Gribu kļūt par olimpisko čempionu!
Mēdz teikt, ka peldēšana rūda ne tikai ķermeni, bet arī garu. 16 gadus vecais Kristaps Miķelsons nāk no ģimenes ar peldēšanas sporta tradīcijām un savā vecumā augumā izstiepies līdz divu metru atzīmei, turklāt attīstot cienījama atlēta aprises. Jau aizpērn Valmieras peldēšanas skolas audzēknis sasniedza sporta meistara normatīvu.
Valmierā ir senas peldēšanas tradīcijas. Šo sezonu Kristaps Miķelsons sāka ar skaistu uzvaru savās mājās Latvijas kausa izcīņā. “Mērķis — kļūt par olimpisko čempionu,” mērķtiecīgi un vienlaikus lietišķi noskaņots izklausās talantīgais peldētājs sarunā ar žurnālu Sports. Palūkosimies nedaudz plašāk — ko īsti peldēšanā ir sasnieguši valmierieši? Kā Kristaps trenējas šobrīd un kādi ir viņi tuvākie nākotnes plāni? Un ko varam secināt par Latvijas sportistiem, kuru vecāki paši ir profesionāli sportisti vai treneri?
VALMIERAS DELFĪNI
Olimpiskajās spēlēs peldēšanā Valmieru pārstāvējis vienīgi Uvis Kalniņš, kurš startēja Londonā (2012. g.) un Rio (2016. g.).
Padomju laikos pilsēta varēja lepoties ar Viku Jurisoni, kuras 1981. gadā Viļņā sasniegtais Latvijas rekords garajā ūdenī 200 m tauriņstilā (2:18,48) joprojām ir nepārspēts. Pie pēdējā laikā pazīstamākajiem peldētājiem jāpieskaita jauniešu rekordists Eduards Lismanis un Kalvis Lakučs (starp citu, olimpieša Ivo Lakuča radinieks). Dāmu vidū pazīstamā Sindija Siliņa pēc augstskolas absolvēšanas ASV peldētājas karjeru noslēgusi, taču viņas brālis Jānis Siliņš, kurš peldēšanā min māsas pēdās, studējot un trenējoties Teksasā, šosezon satricinājis NCAA BIG-12 konferenci — 100 jardos brasā nevienam neizdevās Jāni pārspēt sezonas pirmajās sešās sacensībās, valmierietim izpelnoties konferences nedēļas sportista titulu. Grūti spriest, kurš kļūs par otro Valmieras olimpisko peldētāju, ja vien kļūs — jo šobrīd uz spēlēm garantēta iespēja kvalificēties caurmērā vien diviem Latvijas sportistiem. Taču viens ir skaidrs: visapņēmīgāk noskaņojies ir Kristaps Miķelsons.
Viņa mamma ir peldēšanas trenere Aiva Miķelsone, tādēļ Kristaps burtiski uzaudzis peldbaseinā. Loģiski, Valmieras bērnu sporta skolā (VBSS) Kristaps trenējas Aivas vadībā — kurš gan labāk par viņa vecākiem pazīst sportistu?
Arī Aiva ierindojas starp spicākajām Valmieras peldēšanas personībām — kā 2. klases vecumā vectēvs viņu atveda uz Valmieras 4. vidusskolas (tagad — Pārgaujas ģimnāzija) peldbaseinu, kurš nesen gan likvidēts un ko tagad aizstāj modernākais Vidzemes olimpiskais centrs, tā Aiva turpina peldēt joprojām, plūcot laurus starptautiskos veterānu mačos un peldēšanā atklātā ūdenī, bet karjeras virsotnē gāzusi pat Latvijas rekordu. Vēlāk kļuvusi par treneri.
AR PERSONĪGAJIEM REKORDIEM
Aizvadītajā rudenī ierobežojumu pastiprināšana Kristapam pat atviegloja dzīvi, jo attālinātās mācības no mājām palīdzēja ietaupīt laiku un enerģiju sportam. Latvijas kausa izcīņas 1. posmā Valmierā, kas paguva vēl notikt, kamēr COVID situācija to atļāva, Kristaps ievērojami laboja divus personiskos rekordus kraulā un kompleksajā peldējumā, lai gan sportista kroņa disciplīna ir peldēšana uz muguras. Vispirms Kristaps lieliski veica 400 m brīvā stila distanci (4:03,30), tad 200 m kompleksajā peldējumā valmierietis finišu sasniedza pēc divām minūtēm un 6,52 sekundēm (2:06,52). “Vasarā nolēmu, ka peldēšanā uz muguras ir jāpaņem pauze, un vairāk trenēju kraulu. Tiesa, domāju, ka 2020. gada pandēmija ir atstājusi dziļu robu manā attīstībā.”
Sportists joprojām aug, un ķermenis kļūst jaudīgāks. Ar lielu treniņdarbu ārpus ūdens iedzīts zaudētais, ko, atgriežoties peldbaseinā, parādījis progress no kontrolsacensībām līdz Latvijas kausa izcīņas rezultātiem. “Daudz laika pavadīju uz velosipēda un skrienot pa mežu, strādājot uz fizisko sagatavotību. Daliņa pludmalē aktīvi spēlējām volejbolu,” Kristaps ieskicē laiku, kad peldbaseini pirmo reizi tika slēgti pērnajā pavasarī.
UZ KOFERIEM ĶĪPSALĀ
Pēc cerīgā septembra sākuma viss pamazām atkal sagriezās ar kājām gaisā. Kad valdība pieņēma visstingrākos ierobežojumus — jau ārkārtējās situācijas laikā pirms Ziemassvētkiem, Valmierā peldbaseinu atkal nekavējoties slēdza, tas šobrīd stāv tukšs bez ūdens. “Kopš 21. decembra dzīvojam viesnīcā Rīgā un trenējamies Ķīpsalas peldbaseinā, Latvijas izlases nometnē — paldies Latvijas Peldēšanas federācijai par šo iespēju, tāpat esam pateicīgi Valmieras BSS Augstas klases sportistu sagatavošanas centram (VAKSSC), kas mūs finansiāli atbalsta,” stāsta trenere Miķelsone.
Latvijas izlases sastāvā Ķīpsalas peldbaseinā šobrīd trenējas 21 dalībnieks. Ierobežojumi paredz, ka baseinā vienlaikus drīkst atrasties 11 cilvēki.
Režīms Kristapam saspringts — treniņi vismaz divas reizes dienā, pēc rīta peldējuma uzreiz jāsteidz atpakaļ uz viesnīcu, lai būtu pie datora tiešsaistes mācībās, skolu nedrīkst iekavēt. “Janvāra otrajā nedēļā aizvadījām kontrolsacensības un Ķīpsalā dzīvosim vismaz līdz martam, kad būs Baltijas čempionāts. Mērķis — kvalificēties Eiropas junioru čempionātam. Emocionāli mums iet kā pa viļņiem, ir grūti, Kristapam nav, ar ko kontaktēties brīvajā laikā, un pietrūka savas brīvās telpas. Ceram, ka no Valmieras varēs pievienoties vēl viens peldētājs — Reds Rullis. Būtiskākais — ir liela neziņa, kas būs tālāk, ko plānot un kam īsti gatavoties ilgtermiņā, ja pat starptautiskas sacensības tiek atceltas… Žēl, ka Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls ir pārcelts uz 2022. gadu, bet pasaules Jaunatnes olimpiskās spēles notiks vien 2026. gadā. Šajā vecumā pazaudēto, nestartējot sacensībās, atgūt nevar.”
Ziemassvētku svinēšana bijusi īsa: “No rīta nopeldējām treniņu, aizbraucām uz mājām Valmierā, lai vismaz nedaudz noķertu Ziemassvētku mājas sajūtu, bet nākamajā dienā bijām atpakaļ Ķīpsalā uz vakara treniņu,” atklāj trenere.
PĀRAUDZIS DŽORDANU
Vēl vasarā Kristaps bija basketbolista Maikla Džordana augumā (198 cm), bet šobrīd jau ir sasniegta divu metru atzīme: “Jā, bumbu grozā no augšas varu ietriekt kopš 15 gadu vecuma, taču peldēšana vienalga man ir sirdij tuvāka.” Piedzīvoti arī basketbola treneru mēģinājumi pārvilināt uz groza bumbu, taču, saprotot, ka ģimenē ir trenere, šādu centienu nav bijis daudz. “Izvēles jau man nebija — mans liktenis bija izlemts par labu peldēšanai,” smejas Kristaps.
Vai garais augums peldēšanā ir priekšrocība vai varbūt arī apgrūtinājums? “Rokas ir garākas, tāpēc ar mazāk smēlieniem varu pārpeldēt peldbaseinu, bet kā garam peldētājam mīnuss — trūkst lokanības īpašības, kas ir ļoti svarīgi peldēšanā un patiesībā ikvienā sporta veidā. Pie tā papildus strādāju.” Lai gan jaunais sportists ārēji izskatās neraksturīgi labi attīstīts savam vecumam, valmierietis spēka un ātruma īpašības vērtē pieticīgi. “Augsta līmeņa spēka un izturības īpašības piemīt, manuprāt, pasaules klases peldētājiem, kuri cīnās par pirmajām vietām 400, 800 vai 1500 m distancēs. Savus rādītājus šajos komponentos vērtētu kā viduvējus, varbūt mazliet virs vidējā. Attīstot lokanību, es varētu peldēt daudz, daudz ātrāk.” Kristaps startējis peldēšanas čempionātā atklātā ūdenī Igaunijā, veicot garākas distances — vasarā ezerā 10 km peldējumā izcīnīja sudrabu, bet 5 km distancē — bronzu.
“Sprinteris nekad neesmu bijis, jo startā man nav tāda paātrinājuma. Mans lauciņš ir distances no 200 m un garākas,” stāsta Kristaps.
Latvijas peldēšanā par savu paraugu uzskata Ģirtu Feldbergu, kura peldējumus vēro un analizē, izceļot spējas tieši distances pēdējos 50 metros saglabāt ātrumu. “Gribētos sacensties ar Ģirtu kādā finālā plecu pie pleca!” neslēpj sportists.
Kristaps uzsver, ka mūsdienu peldēšanā izšķiroši svarīgi ir dažādi tehniskie elementi — starts, pagriezieni un izejas ātrums.
AR VALMIERAS ATBALSTU
Jau vairākus gadus Kristaps ir starp Valmieras Augstas klases sportistu sagatavošanas centra (VAKSSC) atbalstītajiem sportistiem. “VAKSSC palīdz ar peldēšanas inventāra iegādi, apmaksā ēdināšanu treniņu un sacensību laikā, tagad Rīgā palīdz ar uzturēšanās izdevumu segšanu. Vēsturiski VAKSSC tika izveidots olimpiešu Māra Štromberga un Uvja Kalniņa atbalstam,” stāsta sportists.
Peldēšana ir monotons sporta veids — nemitīgi jāpeld un jāpeld. “Kādreiz ir bijušas situācijas, kad esmu zem ūdens un aizdomājos — kādēļ neaizgāju trenēties kādā sporta spēlē… Taču tas pieder pie lietas — no rīta pamosties un negribas iet uz peldbaseinu, taču apzinies — ja gribi būt labākais, nedrīkst izlaist nevienu treniņu.” Caurmērā vienā dienā divi treniņi peldbaseinā un viens sausais treniņš. “Standarta treniņu nedēļā ir 11 treniņi peldbaseinā, trīs treniņi sporta zālē un vēl divi lokanības treniņi,” taču valmierietis bieži vien izvēlas trenēties visas septiņas nedēļas dienas — tātad mēdz būt vēl par kādu treniņu vairāk.
Šīs sezonas mērķis Eiropas junioru čempionātā iekļūt pusfinālā jeb TOP16. “Uzstādot visās EČ pieteiktajās distancēs personiskos rekordus, debijas reizē tas būtu labs sasniegums, taču nākotnē vajadzētu likmi celt.”
Ko gribētu sasniegt savā peldēšanas karjerā? Atbilde spēcīga: “Vispirms izcīnīt olimpisko medaļu, bet kopumā kļūt par olimpisko čempionu.” Kuram katram sportistam ne vien nepietiktu drosmes, bet arī meistarības un mērķtiecības tā pateikt. Arī citi speciālisti no peldēšanas vides novērojuši sportistā spilgtas mērķtiecības un apņēmības iezīmes.
Tāpat nākotnes plānos Kristapam ir labi pabeigt vidusskolu un tālāk doties jau pa citu Valmieras peldētāju iemīto ceļu — iekļūt labā augstskolā ASV ar peldēšanas taciņu. “Par profesiju nedomāju — man visas domas ir vienīgi par un ap peldēšanu.”
SPORTISTU ĢIMEŅU SPĒKS
Paraugoties uz šābrīža Latvijas labākajiem sportistiem, ārkārtīgi spilgti iezīmējas, ka virkne sporta zvaigžņu nāk no treneru vai profesionālu sportistu ģimenēm: vai tā būtu peldēšana — olimpiskās medaļnieces Jeļenas Maļukas (Rubļevskas) meita, Latvijas rekordiste Ieva Maļuka un vīriešu reitinga līderis Emīls Pone, kura tēvs bija peldētājs. Vai sporta spēles — trenera Daiņa Bertāna dēli Dāvis un Dairis, tāpat Kristapa Porziņģa tēvs un mamma augstā līmenī spēlējuši basketbolu, tenisistes Aļonas Ostapenko mamma Jeļena ir tenisa trenere, viens no florbola izlases līderiem Pēteris Trekše ir Latvijas izlases basketbolistes Ievas Trekšes dēls. Vai tas būtu renes sports — Dukuru ģimene skeletonā, Aparjodu ģimene kamaniņās. Vai rallijs — Mārtiņa Seska ģimenē ar šo sporta veidu nodarbojas jau trīs paaudzēs… Šo sarakstu vēl varētu turpināt un turpināt — piemēram, arī futbola zelta puisēna Māra Verpakovska tēvs Ilmārs bija augsta līmeņa futbolists.
Redzot Miķelsona auguma parametrus, līdzšinējos apstākļus, zināšanu bagāžu, kas ir viņa rīcībā, un viņa mērķtiecību, sportista ambīcijām ir ne tikai emocionāls pamats, par ko liecina citu ģimeņu pieredze, bet arī racionāls segums. Atliek tikai peldēt un mācīties — peldēt gudri.
Kristaps MIĶELSONS
Peldētājs
Dzimis: 2004. gada 24. februārī Valmierā
Izglītība: Pārgaujas sākumskola, Valmieras Valsts ģimnāzija
Augums, svars: 200 cm, 87 kg
Pirmā trenere: Aiva Miķelsone
Lielākie sasniegumi: Latvijas čempions 200 m un 400 m kompleksajā peldējumā, Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā (EYOF) 2019. g. Baku kvalificējies pusfinālam peldējumā 200 m uz muguras
Citi sporta veidi: volejbols, basketbols, distanču slēpošana
Mācību priekšmeti: sports, angļu valoda, datorika
Izklaide: filmas, arī grāmatas
