Ūdens sports
Nakts peldējumā jauni rekordi
Latvijas Peldēšanas federācijas 28. septembrī organizētajā piektajā peldējumā Rīgā, Liepājā, Ventspilī un pirmo reizi arī Valmierā — kopumā 1002 dalībnieki nopeldēja 87 225 metrus. Tas ir par četriem kilometriem vairāk nekā pērn un gandrīz par desmit kilometriem vairāk nekā 2017. gada Nakts peldējumā.
Aktieris laivā
Zināms, ka daudzi aktieri ir labi sportisti, bet cik bieži profesionāli sportisti kļūst par labiem aktieriem? 19 gadus vecais kanoe airētājs Matīss Ozols studē prestižajā Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra (JRT) kursā. Jelgavnieks ir iedvesmojošs paraugs saviem pieciem brāļiem un piecām māsām, jo spēj sportista karjeru ar studijām apvienot tik augstā līmenī, lai saņemtu Latvijas Sporta federāciju padomes sporta stipendiju. Pateicoties starptautiskiem panākumiem, Matīss jau vairākus gadus ir Latvijas Olimpiskajā vienībā, un pērn no medaļas pasaules junioru čempionātā viņu šķīra sekunde…
Prezidents uz viļņa
Gribēja izmēģināt vindsērfingu, taču Ķīšezerā bezvēja dēļ viņš sāka airēt uz SUP dēļa. Tā aizrāvās, ka pēc paša sportiskajiem piedzīvojumiem, domubiedru pamudināts, nodibināja SUP asociāciju, kas jau teju divus gadus ir atzītās federācijas statusā, savā paspārnē paņemot nule olimpiskajās spēlēs iekļauto viļņu sērfošanu. Viņš ir Latvijas sērfošanas un SUP federācijas prezidents Normunds Barinovs!
Ogas ūdenī
“Katra olimpiāde ir ar savu odziņu,” uzskata Latvijas Kanoe federācijas viceprezidente Lelde Laure. Astotā, kas norisinājās Cieceres ezerā, Brocēnos, izcēlusies ar labu organizāciju, pieņemamiem laikapstākļiem un sīkstām cīņām par visvērtīgākajām ogām — desmit medaļu komplektiem.
Vējiem spītējot
Airētāji sacentās pilsētas centrā — Lielupes ūdeņos Pasta salā. Sacensības notika 500 m distancē vieninieku, divnieku un četrinieku konkurencē. Mainīgie laikapstākļi, ko pavadīja brāzmains vējš, no jaunajiem prasīja ne tikai spēku un ātrumu, bet arī prasmi piemēroties dabas kaprīzēm.
Pateicīgās pārmaiņas
Airēšanas sporta veidi mūsu zemē ir tradīcijām bagāti. Latvijas sportisti pie medaļām tikuši Monreālas (1976. g.), Maskavas (1980. g.), Seulas (1988. g.), Barselonas (1992. g.) un Atlantas (1996. g.) olimpiskajās spēlēs. Pēdējās divās desmitgadēs olimpiādes godalgas izpalikušas, taču Latvijas airētāji allaž iesaistījušies cīņā par visaugstākajām vietām, tostarp Riodežaneiro olimpiādē Aleksejam Rumjancevam izcīnot 5. vietu. Pastāv reālas izredzes, ka Latvija airēšanā būs pārstāvēta arī Tokijā.
Kā peldēsim uz Tokiju?
Kopš Pekinas olimpiādes 2008. gadā Latvija katrās olimpiskajās spēlēs peldēšanā bijusi pārstāvēta ar diviem peldētājiem. Visticamāk — izņēmums nebūs arī Tokijas olimpiskās spēles, kur Latvijas peldētājus jau gaida... Aktuāls ir jautājums — tieši kurus peldētājus?
