Zināšanas ir kustība
Kas zina, ko grib, — spēj, ko grib. Tā savulaik teicis Rainis. Žurnāls Sports iztaujāja 2020./2021. studiju gada Sporta stipendiju ieguvējus, kuri saņem augstāko sporta stipendiju — 1500 eiro, lai skaidrotu, kā sports palīdz mācībām un otrādi un par kādiem nopelniem piešķirts atbalsts. Pandēmijas laikā sporta stipendiātiem atlaides netiek dotas — no mājām iespējams vien mācīties, bet ne startēt.
Sporta stipendijas mērķis ir sekmēt studējošo augstas klases sportistu iespējas apvienot studijas ar sportiskās meistarības izaugsmi, popularizējot studentu sportu, veicinot rezervju sagatavošanu Latvijas izlašu komandām un sniedzot materiālo atbalstu ar nolūku gan mācību, gan treniņu darbam. Sporta stipendijas piešķir no valsts — Izglītības un zinātnes ministrijas — līdzekļiem kopš 2007. gada.
Anastasija KRAVČENOKA, Eiropas čempione pludmales volejbolā
Panākumus guvusi, spēlējot pārī ar Tīnu Graudiņu. 2019. gadā izcīnīts Eiropas čempiones tituls, pirms tam kļuvusi arī par Eiropas junioru U-22 zelta un sudrabu medaļu ieguvēju. Pērn izdevās piepildīt sapni un kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm. Zīmīgi, ka lielākie panākumi gūti studentes statusā.
— Kādēļ izvēlējies veidot duālo karjeru — apvienot profesionālu sportu ar studijām?
— Absolvējot vidusskolu, nemaz citus variantus neapsvēru. Zināju, ka gribu paralēli sportistes karjerai turpināt mācības universitātē, iegūt augstāko izglītību, tagad — maģistra grādu. Pēc tam, kad Daugavpils Universitātē biju uzrakstījusi bakalaura darbu, man kļuva nedaudz garlaicīgi… Sapratu, ka gribu studēt vēl. Universitātē veidoju pētījumu — 70 procentiem sportistu pēc profesionāļa karjeras noslēguma iestājas krīze: ja nav konkurētspējīgas izglītības, cilvēks nezina, ko darīt… Sportista karjera nav gara un var beigties jebkurā brīdī — izglītība ir vērtīgs drošības spilvens jeb rezerves plāns.
— Ko tev nozīmē sporta stipendija un kā tā palīdz?
— Izjūtu to kā atzinību un pateicību par ieguldīto darbu, ko sportists var gūt ne tikai ar sasniegumiem, bet arī ar piemēru parādīt citiem — ir iespējams apvienot mācības ar karjeru augstas klases sportā. Sporta stipendija ir nozīmīgs finansiāls atbalsts — nauda, ko nopelnām, spēlējot pludmales volejbolu, nav tik liela kā, piemēram, tenisā. Stipendija palīdz izdzīvot — īstenot mācību procesu, piedalīties treniņnometnēs un sacensībās.
— Vai sports palīdz mācībām un otrādi?
— Sports noteikti palīdz mācībām. Patlaban lasu grāmatu, kurā aprakstīts, ka cilvēkiem, kuri sporto vismaz divas reizes nedēļā, ir asāks prāts. Manuprāt, tādēļ profesionāli sportisti ir disciplinēti, izteikti atbildīgi un viņiem ir interesantākas idejas nekā citiem. Tāpat mācības palīdz sportam, jo augstskolā trenējam smadzenes un radām jaunas idejas, kas savukārt palīdz sportā ātrāk izdomāt spēles plānu vai taktiku.
— Kā tev praktiski izdodas apvienot sportu ar studijām?
— Tas ir grūti. Viena no priekšrocībām ir e-studijas un individuālie mācību plāni. Piedalījos Latvijas Universitātes (LU) mentoru programmā — man bija mentore bijusī profesionālā sportiste no Spānijas, kura palīdzēja duālās karjeras īstenošanā. Pandēmijas laikā sportistiem šajā ziņā ir mazliet vieglāk, jo visas klātienes mācības tika pārceltas uz virtuālo vidi — attālināti caur Zoom sportistiem ir daudz vieglāk mācīties. Citādi treniņnometnēs ir ļoti grūti, kad neesi dzirdējis lekciju un prāto, ko pasniedzēja stāstīja un kas tālāk sagaidāms… Vienīgi attālinātās mācības prasa lielāku individuālo darbu.
— Ko sports tev ir devis kā personībai un ko vēlies sasniegt kā sportiste?
— Bakalaura programmā ieguvu pedagoģisko izglītību, tagad maģistrantūrā mācos izglītības vadību. Tas man palīdzējis novērtēt mūsu izglītības un sporta sistēmas — kādi ir vājie šo nozaru punkti un kā to varētu uzlabot. Skatos uz bērniem un jauniešiem — kā viņi sporto un kā strādā. Mēģinu savus novērojumus, visu iegūto informāciju analizēt, balstoties uz to, ko esmu apguvusi studijās, tas viss man ir palīdzējis attīstīties kā personībai. Kā sportiste vēlos sasniegt visaugstākās virsotnes — ne tikai aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, bet izcīnīt medaļu, uzvarēt pasaules čempionātā un būt pirmajā vietā pasaules rangā.
— Mērķis izvēlētajā profesijā?
— Šobrīd koncentrējos uz sportu. Gribētos, lai ir vairāk akreditēto pludmales volejbola programmu. Svarīgi, lai sports kopumā turpinātu attīstīties gan Latvijā, gan visā pasaulē.
— Pludmales volejbolā šobrīd ir starpsezonu periods, bet vasarā gaidāmas Tokijas olimpiskās spēles. Kā tām gatavojies?
— Janvāra otrajā pusē došos uz ASV, lai kopā ar Tīnu aizvadītu kārtīgu treniņnometni. Mums ir provizorisks kalendārs — tagad ir grūti ko plānot, viss var mainīties. Pirmais turnīrs paredzēts aprīļa pirmajā nedēļā Meksikā, pēc tam spēles Brazīlijā, divi turnīri Ķīnā, kam sekos visi Pasaules kausa četru zvaigžņu turnīri.
Ralfs BĒRZIŅŠ, Eiropas junioru čempions bobslejā
Ralfs Bērziņš studē RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē (RTU IEVF). Viņš ir Latvijas bobslejā pirmais kamaniņu braucējs, kurš sekmīgi kļuvis par bobsleja pilotu. 2019. gadā kopā ar Dāvi Spriņģi izcīnījis 1. vietu Eiropas čempionātā junioriem. Pieaugušo konkurencē augumā raženais atlēts — augums 195 cm — Pasaules kausa izcīņas posmos startē jau divus gadus, šosezon mājas trasē sasniedzot karjeras rekordu, pirmo reizi ielaužoties labāko TOP5. Ralfs treniņos ledus renē pavadījis vairāk nekā 13 gadus un uzsver, ka svarīgi vienlaikus pilnveidoties ārpus profesionālā sporta un raudzīties uz savu attīstību ilgtermiņā.
“Sporta stipendija man nozīmē ļoti daudz — sezonas gaitā, esot prom sacensībās, ir maz laika, lai mācītos, taču apziņa, ka mani atbalsta, palīdz saņemties un rast laiku studijām pat tad, kad tā šķietami nav. Svarīgi iegūt papildu zināšanas un izglītību, jo pēc sportista karjeras beigām nāksies meklēt jaunu darbu. Lai to atrastu, noderēs diploms. Sporta stipendija ir arī motivācija turpināt sportot un vienlaikus studēt: pēc treniņiem vakaros sanāk daudz sēdēt pie datora un mācīties — līdz vēlam vakaram, lai visu pagūtu. Būtiski, ka RTU ir ļoti pretimnākoša studentiem, kuri sporto. Sportā ir specifiska stingra disciplīna, kura ir jāievēro — tāpat ir arī mācībās; sportā ir mērķis, uz kuru atlēts tiecas, — tāpat kā mācībās. Svarīgi sevi pilnveidot un raudzīties uz attīstību ilgtermiņā. Ko sports dod personībai? Mērķtiecību, vēlmi sasniegt vienmēr labākos rezultātus, būt apzinīgam.”
Laura LAPIŅA, pasaules vicečempione taku orientēšanās sportā
Orientieriste Laura Elīza Lapiņa Rīgas Stradiņa universitātē mācās par fizioterapeitu. Lauras ģimene ar orientēšanās sportu nodarbojas jau trešajā paaudzē, bet sporta stipendija, kā uzsver sportiste, dos iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās un trenēties ārzemēs. Lielākais sasniegums gūts 2018. gadā, kad izcīnītā 2. vieta pasaules taku orientēšanās čempionātā komandu stafetē Daugavpilī. 2019. gadā pārstāvēta Latvijas izlase pasaules čempionātā Portugālē. Sportiste regulāri cīnās par augstām vietām klasiskajās orientēšanās sacensībās Latvijas čempionātos, Magnētā un citos mačos.
“Taku orientēšanās ir ļoti specifisks orientēšanās veids, kur vairāk ir nepieciešama domāšana, nevis fiziskais spēks. Pandēmijas laikā trenēties iespējams arī mājās, sēžot pie datora — treniņš notiek virtuāli, līdzīgi kā realitātē tas arī datora vizualizācijās tas sadalīts vairākās stacijās. Katrā stacijā ir pieci uzdevumi — tiek iedots attēls no meža vai parka ar sešiem tur izvietotiem kontrolpunktiem. Pāris sekundes vēlāk parādās orientēšanās karte, kurā ir iezīmēts tikai viens no šiem kontrolpunktiem, un tad pēc iespējas ātrāk jāpasaka, kurš no attēlā redzamajiem kontrolpunktiem ir dots orientēšanās kartē. Uzvar tas, kurš īsākā laikā un ar mazāk kļūdām izpilda visus uzdevumus.
Orientēšanās sports ir ne tikai fiziskā aktivitāte, bet arī attīsta novērošanas spējas, domāšanu, ātru lēmumu pieņemšanu un koncentrēšanās spējas. Apgūstot fizioterapeita profesiju, mācos par ķermeņa kustībām, ar ko saskaros arī sportā, kas palīdz studijās. Nākotnē vēlos palīdzēt sportistiem, kuri ir guvuši traumas, lai viņi pēc iespējas ātrāk spētu atgriezties ikdienas ritmā. Vēlos arī popularizēt orientēšanās sportu Latvijā.”
Raimo VĪGANTS, pasaules čempionāta bronzas medaļnieks rollerslēpošanā
Distanču slēpotājs Raimo Vīgants studē LU Ģeogrāfijas fakultātē un startē slavenajā Norvēģijas slēpošanas klubā Strindheim IL-SKI, kur darbojas brāļi Nurtugi. Viņš uzsver, ka Sporta stipendija motivē censties gan mācībās, gan sportā.
Pērn pasaules čempionātā rollerslēpošanā Madonā vietējā Sarkaņu pagasta sportists izcīnīja 3. vietu, finišā aiz muguras atstājot trīs Phjončhanas olimpiskos medaļniekus. Pēc meistarsacīkstēm Raimo devās uz Norvēģijas pilsētu Tronheimu, kur studēja Erasmus+ apmaiņas programmā un startēja slavenajā distanču slēpošanas klubā Strindheim IL-SKI, sezonu noslēdzot ar izcīnītu 9. vietu pasaules U-23 čempionātā 30 km distancē. 2020. gadā savai medaļa kolekcijai Latvijas čempions pievienoja Pasaules kausa izcīņas posma rollerslēpošanā zeltu.
“Jau skolas laikā domāju, ko iesākšu pēc sporta karjeras beigām. Izvēlējos nestiept laiku garumā un sākt studijas, kas ir arī labs laika kavēklis — kad brīvāks brīdis starp treniņiem. Tas ir labs veids, kā atslēgties no sporta — dažkārt sportā liekas, ka visa ir par daudz. Sports noteikti palīdz mācībās — kā sportistam man ir režīms, ko ievēroju. Šo principu viegli pārnest uz studiju darbu, kas palīdz efektīvi saplānot laiku. Ja laiks saplānots un zini, kas attiecīgajā laikā ir jādara, nav tik grūti. Dažkārt nākas sevi piespiest sākt mācības, un tad jau viss aiziet.
Janvāra beigās startēšu Igaunijas čempionātā, šomēnes bija perfekti apstākļi, lai trenētos tepat Madonā, ietaupot līdzekļus. Pēc tam februārī Somijā sezonas galvenās sacensības — pasaules čempionātā U-23. Tad došos uz pasaules čempionātu Oberhovā. Cerams, ka martā Madonā varēs notikt Skandināvijas kausa izcīņa, seriāla pirmie divi posmi tika atcelti COVID situācijas dēļ.”
Klāvs JANSONS, 5. vieta pasaules čempionātā florbolā
“Es gribu kļūt par pasaules čempionu,” atklāj Latvijas izlases florbolists Klāvs Jansons, kurš studē LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē un vēlas kļūt par uzņēmēju.
20 gadus vecais Klāvs Jansons ir viens no vistalantīgākajiem Latvijas florbolistiem. Dzimtajā Ķekavā par Klāva apbrīnojamo aizrautību ar sporta veidu runāja jau tad, kad puikam bija vēl tikai desmit gadi. 2018. gada izskaņā Prāgā Klāvs palīdzēja Latvijas nacionālajai izlasei izcīnīt 5. vietu pasaules čempionātā. Pēc tam pavasarī pasaules U-19 junioru čempionātā Kanādā Latvijas Millennium paaudzes florbolisti (2000. gadā dzimušie un jaunāki) bija reāli pretendenti uz medaļām, taču nācās samierināties ar 5. vietu. Pērnā sezona aizvadīta klubā Somijā pie Latvijas izlases trenera Arto Rīhimeki, taču šogad atgriezies Ķekavā un sācis studijas LU.
“Sporta stipendija likusi man izvērtēt, kāpēc dzīvē daru to, ko daru. Ir brīži, kad negribas neko darīt. Tajos mirkļos aizdomājos, kā rīkotos spēlēs vai treniņos, kad vairs nav spēka nekam, bet ir jādara, — tā sports palīdz mācībām, esmu pieradis nepadoties. Kamēr Latvijas čempionāta spēles nevar notikt, uzturu sevi formā un gatavojos 2021. gada pasaules čempionātam, kas gaidāms gada izskaņā Somijā. Mājās vingroju ar savu svaru, dodos uz stadionu skriet gan sprintus, gan garākas distances.”
Vladislavs KRASOVSKIS, Eiropas čempions roku cīņās
Sporta stipendiāts, Eiropas čempions un pasaules vicečempions roku cīņās jeb ārmreslingā Vladislavs Krasovskis studē Biznesa vadības koledžā un strādā par ugunsdzēsēju Jelgavā. Vladislavs uzsver, ka sports palīdzējis satikt daudz labu cilvēku un veidojis viņu par personību.
2013. gadā Salaspilī uzaugušais sportists vispirms kļuva par Eiropas U-18 junioru čempionu, pēc trim gadiem palika nepārspēts kontinenta U-21 čempionātā. 2017. gadā Vladislavs sāka plūkt laurus jau pasaules čempionātos, izcīnot sudraba medaļas gan U-21, gan pieaugušo konkurencē, bet 2018. gadā pirmo reizi kļuva par Eiropas čempionu pieaugušajiem un 2019. gadā titulu nosargāja.
“Sporta stipendija palīdz nosegt daļu no studiju maksas, lieliska motivācija turpināt mācības nākamajā līmenī. Ārmreslingā iegūtais raksturs palīdz turpināt virzīties uz priekšu un nepadoties. Man tieši patīk, ka laiks ir intensīvi saplānots. Vēlos izveidot savu uzņēmumu, tādēļ izvēlējos studēt biznesa vadību. Šobrīd trenējos Jelgavā tepat VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) trenažieru zālē. Maijā Lietuvas pilsētā Alītā gaidāms Eiropas čempionāts — vēlos būt nepārspējams ar abām rokām, tāpat arī pasaules čempionātā.”
