Peldēšana
Gribu kļūt par olimpisko čempionu!
Mēdz teikt, ka peldēšana rūda ne tikai ķermeni, bet arī garu. 16 gadus vecais Kristaps Miķelsons nāk no ģimenes ar peldēšanas sporta tradīcijām un savā vecumā augumā izstiepies līdz divu metru atzīmei, turklāt attīstot cienījama atlēta aprises. Jau aizpērn Valmieras peldēšanas skolas audzēknis sasniedza sporta meistara normatīvu.
Atlidoju, nopeldēju,uzvarēju
2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu dalībniekam peldēšanā Andrejam Dūdam kopš pēdējā olimpiskā starta peldēšana nu ir vaļasprieks. Ikdienā viņš Amerikā tirgojas ar nekustamajamiem īpašumiem. Pandēmijas laikā Latvijas rekordists nolēma atgriezties pie tuviniekiem dzimtenē, taču pilnai laimei peldēšanas saime pamanījās Dūdu ievilkt atpakaļ sacensību vidē. Un še tev — novembrī 39 gadu vecumā Dūda starptautiskajās sacensībās Rīgas sprints 2020 izgrieza pogas visiem 50 m distancē gan tauriņstilā, gan kraulā, kā arī izcīnīja sudrabu 100 m kompleksajā peldējumā.
Kā nenoslīkt
Peldēšanas un drošības mācīšana uz ūdens ir viens no efektīvākajiem pasākumiem, lai novērstu noslīkšanu — uzsver pasaulē vadošās veselības organizācijas. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā iespēju apmeklēt peldbaseinus un attiecīgi apgūt peldētprasmi kļuvis stipri vairāk. Tomēr vasaras periods atklātajos ūdeņos Latvijā gadu no gada nemainīgi ir bēdu ieleja — katru nedēļu tiek ziņots par upuriem, kuru dzīvība izdzisusi ūdenī, nesot līdzi stāstus par sagrautām ģimenēm… Kas būtu jāņem vērā vecākiem, jauniešiem, peldvietu uzturētājiem un politiķiem, lai situāciju vērstu par labu?
Trīs kurpju kastes ar zelta medaļām
17 gadus vecā Ieva Maļuka līdz koronavīrusa pandēmijai jau 40 reižu bija paguvusi labot Latvijas rekordus peldēšanā. Šovasar no Maļukas klusībā tika gaidīta cīņa par medaļām Eiropas junioru čempionātā. Tomēr vīrusa ierobežošanas un drošības apstākļu dēļ nācās ilgu laiku iztikt bez peldbaseina un visas sezonas svarīgākās sacensības ir pārceltas. Patiesībā nav zināms — pārceltas vai tomēr atceltas — proti, vai, piemēram, junioru čempionātā Maļuka nākamgad varēs cīnīties par kāroto rezultātu, jo pēc būtības šis gads ir pēdējais, kurā latviete varēja startēt junioru konkurencē.
Pirmais olimpietis
Artūrs Jakovļevs ir pirmais peldētājs un viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, kurš pēc neatkarības atgūšanas izgāja uz starta vasaras olimpiskajās spēlēs. Rīdzinieks piedalījies trijās spēlēs pēc kārtas — 1992., 1996. un 2000. gadā, visas reizes sacenšoties 100 m tauriņstila distancē. Augstāko sasniegumu Jakovļevs guvis debijā spēlēs Barselonā. Tā paša gada pavasarī viņš Pasaules kausa posmā izcīnīja bronzas medaļu, vienlaikus sportista karjeru apvienojot ar darbu, lai nodrošinātu iztiku. Tā bija reta reize, kad sportists no starptautiskām sacensībām neatgriezās mājās ar jaunu (lietotu) auto, ko pēc tam Latvijā pārdeva.
Nakts peldējumā jauni rekordi
Latvijas Peldēšanas federācijas 28. septembrī organizētajā piektajā peldējumā Rīgā, Liepājā, Ventspilī un pirmo reizi arī Valmierā — kopumā 1002 dalībnieki nopeldēja 87 225 metrus. Tas ir par četriem kilometriem vairāk nekā pērn un gandrīz par desmit kilometriem vairāk nekā 2017. gada Nakts peldējumā.
Kā peldēsim uz Tokiju?
Kopš Pekinas olimpiādes 2008. gadā Latvija katrās olimpiskajās spēlēs peldēšanā bijusi pārstāvēta ar diviem peldētājiem. Visticamāk — izņēmums nebūs arī Tokijas olimpiskās spēles, kur Latvijas peldētājus jau gaida... Aktuāls ir jautājums — tieši kurus peldētājus?