Trīs kurpju kastes ar zelta medaļām
17 gadus vecā Ieva Maļuka līdz koronavīrusa pandēmijai jau 40 reižu bija paguvusi labot Latvijas rekordus peldēšanā. Šovasar no Maļukas klusībā tika gaidīta cīņa par medaļām Eiropas junioru čempionātā. Tomēr vīrusa ierobežošanas un drošības apstākļu dēļ nācās ilgu laiku iztikt bez peldbaseina un visas sezonas svarīgākās sacensības ir pārceltas. Patiesībā nav zināms — pārceltas vai tomēr atceltas — proti, vai, piemēram, junioru čempionātā Maļuka nākamgad varēs cīnīties par kāroto rezultātu, jo pēc būtības šis gads ir pēdējais, kurā latviete varēja startēt junioru konkurencē.
Pirms diviem gadiem, kad žurnāls Sports pirmo reizi plašāk rakstīja par Ievu Maļuku, viņa bija labojusi četrus Latvijas rekordus. Nu šis skaits ir desmitkāršojies.
Aizvadītais pavasaris bija ilgākais laiks, ko Ieva savā peldētājas karjerā bija pavadījusi bez treniņiem ūdenī. Peldbaseinu durvīm ārkārtas atslēga tika piekārta 25. martā, bet pēc gandrīz diviem mēnešiem — maija vidū — Latvijas labākajiem peldētājiem durvis pamazām sāka vērt atsevišķas sporta bāzes, to vidū — arī Rēzeknes olimpiskā centra atklātais peldbaseins, kur no 20. maija notika trīs nedēļu ilga treniņu nometne pašmāju labākajiem peldētājiem.
SPORTISTIEM JĀPIEROD
“Es ļoti izbaudīju atgriešanos peldbaseinā, jo peldēšana ir mans sirdsdarbs,” pēc pirmajām aizvadītajām dienām Rēzeknes peldbaseinā sacīja Ieva. Sportiste uzsvēra, ka ūdens izjūtu izdodas atgūt gana raiti. Sausajā periodā galvenais bijis saglabāt izturības īpašības.
“Atgriežoties ūdenī, Ieva neizskatījās sliktā formā, bet kustību izpildījums peldbaseinā bija nedaudz jocīgs,” ar smaidu komentēja Maļukas trenere Jūlija Kuzmina. Peldēšana āra baseinā Latvijas sportistiem ir neierasta vide — brīvā dabā korekcijas ievieš gaisa temperatūra un vējš, kas rada pretestību. Kā norāda treneri, pareizi izmantojot šos apstākļus, vēju var pārvērst pozitīvā treniņu efektā, kas pēc tam nes augļus apjumtajos peldbaseinos. Tāpat svaigā gaisā elpošanas sistēmas attīstība notiek straujāk. Sportistiem jāpierod, ka tiešu saules staru iedarbība vairāk atņem enerģiju, bet, peldot uz muguras, tā kā virs āra baseiniem nav orientieru, atlētiem ir vairāk jāpiedomā, lai iztiktu bez sadursmēm.
KĀ KIPRĀ
2017. gadā atklātajā miljonu vērtajā Rēzeknes peldbaseinā, kas būvēts ne tikai sportistu vajadzībām, bet arī kā daļa no atpūtas kompleksa, tika izveidoti seši peldceliņi. Ūdens +28 grādus silts. Turpat viesnīca, ēdināšana un trenažieru zāle. “Sajūtas kā Kiprā!” gandarījumu pauda viena no nometnes trenerēm Gaļina Broka.
Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) treneru komitejas izveidotajā nometnes dalībnieku sarakstā tika iekļauti deviņi peldētāji, ieskaitot divus Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas B normatīvu izpildījušos sportistus — Ievu Maļuku un Emīlu Poni. Uz Rēzekni devās arī Daniils Bobrovs un Ģirts Feldbergs, kā arī pieci junioru vecuma sportisti — Emīls Pauls Mortuzāns, Kārlis Ādamsons, Ņikita Gorbačovs, Rihards Kahanovičs un Toms Veinbergs, radot konkurenci gan olimpisko spēļu kandidātiem, gan cits citam. Starp Latvijas labākajiem peldētājiem nebija vairāku Jelgavas SPS audzēkņu, piemēram, talantīgais Matīss Kaktiņš, jo jelgavniekiem jau no 12. maija bija iespējams atsākt treniņus savā peldbaseinā.
KAM GATAVOTIES?
Maļuka ir kvalificējusies dalībai arī Eiropas junioru un pieaugušo čempionātiem, FINA pasaules čempionātam 25 m peldbaseinā. Tomēr sacensības neizbēgami ir tādā veidā atceltas, ka profesionāliem sportistiem nospraust mērķus un būvēt jēgpilnu ilgtermiņa treniņplānu ir teju utopija. Bez sacensību pieredzes attīstīt rezultātu ir gandrīz neiespējami, jo mačos sportisti izkāpj no treniņu rutīnas, valda īsta konkurence, ir augstāks adrenalīna līmenis. Rezultātā — sacensības uzskatāmāk parāda sportista kļūdas, ļauj izdarīt secinājumus par treniņprocesa efektivitāti un sniedz jaunu motivācijas lādiņu.
Tā Eiropas Peldēšanas federācija (LEN) informējusi, ka sākotnēji šāgadā jūlijā paredzētais Eiropas junioru čempionāts ir atcelts. Pēc tam LEN nāca klajā ar paziņojumu, ka tiek strādāts pie iespējamajiem risinājumiem, lai sportistus, kuriem šis būtu pēdējais gads junioru vecumā, iekļautu 2021. gada junioru čempionāta programmā. Iepriekšējos divus gadus Ieva junioru čempionātos izcīnīja divas 5. vietas prestižajā 100 m brasa distancē. Zinot, ka šāgada pirmajos trīs mēnešos vien Maļuka laboja valsts rekordu astoņas reizes, skaidrs, ka mērķi attiecībā uz rezultātu bija vēl augstāki.
Savukārt Eiropas čempionāts pieaugušajiem pārcelts uz 2021. gada maiju. Sākotnēji gada nogalē Apvienotajos Arābu Emirātos plānotais pasaules čempionāts peldēšanā 25 m peldbaseinā pārcelts par gadu — uz 2021. gada decembri. LEN lēmusi, ka šajā laikā ieplānotais kontinenta čempionāts 25 m peldbaseinā notiks mēnesi agrāk — 2021. gada novembrī. Savukārt par Tokijas olimpisko spēļu norisi 2021. gadā vēl pilnīgas skaidrības nav.
JĀPELD, JĀPELD UN VĒLREIZ JĀPELD!
Runājot par to, kā pavadīts izolācijas periods, jaunā peldētāja atklāj, ka laiks bez ūdens ļāvis saprast, cik nozīmīga vieta viņas dzīvē ir peldēšanai: “Tikai tagad sapratu, cik lielu daļu manas dzīves aizņem peldēšana, cik lielu gandarījumu tā man sagādā un cik pozitīvas emocijas sniedz. Ar lielu nepacietību gaidīju, kad atkal tikšu ūdenī… Pat pēc trīs brīvdienām bez ūdens sajūtas nav tās pašas, kaut kas ir pazudis, tehniskie elementi izmainās, tāpat arī ūdens izjūta,” stāsta Ieva. “Trenerei bija daudz jāstrādā un jādomā, kā ātri atgūt pazaudēto. Ir grūti sākt visu no jauna pēc tik ilgas pauzes kā šajā pavasarī — gan fiziski, gan psiholoģiski.”
Iestājoties ārkārtējai situācijai, daudzas sporta bāzes ūdeni baseinos saglabāja konservācijas režīmā, tā kā tas ir piesātināts ar specifisku saturu, citas izmantoja šo laiku, lai veiktu ikgadējos uzkopšanas darbus. 50 m garajā Ķīpsalas peldbaseinā, kurā notiek virkne sezonas nozīmīgāko sacensību, ietilpst divi miljoni litru ūdens — apjoms, ko viena ģimene vidēji iztērē 30 gadu laikā. Nepieciešama nedēļa, lai šāda izmēra peldbaseinu piepildītu ar ūdeni.
Starp citu, LPF aprēķinājusi, ka šāgada ieņēmumi varētu sarukt par 30 procentiem jeb vairāk nekā par 100 000 eiro. Tomēr ilgtermiņā lielākos zaudējumus peldēšanas sportam un sabiedrībai kopumā radīs gan ilgstošais aizliegums atjaunot peldbaseinu darbu vismaz daļējā apmērā, gan stingrie nosacījumi pēc ierobežojumu mazināšanas. LPF prezidents Aivars Platonovs akcentēja: “Peldēšanas sportā sportistam ir jāpeld! Jāpeld, jāpeld un vēlreiz jāpeld. Tieši tāpat kā bobslejā un skeletonā nav iespējams trenēties bez renes, peldēšanā nav iespējams trenēties bez peldbaseina.”
Arī Ieva uzsver, ka peldēšanā nav iespējams iztikt ar individuāliem fiziskajiem treniņiem svaigā gaisā, akcentējot, ka “baseins ir neaizvietojams mūsu sportā — peldēšanā 90 procentus no rezultāta nosaka darbs baseinā un tikai 10 procentus dod tas, kas notiek ārpus baseina”.
DAŽĀDĀS PERSPEKTĪVAS
Nosacījumu un ekonomisku apsvērumu dēļ virkne peldbaseinu nevarēja atsākt darbu, arī valdībai ierobežojumus mazinot, jo tika atļauts sportot no 12 gadu vecuma, taču peldbaseinu gadījumā ārkārtīgi svarīgi būtu bijis ļaut piedalīties treniņos no septiņu gadu vecuma. Parasti vasarās mazie peldbaseini reģionos tiek slēgti, notiek to sakopšanas darbi. Olimpisko un sporta centru peldbaseini par noslodzi vasarā nevar sūdzēties, jo ir pieprasījums pēc treniņnometnēm.
Lietuvā jau aprīlī valdība peldētājiem deva zaļo gaismu sākt treniņus olimpisko spēļu kandidātiem ar galveno nosacījumu — ievērojot 10 metru distanci. Tiesa, Latvijā valdības lēmumus noteica infektologi, bet Lietuvā par koronavīrusa ierobežošanu lēma paši politiķi, kas attiecīgi materializējās procentuāli vairāk saslimušos un krietni vairāk mirušos iedzīvotājos.
VECMĀMIŅAS DĀRZĀ
Ievas gadījumā tomēr velns nav tik melns, kā to mālē. Pārceltās Tokijas olimpiskās spēles jaunietei ir tikai un vienīgi ieguvums. “Laiks ir manā pusē. Es vēl augu un pēc gada noteikti būšu stiprāka.” Tajā pašā laikā olimpisko spēļu kandidāte atzina, ka pagaidām nav gatava tik lielam sporta notikumam ne fiziski, ne psiholoģiski un arī nav iederīga šādā forumā. “Es vēl esmu jauniete un tā jūtos,” neslēpj Ieva. Peldētāja norāda, ka viņai ir svarīgi pasaules nozīmīgākajās sporta sacensībās parādīt labāko rezultātu un būt konkurētspējīgai.
Kamēr peldbaseini bija slēgti, Ieva devās trenēties uz laukiem, kur dzīvo viņas vecmāmiņa. “Trenere man sagatavoja vingrojumu kompleksu, ko pildīt. Centos pavadīt iespējami daudz laika svaigā gaisā — skrēju, devos pastaigās, minos ar velosipēdu,” stāsta Ieva. Daudz laika pavadījusi dārzā, palīdzot omītei. “Grābām pērnās lapas, stādīju puķes. Es pat nenojautu, kāds tas ir fizisks darbs… Apbrīnoju, kā vecmāmiņa ar to visu tiek galā!” Tā Ieva katru dienu centusies veltīt divas stundas treniņiem un vēl divas stundas citām enerģiskām fiziskām aktivitātēm. “Tas ir tuvu manai ierastajai slodzei — man ir svarīgi sevi tā nodarbināt, lai mans ķermenis neaizmirstu, kā tas ir — visu laiku strādāt.
“Šis man bija laiks arī skolai, lai atgūtu iekavēto. Taču arī man ir savi limiti — es nevaru visu dienu nosēdēt pie datora mācoties, man galva sprāgst pušu. Attālinātām mācībām priekšrocība ir tā, ka neviens netraucē, taču mīnuss — tev blakus nav skolotāja, kuram vari vienkārši uzdot jautājumu un saņemt ātru atbildi,” secinājusi Maļuka. Sportiste pabeigusi Teikas vidusskolas 10. klasi, un arī mācības veiktas brīvā dabā. “Man visu laiku ir jāiztur liels spiediens, bet es ar to tieku galā.”
Savukārt treniņos, kas ir attālināti, Ieva nesaskata nekādas priekšrocības. Kopā trenēties ir daudz vieglāk, peldēšanā īpaša uzmanība jāpievērš tehnikai, tādēļ blakus nepieciešams treneris. “Pjedestāls nekad nav mans mērķis, jo tu nekad nevari zināt, kā nopeldēs pārējie. Es koncentrējos uz savu rezultātu uzlabošanu — nav lielāka gandarījuma par progresu, jo nekas nav svarīgāks par progresu — pat ja progress ir neliels, tas nozīmē, ka ar treneri esam uz pareizā ceļa.”
eBEZ ATKLĀTIEM ŪDEŅIEM
Vasarā peldēt atklātā ūdenī Ieva neraujas. “Man nepatīk peldēt ezeros vai upēs, jo nekad nevari zināt, kas par radījumiem peld apakšā zem ūdens. Un ja nu es viņam interesēšu? Neviens man palīdzēt nevarēs… Bet, ja peldbaseini neatvērtos, tad es sevi vienkārši piespiestu iet peldēt atklātā ūdenī.”
Tikai nepārprotiet — Ievai ar drosmi viss ir kārtībā. Savus pirmos soļus peldēšanas sporta veidos rīdziniece sāka trīs gadu vecumā kā daiļlēcēja. Par spīti bailēm no augstuma, leva jau astoņu gadu vecumā nolēca no 10 metru torņa. Uzkāpiet uz trīs stāvu ēkas jumta un paskatieties lejā, ja vēlaties apjaust, no kāda augstuma lēca 2. klases vecuma skolniece! “Vieglāk bija nolēkt nekā nokāpt lejā pa šaurajām kāpnītēm, kas man radīja lielāku stresu,” smejot atceras Ieva.
Jāsaprot, ka peldēšana atklātā ūdenī ir atsevišķs olimpiskais sporta veids. Peldot dīķos, ezeros, upēs, jūrā, peldētājs var uztrenēt tikai mazu daļu no tā, ko var panākt peldbaseinā, jo būtisku rezultātu daļu veido pagriezieni peldbaseina galos, starta lēciens, peldējumu ļoti ietekmē arī tas, ja peldētājs neredz peldbaseina grīdu.
Uz sporta draugu iesūtīto jautājumu, cik daudz zelta medaļu Ievai ir mājās, viņa mirkli apdomājās un atbildēja: “Trīs kurpju kastes.” Jo pagaidām svarīgs ir tikai rezultāts…
Ieva MAĻUKA
Peldētāja, Rīgas Teikas vidusskolas 11. klases skolniece
Dzimusi: 2003. gada 3. aprīlī Rīgā
Augums, svars: 169 cm, 58 kg
Sporta gaitas: kopš deviņu gadu vecuma trenējas peldēšanā sporta skolā Rīdzene, pirms tam — no triju gadu vecuma — daiļlēkšanā
Trenere: Jūlija Kuzmina
Lielākie sasniegumi: četrdesmitkārtēja Latvijas rekordiste, daudzkārtēja Latvijas čempione visās vecumu grupās, 5. vieta Eiropas U-18 meistarsacīkstēs
Vaļasprieki: atpūta, miegs
