Futbolā arvien valda Rīga
Par Latvijas čempioniem jau trešo gadu pēc kārtas kļuvuši Riga FC futbolisti, titulu izcīnot divas kārtas pirms Optibet virslīgas beigām, bet otrajā vietā palika cita galvaspilsētas vienība — RFS. Vēl vieni sezonas gaviļnieki ir FK Liepāja, kas novembrī izcīnīja Latvijas kausu un attiecīgi arī ceļazīmi uz nākamā gada Eirokausiem.
Pandēmijas dēļ mūsu futbola sezona sākās tikai jūnija vidū un sākotnēji paredzēto četru spēļu apļu vietā komandām bija jāaizvada tikai trīs. Čempionāta beigās gan turnīra norisē atkal iejaucās Covid-19 infekcijas uzliesmojums, traucējot mierīgi nospēlēt pēdējos mačus — rakstot šīs rindas, vēl nebija skaidrības, kā tiks pabeigta sezona. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma virslīgā sacentās 10 komandas, bet liels pavērsiens bija leģionāru limita izmaiņas — ar šo sezonu vienlaikus laukumā obligāti bija jāatrodas vien trim vietējiem futbolistiem, tas ir divreiz mazāk nekā iepriekš. Vadošās komandas arī labprāt izmantoja jaunās iespējas, bet acīmredzams blakusefekts bija komandu noslāņošanās, piemēram, abas čempionāta līdervienības Riga FC un RFS nezaudēja nevienu punktu mačos ar četrām vājākajām virslīgas vienībām.
UZVARU GĀJIENS
Riga FC futbolisti visas sezonas garumā demonstrēja ļoti pārliecinošu sniegumu, pirmo vietu nodrošinot ar 23 uzvarām 25 spēlēs. Tik iespaidīgs sniegums atgādināja Rīgas Skonto dominanci deviņdesmitajos gados. Ar trijiem tituliem Rīgas klubs jau kļuvis par trešo titulētāko atjaunotās neatkarības komandu pēc Skonto un FK Ventspils.
Rīdzinieki pamatus sezonai ielika pazīstamā Krievijas trenera Oļega Kononova vadībā, taču septembra sākumā bijušais Maskavas Spartak galvenais treneris ģimenes apstākļu dēļ atgriezās dzimtenē, bet komandas grožus pārņēma Mihails Koņevs, kura vadībā rīdzinieki ne par sprīdi nesamazināja apgriezienus, čempionātā uzvarot astoņas spēles pēc kārtas (šajos mačos čempioni ielaida tikai trīs vārtus). Atgādināšu, ka, līdzīgā stilā pārņemot komandas vadību jau sezonas laikā, Koņevs Rīgas klubu līdz čempionāta pirmajai vietai aizveda arī pagājušajā gadā.
Priecē, ka rīdzinieku spēku veido kārtīgs vietējo futbolistu kodols, šogad Latvijas nacionālajā izlasē spēlējuši pusducis Riga FC pārstāvju — vārtsargs Roberts Ozols un aizsargs Elvis Stuglis valsts galvenajā komandā debitēja šoruden, taču aizsargi Ritvars Rugins, Vladislavs Fjodorovs, Antonijs Černomordijs un pussargs Vladimirs Kamešs — ne pirmo gadu.
Rīdzinieki arī pilnā mērā izmantoja pieteikumā atļauto 15 leģionāru limitu — vidējā līnijā izcēlās komandas kapteinis serbs Stefans Paničs, tāpat no ārzemniekiem jau trešo sezonu Rīgā aizvadīja radošais brazīlietis Felipe Brizola, bet uzbrukumā ar vārtu gūšanu vislabāk veicās Kongo pārstāvim Kulē Mbombo, kurš ar 12 vārtiem ir pārliecinoši rezultatīvākais komandas spēlētājs.
Rīgas klubs neslēpj savus sapņus par veiksmīgu spēli Eiropā, taču šogad rīdziniekiem tos vēl neizdevās piepildīt — Čempionu līgas kvalifikācijā Latvijas čempioni Izraēlā ar 0:2 zaudēja Telavivas Maccabi, bet Eiropas līgas priekšsacīkstēs pēc izmocītas uzvaras 1:0 pār pieticīgo Sanmarīno Tre Fiori rīdzinieki savā laukumā cienīgi cīnījās ar slaveno Skotijas klubu Celtic, piekāpjoties tikai ar 0:1. Šogad Rīgas klubs mājas mačus aizvadīja Skonto stadionā, kur mačā ar Tre Fiori notika kuriozs, kas varēja slikti beigties — spēles laikā sprāga viena stadiona lampa. Tā dēļ mačs tika pārtraukts un atsākts tikai nākamajā rītā. Ne velti, Riga FC vadībai ir grandiozi nākotnes plāni — triju gadu laikā Piņķos plānots uzbūvēt sporta bāzi, kur būtu arī stadions ar pieciem tūkstošiem skatītāju sēdvietu, manēža un vairāki treniņu laukumi.
TIKAI OTRIE
Šosezon atkal cīņa par Latvijas čempionu titulu bija divu Latvijas galvaspilsētas klubu darīšana — sezonas startā ar septiņu uzvaru sēriju vadībā izrāvās RFS, kas gan pēc tam vairākkārt paklupa, palaižot sev priekšā principiālos konkurentus Riga FC.
Sezonas priekšvakarā RFS komandtiltiņā notika kapteiņa maiņa — lietuvieti Valdu Dambrausku galvenā trenera amatā nomainīja bijušais Latvijas izlases spēlētājs Viktors Morozs, kurš pērn virslīgā trenēja Daugavpils komandu. Savos labākajos mačos RFS demonstrēja teicamu spēli, gan čempionātā, gan Latvijas kausa izcīņā apspēlējot arī savus konkurentus no otra Rīgas kluba. Tomēr RFS pietrūka stabilitātes visas sezonas garumā, turklāt pāris reizes skolniekiem arī ļoti nepaveicās — pēdējā riņķī RFS divreiz pēc kārtas izlaida no rokām uzvaru maču izskaņā (mājas spēlē ar FK Ventspils rīdzinieku uzbrukuma līderis Darko Lemajičs beigās nerealizēja 11 m soda sitienu — 1:1, bet Valmierā RFS zaudēja vārtus jau otrā puslaika piektajā kompensācijas minūtē — 2:2), savukārt pirmajā riņķī Ventspilī kļūdījās mūsu izslavētais tiesnesis Andris Treimanis, pirmajā puslaikā noraidot divus RFS spēlētājus.
Šogad virslīgā ne tik rezultatīvs bija iepriekšējo divu sezonu labākais snaiperis serbs Lemajičs, gūstot piecus vārtus, bet par komandas labāko vārtu guvēju izvirzījās brazīlietis Emersons. Aizsardzībā sevi no labākās puses parādīja slovēnis Žiga Lipuščeks, bet laukuma vidū svarīga loma arvien bija Austrijas slovākam Tomasam Šimkovičam. Četri RFS futbolisti šogad spēlēja Latvijas valstsvienībā — aizsargi Roberts Savaļnieks un Vladislavs Sorokins, kā arī pussargi Artūrs Zjuzins un Jānis Ikaunieks, kurš sezonas vidū atgriezās Latvijā no Norvēģijas. Sezonas otrajā pusē rīdziniekiem par labu papildinājumu kļuva pieredzējušais aizsargs Vitālijs Jagodinskis, kuru gan Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs neaicina uz valstsvienību.
Oktobrī RFS nonāca skandāla epicentrā, kad Liepājā mača otrā puslaika vidū elektrības pārrāvumu dēļ izdzisa daļa no stadiona lampām un spēle tika pārtraukta, bet rīdzinieki atteicās no liepājnieku piedāvājuma pabeigt spēli nākamajā dienā (tobrīd laukuma saimnieki bija vadībā ar 1:0). Vēlāk abas komandas pieprasīja tehnisko uzvaru, bet LFF lēma pārspēlēt šo maču, sākot no pirmās minūtes, un pēc mēneša RFS Liepājā zaudēja ar 0:1, kas arī izšķīra zelta medaļu likteni.
Rīdziniekiem arī neizdevās atkārtot pagājušā gada panākumu un izcīnīt Latvijas kausu, šoreiz pusfinālā zaudējot Ventspilī (0:1). Savukārt RFS otrais mēģinājums Eiropas līgas kvalifikācijas turnīrā atkal beidzās pirmajā kārtā, Belgradā ar 0:1 zaudējot vietējam klubam Partizan.
VĒTRAINĀ VALMIERA
Ja nenotiks nekas ārkārtējs, tad šogad vēsturisku panākumu svinēs Valmieras futbola komanda, pirmo reizi neatkarības laikos tiekot pie Latvijas čempionāta medaļām.
Pirms gada valmierieši palika viena punkta attālumā no medaļām, bet šogad Valmieras komandas vaibsti ļoti mainījās. Galvenais, ka pie komandas stūres palika emocionālais gruzīnu treneris Tamazs Pertija, kurš vasarā pat pārdzīvoja pret sevi vērstu futbolistu dumpi, kad jūlija beigās gandrīz visi komandas spēlētāji parakstīja vēstuli Valmieras kluba īpašniekam ar aicinājumu atlaist no darba galveno treneri. Tomēr Pertija palika savā vietā, bet daļai no revolucionāriem karjera Valmierā līdz ar to bija beigusies. Jau sezonas sākumā kļuva skaidrs, ka Pertija nesaprotas ar komandas jaunpienācēju Vitāliju Jagodinski, kuram pēc idejas bija jākļūst par Valmieras aizsardzības balstu, taču tā vietā ilggadējais Latvijas izlases aizsargs drīz vien atgriezās RFS rindās. Šogad trenera nežēlastībā nonāca arī divi no pagājušās sezonas atklājumiem — vārtsargs Vladislavs Lazarevs un pērn Latvijas izlasē debitējušais pussargs Aleksejs Grjaznovs. Valmierā neiedzīvojās arī vairāki no pieaicinātajiem leģionāriem — ukraiņi Andrijs Kožuhars un Mikola Musoļitins pat iesūdzēja klubu par algas nemaksāšanu. Savukārt augusta vidū uz brīdi streiku pieteica valmieriešu uzbrukuma līderis Toluvalase Arokodare, protestējot pret valmieriešu atteikšanos pārdot viņu pazīstamajam Beļģijas klubam Anderlecht. Vidzemes klubs esot atteicies no pusotra miljona eiro piedāvājuma, bet galu galā nigērietis piepildīja savu sapni, ar īres tiesībām pārceļoties uz Vācijas bundeslīgas klubu Koeln.
Neskatoties uz šiem satricinājumiem, Valmieras komanda sezonu aizvadīja krietni stabilāk par abiem konkurentiem no Kurzemes. Tiesa, Pertijas vadītā komanda arī neapdraudēja abu vadošo Rīgas klubu pozīcijas. Arokodare, kas jau pirms mēneša devies prom, ar 15 gūtajiem vārtiem joprojām ir virslīgas rezultatīvākais spēlētājs, neaizstājams bija franču aizsargs Žuljens Selestins, bet lietderīgi izrādījās vēl pusducis afrikāņu leģionāru. No vietējiem futbolistiem uz Latvijas valstsvienību šoruden regulāri tika aicināts komandas kapteinis Krišs Kārkliņš un pussargs Alvis Jaunzems, bet atsevišķos mačos valmieriešiem izcēlās uzbrucējs Ēriks Punculs.
Šogad Valmiera debitēja uz Eiropas skatuves, Eiropas līgas kvalifikācijas pirmajā kārtā izbraukumā Polijā, ar 0:3 zaudējot Poznaņas Lech.
EIROPAS BIĻETE
Neatkarīgi no čempionātā ieņemtās vietas, šo sezonu par veiksmīgu noteikti var uzskatīt Liepājā, kas tikai trešo reizi atjaunotās neatkarības laikā ieguva Latvijas kausu, nopelnot tiesības nākamgad startēt jaunizveidotajā UEFA Eiropas Konferenču līgā.
Vēl pirms sezonas starta Liepājas kluba vadība izšķīrās par ļoti neierastu soli, atlaižot galveno treneri, kurš pie komandas stūres nepaspēja aizvadīt nevienu oficiālo maču — vietējo speciālistu Andreju Kaļiņinu nomainīja baltkrievs Dmitrijs Mološs. Sezonas pirmo pusi liepājnieki aizvadīja tik neveiksmīgi, no Jāņiem līdz augusta beigām svinot tikai vienu uzvaru 13 spēlēs, ka Mološa dienas Latvijā jau šķita skaitītas, taču kluba vadība palika uzticīga trenerim, kas beigās attaisnojās. Rudens sākumā FK Liepāja ne tikai svinēja piecas uzvaras pēc kārtas čempionātā, bet īpaši veiksmīgi nospēlēja Latvijas kausa izcīņā, pa ceļam līdz trofejai tiekot galā ar četrām virslīgas vienībām — Daugavpili, Jūrmalas Spartaku, Valmieru un Ventspili.
Simboliski, ka Latvijas kausa finālmačā Ventspilī papildlaikā uzvaras vārtus guva brazīlietis Dodo, kurš šosezon izvirzījās par liepājnieku labāko snaiperi. Liepājas komanda lielu uzsvaru lika uz leģionāriem, arī komandas kapteinis sezonas lielāko daļu bija pussargs Seidu Jahaja no Ganas. Pirms sezonas lielu interesi izraisīja tunisiešu aizsarga Rami Bedui ierašanās — viņš Latvijas čempionātā kļuva par pirmo futbolistu, kurš bija spēlējis Pasaules kausa finālturnīrā, taču tunisietis nospēlēja vien dažus mačus. Jau sezonas laikā Liepājas komandai krietni pamainījās sastāvs — klāt nāca pusducis jaunu leģionāru, kuri krietni uzlaboja komandas sniegumu (pazīstamākie bija Melnkalnes izlases pamata aizsargs Marko Simičs un ukraiņu vārtsargs Oleksandrs Ribka).
Šogad no Liepājas uz Latvijas valstsvienību tika aicināti četri futbolisti — aizsargs Raivis Andris Jurkovskis, pussargi Mārtiņš Ķigurs, Eduards Tīdenbergs un Ingars Sarmis Stuglis. Lielas diskusijas latviešu futbola līdzjutēju vidū izraisīja Latvijas izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča spītīgais lēmums nesaukt uz valstsvienību liepājnieku uzbrucēju Artūru Karašausku, kurš rudens pusē kluba mačos demonstrēja spilgtu spēli, pat izpelnoties Optibet virslīgas septembra labākā spēlētāju balvu.
GRŪTS GADS
Ja nenotiks brīnums, tad pēc 22 gadu nepārtrauktas dalības Eiropas kausos nākamsezon bez oficiāliem starptautiskajiem mačiem paliks FK Ventspils, tikai trešo reizi 24 gadu laikā paliekot ārpus Latvijas čempionāta pirmā trijnieka (iepriekš tas notika 1997. un 2017. gadā). Otrs titulētākais Latvijas klubs jau šogad cīnījās ar finansiālajām problēmām, bet nespēlēšana Eiropā iecirtīs lielu robu arī kluba nākamā gada budžetā. Neaizmirsīsim arī, ka pavasarī FK Ventspils telpās kratīšanu veica Valsts ieņēmumu dienests, turot aizdomās klubu par aplokšņu algu maksāšanu, bet augustā Latvijas melnajā sarakstā tika iekļauts Ventspils kluba īpašnieks Krievijas biznesmenis Adlans Šišhanovs, kuram attiecīgi liegts iebraukt mūsu valstī. Tas viss vieš bažas par Ventspils kluba nākotni.
Atgriežoties pie notikumiem futbola laukumā, ventspilnieki šosezon spēlēja kā pa viļņiem, kad labas spēles mijās ar negaidītām neveiksmēm. Šogad Ventspils komandu visu sezonu trenēja moldāvs Viorels Frunze, kura rīcībā bija ļoti internacionāls spēlētāju kontingents. Komandas labākais snaiperis ar 11 vārtu guvumiem ir leģionārs no Krievijas Jevgeņijs Kozlovs, bet savu rezultatīvāko sezonu virslīgā aizvadīja arī vietējais uzbrucējs Kaspars Svārups, gūstot astoņus vārtus. Par ventspilnieku līderi laukumā gan būtu jāsauc brazīliešu pussargs Lukass Vilela, bet ar savu emocionālo uzvedību sev uzmanību pievērsa ukraiņu vārtsargs Konstantīns Mahnovskis. Interesanti, ka vasarā ventspilnieki uz otru mūsu lielo Kurzemes klubu Liepājā atlaida abus savus Latvijas izlases kandidātus — pussargus Eduardu Tīdenbergu un Ingaru Sarmi Stugli.
Šogad Eiropas līgas kvalifikācijā ventspilnieki savā laukumā vispirms ar 2:1 pieveica Moldovas Dinamo-Auto, bet tad ar 1:5 bezcerīgi zaudēja norvēģu Rosenborg.
FUTBOLA BIZNESS
Sezonas pirmajā pusē par Eiropas ceļazīmi varēja domāt arī Jūrmalas Spartaks, kas epizodiski demonstrēja ļoti interesantu spēli, taču rudenī jūrmalniekus piemeklēja neveiksmju josla (viens punkts piecos mačos, un tas pats spēlē ar pastarīti Mettu).
Neskaitot otros titula pretendentus RFS, Spartaks šogad ir vienīgā komanda, kas pratusi uzvarēt čempionāta uzvarētājus Riga FC (2:1). Krievijas trenera Alekseja Jerjomenko vadītā komanda demonstrēja interesantu un rezultatīvu futbolu, taču tajā pašā laikā arī ielaida krietni vairāk vārtu nekā konkurenti. Šogad Spartaka rindās uzspēlēja leģionāri no četriem kontinentiem, bet par īstu līderi un visa čempionāta zvaigzni kļuva serbu pussargs Nemanja Belakovičs, kura rēķinā virslīgā ir 13 vārti. No vietējiem futbolistiem visvairāk spēlēja bijušais Latvijas izlases aizsargs Nauris Bulvītis, bet Dāvis Ošs kļuva par mūsu valstsvienības trešo vārtsargu. Sezonas izskaņā Spartaka pamatsastāvā debitēja sešpadsmitgadīgais Markuss Alpēns, kurš vasarā uz Jūrmalu pārcēlās no Liepājas akadēmijas. Jūrmalnieki diezgan veiksmīgi darbojas futbola tirgū, ik pa laikam iekārtojot savus futbolistus spēcīgākās līgās, piemēram, šoruden Spartaks par septiņu ciparu summu uz Itālijas A sēriju pārdeva francūzi Gabrielu Šarpentjē, kurš pērn spēlēja mūsu virslīgā, bet ziemā tika izīrēts uz Itālijas C sēriju. Starp citu, šogad līgumu ar Spartaku pagarināja arī Latvijas valstsvienības pamata aizsargs Mārcis Ošs, kuru Jūrmalas klubs uzreiz jau trešo sezonu pēc kārtas izīrēja uz Šveices augstāko līgu.
SAVIEM SPĒKIEM
Pamazām jau aizmirstas tie laiki, kad par Latvijas čempionāta medaļām cīnījās arī FK Jelgava, kam šogad būtu jāpriecājas par nepalikšanu priekšpēdējā vietā. Jelgavas klubs sezonu sāka pazīstamā baltkrievu trenera Oļega Kubareva vadībā. Pirms četriem gadiem Kubarevs negaidīti aizveda līdz Latvijas čempionu titulam Spartaku, bet šogad viņš kļuva par vienīgo galveno treneri virslīgā, kurš sezonas gaitā šķīrās no amata — rudenī Jelgavas komandu jau cīņā veda vietējais treneris Dāvis Caune.
Atšķirībā no virslīgas vadošajiem klubiem jelgavnieki nelika uzsvaru uz ārzemju futbolistiem, bet vairāk uzticējās pašmāju futbolistiem — pavisam sezonas laikā Jelgavas komandas krāsas aizstāvēja vien astoņi leģionāri, no kuriem pieci bija ukraiņi, bet čempionāta beigās Jelgavā palika tikai viens svešzemnieks — aizsargs Veslijs Džons no Trinidādas un Tobāgo. Jelgavas lielākā problēma visas sezonas garumā bija vārtu gūšana — 25 spēlēs gūti tikai 19 vārti (13 mači sausā), bet rezultatīvākais komandā ar pieciem goliem tā arī palika ukrainis Jurijs Zaharkivs.
Interesanti, ka sezonu jelgavnieki sāka ar divām uzvarām, taču augustā komandu piemeklēja sešu zaudējumu sērija. Šajā neveiksmju joslā arī notika treneru maiņa, bet jau oktobrī kluba vadība izšķīrās par nopietnu sastāva tīrīšanu, atbrīvojoties no gandrīz visiem leģionāriem un arī vairākiem pieredzējušajiem vietējiem spēlētājiem — Jevgeņija Kazačoka, Igora Kozlova un Ņikitas Ivanova. Šīs pārmaiņas notika uzreiz pēc tam, kad jelgavnieki tā sauktajā sešu punktu spēlē Rīgā ar 1:0 apspēlēja tiešos konkurentus Mettu, atraujoties no priekšpēdējās vietas. Jāpiebilst, ka sezonas otrajā pusē Jelgavā no Tukuma atgriezās agrākais ilggadējais zemgaliešu pussargs Boriss Bogdaškins, tāpat no Valmieras pārcēlās vēl viens pērn uz Latvijas valstsvienību aicinātais pussargs Aleksejs Grjaznovs.
DAUGAVPILS MIERS
Bez lieka stresa vietu virslīgā arī uz nākamo sezonu saglabājusi Daugavpils. Lai gan pirms sezonas BFC Daugavpils vadība bija apņēmības pilna risināt nopietnākus uzdevumus, dzīve pierādīja, ka sapņot par Eiropu daugavpiliešiem vēl ir pāragri.
Šogad Daugavpils komandu trenēja Krievijas speciālists Aleksandrs Gorškovs. Sezonas vidū daugavpilieši piedzīvoja krīzi, astoņās spēlēs izcīnot tikai vienu punktu, tomēr oktobrī izšķirošajā brīdī BFC Daugavpils savā laukumā ar 1:0 pieveica Mettu, atraujoties no priekšpēdējās vietas. Sezonas startā Latgales komandā izcēlās nigēriešu uzbrucējs Činonso Ofors (četri vārti astoņos mačos), kuru drīz vien daugavpilieši pārdeva turīgajam galvaspilsētas klubam RFS, kas savukārt sezonas beigās jau ar labu uzcenojumu nigērieti notirgoja tālāk uz ASV. Toties pretējā virzienā no RFS uz Daugavpili jūlijā jau otro gadu uz īri devās divi Latvijas U-21 izlases spēlētāji Maksims Toņiševs un Marko Regža. Marko ar septiņiem gūtajiem vārtiem arī kļuva par komandas labāko snaiperi. Pietiekami svarīga loma Daugavpils vienībā arvien bija arī diviem pieredzes bagātajiem pussargiem Andrejam Kovaļovam un Valērijam Afanasjevam, bet lieti noderēja arī desmits leģionāru. Tiesa, jau sezonas sākumā daugavpiliešiem lieks izrādījās pāris iepriekšējo gadu komandas uzbrukuma līderis Vugars Askerovs, kurš pārcēlās uz Latvijas pirmo līgu.
PĀRSPĒĻU CERĪBA
Divas spēles pirms čempionāta beigām sev tik ierastajā priekšpēdējā vietā atradās Rīgas klubs FK Metta, lai astoto gadu pēc kārtas varētu piedalīties pārspēlēs par palikšanu virslīgā ar pirmās līgas otrās vietas ieguvējiem. Pēc sezonas pirmās puses gan neizskatījās, ka Andra Riherta vadīto komandu varētu piemeklēt ierastais liktenis, taču tad 11 spēlēs tikai viens nopelnītais punkts sagrāva visas ilūzijas.
Lai gan vasarā Metta vienreiz prata uzvarēt Liepāju, kā arī atņēma punktus Ventspilij un Valmierai, rīdzinieki trīs reizes zaudēja tiešajiem konkurentiem no Daugavpils. Savukārt oktobra beigās piedzīvotais zaudējums Tukumā jau atgrieza intrigu cīņā par priekšpēdējo vietu (pirms tam Metta divreiz bija uzvarējusi tukumniekus).
Par Mettas sezonas galveno panākumu var saukt jaunas latviešu futbola zvaigznes iemirdzēšanos — deviņpadsmitgadīgais uzbrucējs Raimonds Krollis ar 10 gūtajiem vārtiem ir čempionāta rezultatīvākais vietējais futbolists, izpelnoties arī uzaicinājumu uz Latvijas valstsvienību, kur viņš kļuva par pirmo Mettas futbola skolas audzēkni. Metta tradicionāli ir jaunākā virslīgas komanda — šosezon vecākais komandā bija kapteinis Krists Kristers Gulbis, kuram ir tikai 23 gadi. Mettas sastāvā spēlēja arī pusducis ārzemju futbolistu, taču atšķirībā no iepriekšējām sezonām leģionāri tomēr īsti nekļuva par komandas vilcējiem.
IESĀCĒJU SKOLA
Šogad virslīgā debitēja Tukuma komanda, kam sākumā klājās ļoti smagi — tukumnieki sezonu sāka ar piecu zaudējumu sēriju, bet pirmo uzvaru svinēja tikai čempionāta 21. spēlē, apspēlējot Daugavpili (2:1). Ar to maisam gals bija vaļā — trīs uzvaras četrās spēlēs, pirms pēdējiem diviem mačiem pat saglabājot izredzes paglābties no pēdējās vietas.
Nez kā šī sezona tukumniekiem būtu izvērtusies, ja ne pandēmija, kā rezultātā čempionāts sākās trīs mēnešus vēlāk, nekā bija paredzēts, bet šajā laikā Tukuma komanda ļoti mainījās — ziemā tukumniekus sezonai gatavoja pazīstamais poļu treneris Mareks Zubs, pieaicināti bija arī daudzi leģionāri, bet gandrīz neviens no viņiem tā arī nepalika Latvijā līdz vasarai. Tādējādi pie komandas vadības pults atgriezās jaunais treneris Jurģis Kalns, kura vadībā tukumnieki pērn izcīnīja ceļazīmi uz virslīgu. Lauvas tiesu no 14 punktiem tukumnieki izcīnīja pēdējā aplī, kad iespēlējās četri no RFS un Jūrmalas Spartaka izīrētajiem leģionāriem — 10 no 21 komandas gūtajiem vārtiem ir trīs klāt nākušo nigēriešu rēķinā.
Pirmās līgas čempionāts tā arī netika nospēlēts līdz beigām, bet par turnīra uzvarētājiem jebkurā gadījumā tika pasludināta pietiekami pārliecinošā līdervienība Daugavpils Lokomotiv, kas 12 spēlēs svinēja 10 uzvaras, piedzīvojot tikai vienu zaudējumu. Savukārt otro vietu un attiecīgi tiesības piedalīties pārspēlēs par vietu virslīgā izcīnīja Auda, kas savas mājas spēles aizvada Baldonē un Ķekavā.
OPTIBET VIRSLĪGA
(tabula 24.11.2020.)
Riga FC 25 – 23 – 0 – 2 – 60:15 – 69
RFS 25 – 19 – 3 – 3 – 61:21 – 60
Valmiera FC 25 – 11 – 8 – 6 – 42:32 – 41
FK Ventspils 25 – 10 – 8 – 7 – 36:25 – 38
FK Liepāja 25 – 10 – 6 – 9 – 45:34 – 36
FK Spartaks 25 – 9 – 7 – 9 – 43:43 – 34
FK Jelgava 25 – 6 – 4 – 15 – 19:50 – 22
BFC Daugavpils 25 – 5 – 5 – 15 – 29:42 – 20
FK Metta 25 – 4 – 4 – 17 – 21:52 – 16
FK Tukums 2000/TSS 25 – 3 – 5 – 17 – 21:63 – 14
Rezultatīvākie spēlētāji: Toluvalase Arokodare (Valmiera FC) — 15, Nemanja Belakovičs (Spartaks) — 13, Kulē Mbo lo (Riga FC), Dodo (FK Liepāja) — 12, Jevgēņijs Kozlovs (FK Ventspils) — 11, Raimonds Krollis (Metta), Činonso Ofors, Emersons (abi RFS) — 10.
