Atlidoju, nopeldēju,uzvarēju
2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu dalībniekam peldēšanā Andrejam Dūdam kopš pēdējā olimpiskā starta peldēšana nu ir vaļasprieks. Ikdienā viņš Amerikā tirgojas ar nekustamajamiem īpašumiem. Pandēmijas laikā Latvijas rekordists nolēma atgriezties pie tuviniekiem dzimtenē, taču pilnai laimei peldēšanas saime pamanījās Dūdu ievilkt atpakaļ sacensību vidē. Un še tev — novembrī 39 gadu vecumā Dūda starptautiskajās sacensībās Rīgas sprints 2020 izgrieza pogas visiem 50 m distancē gan tauriņstilā, gan kraulā, kā arī izcīnīja sudrabu 100 m kompleksajā peldējumā.
“Sacensībās nolēmu piedalīties divas nedēļas pirms starta. Pats biju šokā par izcīnītajām vietām,” sarunu iesāk Andrejs Dūda. “Latvijas baseinos ar Latvijas labākajiem peldētājiem sacensties man ir sanācis maz, jo uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas pārcēlos uz ASV, kur studēju un trenējos Kenjonas koledžā. 50 metros kraulā tiešām domāju, ka Ģirts Feldbergs mani pieveiks — no rīta priekšsacīkstēs viņam bija labs rezultāts, un necerēju Ģirtu apsteigt. Tomēr vakarā finālā viņš nopeldēja lēnāk, bet man izdevās perfekts peldējums (23,09 s). Savā karjerā šo distanci esmu peldējis simtiem reižu un varētu to veikt aizvērtām acīm,” ironizē Dūda.
Andreja kroņa disciplīna ir 50 m tauriņstilā. Taču liels bija ne tikai paša Dūdas, bet arī citu peldētāju izbrīns, ar kādu handikapu vecmeistars pārspēja sāncenšus. “Tas bija vēl viens pārsteigums pašam — tikai par sekundi atpaliku no sava Latvijas rekorda. Tiesa, kopumā mans rezultāts (24,27 s) nav tik labs, cik pārējo — švaks,” atzīst Andrejs. Olimpietis acīmredzot ir izcilā fiziskajā kondīcijā, bet ārpus peldbaseina — sociāli aktīvs, kļūstot par jaunāko Latvijas Peldēšanas sporta atbalsta fonda ziedotāju.
IEDVESMOJOŠIE AMERIKĀŅU RITUĀLI
ASV strādāt vairākās nepilna laika darbavietās ir gluži norma, tā viens no latvieša profesionālajiem vaļaspriekiem ir trenēšana. “Vienubrīd strādāju pat piecās vietās — pa nedēļas vidu divās kompānijās tirgoju nekustamos īpašumus, strādāju kā krosfita treneris, individuāli vadīju treniņus peldētājai, bet nedēļas nogalē — peldēšanas nodarbības bērniem.”
Jelgavā dzimušais sportists pandēmijas dēļ nolēma atlidot no Amerikas uz Latviju pie tuviniekiem. “Rīgā izbaudu katru dienu, satieku draugus, eju uz peldbaseinu, izpildu džiudžitsa vingrinājumus,” stāsta Andrejs. 19 gadu vecumā viņš pārcēlies uz Ohaio, jo tā bija iespēja iegūt gan labu izglītību, gan nodarboties ar peldēšanu visaugstākajā līmenī: “Tur 11 mācību priekšmetu vietā ir četri, vairāk var koncentrēties treniņiem. Latvijā gan peldbaseina malā stāvēja mana mīļā trenerīte Gaļina Broka, kura nemitīgi laboja tehnikas kļūdas, Amerikā man tā pietrūka, jo tur uzsvars bija uz apjomiem.”
ASV koledžas komandā startē 80 peldētāji: puse — puiši, puse — meitenes. “Man ļoti palīdzēja amerikāņu uzmundrināšanas tradīcijas (angliski — no vārda cheer) — peldētāji pirms startiem sanāk kopā un visi iedvesmojoši gavilē, taisa viļņus, cits citam uzsit pa plecu, tā uzkurinot pamatīgu enerģiju.” Rietumos stafetes peldējumi ir visaizraujošākie tieši iedvesmojošo rituālu dēļ.
EKSPLOZIJA REZULTĀTOS
ASV ieguvis arī labus draugus un pēc koledžas absolvēšanas 2006. gadā pārcēlies uz Atlantu, kur peldēšana ir īpaši populāra. Tad pārgājis amatiera statusā — turpinājis aktīvi peldēt, taču sācis strādāt. “Pēc koledžas jutos sevi joprojām nerealizējis peldēšanā. Gribēju piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs. Tas ir arī notikums, kurā jūties kā sporta zvaigzne.”
Sākot trenēties individuāli, secinājis — katram peldētājam ir nepieciešama sava unikāla metodika. “Panākumu atslēga — tas peldēšanas treneriem ir miljonu vērts jautājums. Pievērsos krosfitam, pēc gada mani rezultāti burtiski uzsprāga, jo biju palielinājis muskuļu masu un ieguvis spēku.” Pēc dabas Andrejs augumā ir ražens — 195 cm, svars tagad ir ap 98 kg, taču pirms aizraušanās ar intensīvo spēka sportu masa bija par 10 kg mazāka.
“Ģenētiski esmu radīts maratona distanču peldēšanai vai volejbolam, jo man ir izteikti garas rokas. Tiesa, mani aizrauj vienīgi sprinta un vidējās distances — līdz 100 metriem, tādēļ nācās lauzt ģenētiku,” stāsta Andrejs. Treneri viņa potenciālu būtu varējuši izmantot gudrāk: “Manuprāt, tas nebija pareizi, ka 15 gadu vecumā vajadzēja peldēt ap 8 km — tas ir par daudz, ar manu ķermeņa masu noteikti vajadzēja mazāk.”
Pekinas mērķi izdevās piepildīt, taču ne bez drāmas: “Pekinas olimpisko spēļu normatīvu izpildīju sacensībās, kuras nebija iekļautas atzīto vidū, tomēr rezultātu sasniedzu. Rakstīju protestu un saņēmu zaļo gaismu,” atceras Andrejs.
METODIKA UN STRATĒĢIJA
Ar sociālo tīklu starpniecību Andrejs joprojām aktīvi seko līdzi Latvijas vadošajiem peldētājiem. Atgriežoties Jelgavā, peldbaseinā aizvadīta īpaša tikšanās ar vietējiem jauniešiem. Andrejs ir gandarīts, ka ieviesta Latvijas Kausa izcīņa. “Amerikā katru otro nedēļu jauniešus sūta uz sacensībām, tādēļ lielos mačos nav mandrāžas. Latvijā man mači bija reizi trīs mēnešos, tādēļ atbildīgākajos starptautiskajos startos pēc tam bija liels satraukums, kas būtiski ietekmē rezultātu. Tur daudz vairāk uzmanības pievērš peldējuma stratēģijai — kā peldētājam sadalīt spēkus distancē, meklē jaunas tehniskas nianses, analizē citus peldētājus.”
Dūda uzskata, ka peldēšana kā sporta veids joprojām strauji attīstās. “Kad ieviesa specifiskos tērpus, kas paātrināja peldējumus, krita 98% pasaules rekordu. Tērpus aizliedza, taču mainījās metodika, un pēc trim gadiem sāka atkal gāzt rekordus, tagad laboti ir ap 70% šo rekordu.” Ir, kur augt.
Andrejs DŪDA
Peldētājs, treneris, uzņēmējs
Dzimis: 1981. gada 30. oktobrī Jelgavā
Izglītība: Jelgavas 4. vsk., Kenjonas universitāte
Augums, svars: 195 cm, 98 kg
Pirmā trenere : Gaļina Broka
Lielākie sasniegumi: sešu Latvijas rekordu īpašnieks, augstvērtīgākais — 50 m tauriņstilā olimpiskajā peldbaseinā 24,03 (2009. g. Romā); startējis Atēnu un Pekinas olimpiskajās spēlēs, Pasaules Kausa izcīņā 7. vieta 2001. g. un 2002. g.
