Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pasaules basketbola elpa Rīgā un Daugavpilī

Skaļās ziņas, ka lielā hokeja pavasara priekos un tēriņos Rīgai tomēr nevajadzēs dalīties nedz ar Minsku, nedz ar Bratislavu, aizēnojušas vēsti, ka tās nebūs vienīgās pasaules mēroga sacensības kādā TOP sporta veidā, kas starptautisko sporta notikumu diētas laikā notiks Latvijā. No 3. līdz 11. jūlijam Daugavpilī un Rīgā risināsies U-19 Pasaules kausa izcīņa (lasi — čempionāts) basketbolā, un 16 komandu spēlētāju vidū pilnīgi noteikti būs arī nākamās NBA un Eirolīgas zvaigznes. Jācer, līdz tam laikam kovids būs iedzīts kaktā un groza bumbas nākotnes parādei būs iespēja sekot ne tikai TV ekrānos, bet arī no arēnas un olimpisko centru tribīnēm.

Starptautiskajai Basketbola federācijai (FIBA) oficiālajā komunikācijā visas pašu rīkotās sacensības ir vienlīdz mīļas, tomēr neoficiālā līmenī U-19 Pasaules kausa izcīņa parasti tiek pozicionēta kā rezonanses ziņā ceturtais jaudīgākais turnīrs pēc olimpiskajām spēlēm, Pasaules kausa izcīņas pieaugušo komandām un Eiropas čempionāta.

Turnīra sportisko kvalitāti garantē dalībnieku jau sasniegtais meistarības līmenis un blīvais atlases siets (PK izcīņā var startēt tikai FIBA zonu čempionātu labākās komandas). Motivāciju vairo jaunības azarts, ko vēl nav nomākusi profesionāļu rutīna. Savukārt ažiotāžu speciālistu vidū nodrošina iespēja vienkopus redzēt konkrētās paaudzes spilgtākos tēlus, kas tradicionāli tribīnēs ievilina skautus, aģentus un citus talantu medniekus. Kaut arī, ņemot vērā brīvi pieejamās informācijas apjomu un izplatīšanās ātrumu, vairs nav iedomājama situācija, kad uz PK skatuves pēkšņi iemirdzas iepriekš nepamanīta zvaigznīte, tomēr klātienes iespaids mēdz būt trīskārt vērtīgāks par iepriekš interneta dzīlēs izmakšķerētajiem informācijas megabaitiem.

Savukārt par labu sacensību intrigai nāk tas, ka spilgtu talantu ziņā konkrētais gadagājums dažā basketbola lielvalstī var būt liesāks nekā citā zemē, kurā groza bumbas gēni jaudīgi izšauj reizi 20 gados. Dažādu pārsteigumu atsevišķās spēlēs netrūkst. Tiesa, kopš 1979. gada notiekošajos turnīros starp medaļniekiem pilnīgi nejaušu viesu gan nebija līdz pat 14. čempionātam 2019. gadā, kad Mali izlases uzvaru gājienu ASV basketbolisti nobremzēja tikai lielajā finālā. Toreiz Latvijas basketbolistu zaudējums afrikāņiem čempionāta pirmajā spēlē (79:93) tika uztverts kā pliķis pašcieņai, bet turpinājumā no Mali komandas rokas krita arī Kanādas, Jaunzēlandes, Puertoriko un Francijas izlases. Kā mēdz teikt klasiķi — pasaulē basketbolu māk spēlēt visi…

ATKALREDZĒŠANĀS UN IEPAZĪŠANĀS

Pie Latvijas junioru iepriekšējās pieredzes U-19 Pasaules kausa izcīņā vēl atgriezīsimies, bet vispirms par to, ko sola 2021. gada vasara. Un, šķiet, vērtīgāko ieguvumu saraksta augšgalā līdzās gandarījumam par starptautiskajā basketbola sabiedrībā uzturēto Latvijas kā kvalitatīvu sacensību rīkotājas reputāciju liekams fakts, ka laukuma saimnieku statuss dos iespēju Pasaules kausa izcīņā piedalīties arī mūsu valsts komandai. Pērn 2002. gadā dzimušo puišu izlase (tāpat kā visas citas jauniešu komandas) palika bez tradicionālā pārbaudījuma Eiropas junioru čempionātā. Tagad būs iespēja likt lietā iekrāto azartu. Un pie viena parādīt savu talantu plašākai Latvijas publikai, kas daļu potenciālo komandas līderu darbībā īsti nav redzējusi. Jo puiši kopš kadetu vecuma savu talantu slīpē Spānijā.

Pirms trim gadiem, kad divtūkstoš otrie izcīnīja 8. vietu Eiropas U-16 čempionātā, vidēji spēlē vairāk par 10 punktiem guva saspēles vadītājs Toms Skuja (12,4 + 4,6 rezultatīvās piespēles) un uzbrucējs Rodijs Mačoha (10,3 + 8,9 atlēkušās bumbas), kurus pēdējos gados vieno piederība Fuenlabrada sistēmai. Savukārt spēka uzbrucējs Krišs Helmanis, kura statistikas datus (6 + 8,3 atlēkušās bumbas) kadetu čempionātā pasliktināja turnīra laikā gūtais savainojums, bet ieguldījums komandas spēlē bija krietni būtiskāks, nekā rādīja skaitļi, jau trešo sezonu rūdās Badalonas Joventut paspārnē. Mačoha un Helmanis šosezon pa reizei jau izgājuši laukumā kluba galveno komandu sastāvā — šādas iespējas liecina ne tikai par perspektīvām, bet arī jau par sasniegto meistarības līmeni. Tāpat kā uzaicinājums uz NBA un FIBA kopīgi rīkoto jauno talantu nometni Basketball Without Borders, kurā visi trīs piedalījās 2019. gadā.

Vēl ārzemēs — Čehijā — attīstības iespējas meklē uzbrucējs Kristians Feierbergs. Tostarp perspektīvi šā vecuma basketbolisti atrodami arī Latvijas klubu pieteikumos. Cītīgākie Pafbet Latvijas—Igaunijas līgas notikumu sekotāji BK Ventspils sastāvā vismaz atsevišķos mačos būs pamanījuši Gulbenē augušo enerģisko uzbrucēju Kristianu Šulcu, bet Latvijas Universitātes komandā — centra spēlētāju Noa Viljamsonu. BK Ogre vienībā debitējuši aizsargi Toms Liepiņš, Dāvis Denafs un tikko vicečempioniem pievienojies arī Rihards Parādnieks. BK Liepāja sastāvā spēlēs piedalījušies Kārlis Šēnbergs un Raimonds Čudars. Savukārt VEF Rīgas rindās debiju gaida smagu savainojumu izārstējušais Ričards Daniels Vanags, kurš jau pērn sasniedza cienījamu statistiku pieaugušo konkurencē komandas Valga/Valka sastāvā.

Visiem minētajiem un arī neminētajiem izlases kandidātiem U-19 Pasaules kausa izcīņa būs papildu motivācija un iespēja sasniegt nākamo meistarības pakāpi. Likteņa dāvana, ko grēks neizmantot. Vienīgie zaudētāji ir U-20 izlases veidotāji, kam Eiropas čempionātā būs jāstartē nepilnu nedēļu pēc Pasaules kausa izcīņas beigām un nāksies iztikt bez noskatītajiem potenciālajiem palīgiem no gadu jaunāku spēlētāju vidus. Bet šajā vecumā pieredze ilgtermiņa izaugsmei ir vērtīgāka par konkrētu spēļu un pat turnīru rezultātiem.

KRĪZES GADA SABIEDRĪBA

U-19 Pasaules kausa izcīņa notiks 15. reizi, un pirmo reizi tajā nepiedalīsies pilnīgi visas FIBA zonu objektīvi labākās komandas. Pandēmijai uzņemot apgriezienus, pērn FIBA atcēla visus jauniešu turnīrus, izjaucot tradicionālo kvalificēšanās kārtību — no zonu čempionātiem uz Pasaules kausu. Lai noskaidrotu turnīra dalībniekus, FIBA lika lietā oficiālos reitingus, kas aprēķināti, ņemot vērā šajā vecuma grupā iepriekš sasniegtos rezultātus. Praksē tas nozīmē, ka Eiropu bez mājiniekiem latviešiem pārstāvēs Spānijas, Francijas, Lietuvas, Turcijas, Serbijas un Krievijas U-19 izlases, bet nespēlēs Horvātijas izlase — Eiropas U-16 čempione šā gadagājuma komandu konkurencē.

Latvijas vienībai laukuma saimnieku statuss nodrošinājis vietu pirmajā izlozes grozā. Tas nozīmē, ka grupā nebūs jācīnās ar ASV, Kanādas un Spānijas izlasēm. Otrajā grozā iekļautas četras Eiropas komandas, trešajā — Krievija, Argentīna, Austrālija un Ķīna, ceturtajā — Dienvidkoreja, Mali, Senegāla un Jaunzēlande.

Pēc grupu turnīriem visas komandas spēlēs astotdaļfinālā, kas sešpadsmitnieku sadalīs divos — potenciālo medaļnieku un pieredzes krājēju — astoņniekos. Rīkotāju provizoriskais plāns paredz, ka pirmā posma grupu turnīri notiks olimpiskajos centros Daugavpilī un Rīgā, bet izšķirošās cīņas tiks aizvadītas Arēnā Rīga. Turpat, kur 2011. gada jūlija vakarā Jona Valančūna un Lietuvas U-19 izlases fani izdzēra visus alus krājumus un piespieda toreizējo Latvijas Basketbola savienības prezidentu policijas ģenerāli Valdi Voinu likt lietā profesionālos sakarus, lai kārtības nodrošināšanā iesaistītu īpaši sagatavotus vīrus. Laiks rādīs, kādas emocijas finālspēles laikā tribīnēs valdīs šoreiz. Bet neatkarīgi no jūlijā atļautā skatītāju skaita laukumā ies karsti.

LATVIJA: TRĪS SOĻI PASAULĒ

2011. gadā lietuviešu atbalstītāju invāzija Rīgā izglāba gan noskaņu, gan čempionāta budžetu, jo iepriekš nebija attaisnojušās cerības uz Latvijas komandas iesaistīšanos cīņā par medaļām. Toreiz mūsējie iespēju spēlēt U-19 Pasaules kausa izcīņā nodrošināja dubultā — vispirms LBS iegūstot tiesības rīkot šo turnīru (toreiz laiks sagatavoties bija tieši par gadu ilgāks nekā tagad — 16 mēneši), bet arī pašai 1992. gadā dzimušo puišu komandai izcīnot trešo vietu 2010. gada Eiropas U-18 čempionātā.

Treneru Ziedoņa Jansona un Daiņa Bertāna vadītās komandas atraktīvais spēles stils, kā arī vairāku basketbolistu — Dāvja Bertāna, Jāņa Timmas, arī Kaspara Vecvagara — darbībās vērojamais nākamo augstas klases spēlētāju potenciāls mudināja optimistiski vērtēt izredzes arī Pasaules kausa izcīņā. Cerības vairoja tradicionāli stiprās Austrālijas izlases apspēlēšana turnīra sākumā (78:68), taču tas palika pēdējais īsta prieka brīdis. Gadu, kas U-18 sacensības šķīra no U-19 turnīra, liela daļa pretinieku bija izmantojuši lietderīgāk — audzējot fizisko jaudu un no junioru stila pārkvalificējoties uz vīru basketbolu. Soda laukumos mūsējie tika nospiesti, tālmetienu kanonāde savu skatītāju priekšā nesekmējās, un trīs uzvaras astoņās spēlēs deva tikai 10. vietu.

“Klātienē novērtējām, ko laukumā var izdarīt 19 gadus vecie serbi, amerikāņi, argentīnieši, pat poļi — mums ir, ko darīt,” Latvijas jaunatnes basketbola treneri tribīnēs grozīja galvas… Plašas treneru sabiedrības klātienē gūtie iespaidi un atziņas ir neatsverama pieredze, lai gan, protams, negarantē brīnumrecepti nākamo zvaigžņu audzināšanai un to, ka tuvumā novērtētie pasaules standarti tiks racionāli izanalizēti un motivēs modernizēt ikdienas melnā darba praksi sporta skolā. Bet vērtīgas atziņas aizķeras un agri vai vēlu dos pozitīvu efektu.

Starp citu, basketbola dzīve apstiprināja patiesību, ka jebkura jaunatnes turnīra — ieskaitot pasaules čempionātu! — sportiskais rezultāts var īslaicīgi glaimot uzvarētāju pašcieņai un izraisīt emociju vētru dīvāna ekspertu vidē, taču tam nav tiešas cēloņsakarības ar iesaistīto jauniešu perspektīvām izveidot veiksmīgu profesionālo karjeru. No 2011. gada turnīra dalībniekiem Latvijas valstsvienībā bez jau pieminētās trijotnes spēlējis arī Ojārs Siliņš, Latvijas klubu līmenī pamanāmi joprojām ir Arnolds Helmanis, Renārs Magone un Kārlis Apsītis, bet Dāvis Čoders jau pieteicies kā perspektīvs treneris. Ne tik paliekošas pēdas profesionālā basketbola vidē atstājuši vēl četri puiši, kuri toties ieguvuši izglītību ASV augstskolās. Savukārt no čempionu komandas Lietuvas bez spilgtā Jona Valančūna veiksmīga karjera izveidojusies tikai Edgaram Ulanovam un Rojam Giedraitim. Savukārt no vicečempioniem serbiem par starptautisku zvaigzni izauga vien Bogdans Bogdanovičs. Ne jau katru gadu piedalās tāda nākamo zvaigžņu plejāde, kāda 1999. gadā izcīnīja zelta medaļas Spānijai. Septiņus gadus vēlāk Huans Karloss Navarro, Pau Gazols, Felipe Reijess, Rauls Lopess, Karloss Kabezass un Bernardo Rodrigess kļuva par pasaules čempioniem arī pieaugušo konkurencē.

2011. gada U-19 Pasaules kausa izcīņa (toreiz vēl teica — čempionāts) bija viens no trim turnīriem, kuros līdz šim piedalījusies Latvijas vīriešu komanda. Interesanti, ka abās pārējās reizēs sižeti bija līdzīgi. Vispirms veiksmīgs starts U-18 Eiropas čempionātā, bet gadu vēlāk — zināmas mieles sportiskajā rezultātā un atziņa, ka konkurenti gadu pavadījuši produktīvāk.

1998. gadā Bulgārijas pilsētā Varnā Latvijas basketbola juniori (galvenais treneris Valdis Valters, treneri Guntis Endzels un Raivo Otersons) pirmo reizi Eiropas U-18 čempionātā nebija tikai statistu lomā. Uzbrūkošais aizsargs Raimonds Vaikulis bija piektais rezultatīvākais spēlētājs turnīrā, centrs Raitis Grafs saņēma balvu kā labākais atlēkušo bumbu izcīnītājs, savās pozīcijās starp pamanāmākajiem bija arī saspēles vadītājs Kristaps Valters, uzbrucējs Māris Ļaksa un spēka uzbrucējs Raimonds Jumiķis. Astoņās spēlēs komandas bilance gan iznāca negatīva (3—5), toties trīs uzvaras tika izcīnītas vissvarīgākajās spēlēs, ieskaitot ceturtdaļfināla cīņu ar Izraēlas vienību. 73:71 (pagarinājumā) pavēra ceļu ne tikai uz pusfinālu bet arī uz U-19 pasaules čempionātu.

1999. gadā uz Portugāli Latvijas juniori devās ar apņēmīgu optimismu (“Jātiek pirmajā astoņniekā!”), visai aptuvenu priekšstatu par citu pasaules reģionu komandu spēku un cerībām, ka ar citām Eiropas komandām būsim vienā svaru kategorijā. Taču realitātē izrādījās, ka gada laikā sāncenši attīstījušies straujāk. To, ka pretinieki kļuvuši nesalīdzināmi jaudīgāki, ar fizisko spēku neļaujot latviešiem pilnībā nodemonstrēt tehnisko meistarību un taktisko gudrību, spilgti parādīja spēles ar Spānijas (73:98) un Brazīlijas (73:85) izlasēm, kas mūsējos atstāja otrajā astoņniekā. Divas uzvaras pār Nigērijas un Kataras izlasēm, kā arī panākumi mačos ar Japānu un Ķīnu nodrošināja labu bilanci (6—2) un 9. vietu, kas tika uztverta ar vieglu vilšanās piegaršu. Ārzemēs latviešu varējumu novērtēja augstāk kā pašu mājās — Raitis Grafs saņēma turnīra labākā centra spēlētāja balvu, bet Māris Ļaksa pēc pusgada tika iekļauts pasaules jauno zvaigžņu izlasē.

Trešais piegājiens bija pavisam nesen — iepriekšējā turnīrā. 2018. gadā Ventspilī, Liepājā un Rīgā notikušajā Eiropas U-18 čempionātā treneru Artūra Visocka-Rubeņa, Gata Meldera, Gunāra Gailīša un Roberta Zeiles vadībā izcīnītās sudraba medaļas iedvesmoja cerības arī pasaulē pacīnīties par vietu uz goda pjedestāla. Taču savainojuma un tam sekojošā rehabilitācijas plāna dēļ no starta Pasaules kausa izcīņā bija spiests atteikties saspēles vadītājs un Eiropas Zvaigžņu piecnieka dalībnieks Artūrs Žagars, bez kura komandas spēle zaudēja vieglumu un efektivitāti. Uz pasaules fona nepazuda Artūrs Kurucs, gada laikā manāmi bija progresējis spēka uzbrucējs Mārcis Šteinbergs — par maz, lai izcīnītu vairāk par vienu uzvaru septiņās spēlēs. 12. vieta.

Varbūt 2021. gadā izdosies tikt augstāk — kļūt par pirmo vīriešu komandu, kas Pasaules kausa izcīņā ielaužas labāko astoņniekā, un — kas zina? — pārspēt meitenes, kas divreiz finišējušas 8. vietā pasaulē (2003. gadā to paveica U-21 izlase, 2019. gadā — U-17 komanda)?

ZEM SARKANĀ KAROGA VIENS SUDRABS

Lai vēsturiskais pārskats būtu pilnīgs, vēl īss atskats uz pirmajiem U-19 pasaules čempionātiem, kuru hronika aizsākās 1979. gadā Brazīlijā. Togad Padomju Savienības junioru izlasē latviešu nebija, bet viens no komandas līderiem bija nākamā Lietuvas basketbola zvaigzne Rims Kurtinaitis. Uzvarēja ASV izlase, bet PSRS vienība ierindojās tikai 5. vietā.

Latvijas basketbola delegāts U-19 pasaules čempionātā pirmo reizi startēja 1983. gadā, kad PSRS izlase bija sapulcējusi, iespējams, jaudīgāko sastāvu šo turnīru vēsturē. Sarkanajos formas tērpos togad spēlēja seši(!) vīri, kuri piecus gadus vēlāk Seulā kļuva par olimpiskajiem čempioniem, turklāt trijiem no viņiem pēcāk izdevās gana veiksmīga karjera NBA — lietuvieši Arvīds Sabonis un Šarūns Marčuļonis, ukrainis Aleksandrs Volkovs, igaunis Tīts Soks, Kazahstānā izaugušais Valerijs Tihoņenko un latvietis Igors Miglinieks. Tomēr spožā nākotne negarantēja zeltu tagadnē — finālspēlē PSRS izlase ar 78:82 zaudēja ASV komandai.

1987. gadā Gundars Vētra un Jānis Laksa (arī dažus gadus Latvijā spēlējušais Elšads Gadaševs) PSRS izlases sastāvā palika bez medaļām, jo zaudējumi Itālijas, Rietumvācijas un Austrālijas junioriem atmeta uz 7. vietu.

Savukārt 1991. gadā, kad sacensību arēnā sarkanais karogs plīvoja pēdējo reizi, Latvija PSRS izlasē nebija pārstāvēta.

 

U-19 PASAULES KAUSA IZCĪŅA, VĪRIEŠI

2021. gada 3.—11. jūlijs, Rīga un Daugavpils

Izlozes grozi:

1. grozs: Latvija, ASV, Kanāda, Spānija

2. grozs: Francija, Lietuva, Turcija, Serbija

3. grozs: Krievija, Argentīna, Austrālija, Ķīna

4. grozs: Dienvidkoreja, Mali, Senegāla, Jaunzēlande

Guntis Keisels
Guntis Keisels