Ūdens sports

2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu dalībniekam peldēšanā Andrejam Dūdam kopš pēdējā olimpiskā starta peldēšana nu ir vaļasprieks. Ikdienā viņš Amerikā tirgojas ar nekustamajamiem īpašumiem. Pandēmijas laikā Latvijas rekordists nolēma atgriezties pie tuviniekiem dzimtenē, taču pilnai laimei peldēšanas saime pamanījās Dūdu ievilkt atpakaļ sacensību vidē. Un še tev — novembrī 39 gadu vecumā Dūda starptautiskajās sacensībās Rīgas sprints 2020 izgrieza pogas visiem 50 m distancē gan tauriņstilā, gan kraulā, kā arī izcīnīja sudrabu 100 m kompleksajā peldējumā.

Smaiļotāju Kristapu Zaļupi no Limbažiem var uzskatīt par vienu no mūsu neatlaidīgākajiem olimpiešiem. Savu cīņu par vietu olimpiskajā regatē viņš sāka jau tālajā 1996. gadā, šo sapni īstenojot vien ceturtajā mēģinājumā 2008. gadā, kad 32 gadu vecumā Kristaps Zaļupe divniekā kopā ar Kristu Straumi Pekinas spēlēs 1000 m distancē iekļuva finālā, kur finišēja septītie. Uz pusi īsākā airējumā abi izcīnīja 10. vietu. Limbažnieks par olimpisko ceļazīmi cīnījās arī 2012. gadā, taču nedaudz pietrūka, un 36 gadu vecumā viņš savas profesionālā sportista gaitas beidza. Tagad Kristaps Zaļupe vietējā sporta skolā strādā par treneri basketbolā.

Ūdenspolo ir aizraujoša olimpiskā sporta spēle, arī kontakta cīņa, praktisks un veselīgs sporta veids ar garu vēstures bārdu. Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) Ūdenspolo komiteja cītīgi mēģina attīstīt sporta veidu, kas kļūst aizvien dinamiskāks un pieejamāks arī Latvijā. Interesanti, ka internetā pat iespējams iegādāties peldbikses un peldkostīmus ar Latvijas ūdenspolo nacionālo simboliku.

Peldēšanas un drošības mācīšana uz ūdens ir viens no efektīvākajiem pasākumiem, lai novērstu noslīkšanu — uzsver pasaulē vadošās veselības organizācijas. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā iespēju apmeklēt peldbaseinus un attiecīgi apgūt peldētprasmi kļuvis stipri vairāk. Tomēr vasaras periods atklātajos ūdeņos Latvijā gadu no gada nemainīgi ir bēdu ieleja — katru nedēļu tiek ziņots par upuriem, kuru dzīvība izdzisusi ūdenī, nesot līdzi stāstus par sagrautām ģimenēm… Kas būtu jāņem vērā vecākiem, jauniešiem, peldvietu uzturētājiem un politiķiem, lai situāciju vērstu par labu?

17 gadus vecā Ieva Maļuka līdz koronavīrusa pandēmijai jau 40 reižu bija paguvusi labot Latvijas rekordus peldēšanā. Šovasar no Maļukas klusībā tika gaidīta cīņa par medaļām Eiropas junioru čempionātā. Tomēr vīrusa ierobežošanas un drošības apstākļu dēļ nācās ilgu laiku iztikt bez peldbaseina un visas sezonas svarīgākās sacensības ir pārceltas. Patiesībā nav zināms — pārceltas vai tomēr atceltas — proti, vai, piemēram, junioru čempionātā Maļuka nākamgad varēs cīnīties par kāroto rezultātu, jo pēc būtības šis gads ir pēdējais, kurā latviete varēja startēt junioru konkurencē.

Artūrs Jakovļevs ir pirmais peldētājs un viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, kurš pēc neatkarības atgūšanas izgāja uz starta vasaras olimpiskajās spēlēs. Rīdzinieks piedalījies trijās spēlēs pēc kārtas  — 1992., 1996. un 2000.  gadā, visas reizes sacenšoties 100 m tauriņstila distancē. Augstāko sasniegumu Jakovļevs guvis debijā spēlēs Barselonā. Tā paša gada pavasarī viņš Pasaules kausa posmā izcīnīja bronzas medaļu, vienlaikus sportista karjeru apvienojot ar darbu, lai nodrošinātu iztiku. Tā bija reta reize, kad sportists no starptautiskām sacensībām neatgriezās mājās ar jaunu (lietotu) auto, ko pēc tam Latvijā pārdeva.