Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vieglatlētika

Žurnāls: Nr. 369

Jaunkareive Līga Velvere

Pat neskaidrību laikā par cēliem mērķiem domāt neaizliegsi. Ievērojot visus noteiktos ierobežojumus, Rīgas sporta manēžā tikos ar Līgu Velveri, kura neatlaidīgi un ar lielu pārliecību gatavojas 800 metru skrējienam, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs Tokijā.

Egīls Jurisons Personība
Žurnāls: Nr. 367

Tur prieks ar bēdām kopā savērts...

Svinīgajā sarīkojumā Trīs Zvaigžņu balva 2020, kas notiks 30. decembrī, par mūža ieguldījumu sportā sumināsim šķēpmetēju treneri Valentīnu Eiduku (83). Apcerot viņas ilgo un daudzkrāsaino dzīves gājumu, prātā ik reizes nāk Valda Grēviņa Kavalieru dziesmas pēdējā panta pirmā rindiņa izrādes Gēsta Berlings finālā: “Tur prieks ar bēdām kopā savērts...”

Santa Roze Piedzīvojums
Žurnāls: Nr. 366

327 km 43 stundās un 15 minūtēs. Kājām

Kad Covid-19 ierobežojumi ievieš dzīvē korekcijas un neļauj šāgada Latvijas čempionam 100 km skrējienā, Rīgas—Valmieras uzvarētājam un trases rekordistam Pēterim Grīviņam aizlidot uz Nepālu pastaigāt pa kalniem, tad mūsu ultragaro distanču skrējējs atceras senāku izaicinājumu — noskriet kaut ko tik garu, ka startā nemaz nespēj iedomāties, kā šo distanci pieveikt, vienlaikus iedvesmojot arī citus skrējējus šajā dīvainajā laikā meklēt jaunus izaicinājumus. Lai vēlreiz nebūtu jāizdomā velosipēds, Pēteris izmantoja Mežtaku. Tā ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, no kuras tika izvēlēts posms no Igaunijas robežas Veclaicenē, Kornetos, līdz Vecrīgai, Rolanda statujai Rātslaukumā. Šādu pārdrošu distanci normāls vidusmēra tūrists veic 19 posmos vismaz 19 dienās, bet Pēterim tas izdevās nepilnās divās diennaktīs, turklāt skrienot.

Santa Roze Dzīvesveids
Žurnāls: Nr. 365

Latvijas rekordiste — salacgrīviete no Vīnes

Diāna Džaviza, gatavojoties Spartatlonam — teju pārcilvēciskam skrējienam no Atēnām līdz Spartai, veica savdabīgu treniņu cēlienu. Vispirms, spītējot Covid-19 ierobežojumiem, Diāna dzīvoklī veica sešu stundu skrējienu. Pēc tam treniņu nolūkos viņa startēja 107 km skrējiensoļojumā no Rīgas līdz Valmierai un laboja savu pērn uzstādīto trases rekordu. Spartatlonu koronavīruss atcēla, taču tā vietā Vīnē dzīvojošā, bet Salacgrīvā uzaugusī Džaviza 4. oktobra rītā Vācijā kļuva par Latvijas rekordisti 24 stundu skrējienā. Distancē Džaviza pieveica 228 kilometrus un 962 metrus un gāza Tamārai Merzļikinai 31 gadu piederošo rekordu par nepilniem septiņiem kilometriem, izcīnot sacensībās skaistu uzvaru.

Žurnāls: Nr. 365

Asnu laiks

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Medijā SPORTS no 1972. līdz 1975. gadam un kopš 2006. gada

Citādāku un krietni daudzpusīgāku rosmi nekā ierasts Rīgas Centra Sporta kvartālā varēja vērot dienā, kad tur Eiropas Sporta nedēļas laikā sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību risinājās pasākums Iepazīsti vieglatlētiku!. Desmitiem bērnu un jauniešu izmēģināja vairākus šā sporta veida disciplīnu elementus — 30 metru sprintu, barjeru pārvarēšanu, dažādus citus vingrinājumus un, protams, šķēpa mešanu, kas pulcēja visvairāk interesentu.

Žurnāls: Nr. 365

Pēcpusdiena ar leģendu

Rudenī, lapkritim sākoties, Latvijas Sporta muzejā sirsnīgā gaisotnē notika izcilā šķēpmetēja un olimpiskā čempiona Jāņa Lūša atceres pasākums. Interesantos atmiņu un pieredzes stāstījumos dalījās gan sportista līdzbiedri, gan žurnālisti, gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, gan dažādu sporta organizāciju pārstāvji, ieskaitot visus trīs šolaiku Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentus — Vilni Baltiņu, Aldonu Vrubļevski un Žoržu Tikmeru.

Juris Bērziņš -Soms Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 364

Malda, kas meta 20 metrus tālāk

Dzīvē, kā ierasts, viss aug un attīstās, taču ne vienmēr, jo Latvijas rekordam diska mešanā sievietēm (65,06 m) nule sācies 33. gads. Turklāt pēdējās desmitgadēs neviena no vieglatlētikas brašulēm pat tuvu nav tikusi šim joprojām izcilajam rezultātam, kas, starp citu, ir pusotru metru labāks nekā Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvs (63,50 m). Šāgada Latvijas čempiona titulam pietika ar 45 metriem... 

Ar valsts rekordisti Maldu Langi tikos Valmierā, kur viņa dzīvo jau gandrīz 40 gadus un šobrīd rosās sabiedriskās ēdināšanas lauciņā. Sarunājām tikties pie pamatīgas atjaunotnes skartā Jāņa Daliņa stadiona, kur 1988. gada 11. septembrī Maldas raidītais disks lidoja 65,06 metrus tālu.