Radoši baudīt sportu

Jau sešpadsmito reizi Izglītības un zinātnes ministrija īpašā konkursā nosaka gada labākos sporta skolotājus, kuri šogad tiek nominēti Trīs zvaigžņu balvai. Šoreiz Covid—19 ierobežojumu dēļ nenotika konkursa spraigā otrā kārta, kurā seši labākie pedagogi sacenšas klātienē, vadot sporta stundu neitrālā laukumā. Vērtēšanas komisijai labāko trijnieku nācās noteikt, izvērtējot pedagogu profesionālās darbības aprakstus un video pieteikumus. Iepazīstinām ar trim labākajiem — Ivetu Cauni, Māri Stabiņu un Juri Zilveru. Konkursa uzvarētājs tiks paziņots Trīs zvaigžņu balvas ceremonijā, kad — tas pandēmijas dēļ šobrīd vēl nav zināms.

Pateicoties vecākiem, kuri neliedza atbalstu un resursus, lai varētu piepildīt dēla tā brīža ieceres trenēties basketbolā, badmintonā, vēlāk arī vieglatlētikā, sports ir Jura Zilvera vaļasprieks un pašrealizācijas veids kopš bērnības. Vispirms gan viņš kļuva par datorspeciālistu, jo, beidzot pamatskolu, tā šķitusi moderna profesija ar lielām iespējām nākotnē. Tomēr ātri vien Zilvers sapratis, ka sports ir sirdij tuvāks, tādēļ iestājies Sporta pedagoģijas akadēmijā. Studiju laikā trenējies skriešanā vidējās distancēs pie Māra Raimonda Gaiļa, kurš ne tikai trenējis, bet arī detalizēti iedevis galvenās vadlīnijas darbā ar skolēniem, pēc kurām Juris strādā vēl šodien.

Juris Zilvers uzskata, ka, lai iemācītu bērniem mīlēt sporta stundas, fiziskās aktivitātes, ir jāpalīdz skolēniem izprast savu emociju un personisko īpašību sasaisti ar fiziskajām aktivitātēm, noteikt savas slodzes robežas, izvērtēt sava ķermeņa specifiku un, galvenais, daudzveidīgumu. Kad bērns saprot un uzticas savam ķermenim, nav nepieciešams piespiest mīlēt sportu, tas nāk dabiski no paša bērna, jo cilvēka attīstības pamatā ir vēlēšanās kustēties. “Es neesmu redzējis bērnu, kurš negribētu iemācīties staigāt, kad vēl to nemāk, vai uzrāpties uz galda, kad jau spēj sasniegt krēslu. Cilvēka būtība ir kustība. Katra kustība ir vērtīga viņa prātam un pašapziņai,” savu viedokli pamato skolotājs.

IEKĻAUJOT IKDIENAS RITMĀ

Pēc Jura domām, attālinātā mācīšanās neatšķiroties no ikdienas mācībām, ja uz to skatās kopumā ar bērnu ikdienas ritmu: “Klātienē vai neklātienē, galvenais princips ir veidot skolēnos motivāciju plānot savu personisko laiku, ēšanas paradumus, fiziskās aktivitātes un garīgās nodarbes tā, lai veicinātu emocionāli un fiziski veselas personības attīstību mūžizglītības kontekstā. Ja var dot atjautīgus uzdevumus matemātikā, kāpēc tādus nevar dot arī sportā, piemēram, mācēt labi izskatīties bez kosmētikas. Protams, pirmajā mirklī var šķist, ka tam nav nekādas saistības ar sportu, tomēr, endorfīns, ko dod aktīva kustība, ir laimes hormons, kas aizkavē ķermeņa novecošanos un veicina labsajūtu. Bērniem jāveido izpratne par ķermeņa un dzīvestila savstarpējo mijiedarbību. Stunda vienmēr ir izdevusies tad, ja, stundai beidzoties, skolēni joprojām ir zālē vai stadionā un turklāt, ejot projām, kaut ko aizmirst paņemt — jaku, bikses vai telefonu. Tas norāda, ka viņi ir aizrāvušies sportā un viņu ķermenis ir ieguvis vajadzīgo endorfīna un enerģijas devu, lai veiksmīgi turpinātu savu dienu. Mans pavilkšanas veids ir iedvesmot skolēnus baudīt sportu, ļauties radošumam un pašizpausmei, kas dod īsto uzrāvienu, nevis likt sevi rāmī.”

UZTICĪBA UN DIALOGS

Lai tiktu galā ar sportistiem, kas reizēm sporta stundās ir augstprātīgi, pēc Zilvera pieredzes pirmais solis ir uzticības veidošana. Sportisti bieži vien domā, ka skolotājs par viņu dzīvi neko nezina, un ir pārsteigti, ja ir informēts par viņu sasniegumiem, ja zina par jaunākajiem notikumiem ne tikai vieglatlētikā, bet arī citos sporta veidos — futbolā, peldēšanā, ekstrēmos sporta veidos. Tā var veiksmīgi veidot dialogu, un savstarpēja cīņa par varu izpaliek.

Lai stundā valdītu disciplīna un savstarpējā sapratne, svarīgi pirms tam aprunāties ar skolēniem un saprast viņu emocionālo stāvokli. Tad var precizēt, kāda veida uzdevumi katrai klasei būtu piemēroti attiecīgajā brīdī. Ja bērniem iepriekšējā stundā ir bijis grūts pārbaudes darbs, tad nevar atkal dot uzdevumus, kas rada vēl lielāku emocionālo spriedzi, jo tad hiperaktīviem bērniem būs pārslodze.

PLAŠĀK PAR SPORTU

Piedalīties konkursā Juri rosinājis skolas direktors Kārlis Strautiņš. Liepājas Raiņa 6. vidusskolā saprot sporta un aktīva dzīvesveida nozīmi veselas personības attīstībā. Viens no skolas pirmspandēmijas laika labākajiem pasākumiem vienmēr bijis skolotāju basketbola spēle pret skolēnu komandu.

Darbā gandarījumu Jurim sagādā kolēģi, it īpaši metodiķes un jomu koordinatores Lauras Katkevičas darbs. Laura redz saikni starp eksāmenu un neeksāmenu priekšmetiem, neatdalot tos, bet parādot virzību, kā sports un citi radošie mācību priekšmeti var palīdzēt skolēniem labāk sagatavoties eksāmeniem. Lielākais gandarījums ir radīt izpratni par fiziski izmērāmu rezultātu sasaisti ar katra bērna personīgo perspektīvu, dzīves uztveri un ķermeņa specifiku, turklāt iesaistot šajā procesā visu skolas komūnu: skolēnus, skolotājus, vecākus. Enerģiju dod labi padarīts darbs un klātesamība bērna izaugsmē.

Jura Zilvera aizraušanās ārpus sporta ir ēdienu gatavošana un ceļošana. “Izmēģināt jaunas garšas un jaunas kultūras ir viens no rīkiem, kā veidot plašāku redzesloku, lai būtu iespēja redzēt arī katra bērna iespējas tālākā dzīvē,” uzskata skolotājs Juris Zilvers.

Juris ZILVERS

Liepājas Raiņa 6. vidusskolas sporta skolotājs

Dzimis: 1987. gada 17. maijā Saldū

Izglītība: 2012. g. — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, profesionālā bakalaura studiju programma — sporta skolotājs, vieglatlētikas treneris; 2013. g. — ERASMUS mobilitāte Foro Italico universitāte (Itālija, Roma); 2014. g. — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, profesionālā maģistra augstākās izglītības programma Sporta zinātne; 2017. g. — sporta speciālista sertifikāts ar tiesībām strādāt par vieglatlētikas treneri

Darba pieredze: kopš 2019. g. Liepājas Raiņa 6. vidusskolas sporta skolotājs, mācību jomas koordinators; 2012.—2013. g. sporta skolotājs privātajā vidusskolā Laisma; 2013.—2017. g. sporta skolotājs Druvas vidusskolā; 2017.—2019. g. vieglatlētikas treneris Liepājas Sporta spēļu skolā

Sporta aktivitātes: vieglatlētika, basketbols

Ģimenes stāvoklis: neprecējies

Vaļasprieki: ēdiena gatavošana, ceļošana