Basketbols

Panākts konceptuāls atbalsts moderna basketbola centra celtniecībai Rīgā — jūlija beigās daudzi plašsaziņas līdzekļi izplatīja optimistisku vēsti, atsaucoties uz Latvijas Basketbola savienību un Saeimas sporta apakškomisijas vadītāju Sandi Riekstiņu. Kā būs — to redzēsim, jo viena bezdelīga, kā zināms, nenes pat pavasari, kur nu vēl taustāmu mantu Rīgas un visas Latvijas sporta infrastruktūrai.

“Kas svarīgāks — nauda vai bērni?” sirdsšķīsti skanošais jautājums Covid-19 krīzes pieklusinātajā Latvijas basketbola dzīvē šopavasar uzjundīja emociju vētru, lieku reizi atgādinot, ka mūsdienu karā populistiskās PR uguņošanas zalves ir iedarbīgākas par argumentu artilēriju.

Man dzīvē ļoti laimējies. Visās jomās —ar vecākiem un treneriem, ar skolu un klases biedriem, ar iespēju spēlēt basketbolu un komandas biedriem, ar ģimeni, ar sastaptajiem ārstiem un kolēģiem,” 80. dzimšanas dienas noskaņās Eiropas 1963. gada čempions Oļģerts Jurgensons ir ierasti enerģisks un izteikumos precīzs, izbrīvējoties sarunai starp darba pienākumiem un brīvā laika nodarbēm. Tagad viņš ir strādājošs pensionārs ar aktīvu dzīvesveidu, savulaik pusotra gadu desmita garumā — viens no labākajiem Latvijas basketbolistiem un viens no ļoti retajiem, kurš visā spēlētāja karjerā bija uzticīgs tikai vienai komandai — savam Vefiņam.

Kaut arī Latvijas basketbola 2020. gada sezonas lielākajām cerībām — 3x3 izlasei — cīņa par olimpisko ceļazīmi vēl priekšā, jau marta sākumā kļuva zināms, ka groza bumbā Latvija būs pārstāvēta jau ceturtajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. 2008. gadā Pekinā spēlēja sieviešu valstsvienība, 2012. gadā Londonā un 2016. gadā Riodežaneiro strādāja tiesnesis Oļegs Latiševs, bet nule kā publicētajā Tokijas basketbola turnīru 30 tiesnešu sarakstā iekļauts Mārtiņš Kozlovskis.

Varētu šķist savādi, bet par pirmo nozīmīgāko klubu basketbola turnīru Baltijā kļuva Amerikas Savienotajās Valstīs izdota laikraksta vārdā nosaukta kausa izcīņa. Šogad aprit 90 gadi, kopš pirmo reizi pasniedza šo kausu, — tas notika 1930. gada 1. martā. Savulaik tā tika izziņota par mūžīgi ceļojošu balvu un tās iegūšana šķita nesasniedzama — pretendentam kauss bija jāizcīna trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes vispār.

“2019. gads bija bagāts gan ar notikumiem, gan lielām cerībām. Daļa piepildījās, taču neslēpšu, gaidīts un cerēts tika vairāk. Kādos aspektos neesam strādājuši pietiekami labi, lai nopelnītu veiksmi un — pats galvenais — kas jādara, lai kļūdas neatkārtotu, tie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem pareizas atbildes vajadzīgas, lai virzītos tālāk,” Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins tradicionālo pārskata ziņojumu gadskārtējā LBS biedru sapulcē centās ieturēt konstruktīvi piezemētā toņkārtā. Tādā pašā noskaņā basketbolisti jau astoto reizi sadalīja Kedas — gada balvas basketbolā, laureātus nosakot 12 nominācijās.