Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ūdens sports

Kristaps Zaļkalns Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 360

Pirmais olimpietis

Artūrs Jakovļevs ir pirmais peldētājs un viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, kurš pēc neatkarības atgūšanas izgāja uz starta vasaras olimpiskajās spēlēs. Rīdzinieks piedalījies trijās spēlēs pēc kārtas  — 1992., 1996. un 2000.  gadā, visas reizes sacenšoties 100 m tauriņstila distancē. Augstāko sasniegumu Jakovļevs guvis debijā spēlēs Barselonā. Tā paša gada pavasarī viņš Pasaules kausa posmā izcīnīja bronzas medaļu, vienlaikus sportista karjeru apvienojot ar darbu, lai nodrošinātu iztiku. Tā bija reta reize, kad sportists no starptautiskām sacensībām neatgriezās mājās ar jaunu (lietotu) auto, ko pēc tam Latvijā pārdeva.

Žurnāls: Nr. 355

Nakts peldējumā jauni rekordi

Latvijas Peldēšanas federācijas 28. sep­tembrī organizētajā piektajā peldējumā Rīgā, Liepājā, Ventspilī un pirmo reizi arī Valmierā — kopumā 1002 dalībnieki nopeldēja 87 225 metrus. Tas ir par četriem kilometriem vairāk nekā pērn un gandrīz par desmit kilometriem vairāk nekā 2017. gada Nakts peldējumā.

Kristaps Zaļkalns GAUDEAMUS
Žurnāls: Nr. 354

Aktieris laivā

Zināms, ka daudzi aktieri ir labi sportisti, bet cik bieži profesionāli sportisti kļūst par labiem aktieriem? 19 gadus vecais kanoe airētājs Matīss Ozols studē prestižajā Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra (JRT) kursā. Jelgavnieks ir iedvesmojošs paraugs saviem pieciem brāļiem un piecām māsām, jo spēj sportista karjeru ar studijām apvienot tik augstā līmenī, lai saņemtu Latvijas Sporta federāciju padomes sporta stipendiju. Pateicoties starptautiskiem panākumiem, Matīss jau vairākus gadus ir Latvijas Olimpiskajā vienībā, un pērn no medaļas pasaules junioru čempionātā viņu šķīra sekunde…

Kristaps Zaļkalns Runā prezidents
Žurnāls: Nr. 354

Prezidents uz viļņa

Gribēja izmēģināt vindsērfingu, taču Ķīšezerā bezvēja dēļ viņš sāka airēt uz SUP dēļa. Tā aizrāvās, ka pēc paša sportiskajiem piedzīvojumiem, domubiedru pamudināts, nodibināja SUP asociāciju, kas jau teju divus gadus ir atzītās federācijas statusā, savā paspārnē paņemot nule olimpiskajās spēlēs iekļauto viļņu sērfošanu. Viņš ir Latvijas sērfošanas un SUP federācijas prezidents Normunds Barinovs!

Dainis Caune Olimpiāde
Žurnāls: Nr. 352

Ogas ūdenī

“Katra olimpiāde ir ar savu odziņu,” uzskata Latvijas Kanoe federācijas viceprezidente Lelde Laure. Astotā, kas norisinājās Cieceres ezerā, Brocēnos, izcēlusies ar labu organizāciju, pieņemamiem laikapstākļiem un sīkstām cīņām par visvērtīgākajām ogām — desmit medaļu komplektiem.

Žurnāls: Nr. 352

Vējiem spītējot

Airētāji sacentās pilsētas centrā — Lielupes ūdeņos Pasta salā. Sacensības notika 500 m distancē vieninieku, divnieku un četrinieku konkurencē. Mainīgie laikapstākļi, ko pavadīja brāzmains vējš, no jaunajiem prasīja ne tikai spēku un ātrumu, bet arī prasmi piemēroties dabas kaprīzēm.

Kristaps Zaļkalns Olimpiāde
Žurnāls: Nr. 352

Pateicīgās pārmaiņas

Airēšanas sporta veidi mūsu zemē ir tradīcijām bagāti. Latvijas sportisti pie medaļām tikuši Monreālas (1976. g.), Maskavas (1980. g.), Seulas (1988. g.), Barselonas (1992. g.) un Atlantas (1996. g.) olimpiskajās spēlēs. Pēdējās divās desmitgadēs olimpiādes godalgas izpalikušas, taču Latvijas airētāji allaž iesaistījušies cīņā par visaugstākajām vietām, tostarp Riodežaneiro olimpiādē Aleksejam Rumjancevam izcīnot 5. vietu. Pastāv reālas izredzes, ka Latvija airēšanā būs pārstāvēta arī Tokijā.