Starp dzīvi un basketbolu
Latvijas basketbola valstsvienības un basketbola kluba Barons vēsturē spilgtus ierakstus atstājušajam Armandam Šķēlem vēl pirms gadu mijas klajā nāca autobiogrāfija Starp dzīvi un basketbolu. Grāmata noteikti kļuva par lielisku dāvanu ikvienam basketbola līdzjutējam, taču to, cik mājās tā pirmo reizi tika skatīta pirms un cik mājās pēc dzirkstošo dzērienu atvēršanas, grāmatas autori Armands Šķēle un Artūrs Raudziņš gan neatklāj. Turklāt Jelgavas tipogrāfijā iespiesto autobiogrāfiju nav cerību ieraudzīt arī grāmatnīcu topos, jo grāmata nopērkama tikai internetā.
Pagājušajā gadā tieši Jelgavas tipogrāfijā atkārtoti tika nodrukāta cita Latvijas izlases bijušā basketbolista Kaspara Kambalas 2014. gadā izdotā grāmata Kambala. …, āmen!, tās 1000 eksemplāru lielajai tirāžai nenokļūstot tirdzniecībā, jo to var iegūt tikai kā Pafbet izveidotās oriģinālās kazino spēles Book of Kambala īpašo balvu. Kambalas un Šķēles grāmatas vieno ne tikai vāka līdzīgais vizuālais risinājums (uz melna fona galvenā varoņa portrets, uzvārds ar zelta burtiem), bet arī kopīga spēlēšana Latvijas izlases 2009. gada modelī, kas reklāmās tika apzīmēts ar saukli — Tagad vai nekad! Sportiskie sasniegumi izpalika, ārpus laukuma skandālus šad un tad joprojām kāds atceras, taču informāciju labāk iegūt no pirmavota. Arī no Šķēles grāmatas!
“Daudzi manu autobiogrāfiju droši vien salīdzinās ar Kaspara Kambalas grāmatu, taču viņam noteikti ir citāds stāsts,” uz jautājumu par skandalozo faktu skaitu 250 lappušu biezajā grāmatā atbildēja Armands Šķēle. “Izstāstīju interesantākos notikumus, kurus atcerējos no savas karjeras laikiem. Tas nebija viegli, taču palīdzēja Artūrs Raudziņš, meklējot rakstus internetā. Pamazām viss salikās kopā vienotā stāstījumā. Pēc dažu pirmo nedēļu grāmatas pārdošanas datiem vēl nevēlos izdarīt secinājumus, cik daudzi mani atceras, cik daudziem ir interesants mans vēstījums. Popularitātes atgūšana noteikti nebija grāmatas izdošanas mērķis.”
Sportam un sportistiem veltīto grāmatu autori vai vismaz līdzautori parasti ir profesionāli sporta žurnālisti, bet Starp dzīvi un basketbolu tapusi Armanda Šķēles un basketbola funkcionāra Artūra Raudziņa kopdarbā.
“Armandam ideja par savu grāmatu bija jau sen, bet man viņa basketbolista karjeras trajektorijas vienmēr likušās apbrīnas vērtas,” atklāja Artūrs Raudziņš. “2016./2017. gada sezonā Šķēle noslēdza savu karjeru VEF Rīgsa sastāvā, bet es biju viens no kluba darbiniekiem. Ar lielu interesi klausījos Armanda stāstus. Tie bija ļoti krāsaini, brīžam pat neticami, taču daudzus no leģendām līdzīgiem notikumiem pēcāk apstiprināja Šķēles bijušais kluba biedrs Polijā — bosnietis Damirs Krupalija. Tieši viņa vizīte Rīgā kļuva par vēl vienu impulsu grāmatas idejas īstenošanai. Tālākais jau bija tehniskais darbs — salikt šos stāstus plūstošā vēstījumā, noteikti neizmirstot, ka svarīgākais ir nevis dzelteno ziņu pārstāsts, bet gan basketbolista autobiogrāfija.”
Latvijas Basketbola savienības apkopotā statistika liecina, ka Šķēle no 2002. līdz 2013. gada Latvijas izlasi pārstāvējis 99 spēlēs, guvis 779 punktus, cīnoties valstsvienībā piecos Eiropas čempionāta finālturnīros. 2008. gadā Barona/LMT sastāvā Armands kļuva par FIBA Eiropas kausa ieguvēju.
Autobiogrāfijas stāsts papildināts ar Mika Kļaviņa, Renāra Buivida, Romāna Kokšarova, Edgara Vaivada, Sīma Semiskāra un basketbolista privātā arhīva fotogrāfijām.
Raudziņš informēja, ka pirmssvētku laikā birojs strādājis līdz vēlai naktij, lai apstrādātu daudzos internetā saņemtos grāmatas pasūtījumus: “Arī janvārī pieprasījums ir pastāvīgi augsts. Grāmatas vēl ir nopērkamas as22.lv. Grāmatas tirāžu varētu raksturot kā lielāku par vidējo grāmatām Latvijā.”
Viens no grāmatas autoriem novēlēja arī citiem būt aktīvākiem šajā jomā, jo “Latvijas basketbolā ir tik daudz izcilu spēlētāju, par kuriem stāsti vēl nav noformēti grāmatās. Tiem nevajadzētu palikt tikai sarunās pie alus kausiem. Mums taču ir gan Jānis Krūmiņš un viņa paaudze, gan laiki, kad spēlēji brāļi Miglinieki un Gundars Vētra. Pēc tam jau varētu ķerties pie Nacionālajā basketbola asociācijā un Eirolīgā spēlējošajiem latviešiem.”
Lai gan basketbola vizuālo materiālu noformēšanā bieži izmanto oranžo krāsu, velkot paralēles ar klasisko basketbola bumbu, tomēr nav šaubu, ka Šķēles grāmatai daudz vairāk piestāv melnā krāsa ar zelta akcentiem, jo viņa karjera ir kā lielisks apliecinājums, ka profesionālais sports un tā daudzie pārbaudījumi bieži vien nav tik krāsaini, kā no malas šķistu dzelteno ziņu lasītājiem. Tas uzsvērts arī nosaukumā — Starp dzīvi un basketbolu.
