Kā nenoslīkt

Peldēšanas un drošības mācīšana uz ūdens ir viens no efektīvākajiem pasākumiem, lai novērstu noslīkšanu — uzsver pasaulē vadošās veselības organizācijas. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā iespēju apmeklēt peldbaseinus un attiecīgi apgūt peldētprasmi kļuvis stipri vairāk. Tomēr vasaras periods atklātajos ūdeņos Latvijā gadu no gada nemainīgi ir bēdu ieleja — katru nedēļu tiek ziņots par upuriem, kuru dzīvība izdzisusi ūdenī, nesot līdzi stāstus par sagrautām ģimenēm… Kas būtu jāņem vērā vecākiem, jauniešiem, peldvietu uzturētājiem un politiķiem, lai situāciju vērstu par labu?

Atbildes uz šiem jautājumiem mēģinājām rast sarunā ar biedrības Peldēt droši vadītāju Zani Gemzi un Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidentu Aivaru Platonovu. Biedrības Peldēt droši mērķis ir vairot izpratni par peldētprasmi kā dzīvībai svarīgu. “Iemācīties peldēt var jebkurā vecumā!” uzsver Gemze. Viņa pati ir piemērs, kā 27 gadu vecumā var sākt mācīties un iemācīties labi peldēt. Rīgā šāda iespēja ir pieejama ikvienam. “Zināšanas un pārliecība par saviem spēkiem sniedz drošības sajūtu,” uzsver biedrības vadītāja.

Bet vai peldētprasme garantē drošību uz ūdens? “Peldētprasme ir būtisks drošības elements, taču ar to nepietiek. Nepieciešama ūdenskompetence,” skaidro Platonovs. Ūdenskompetence ir cilvēka uzvedība ūdenī, spēja nebaidīties un noturēties virs ūdens, kā arī zināšanas par drošību ūdenī. LPF sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu izstrādāja pētījumu Bērnu un jauniešu peldētprasme un Noslīkšanas novēršanas stratēģija 2020.—2024. gadam ar mērķi panākt drošāku atpūtu pie ūdens un mazināt noslīkušo skaitu.

Secināms, ka peldēšanas organizācijas izrāda iniciatīvu, apkopo datus, izstrādā stratēģijas un sagatavo grozījumus likumdošanā. Ir visi priekšnoteikumi, lai Latvijā plašāk tiktu attīstīta peldētapmācība. Bet kādēļ tas īsti nestrādā?

BAGĀTI ŪDEŅIEM, BET…

Kā zināms, lai Latvijas jūras robežas garums būtu apaļi 500 km, trūkst tikai 2 km. Baltijas jūras krastā atrodas četras Latvijas pilsētas un 13 novadi. Savukārt iekšzemes teritorijā ūdens aizņem vairāk nekā 2000 kvadrātkilometru jeb precīzi 3,6% no visas valsts teritorijas. Tāpat Latvijā ir vairāk nekā 12 000 upju, vairāki tūkstoši ezeru un teju tūkstotis mākslīgo ūdenstilpju. Tātad ūdens ir visapkārt, un tas ir saistīts ar mūsu dzīves gaitām.

Diemžēl daļai Latvijas iedzīvotāju ūdens kļūst par pēdējo pieturas vietu — noslīkušo skaita ziņā Latvija ir līdere starp Eiropas valstīm.

“Ir jāsāk ar sabiedrības, vecāku un bērnu izglītošanu par drošību ūdens tuvumā un ūdenī. Ūdens pratība nav tikai prasme peldēt. Sabiedrības izpratne šajos jautājumos ir vāja. Pirms diviem gadiem veiktais SKDS pētījums pierāda, ka tikai 6% iedzīvotāju prot peldēt. Un ar jēdzienu peldēt pasaulē tiek saprasta spēja nopeldēt 200 metrus, mainot pozīciju ūdenī pēc vajadzības — peldot uz vēdera vai uz muguras, orientējoties ūdens tilpē un izkāpjot krastā, justies labi. Skandināvijā peldēt prot 80% iedzīvotāju. Tur šādu peldētapmācību ieviesa pirms 20—30 gadiem, un tikai tagad var redzēt rezultātu,” stāsta Gemze. Peldētapmācību viņa salīdzina ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas akciju par drošības jostu lietošanu. Izglītojot sabiedrību, ir izdevies mainīt šo autovadītāju paradumu, kas būtiski ietekmē satiksmes dalībnieku drošību. “Informācija, sakārtota sistēma, noteikumi, ierobežojumi, uzraudzība, pastiprināta kontrole, kas piespiež cilvēku rīkoties saprātīgi, ir vienīgais veids, kā to labot,” norāda Gemze.

DEKĀDĒ NOSLĪKST NOVADS

LPF apkopotā statistika liecina, ka Latvijā ik gadu noslīkst 130 cilvēku. Vienas dekādes laikā Latvija ūdenī zaudējusi veselu novadu ar iedzīvotājiem! Tikai kopš 2013. gada noslīcis 1000 iedzīvotāju… Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienesta (VUGD) dati liecina, ka šogad līdz jūlijam no ūdens bija izcelti 65 bojāgājušie.

Maldīgs ir priekšstats, ka slīkst pusmūža vīrieši alkohola reibumā. Katrs desmitais noslīkušais ir jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem, katru gadu Latvijā noslīkst vecāku nepieskatīti pirmsskolas vecuma bērni un pusaudži vecumā līdz 13 gadiem. Vairāk nekā 20% starp noslīkušajiem ir meitenes un sievietes.

Gadu no gada visvairāk cilvēku nemainīgi noslīkst Rīgā un tās apkaimē. Reģionos visvairāk noslīkušo ir Latgalē. Tiesa, vērtējot pēc iedzīvotāju blīvuma, tam nav nekāda sakara ar ūdens tilpju pieejamību. Tā, piemēram, Somijā, kuru dēvē par tūkstoš ezeru zemi, uz 100 000 iedzīvotāju vidēji noslīkst 1,5 cilvēki — Latvijā šis rādītājs ir piecas reizes lielāks. Kā jau minēts, Skandināvijā peldēt pratība ir citā līmenī. LPF prezidents papildina: “Pētījums, ko pērn veicām, parāda — bērnu peldētprasmes šobrīd ir nedaudz augstākā līmenī nekā pieaugušajiem. Tas ir saistīts ar peldbaseinu pieejamību.”

SEKAS — MILJONU IZTEIKSMĒ

Atpūta ūdens tuvumā un alkohols nav savienojami jēdzieni, taču bieži novērojama parādība īpaši nomaļākās peldvietās. Slimību profilakses kontroles centrs (SPKC) secinājis, ka vasaras periodā kopumā gandrīz trešdaļa gūto traumu bijušas saistītas ar aktivitātēm ūdens tuvumā un bieži vien — tieši lēkšanu ūdenī. “Runājot par noslīkušajiem alkohola reibumā, tā ir visur pasaulē — aptuveni puse no visiem noslīkušajiem ir gājuši bojā grādīgo dzērienu iespaidā, taču otra puse — ir tā daļa cilvēku, ko mēs pilnīgi noteikti varam izglābt. Un citās valstīs šī pieredze ir veiksmīgāka,” teic Platonovs.

“Tendence ir satraucoša un liek ar bažām skatīties uz nākamajiem mēnešiem, jo tieši jūlijs ir mēnesis, kurā tiek reģistrēts vislielākais noslīkušo skaits. Ļoti ceru, ka masu medijos izskanējušie traģiskie gadījumi, kā arī ārkārtīgi kliedzošie skaitļi uzrunās ikvienu no mums un mēs kā sabiedrība spēsim mainīt savus ieradumus, vērtības un attieksmi pret atpūtu uz ūdens un pie tā,” norāda Platonovs. Līderība noslīkušo skaita ziņā Eiropā ir nenovērtējama traģēdija ne vien katra bojāgājušā ģimenes locekļiem, bet arī valstij. Gemze piebilst, ka ģimenes, kurās ir notikušas šādas traģēdijas, par to nerunā, kas sabiedrībā rada maldinošu sajūtu, ka kopumā viss ir kārtībā. “Šādās situācijās tuviniekiem vispirms nepieciešama psihologu palīdzība. Zaudējot ģimenes locekli, cilvēki nav gatavi publiski runāt par drošību ūdenī, un tā tas paliek…”

LPF aprēķini liecina, ka gadā vidēji viens noslīkušais valstij nozīmē zaudētus 6300 eiro nodokļu ieņēmumos, balstoties uz aprēķiniem par vidējo algu. Ņemot vērā upuru vidējo vecumu un to, ka viens noslīkušais Latvijas tautsaimniecībai atņem 17 potenciāli zaudētos mūža gadus (pāragra nāve), secināms, ka valsts potenciālie zaudējumi nākotnē uz vienu noslīkušo veido vairāk nekā 100 000 eiro. Aina visnotaļ dramatiska — 10 gadu laikā Latvijas sociāli ekonomiskais zaudējums sastāda ap 136 miljoniem eiro vai pat vairāk.

“Diemžēl, neskatoties uz lielo traģēdiju skaitu, izpostītām ģimenēm un ekonomiskajiem zaudējumiem, valsts cilvēkdrošības uz ūdens problēmu risināšanai joprojām nav gatava novirzīt pat 1% no potenciālajiem zaudējumiem. Rodas jautājums, cik daudziem vēl jānoslīkst, lai politiķi un ierēdņi tam pievērstu uzmanību,” vaicā Aivars Platonovs.

EKSKLUZĪVĀ ŪDENS IZGLĪTĪBA

Katrā ceturtajā Latvijas skolā peldētapmācība netiek īstenota. Tajās skolās, kur bēriem pieejama peldētapmācība, tā lielākoties ir tikai vienu (!) mācību gadu. Interesanti, ka ceturtdaļa skolu peldēšanas apmācību īsteno sporta stundās un gandrīz tikpat daudz skolu — pulciņos, tātad pēc vecāku izvēles. Savukārt katra piektā skola, kurā bērni peld, radusi iespēju īstenot peldētapmācību ar Eiropas fondu atbalstu.

Secināts, ka lielākā daļa bērnu — aptuveni 60%, kas apmeklē peldēšanu, peld labi vai pat ļoti labi. “Sertificēta peldēšanas trenera vadībā bērns peldētprasmi apgūst ātri un pamatīgi,” atgādina Gemze, “bērni iemācās labi peldēt pārsteidzoši īsā laikā ar nosacījumu, ja treniņi ir sistemātiski.” Bērniem smadzenes ir plastiskākas, tajās neiroloģiskas un strukturālas pārmaiņas notiek straujāk. Tas ir svarīgi ne tikai sportā, lai apgūtu jaunas iemaņas.

Tikmēr tie bērni, kuriem skolā nav peldēšanas nodarbību, peldētprasmes kā labas vai ļoti labas vērtē tikai 43% vecāku. Un tas ir subjektīvs pašu vecāku, nevis peldēšanas speciālistu novērtējums — cilvēkiem pašiem patīk redzēt sev svarīgo labāk, nekā tas izskatās.

NEIZMANTOTĀ INFRASTRUKTŪRA

5.—12. klašu izglītojamo vidū iespēja mācību stundu laikā apmeklēt peldēšanas nodarbības ir tikai 29% jauniešu. “Pie Latvijā esošās peldbaseinu infrastruktūras tas ir mazs rādītājs,” vērtē Platonovs. Pašvaldībās, pirmkārt, peldētapmācība biežāk tiek īstenota 2.—4. klašu izglītojamajiem, un, otrkārt, virkne pašvaldību, kurās ir pieejami peldbaseini, nespēj vai nevēlas nodrošināt peldēšanu mācību sporta stundās visu pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamajiem.

Finālā rodas situācija, ka tikai puse skolēnu spēj normāli nopeldēt 50 metrus, turot galvu ūdenī un virs tā, bet katrs trešais, kurš it kā ir mācījies peldēt, spēj ienirstot nopeldēt zem ūdens vairāk par pieciem metriem. “Tikai katrs desmitais izglītojamais spēj atpazīt uz ūdens nelaimē nonākušu cilvēku un atbilstoši reaģēt — saukt palīgā pieaugušos, izsaukt glābējus vai, ja iespējams, pasniegt slīcējam piemērotus glābšanas palīglīdzekļus,” teic Platonovs.

KĀ ATPAZĪT SLĪCĒJU?

VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma ironiski salīdzināja, ka Latvija ir ne tikai ūdeņu lielvalsts, bet arī slīcēju lielvalsts. “Varētu teikt, ka mēs gan daudz peldam, gan daudz slīkstam. Lai šo situāciju mainītu, ir nepieciešams fokusēties uz izglītības sistēmas pielāgošanu, piemēram, skolās būtu jāiemāca peldētprasme,” norādīja Eklons, “un tas, ka cilvēks šķietami prot peldēt, vēl nenozīmē, ka viņš zinās, ko vajag darīt krīzes situācijā.”

Citiem vārdiem sakot, lai noslīktu, tas var būt mirklis. Ārsti uzsver — bērni slīkst klusi un nemanāmi… Atpūta ar bērniem pie jūras nav tāda pati atpūta, kā ar dzīvesbiedru vai draugiem. Bērni pie ūdens ir jāpieskata nemitīgi, katru gadu tiek fiksēti gadījumi, ka pēc jūras apmeklējuma mazi bērni negaidīti zaudē dzīvību nākamajā dienā, jo ir sarijušies ūdeni, plunčājoties jūras krasta viļņos. “Viena no izplatītākajām kļūdām vecāku vidū — kamēr peldas, sēdēt telefonā, kas nemanāmi novērš pašu uzmanību. Rūpīgi pieskatiet bērnus ūdens tuvumā!” uzsver Gemze.

Tikpat klusi ūdens paņem arī pieauguša cilvēka dzīvību. Slīkšana bieži vien neizskatās tā, kā cilvēki to iedomājas — filmās esam pieraduši redzēt, ka slīcējs bļauj, vicina rokas un sparīgi kuļ ūdeni, bet patiesībā dzīvē viss norisinās pilnīgi pretēji — slīkšana patiešām ir biedējoši klusa.

Kā norāda eksperti, slīkstot cilvēku visbiežāk pārņem tā saucamā instinktīvā slīkšanas reakcija — tas, ko cilvēks dara, lai izvairītos no smakšanas ūdenī. Slīkstošam cilvēkam fizioloģiski nav iespēju saukt palīgā. Elpošanas sistēma ir paredzēta elpošanai, balss funkcija ir otršķirīga — ja nenotiek elpošana, arī balss nestrādā. Labākajā gadījumā slīkstošie spēj veikt ašu izelpu un ieelpu, pirms mute atkal iegrimst zem ūdens.

Tāpat slīkstošie nespēj pamāt — instinkts liek viņiem izplest rokas uz sāniem, lai balstītos uz ūdens virsmas un varētu pacelt galvu. Instinktīvā slīkšanas reakcija bloķē cilvēka spēju apzināti kontrolēt roku kustības, un cilvēks šādā situācijā vairs nevar pamāt ar roku glābējam vai spēt pats tuvoties kādam priekšmetam, pie kā pieķerties, lai glābtos. Tiklīdz ieslēdzas šis instinkts, ķermenis ūdenī nostājas vertikāli, un neizglābts cilvēks šādi var ķepuroties 20 līdz 60 sekundes, pirms nogrimst zem ūdens.

Platonovs piebilst, ka ikdienā bez iemaņām un palīgrīkiem nav droši pašam mesties dziļi ūdenī glābt slīkstošo, jo šādās situācijās slīkstošais panikā sagrābj un parauj zem ūdens līdzi otru cilvēku.

PELDĒT DROŠI

Ir virkne praktisku mājasdarbu, ko var darīt, lai novērstu slīkšanas draudus. Platonovs stāsta, ka gana regulāri tiek saņemtas ziņas par maziem bērniem, kas noslīkst piemājas dīķos. “Norobežojiet dīķus — ideālā variantā ar žogu, vai reljefa valni, kas apgrūtinās bērna piekļuvi ūdens tilpei,” skaidro LPF prezidents. Savukārt Gemze iesaka nekautrēties izvietot ūdenī bojas, kuras vecāki var ērti pagatavot paši, piemēram, no 5l ūdens pudelēm. “Bojas gan disciplinē bērnu, gan palīdz orientēties ūdenī — cik tālu drīkst doties no krasta un cik dziļš ir ūdens. Bērni ļoti labi to ievēro un nedodas tālāk.”

Tomēr drošākās veids, kā samazināt bīstamo situāciju risku, ir gan apgūt peldētprasmi, gan imitēt krīzes situācijas profesionāļu vadībā. “Peldētapmācības nometnēs strādājam ar ūdenskompetencēm mācām saskatīt un paredzēt riskus, izvairīties no tiem,” stāsta Gemze. Nometnes viena diena tiek veltīta drošības nodarbībām peldbaseinā un viena — prasmju pārbaudei atklātajos ūdeņos. Tostarp tiek organizēti arī sausie treniņi, kuros tiek skaidroti noteikumi drošai atpūtai pie ūdens: “Kā izvēlēties peldvietu, kā atpazīt iespējamos draudus, kā uzvesties un kā palīdzēt, ja kāds nonācis nelaimē. Rādām video, kopīgi uzzīmējam drošu peldvietu, rosinām domāt, diskutējam,” nometnes gaitu ilustrē biedrības vadītāja.

“Nodarbībā peldbaseinā bērni salīdzina izjūtas, peldot ar drēbēm, ar peldvesti un bez tās. Saprot un iemācās, kā rīkoties, ja nejauši esi iekritis ūdenī ar drēbēm un, piemēram, bez peldbrillēm, jo diez vai, no laivas krītot, būs peldbrilles un laiks sagatavoties… Mācām, saglabājot mieru, gulēt uz muguras, atpūsties.”

Nodarbības otrajā daļā bērni izmēģina, kā tas ir — palīdzēt citam. “Izmantojot profesionālu glābšanas aprīkojumu — pludiņu, mācām to bez fiziskas saskares pamest nelaimē nonākušajam un peldot izvilkt draugu krastā,” stāsta Gemze.

Dienā, kad mācības notiek pludmalē, apgūtās zināšanas tiek liktas lietā dabā. Vai pludmale ir droša, kādi iespējamie riski, kas jāņem vērā? “Atklātos ūdeņos peldēt ir grūtāk, ūdens ir tumšs, dziļums mainīgs, tāpat arī laikapstākļi. Izspēlējam glābšanu atkārtoti. Sajūtot, cik patiesībā ir grūti, bērni izprot, cik atbildīgi ir jāizturas pret domu mesties ūdenī kādam palīgā.” Tā tiek grauts mīts, ka piepeldēšu klāt, padošu roku un viss būs kārtībā. Kā jau minēts, šādos gadījumos nereti vienas nāves vietā ir divas.

“Tādēļ arī mācībās dabā bērni ūdenī lec ar visām drēbēm, un pēc tam atzīst, cik tas ir grūti un smagi ar slapju apģērbu ūdenī kustēties,” Zane ar smaidu piebilst, ka vecāki parasti ir neizpratnē, kādēļ uz pēdējo nometnes dienu bērniem ir jādod līdzi vēl viens apģērba komplekts.

15 ŪDENSKOMPETENCES* ELEMENTI

* Droša iekļūšana ūdenī

* Elpošanas kontrole

* Pasīvā peldēšana

* Orientācija ūdenī

* Peldēšanas prasmes

* Zemūdens prasmes

* Drošas izkļūšanas no ūdens prasmes

* Individuālo drošības līdzekļu izmantošana

* Prasmes peldēt apģērbā

* Prasmes peldēt atklātā ūdenī

* Vides apdraudējumu pārzināšana

* Risku apzināšanās, novērtēšana un izvairīšanās no tiem

* Personisko prasmju novērtēšana

* Prasmes atpazīt slīkstošo un palīdzēt tam

* Ūdens drošības kompetence — attieksme un vērtības

* Ūdenskompetence ir visu cilvēka ūdenī veikto kustību summa, kas palīdz novērst slīkšanu, kā arī ar to saistītās ūdens drošības zināšanas, attieksmes un uzvedības modeļu kopums, kas veicina drošību ūdenī un pie tā. Visi šie pamatelementi individuāli un kopumā ir nepieciešami, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas vairumā no izplatītākajiem noslīkšanas gadījumiem.

PADOMI ĢIMENĒM DROŠĪBAI ŪDENĪ

* Radiniet bērnus pie ūdens agrīnā vecumā un turpiniet to darīt regulāri

* Māciet bērniem peldēt

* Stāstiet par drošību ūdenī un ūdens tuvumā

* Nesēdiet telefonā, ja esat kopā ar bērniem pludmalē

* Vienmēr uzraugiet bērnus, kad viņi ir ūdenī vai ūdens tuvumā

* Raugieties, lai bērni uzņemtu pietiekami daudz ūdens, īpaši karstās dienās

* Nekad neļaujiet bērnam peldēt vienam

* Vienmēr pārliecinieties, ka bērns ūdenī dodas ar kādu kopā — arī peldbaseinā

* Atļaujiet bērniem peldēt tikai īpaši norādītās vietās, kuras ir jūsu redzeslokā vai sertificētu glābēju uzraudzībā

* Iemāciet bērniem, ka ūdenī nedrīkst uzvesties agresīvi — grūstīties, aizskart, lēkt virsū citiem

* Nekad neļaujiet bērniem lēkt ūdenī uz galvas

* Neleciet paši ūdenī uz galvas, apdraudot sevi un demonstrējot bērniem sliktu piemēru

* Drošības nolūkā vispirms vēlams ūdenstilpē iebrist un to izstaigāt, pārliecinoties par tās pamatu un dziļumu

* Gādājiet, lai bērni vienmēr izmantotu peldvestes un citus drošības līdzekļus

* Esiet gatavs sniegt pirmo palīdzību

* Ja jums ir pie mājas dīķis, nožogojiet to un izvietojiet tajā pašu gatavotas bojas*, kas liecina, cik tālu drīkst un ir droši doties ūdenī

* Rosiniet pašvaldības pārstāvjus labiekārtot publiskās peldvietas, jo neviens cits jūsu vietā to neiniciēs.

Avoti: peldet.lv un facebook.com/peldetdrosi/

PAZĪMES, KAS LIECINA PAR SLĪKŠANU 

* Galva atrodas zemu ūdenī, mute ūdens līmenī 

* Galva atliekta atpakaļ un mute ir vaļā 

* Stiklainas acis un tukšs skatiens, nespēja fokusēt redzi 

* Acis ir aizvērtas 

* Mati nosedz acis vai pieri 

* Netiek kustinātas kājas — cilvēks atrodas vertikālā stāvoklī 

* Strauja elpošana vai elsošana 

* Neveiksmīgi centieni peldēt noteiktā virzienā 

* Mēģinājumi apgriezties ūdenī uz muguras 

* Cilvēks reti parādās virs ūdens virsmas 

Avots: vugd.gov.lv