Dažādi

Trešdien, 11. martā, Latvijas Valsts mežu konferenču zālē norisinājās ikgadējā Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) biedru kopsapulce, kurā apstiprināja biedrības 2020. gada budžetu. Valdošajā noskaņojumā korekcijas ieviesa strauji uzliesmojošais koronavīruss Covid-19 — slimības izplatīšanās sekas sēj nopietnas bažas arī Latvijas sporta nozarē.

Nav plašākas auditorijas par lielo sportu, kuras priekšā ar panākumiem nest savas valsts vārdu. Valstis savukārt lielākoties cenšas parūpēties, lai olimpiskie un pasaules čempioni, kas šo titulu iegūšanai ziedojuši ne tikai gadus, bet arī savu privāto dzīvi, varbūt pat iespēju apgūt augsti kvalificētu profesiju un nereti veselību, gūtu kādu materiālu nodrošinājumu priekšdienām.

Latvijas Gada balva sportā 2019 ceremonijā skeletonists Martins Dukurs saņēma aizvadītā gada labākā sportista titulu, izpelnoties šo balvu jau sesto reizi. Otro gadu pēc kārtas par Latvijas gada labāko sportisti atzina tenisisti Anastasiju Sevastovu. Pie divām balvām tika motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) prezentēta pirmā latviešu valodā uzrakstītā grāmata par kāpšanas sportu Kāpšanas sports. Teorija un prakse, kas izdota zīmīgā laikā, jo šis sporta veids šovasar debitēs olimpiskajās spēlēs Tokijā. Grāmatas autores ir LSPA asociētā profesore Inga Liepiņa un kāpšanas sporta trenere Santa Vilka.

Tāda bija pārstāvniecība III Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 22. janvārim risinājās Šveicē ar spēļu centru Lozannā. Sacensību programmā bija iekļautas 8 sporta veidu 16 sporta disciplīnas un tika izcīnīts 81 medaļu komplekts. Pirmo reizi spēļu vēsturē dalībnieku sadalījums starp zēniem un meitenēm bija vienāds.

Ziemas olimpisko medaļu spozmē daudziem aizmirsies un jaunā paaudze droši vien pat nezina, ka savulaik par sevi lika runāt ātrslidotāja Ilonda Lūse (dzimusi 1972. gada 11. jūlijā), kurai olimpiskie starti izdevās trīs spēlēs pēc kārtas — 1994. gadā Lillehammerē, 1998. gadā Nagano un 2002. gadā Soltleiksitijā. Kaut arī 25. vieta bija augstākā, ilglaicīgā stabilitāte vien ir uzteicama. Tāpat Ilonda startēja četros pasaules čempionātos un sešos Eiropas čempionātos. Viņai pieder visi seši Latvijas rekordi, kurus tuvākajā nākotnē neviens nepārspēs, jo, izņemot Haraldu Silovu, Latvijā citu ātrslidotāju vairs nav.