Zelts un sudrabs
Latvijas pludmales volejbolam šī dīvainā vasara, kurā beigu beigās notika tikai Eiropas mēroga čempionāti, vēsturē paliks ar Varvaras Brailko un Anetes Namiķes zelta medaļām Eiropas U-20 čempionātā Brno (Čehijā), kā arī ar Kristiana Fokerota un Kārļa Ābelīša vicečempionu titulu kontinenta U-18 meistarsacīkstēs Izmirā (Turcijā). Šoreiz savas mājas priekšrocības, uzņemot vētraino Eiropas pieaugušo čempionātu Jūrmalā, netika izmantotas, jo mūsu bīčvolejbolistu augstākais sasniegums bija vien dalība ceturtdaļfinālā.
Latvija bija pārstāvēta visos trijos Eiropas čempionātos — U-22 un U-18 vecuma grupā Izmirā un U-20 — Brno. Brailko un Namiķe par Eiropas U-20 čempionēm kļuva 18 gadu vecumā, bet sudraba medaļas izcīnījušie puiši noteikti pārsteidza visus konkurentus, jo Fokerots 16. dzimšanas dienu svinēs tikai nākamā gada 31. janvārī, bet Ābelītis karjeras lielāko panākumu sasniedza 17 gadu vecumā. Interesanti, ka trenera Laura Iecelnieka šogad izveidotais duets Fokerots/Ābelītis šovasar dalību sacensībās sāka ar dalītu 21. vietu Latvijas čempionāta posmā Jūrmalā, bet pēc tam uzvarēja Latvijas U-18 izlases atlases turnīrā.
Eiropas U-22 čempionātā Latviju pārstāvēja četri dueti, taču tikai viens no tiem — Rinalds Aišpurs/Ardis Daniels Bedrītis — pilnvērtīgi atbilda vecuma ierobežojumiem — 1999. gadā dzimušie un jaunāki spēlētāji. Pārējie sportisti bija vismaz divus gadus jaunāki, taču gan Artūrs Rinkevičs/Rūdolfs Stankevičs, gan Brailko/Namiķe izcīnīja dalītu 5. vietu.
Šiem faktiem pievienojot informāciju par to, ka 2018. gada Eiropas U-22 čempions Kristaps Šmits aizvadītajā vasarā vairs nebija atrodams pludmales volejbola laukumos, varētu aktualizēt sporta veida attīstības vājo punktu — jauniešu un junioru adaptēšanos un savas pieraksta vietas atrašanu pieaugušo konkurencē… Tomēr šoreiz par labvēlīgo augsni medaļu kaldināšanai 2020. gada Eiropas čempionātos.
FINSTERS: VISPIRMS PANĀKUMI JAUNIEŠOS UN JUNIOROS
Varvara Brailko un Anete Namiķe 2020. gada vasarā piedalījās uzreiz trijos Eiropas čempionāta finālturnīros. 18 gadus vecās bīčvolejbolistes sāka ar Eiropas U-20 čempionāta zelta medaļām, kurām tika pievienota dalīta 25. vieta Eiropas pieaugušo čempionātā Jūrmalā un dalīta 5. vieta Eiropas U-22 čempionātā.
“Varvaru Brailko trenēju sešus, bet Aneti Namiķi — piecus gadus. Lai gan abas kopš 2016. gada trenējās vienā grupā kopā ar Vanesu Grosbergu, Kristu Paegli un Kristīni Briedi, šis duets tika izveidots tikai sagatavošanās posmā 2018. gada pavasarī,” sarunā ar žurnālu Sports stāsta Eiropas U-20 čempioņu treneris Rihards Finsters. “Tajā laikā pats vēl aktīvi startēju pludmales volejbola sacensībās, tādēļ prombūtnes laikā mani aizvietoja Aleksandrs Solovejs. Treniņu grupā noritēja kopīgs darbs, mums kā treneriem uzsverot arī lielo nozīmi darbam treniņos, attieksmi pret kopīgo procesu. Pamazām ieskicējām arī plānoto sadalījumu pa pāriem, jo priekšā bija atlase uz Eiropas U-18 un U-20 čempionātiem.”
— Nojaušu, ka šajā brīdī sekos bet?
— Treneru mērķis bija izveidot divus spēcīgus duetus, labākajām aizsardzības spēlētājām pieliekot klāt bloķētājas. Konkurence par konkrētajām vietām atrisinājās pavisam negaidīti, jo pēc manas un Soloveja atgriešanās no turnīra ārzemēs tikām iepazīstināti ar informāciju, ka Kristīne Briede un Vanesa Grosberga, baidoties par sev netīkamu duetu sadalījumu, izlēmušas pāriet pie trenera Genādija Samoilova. Mūsu treniņu grupā palika trīs spēlētājas. Paegle vēl nebija gatava starptautiskajam līmenim, tādēļ sanāca pāris Brailko/Namiķe.
Skaidrs, ka auguma centimetru trūkuma dēļ šis duets ir bez liela potenciāla pieaugušo pludmales volejbolā, taču aktuālais mērķis bija medaļas jauniešu čempionātos. Tādēļ turpinājām kopīgi strādāt, arī meitenēm bija liela motivācija, bet man un klubam Beach Box Gepardi nācās apliecināt savu profesionālismu. Pirmie panākumi jau bija 2018. gadā, kā arī turpmāk pamazām virzījāmies augšup Eiropas jauniešu čempionātos.
— Brailko/Namiķei vēl priekšā ne viena vien vasara junioru vecumā. Kāds ir nākamais mērķis šā dueta darbībā?
— Mērķis ir katru gadu progresēt rezultātā, fiziskajā sagatavotībā un spēles ziņā. Pagaidām mani viss apmierina, jo katru gadu parādām labākus rezultātus, meitenes arī saprot, ka mums jāspēlē ātrāks volejbols. Man daudzi jautā par pāra maiņu — varbūt sadalīt viņas un atrast labas bloķētājas? Iespējams, ka, pārejot pieaugušo konkurencē, meitenēm pienāks laiks domāt katrai par savu bloķētāju. Tad mūsu treniņgrupā jau būs izaugušas pāris slaidas meitenes no jaunākās grupas.
— Pašreiz — 29 gadu vecumā — esi paspējis gan aizvadīt starptautisko karjeru kā pludmales volejbolists, visvairāk duetos ar Aleksandru Soloveju un Edgaru Toču, gan arī gūt panākumus kā treneris.
— Vispirms liels paldies manam pirmajam volejbola trenerim Aivaram Liniņam, kurš man iemācīja — kas ir volejbols un kas ir disciplīna. Paldies vēlos teikt Genādijam Samoilovam par to, ka mani iepazīstināja ne tikai ar pludmales volejbolu, bet arī uzsvēra svarīgāko — nepadošanos un ticību savam partnerim un trenerim. Un pateicība Aigaram Birzulim, kurš lika saprast, kā taktiski pareizi jāveido spēle un kā veidot treniņu procesu.
2014. gadā mani uzaicināja Beach Box novadīt amatiera treniņus. Atceros, ka pēc treniņa puiši un meitenes bija sajūsmā. Tad ar bīčboksu norunājām, ka trenēšu vēl kādu laiku. Darbs ar amatieriem gan nesniedza vēlamo gandarījumu, jo dažādu iemeslu dēļ audzēkņiem nereti pazuda interese par trenēšanos. Sanāca, ka es ieguldīju savu darbu, samaksu saņēmu, taču rezultāta nebija, radot domu par bērnu grupas izveidi. Darbs sākās ar pirmo astoņu bērnu grupu vecumā līdz 14 gadiem. 2015. gadā sarunā ar Beach Box pārstāvjiem izlēmām, ka izveidosim pludmales volejbola skolu Gepardi. Dabā gepards ir viens no ātrākajiem dzīvniekiem ar spēcīgu ķepas sitienu — ideāli pludmales volejbola kluba simbolam. Pašreiz gepardos darbojas aptuveni 90 dažādu vecumu sportisti.
IECELNIEKS: PLUDMALES VOLEJBOLS ATVAĻINĀJUMA LAIKĀ
Latvijas U-18 klasiskā volejbola izlases dalībnieki Kristians Fokerots un Kārlis Uģis Ābelītis ziemas sezonā darba dienās visbiežāk ir sastopami Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta zālē, kur valstsvienības galvenā trenera Laura Iecelnieka vadībā vairo meistarību dalībai Latvijas un Lietuvas Nacionālās līgas čempionātam OC Limbaži/MSĢ rindās. Gan jauniešu izlašu darbībā, gan šā turnīra norisē pagaidām gan iestājies pārtraukums valstī noteikto sporta sacensību rīkošanas ierobežojumu dēļ.
“Vienkārši teikt tā sanāca laikam nav īstais brīdis, jo tomēr Latvijas pludmales volejbola atlases sacensībās izcīnījām šo ceļazīmi un mērķtiecīgi gatavojāmies dalībai Eiropas čempionātā,” sarunā akcentē treneris Lauris Iecelnieks. “Nav jau tā, ka U-18 vecuma čempionātā visu izsaka spēlētāju vecums vai auguma centimetri. Apakšgrupas spēlē pret zviedriem Linusu Isaksonu/Hampusu Ekstrandu puiši izcīnīja setos attiecīgi tikai 14 un 12 punktus, bet ceturtdaļfinālā bija iespēja revanšēties. Pamainījām taktiku, un zviedri tika uzvarēti. Un 2,07 metrus garajam Ekstrandam ar saviem spēcīgajiem sitieniem vairs nebija iespēja izšķirt mača likteni.”
— Kristians Fokerots ir vienīgais 2005. gadā dzimušais Latvijas klasiskā volejbola U-18 izlases dalībnieks. Tad jau nav nejauša viņa izvēle arī pludmales volejbolā?
— 15 gadus vecais Kristians Fokerots apspēlē 18 gadus vecus pretiniekus. Tas noteikti ir saistošs virsraksts avīzes rakstam, bet dzīvē jau nekas tik unikāls nenotika. Protams, atzīšu, ka pirms brauciena uz Turciju uz jautājumu par prognozēm saistībā ar puišu sasniegtajiem rezultātiem Eiropas čempionātā atbildētu — būs dalīta 9. vieta.
Šim duetam viss vēl ir priekšā, taču šāds pozitīvs pārsteigums — sudraba medaļas — noteikti bija patīkams. Šis panākums kalpos par lielisku stimulu turpmākajam darbam. Prieks, ka kuldīdznieka Fokerota un jūrmalnieka Ābelīša, un viņu vecāku izvēle volejbolista karjeras attīstībai ir saistīta ar Murjāņu sporta ģimnāziju, gūstot panākumus ne tikai savā tiešajā specializācijā klasiskajā volejbolā, bet arī pludmales volejbolā.
— Uzvaru Latvijas U-18 izlases atlases sacensībās varbūt var izskaidrot ar mazo konkurenci, bet Eiropas čempionātā nejaušību nevar būt.
— Iespējams, ka no malas varētu arī neatrast loģiku visā notikušajā, jo Fokerots un Ābelītis apsteidza daudzus tieši pludmales volejbola lielvalstu labākos audzēkņus, kuros ieguldīti krietni lielāki resursi — gan finansiālie, gan piesaistītajā personālā sagatavošanās posmā.
Iespējams, ka šādā jauniešu vecumā ne visu izšķir videotrenera sagatavotais materiāls par sāncenšiem, bet gan psiholoģiskā sagatavotība katram konkrētam mačam. Ja puiši nebaidīsies no gaidāmās cīņas, tad arī laukumā tiks parādīts maksimāli labākais sniegums. Pludmales volejbols ir īpašs ar to, ka tajā nav spēlētāju maiņas iespējas, aizstājot konkrētās dienas vai stundas neveiksminieku ar komandas biedru, kurš uz šo brīdi varētu būt labāks.
Pirms fināla pieļāvu vienīgo kļūdu, jo neatņēmu puišiem mobilos tālruņus. Pēc uzvaras pusfinālā bija četras stundas, kurās internetā redzētais un pēkšņi pievērstā uzmanība kļuva par pārāk smagu psiholoģisko slogu. Ja vēl atnāk informācija, ka Eiropas čempionāta laikā Jūrmalā iecerēts uz lielā ekrāna rādīt U-18 fināla tiešraidi, tad ir grūti koncentrēties tikai pašai spēlei. Fināls pret ukraiņiem Jevgeņiju Boiko un Vladislavu Omeļčuku kļuva par mūsu dueta vienu no divām sliktākajām spēlēm čempionātā.
— Latvijas jauniešu un junioru izlašu dalībnieki tika noteikti vienā atlases turnīrā. Vai tas ir samērīgi?
— Es iestātos par atlases sistēmu, kura tika izmantota 2015. gadā, kad Tīna Graudiņa un Paula Nikola Nečiporuka kļuva par Eiropas U-18 čempionēm. Latvijas atlases turnīra uzvarētāju treneris izvēlējās, piemēram, astoņus puišus, kuri uzsāka kopīgus treniņus kā izlases kandidāti. Pēc tam jau sagatavošanās posmā izmēģināja dažādus virknējumus, lai atrastu spēcīgāko, kuri pārstāvētu Latviju attiecīgajā čempionātā. Pašreizējā situācijā, kad notiek savstarpējā konkurence arī starp pludmales volejbola hallēm, cīņā par ceļazīmēm uz lielajiem turnīriem dodas konkrēti dueti, īsti nepastāvot iespējai apvienot resursus vēl labāka pāra izveidei.
— Kāpēc Latvijas U-18 klasiskā volejbola izlases treneris iesaistās arī pludmales volejbolā?
— Man jau formāli kā MSĢ klasiskā volejbola trenerim nav nekādas tiešas saistības ar pludmales volejbolu. Savu audzēkņu iesaistīšanos pludmales volejbola aktivitātēs redzu kā iespēju citādākām emocijām, un gūtie panākumi vasarā palīdz arī būt motivētiem treniņiem ziemas sezonā sporta zālē.
Latvijas čempionāta pirmajā posmā Ventspilī Fokerots startēja kopā ar Klāvu Vildi, iegūstot dalītu 17. vietu. Nākamajā turnīrā Vildi nomainīja Ābelītis. Tieši jaunais virknējums manī ieviesa pārliecību, ka šis būs labākais MSĢ audzēkņu duets, kas varēs cīnīties šajā vasarā.
— Eiropas U-18 pludmales volejbola vicečempioni ziemā tiešām netrenējas smiltīs?
— Neticami, bet fakts! Oktobrī mūsu treniņu zālē nav nekādu liecību par pludmales volejbolu, pat bumbas jau ir ieziemotas noliktavā. Ja MSĢ būtu pludmales volejbola sekcija, kurā darbs noritētu arī ziemā, tad noteikti būtu vairāki spēkos līdzīgāki dueti, bet vai augstākais sasniegums būtu medaļas Eiropas U-18 čempionātā? To es nevaru garantēt!
— Varbūt šis panākums būs par pamatu diskusijai par pludmales volejbola vietas nostiprināšanu Murjāņu sporta ģimnāzijā?
— Jau kādu laiku mēģinu panākt to, ka Murjāņos būtu atsevišķa pludmales volejbola programma. Pagaidām tas tā nav, jo visas aktivitātes pludmales volejbolā veicu savā vasaras atvaļinājuma laikā, kad mierīgi to varētu aizvadīt ar ģimeni. Pēc klasiskās volejbola sezonas beigām 12 no apmēram 20 Murjāņu volejbolistiem piedāvāju uzsākt treniņus smiltīs, pamazām atlasot labākos sešus, kuri tad jau izmēģināja spēkus arī sacensību režīmā. Labākie divi vasaru pabeidza ar sudraba medaļām.
Iespējams, ka man kāds pludmales volejbola speciālists nepiekritīs, taču esmu pārliecināts — var apvienot klasisko volejbolu ziemā un pludmales volejbolu vasarā. Pludmales volejbola spēlēšanā izmantotās kustības un bumbas apstrādes tehnikas nianses noteikti nekaitē jauniešiem kopīgajā meistarības attīstīšanā. Šeit gan ir viens nosacījums — tas der tikai spēlētājiem, kuri volejbola apgūšanu uzsākuši tieši zālē.
— Iespējams, ka Latvijā nevar strikti nodalīt pludmales volejbola un klasiskā volejbola karjeru?
— Panākumu gūšanas recepte jaunatnes vecumā mūsu treneriem nav sveša, bet grūtāk ir saglabāt konkurētspēju brīdī, kad nepieciešams iekļauties pieaugušo sacensību apritē. 2018. gada Eiropas U-22 čempions Kristaps Šmits sacensību apritē vēl bija 2019. gadā, kad saņēma Latvijas Olimpiskās vienības finansējumu, bet šovasar viņš vairs nav pludmales volejbolā. Diez vai ir daudz šādu piemēru citās valstīs, jo šaubos, vai citur šādus panākumus guvušam jaunajam sportistam ļautu tā aiziet no pludmales volejbola. Šmits ir atgriezies klasiskajā volejbolā, bet viņa pārinieks Mihails Samoilovs turpina karjeru pludmales volejbolā, apvienojot spēkus ar Aleksandru Soloveju.
— Ja jau pludmales volejbola bumbas ieziemotas, tad kādas ir sportiskās aktualitātes?
— Šajā sezonā MSĢ volejbola programmā ir kopumā 23 jaunieši no 8. līdz 11. klasei. Startēsim Latvijas—Lietuvas nacionālajā līgā kā OC Limbaži/MSĢ, bet jaunatnes čempionātā puiši pārstāvēs savas dzimtās puses sporta skolas.
LATVIJAS PLUDMALES VOLEJBOLISTU MEDAĻAS JAUNIEŠU/JUNIORU ČEMPIONĀTOS 2010.—2020. GADĀ
Gads (vieta), spēlētāji, vieta
Eiropas U-22 čempionāts
2018. (Jūrmala, Latvija) Kristaps Šmits/Mihails Samoilovs 1.
2018. (Jūrmala, Latvija) Tīna Laura Graudiņa/Anastasija Kravčenoka 2.
2016. (Saloniki, Grieķija) Tīna Laura Graudiņa/Anastasija Kravčenoka 1.
Pasaules U-21 čempionāts
2017. (Naņdzjina, Ķīna) Kristaps Šmits/Mihails Samoilovs 3.
Eiropas U-20 čempionāts
2011. (Telaviva, Izraēla) Haralds Regža/Armands Āboliņš 2.
2020. (Brno, Čehija) Varvara Brailko/Anete Namiķe 1.
Pasaules U-19 čempionāts
2016. (Larnaka, Kipra) Kristaps Šmits/Mihails Samoilovs 3.
Eiropas U-18 čempionāts
2015. (Rīga, Latvija) Tīna Laura Graudiņa/Paula Nikola Nečiporuka 1.
2020. (Izmira, Turcija) Kristians Fokerots/Kārlis Ābelītis 2.
Pasaules U-17 čempionāts
2017. (Akapulko, Meksika) Tīna Laura Graudiņa/Linda Elizabete Gramberga 3.
Izmantoti fakti no statistiķa Ainara Cīruļa apkopotās informācijas
