Latvijas rekordiste — salacgrīviete no Vīnes

Diāna Džaviza, gatavojoties Spartatlonam — teju pārcilvēciskam skrējienam no Atēnām līdz Spartai, veica savdabīgu treniņu cēlienu. Vispirms, spītējot Covid-19 ierobežojumiem, Diāna dzīvoklī veica sešu stundu skrējienu. Pēc tam treniņu nolūkos viņa startēja 107 km skrējiensoļojumā no Rīgas līdz Valmierai un laboja savu pērn uzstādīto trases rekordu. Spartatlonu koronavīruss atcēla, taču tā vietā Vīnē dzīvojošā, bet Salacgrīvā uzaugusī Džaviza 4. oktobra rītā Vācijā kļuva par Latvijas rekordisti 24 stundu skrējienā. Distancē Džaviza pieveica 228 kilometrus un 962 metrus un gāza Tamārai Merzļikinai 31 gadu piederošo rekordu par nepilniem septiņiem kilometriem, izcīnot sacensībās skaistu uzvaru.

Latvijas ultra garo distanču statistikā Diānas + vārds atrodams tikai pēdējo pāris gadu ierakstos. Kāds ir enerģiskās vīnietes ceļš līdz Latvijas rekordu virsotnēm, to žurnāls Sports centās noskaidrot sarunā ar pašu skrējēju.

Diānas bērnība Salacgrīvā bija ļoti aktīva. Brīvajā laikā ar brāli un kaimiņu puikām raktas alas, bedres, spēlēti kariņi un tarzāni. Skolas laikā Salacgrīvas vidusskolā Diānas lielā aizraušanās bija basketbols. Vienlaikus trenējusies airēšanā, piedalījusies arī vietējās skriešanas sacensībās, kur bijuši labi panākumi, taču toreiz skriešana nav aizrāvusi. Aizrāvusi jaunsargu kustība — bijusi pat doma pēc skolas absolvēšanas iet armijā, taču mamma aizliegusi. Tagad savu patiku pret disciplinētību var izpaust garo distanču skrējienos.

NEVARU VAI TOMĒR NEGRIBU?

Par savu motivāciju sportot skolas gados Diāna stāsta: “Salacgrīvā pie sporta zāles ir siena, kur tiek izliktas labāko skolas sportistu fotogrāfijas, un es vienmēr sapņoju būt starp viņiem. Tā bija liela diena, kad beidzot arī es tiku fotografēta!

Sporta skolotāja Rasma Turka toreiz mani motivēja. Vēl šodien bieži grūtos brīžos sacensību laikā atceros viņas vārdus: “Nav tāda es nevaru, ir tikai es negribu”.

Pēc 8. klases Diāna devusies uz Rīgas 47. vidusskolu ar basketbola novirzienu. Šķitis, ka nav pietiekami talantīga, bez tam nav varējusi iedzīvoties internātā un klasē, tādēļ pēc gada pārgājusi uz Āgenskalna Valsts ģimnāziju. Īsi pirms 12. klases beigām dažādu apstākļu dēļ no Āgenskalna skolas aizgājusi, 12. klasi pabeidzot Rīgas 1. vakara ģimnāzijā.

GRIBĒJA NOMEST SVARU

Pēc vidusskolas pametusi Latviju. Ilgāku laiku dzīvojusi Skotijā, tad piecus gadus Maldivu salās, bet pēdējos septiņus gadus — Vīnē. Tur arī ieguvusi izglītību — ofisa un sociālo mediju menedžere. Atsākusi nodarboties ar sportu — mazliet skriet, lai samazinātu ķermeņa svaru. Tās parasti bijušas 35—50 minūtes, kilometriem uzmanību nepievēršot. Pēc kāda laika vēlējusies atmest smēķēšanu un sākusi skriet vairāk.

Pirms pieciem gadiem noskriets pirmais pusmaratons, un pirmais maratons — pirms 4 gadiem. Kad izlēmusi skriet savu pirmo maratonu, sapratusi, ka no cigaretēm patiešām jāatvadās, un tas arī izdevies.

Vēl pēc gada, 2017. gadā, tika noskrieta pirmā ultras distance — 60 km, tajā pašā gadā arī otrā ultra, kas bija 130 km — šajās sacensībās Wien Rundumadum pārsteigusi pati sevi, kopvērtējumā ierindojoties Top 10 un bijusi pirmā no sievietēm.

PRIEKAM!

“Skrienu, jo man tas sagādā prieku, tie ir mirkļi, kad varu būt ar sevi, savām domām, dabu, klusumu. Audzinu meitiņu viena jau septiņus gadus, strādāju uz pilnu slodzi. Kad liekas, ka viss jūk un brūk, tad mieru rodu ārā savos soļos. Es neskrienu maratonus un pusmaratonus uz rezultātu, tiem īpaši negatavojos. Man patīk gan šosejas skrējieni, gan takas, bet visvairāk patīk būt kalnos — esmu kalnu cilvēks un ļoti labprāt tur skrienu.

Šoseju skrienu, tikai lai trenētu psiholoģisko izturību (aizskriet no punkta A uz punktu B). Bet aplī skriet ir kas īpašs — tās ir prātam neaptveramas emocijas, jo no sākuma līdz beigām 24 stundu garumā var redzēt vienus un tos pašus cilvēkus, kā tie mainās — no smaida līdz asarām, līdz neizturamām sāpēm un tad atkal līdz smaidam. Dzīvoju līdzi, jūtu to pašu, ko pārējie. Tā ir īpaša sajūta, tāpēc apli skriet nav garlaicīgi. Nakts skrējieni man ir vismīļākie. Naktī skrienot, jūtos vislabāk,” — par savām izjūtām skrienot stāsta Diāna.

ČETROS NO RĪTA

Diānas treniņi parasti notiek ļoti agri no rīta. Lai paspētu izskriet garos treniņus, bieži jāceļas jau īsi pirms četriem no rīta. Treniņu apjoms ir atkarīgs no nākamajām sacensībām. Nedēļas nogales bieži tiek izmantotas, lai aizbrauktu uz kalnainākām vietām. Laika trūkuma dēļ mēģina visu pēc iespējas vairāk organizēt tā, lai nav lieki jātērē minūtes ceļā. Vienlaikus jāmenedžē arī desmitgadīgās meitas treniņi, kura agrāk trenējusies akrobātikā, bet šobrīd pārgājusi uz taekvondo, kur atklājies talants. Gan dzīvē, gan trasē ļoti noderot Diānas horoskopa zīmei raksturīgā Auna spītība.

Šīs vasaras Rīga—Valmiera skrējienam Diāna īpaši nav gatavojusies. Piedalījusies tikai tādēļ, ka skrējienu pārcēla uz vēlāku laiku, jo jūnijā vēl nebūtu bijusi gatava pievārēt 107 km. Šai sezonai sākusi gatavoties vēlu — ārstēts iekaisums, kas iegūts, gatavojoties 2019. gada pasaules čempionātam 24 stundu skrējienā.

Ļoti daudz strādāts dzīvoklī uz velotrenažiera. Skrējusi agri no rīta un īsus gabaliņus. Ar dažādiem fiziskiem vingrinājumiem stiprināta ķermeņa stabilitāte. Tas viss bez treniņa plāna, jo nebija izvirzītu mērķu. Kad martā uzzinājusi, ka tikusi pie biļetes leģendārajā Spartatlona skrējienā, beidzot atradusi sev piemērotu treneri. Pirms tam visus treniņa plānus sastādījusi pati.

SPARTATLONA VIETĀ… REKORDS

Uz Valmieru netika skriets uz pilnu slodzi, jo tas bija starpposms, audzējot spēku un izturību Spartatlonam, kurš bija paredzēts septembra beigās, taču tika atcelts Covid-19 dēļ (kā jau vairums citu skrējienu šogad visā pasaulē).

Tā vietā nāca 24 stundu skrējiens Berlīnes pievārtē Bernavā. 24 stundu skrējiens Bernavā bija tikai 3 mēnešus pēc Rīgas—Valmieras skrējiensoļojuma. Tur apzināti iets uz 24 stundu rekordu: “Tas bija mans mērķis jau pagājušajā gadā pasaules čempionātā Francijā. Ticēju, ka varu to sasniegt. Bija pārsteigums atstāt visus stiprā dzimuma pārstāvjus aiz muguras, taču nekad neesmu jutusies vājāka par pretējo dzimumu. Ultrās sievietes ir izturīgākas, mēs spējām labāk tikt galā ar sāpēm.

Ultru skrējēji ir ļoti vienoti, kā ģimene, nekad uz nevienu neskatos kā konkurentu, jūtu vienlīdzību pilnīgi visā — izcelsmē, sociāli, emocionāli. Tā ir tāda kā kopiena. Protams, lepojos ar sevi, jo divi no tiem skrējējiem, kas palika aiz manis, bija spēcīgi Vācijas nacionālās izlases TOP skrējēji. Domāju, ka daudzi ar skrējienu netika galā, jo bija ļoti silta, saulaina un vējaina diena, kas ļoti nogurdināja.”

ATJAUNOŠANĀS CAUR VĒDERU

Pēc ultru garajām slodzēm svarīga ir atjaunošanās, kas atkarīga no skrējiena garuma, kāpuma metriem, ātruma, kādā distance noskrieta, kā arī seguma un sagatavošanās. Diāna dalās ar saviem atjaunošanās noslēpumiem: “Jebkurā gadījumā vismaz vienu nedēļu pēc skrējiena vajadzētu sevi ļoti saudzēt.

Šoreiz pēc diennakts skrējiena ļaušu ķermenim atpūsties vismaz trīs nedēļas. Labākā atjaunošanās ir veselīgs ēdiens, cita sporta veida aktivitātes — garāki pārgājieni, riteņbraukšana, peldēšana. Galvenais visu mierīgi darīt, sev neļaujot aizelsties. Jāsadziedē arī tulznas. Nedrīkst aizmirst par masāžām, kā arī daudz laika veltīt miegam.”

ZĪMOLA VĒSTNESE

Par sajūtām finišā, kādas ir pēc labi paveiktas distances, Diāna stāsta: “No runners high viedokļa, nekad neaizmirsīšu skrējienu Wien Rundumadum 130 km, kur es izbaudīju katru sekundi, kā arī šī gada Rīgas—Valmieras sacensības, kur mani sagaidīja mani lielākie fani — meitiņa un brāļadēli. To maģisko zosādu, kura man bija, skrienot 24 stundu rekorda pārkāpšanas aplī, nesīšu sev līdzi visu dzīvi.”

Diāna skrien ar On Running apaviem un ir šī zīmola vēstnese: “Mīlu šo zīmolu! Apavi tiek mainīti skrējienos, kas garāki par 80 km. Gadās arī izņēmumi. Man tas palīdz psiholoģiski.”

Diānas nākotnes sportiskie mērķi un izaicinājumi ir nākamā gada pasaules čempionāts 24 stundu skrējienā un Spartatlons, kuram dalība nodrošināta. Lai izdodas!

Diāna DŽAVIZA

Dzimusi: 1987. gadā Salacgrīvas pagastā

Izglītība: vidējā profesionālā (ofisa un sociālo mediju menedžere)

Nodarbošanās: informācijas tehnoloģiju nozare

Sporta aktivitātes: ultra garo distanču skriešana, riteņbraukšana, joga, fitness

Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, ir meita

Lielākie sasniegumi sportā: Rīga—Valmiera dubultuzvara un trases rekords (2019., 2020.)

Latvijas rekordi: Rīga—Valmiera 107 km 9.26:49  (2020.), 24 h skrējiens 228,962 km (2020.)

Personīgie rekordi: 100 km 8.48:12 (2020.), sieviešu trases rekords Wörthersee Ultratrail (72 km 2700 m kāpums) 8.14:56,080 (2018.)