Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vieglatlētika

Juris Bērziņš -Soms Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 362

Kāpēc Valentīna nenomira aiz laimes

“Domāju, ja pārlēkšu divus metrus, iekritīšu mīkstajā augstlēkšanas bedrē, aizvēršu acis un aiz laimes nomiršu...” Tā kādreiz teica Valentīna Gotovska, kura jau trīsdesmit gadus ir Latvijas rekordiste augstlēkšanā. Labi gan, ka viņas rekords ir vien 1,97 metri, jo Valentīna varēja kļūt par četrkārtēju olimpieti (augstākā — 13. — vieta augstlēkšanā 2000. gada spēlēs Sidnejā), startēt daudzos pasaules čempionātos (labākais sniegums — 5. vieta tāllēkšanā 2001. gadā), vairākas reizes uzvarēt Eiropas kausa izcīņā, 34 (!) reizes kļūt par Latvijas čempioni 60 m, 100 m skrējienos, augstlēkšanā, tāllēkšanā un septiņcīņā, 10 gadus būt Latvijas rekordiste tāllēkšanā (6,91 m).

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 354

Jeļena — Ievas māte

Gandrīz 20 gadus modernās pieccīņas pasaulē viņa bija pazīstama kā Jeļena Rubļevska, kopš 2004. gada — olimpiskā vicečempione. Tagad viņa stādās priekšā kā Jeļena Maļuka, lai gan ar milzīgu iekšējo eksplozivitāti apveltītās, bet ārēji mierīgās dāmas ģimenes stāvoklis nav mainījies ne par milimetru.

Kristaps Zaļkalns Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 349

Jauna dzīve dzimtajās mājās

Trīs olimpisko spēļu dalībnieks Modris Liepiņš pēc soļotāja karjeras pabeigšanas jau vairāk nekā desmit gadus vada Tukuma ledus halli un darbojas pilsētas politiskajā dzīvē. Šķiet, jo tālākā pagātnē paliek Lielā ciemnieka izcīnītā 9. vieta Sidnejas olimpiskajās spēlēs, sasniegumi Eiropas un pasaules čempionātos, jo vairāk Modri pievelk nu jau ierastā ledus sporta dzīve. Ne gluži! Latvijas Slidošanas asociācijas valdes loceklis iecienītos soļošanas apavus tur auto bagāžniekā, jo ikdienā tie lieti noder — ne tikai startiem veterānu mačos, bet arī lai nodotu papēža pirkstgala meistara uzkrātās zināšanas Smārdes un Lielā ciema jaunākajiem iedzīvotājiem.

Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 341

Mierīgs kā pitons

Šķēpmetēja Vadima Vasiļevska vārds Latvijas vieglatlētikas vēsturē ierakstīts vismaz ar sudraba burtiem. Atēnu (2004) olimpisko spēļu vicečempions, divās spēlēs (Atēnās un Pekinā) Latvijas komandas karognesējs, valsts rekordists, vienīgais Latvijas sportists, kas mūsdienu šķēpu metis tālāk par 90 metriem — 90,73 m, universiādes čempions, daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs un laureāts. Pēc vairākām neveiksmīgām sezonām 2014. gadā…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 325

Viktora Lāča dzīves kaislība

Viktoram Lācim vēl nav 40, taču viņš ir pietiekami zināms un cienīts vīrs sporta aprindās. Un ne tikai vieglatlētikā, kur viņam jau 16 gadus pieder Latvijas rekords 400 barjerskrējienā. Viktors kā basketbolistu fiziskās sagatavotības treneris ir strādājis ar Latvijas sieviešu izlasi, tagad šajā jomā trenē Latvijas vīriešu komandu, konsultē un trenē hokejistus, tenisistus, vairāku citu…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 319

Vecāka un veselāka — vai nav skaisti?

Vinetas Ikaunieces-Ozoliņas vārds pēdējos gados gan vairāk izskan saistībā ar meitas Lauras Ikaunieces-Admidiņas panākumiem, taču, gadu ratam griežoties, viņas Latvijas rekordi 100 m (11,36 — 1987. gadā), 200 m (22,49 — 1987. gadā) un 400 m (50,71 — 1988. gadā) joprojām liekas nesatricināmi. Neviena atlēte nav tiem nopietni pietuvojusies gandrīz 30 gadus. Vineta joprojām ir…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 315

Miltu maisus desmitcīņā neved

Iespējams, ka ne visi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti zina, ka viņu sirmais, bet joprojām spēcīgais profesors Jānis Lanka ir viens no mūsu izcilākajiem desmitcīņniekiem. Jānis dzimis 1940. gadā Liepājā. Beidzis Liepājas Pedagoģisko institūtu, absolvējis Maskavas Centrālā fiziskās kultūras institūta aspirantūru. Tagad profesors, habilitētais zinātņu doktors, daudzu grāmatu un zinātnisko darbu autors Jānis Lanka Latvijas…