viena pretī otrai. Lāpas nesa divas skrējēju komandas — Ziemeļaustrenis un Dienvidrietenis. Komandas sāka skrējienu Krāslavā, taču distancē katra nesa gaismu savā virzienā gar robežu, līdz atkal vienlaikus minūti minūtē tās satikās saviļņojošā finišā Kolkas ragā, noskrienot teju 1800 km un iededzot 87 ugunskurus.

Žurnāls: Nr. 362

Vadims domā par olimpiādi

Vadims Vasiļevskis, olimpiskais vicečempions, triju olimpisko spēļu dalībnieks, valsts rekordists, atgriezies stadionā. Šoreiz viņu sastopu Ventspils olimpiskajā centrā, kur viņš trenē līdzšinējos Valentīnas Eidukas audzēkņus Aneti Kociņu, Patriku Gailumu un Matīsu Velpu. Pirmie divi ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā.

Juris Bērziņš -Soms Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 362

Kāpēc Valentīna nenomira aiz laimes

“Domāju, ja pārlēkšu divus metrus, iekritīšu mīkstajā augstlēkšanas bedrē, aizvēršu acis un aiz laimes nomiršu...” Tā kādreiz teica Valentīna Gotovska, kura jau trīsdesmit gadus ir Latvijas rekordiste augstlēkšanā. Labi gan, ka viņas rekords ir vien 1,97 metri, jo Valentīna varēja kļūt par četrkārtēju olimpieti (augstākā — 13. — vieta augstlēkšanā 2000. gada spēlēs Sidnejā), startēt daudzos pasaules čempionātos (labākais sniegums — 5. vieta tāllēkšanā 2001. gadā), vairākas reizes uzvarēt Eiropas kausa izcīņā, 34 (!) reizes kļūt par Latvijas čempioni 60 m, 100 m skrējienos, augstlēkšanā, tāllēkšanā un septiņcīņā, 10 gadus būt Latvijas rekordiste tāllēkšanā (6,91 m).

Juris Bērziņš -Soms Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 361

Divmetrīgu sapņu princi gaidot

Cēsnieks Māris Urtāns ir vīrs, kas pamatīgiem burtiem ierakstījis savu vārdu Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Viņš 35 reizes kļuvis par Latvijas čempionu lodes grūšanā, vēl septiņus šādus titulus izcīnījis diska mešanā. Lai gan Māris jau pirms diviem gadiem beidzis profesionāļa gaitas, ieraksti vēsturē nebeidzas, jo viņš turpina piedalīties sacensībās, bet konkurenti Latvijā pagaidām lodi grūž krietni tuvāk.

Žurnāls: Nr. 361

Neuzvaramais

Jānis Lūsis

(19.05.1939.—29.04.2020.)

Savā laikā šķēpmešanas sektorā Jānis Lūsis neizcēlās ar augumu vai vareniem muskuļiem, viņā nebija nekā monstrīga, bet viņš bija pasaulē visstiprākais. Vai tas bija talants vai izcilas darba spējas, neparasta aukstasinība, vienkāršība, senā, vēl pirmatnējā iekārtā mednieku un karavīru izmantotā rīka vissmalkākā izpratne, par to domas var dalīties, taču tieši šo un citu īpašību kopums ļāva viņam kļūt par olimpisko čempionu, vicečempionu, bronzas medaļas ieguvēju, finālistu savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs, divkārtēju pasaules rekordistu, četrkārtēju Eiropas čempionu un uzvarētāju neskaitāmās, dažādu rangu sacensībās (reizi arī Latvijas meistarsacīkstēs). Jānis savos aptuveni 300 startos uzvarējis vairāk nekā 200 reižu! Unikāls sasniegums, kas ļāva viņam kļūt par pagājušā gadsimta pasaules izcilāko šķēpmetēju, par Latvijas simtgades labāko sportistu.

Žurnāls: Nr. 360

Fotoizstāde Vieglā atlētika

Vēstot par sportistu sasniegumiem, AS Latvijas valsts meži (LVM) klientu centrā Rīgā 10. martā atklāja Latvijas vieglatlētiem veltīto žurnāla Sports fotogrāfa Jura Bērziņa-Soma izstādi Vieglā atlētika.

Žurnāls: Nr. 360

Latvieši pirmajās Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs

Eiropas labākie vieglatlēti uz pirmo čempionātu pulcējās 1934. gada 7.—9. septembrī Turīnā, Itālijā. Arī Latvija deleģēja savus sportistus, kuriem jāpārstāv sarkanbaltsarkanās krāsas pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs. Tas nebija vienkārši, bet izdevās godam!