Basketbols

Jo augstāka virsotne, jo zemāka ieleja. 2018. gada vasara Latvijas jaunatnes basketbolā palikusi atmiņā ar emocionālo U-18 izlases sudrabu Eiropas čempionātā Rīgā, vēl četrām komandām pasaules un Eiropas labāko desmitniekā un godu būt vienīgajai valstij no Urāliem līdz Atlantijas okeānam, kuras jaunieši izcīnījuši tiesības 2019. gada vasarā startēt abās junioru Pasaules kausa izcīņās un visu sešu Eiropas čempionātu virslīgās (to nespēja ne Spānija, ne Francija, ne Serbija, ne Lietuva!). 2019. gada vasaras bilance ir krietni skarbāka — četrām puišu izlasēm viena uzvara 24 oficiālās spēlēs, zaudēta vieta Eiropas A divīzijā U-18 un U-20 grupās (U-16 turnīrs žurnāla drukāšanas brīdī vēl nebija beidzies). Meitenēm tabulās klājas mazliet labāk, taču augstāk par 7. vietu (U-18) nav tikusi neviena izlase. Objektīviem apstākļiem izskaidrojama nejaušība vai likumsakarīgas krīzes pazīme?

Mūsu basketbolistes savu pirmo oficiālo valstu sacīksti aizvadīja 1938. gada 28. maijā Rīgā pret lietuvietēm. Todien gan cerības nepiepildījās un tika piedzīvots zaudējums, tomēr tā kļuva par dzimšanas dienu Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kas turpina aizstāvēt mūsu valsts godu arī šodien. Turklāt ne katras valsts dāmu izlase var lepoties ar 81 gadu senu vēsturi.

2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta priekšvakarā 16 valstu labākajām basketbolistēm par sapņu tērpu kļuvis kimono, bet līdzjutēji uz veiksmi paceļ glāzīti sakē — 38 spēlēm Rīgā, kā arī trijās Serbijas pilsētās būs olimpiska vērtība. Ceļa mērķis — Tokyo 2020.

Pirms nepilniem diviem gadiem 3x3 basketbols kļuva par oficiālu olimpisko sporta veidu un pirmie medaļu komplekti tiks dalīti 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs. Latvijā šajā sporta veidā jau paspēts uzbūvēt gan piramīdu, gan Kolizeju. Par piramīdas virsotnes — Riga Ghetto izlases — vēsturisko triumfu Pasaules tūres šā gada pirmajā turnīrā aprīlī jau ziņoja gan televīzijas kanāli, gan ziņu aģentūras, bet sporta veida centru — Grīziņkalna Kolizeju — līdz šim vairāk iepazinuši aktīvie 3x3 basketbolisti un viņu atbalstītāji.

1938. gada 22.—23. oktobrī Vācijas galvaspilsētā norisinājās ievērojams sporta notikums — Berlīnes starptautiskais basketbola turnīrs. Ārpolitiskā situācija Eiropā bija jau diezgan uzkarsusi, taču bija cerība, ka sports stāv pāri politikai. Divu dienu turnīrā laukumā devās sešas valstsvienības, kuru vidū izcēlās un lielisku sniegumu nodemonstrēja Latvijas basketbola izlase. Mūsu puiši uzvarēja visās trijās spēlēs, pieveicot arī tādus respektablus pretiniekus kā Francija un Itālija.

“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.