Kā peldēsim uz Tokiju?

Kopš Pekinas olimpiādes 2008. gadā Latvija katrās olimpiskajās spēlēs peldēšanā bijusi pārstāvēta ar diviem peldētājiem. Visticamāk — izņēmums nebūs arī Tokijas olimpiskās spēles, kur Latvijas peldētājus jau gaida... Aktuāls ir jautājums — tieši kurus peldētājus?

Ziedu laikus latviešu peldētāji piedzīvoja Melburnas olimpiskajās spēlēs tālajā 1954. gadā, kad zem Austrālijas karoga Jānis (oficiāli pēc vārda maiņas — Džons) Konrads kļuva par olimpisko čempionu 1500 m brīvajā stilā. Savukārt māsa Ilze šajā pašā disciplīnā izcīnīja sudrabu 4×100 metru stafetē. Konradu ģimene kara dēļ atstāja Latviju. PSRS komandas sastāvā 1972. gadā Monreālā Georgijs Kuļikovs izcīnīja bronzu 4×200 m brīvā stila stafetē, bet 1980. gadā Maskavas olimpiādē Arsens Miskarovs pat trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla — sudrabs 100 m brasā un 4×100 m kompleksajā stafetē un bronza 200 m brasā.

Tokijas olimpiskajās spēlēs peldēšanā katrai valstij, kuras sportisti nespēj kvalificēties ar rezultātu, tiek piešķirtas divas vietas — viena vīriešiem un viena sievietēm. “Tāpēc varam būt droši, ka vismaz divi mūsu peldētāji varēs pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs,” skaidro Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.

“Šobrīd pāragri spriest, vai un cik sportistu spēs izpildīt Starptautiskās Peldēšanas federācijas A normatīvu — tikai martā sākās kvalificēšanās process. Mēs ceram uz diviem trīs sportistiem. Ja tas nenotiek, uz divām FINA atvēlētajām vietām varētu kandidēt aptuveni desmit peldētāju.

Platonovs uzsver, ka Peldēšanas federācijas mērķis ir radīt sportistiem un treneriem tādus apstākļus, lai labākie peldētāji spētu izpildīt OQT jeb A normatīvu. Tas ir vienīgais kritērijs, kas garantē konkrētā sportista kvalificēšanos Tokijas olimpiādei. Ja nevienam Latvijas sportistam neizdosies izpildīt A normatīvu, pastāv teorētiskas iespējas, ka izdodas kvalificēties, izpildot OST jeb B normatīvu. “Taču tad rezultātam ir jābūt ļoti tuvu A normatīvam,” uzsver Platonovs.

Situācijā, ja neviens sportists nesasniegs A normatīvu, LPF sola izvēlēties divus sportistus pēc valdē apstiprinātas kārtības. “2020. gada 29. jūnijā LPF veic sportistu atlasi pēc FINA reitinga, svītrojot no tā sportistus, kas konkrētajā distancē nevar kvalificēties FINA noteikto ierobežojumu dēļ — ne vairāk kā divi vienas valsts pārstāvji distancē. Ja divi vai vairāk sportistu reitingā ieņem vienādu vietu, priekšroka tiek dota tam, kura rezultāts atbilst augstākam FINA punktu skaitam,” detalizētu skaidrojumu sniedz federācijas šefs.

MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1912. – 2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

1912. Stokholma

Herberts fon Kūlbergs 4. vieta priekšpeldējumā (34 dalībnieki) 100 m brīvajā stilā

1960. Roma

Jānis (Džons) Konrads 1. vieta 1500 m brīvajā stilā

Ilze Konrade 2. vieta 4×100 m brīvā stila stafetē

1964. Tokija

Jānis (Džons) Konrads Bez vietas 4×200 m stafetē, nestartēja finālā, kur komanda izcīnīja 4. vietu

1972. Minhene

Georgijs Kuļikovs 3. vieta 4×200 m brīvā stila stafetē

1976. Monreāla

9. vieta 200 m brasā Aigars Kudis

1980. Maskava

Arsens Miskarovs 2. vieta 100 m brasā; 2. vieta 4x100m kompleksajā stafetē

1988. Seula

Mariona Aizpore, 7. vieta 4×100 m brīvā stila stafetē un 7. vieta 4×100 kompleksajā stafetē

1992. Barselona

33. vieta 100 m tauriņstilā Artūrs Jakovļevs

1996. Atlanta

13. vieta 200 m brasā Valērijs Kalmikovs

34. vieta 200 m brasā Margarita Kalmikova

2000. Sidneja

19. vieta 200 m brasā Valērijs Kalmikovs

28. vieta 200 m brasā Margarita Kalmikova

2004. Atēnas

23. vieta 200 m brīvajā stilā Romāns Miloslavskis

43. vieta 100 m brīvajā stilā Agnese Ozoliņa

2008. Pekina

25. vieta 200 m brīvajā stilā Romāns Miloslavskis

2012. Londona

30. vieta 100 m brīvajā stilā Uvis Kalniņš

39. vieta 50 m brīvajā stilā Gabriele Ņikitina

2016. Riodežaneiro

24. vieta 200 m kompleksā Uvis Kalniņš

27. vieta 200 m brasā Aļona Ribakova