Pasaules studentu čempioni basketbolā. Divreiz!

Starptautiskie basketbola turnīri 20. gadsimta 30. gados nebija iedomājami bez Latvijas. Turklāt mūsu valsts ne tikai piedalījās, bet pretendēja uz augstākajām vietām un ne vien pretendēja, bet arī pierādīja, ka Latvija ir spēcīga basketbola valsts! To apliecināja gan valstsvienības izcīnītie Eiropas čempionu (1935. g.) un vicečempionu tituli (1939. g.), gan Latvijas studentu izlases panākumi akadēmiskajās meistarsacīkstēs, kurās divus gadus (1935., 1937. g.) mūsu basketbolisti izcīnīja pasaules studentu čempionu jeb meistaru titulu.

Pasaules akadēmiskās meistarsacīkstes bija studējošās jaunatnes nozīmīgākais sporta notikums, kas norisinājās reizi 2—3 gados. To nereti dēvēja par studentu olimpiādi; nosaukums universiāde vēl nebija ieviests. Studentu sports tolaik bija itin attīstīts — daudzi tā laika čempioni un rekordisti dažādos sporta veidos bija studenti. Turklāt akadēmiskās meistarsacīkstes bija progresīvas — daudzi sporta veidi vēl nebija nonākuši līdz saviem Eiropas vai pasaules čempionātiem un iekļaušanai olimpisko spēļu programmā, bet studentu olimpiādē tajos jau tika izcīnīti pasaules studentu čempiona tituli. Tā bija arī ar basketbolu, un Latvijas studējošie basketbolisti tam bija gatavi!

AR EIROPAS ČEMPIONIEM SASTĀVĀ

Kad 1935. gada augustā Latvijas studentu sportistu delegācija devās uz akadēmiskajām meistarsacīkstēm Budapeštā, vislielākās cerības tika liktas uz puišu basketbola izlasi. Ne bez pamata. Iepriekšējā studentu olimpiādē 1933. gada septembrī Turīnā latviešu basketbolisti bija demonstrējuši labu sniegumu un izcīnījuši sudraba godalgas. Toreiz piecu vienību konkurencē Latvijas studentu basketbola izlase piekāpās tikai itāliešiem, kuri tad arī kļuva par 1933. gada pasaules studentu basketbola čempioniem.

Turklāt 1935. gada augustā Latvijas studentu izlases sastāvā bija vairāki Eiropas čempioni. Proti, pirms dažiem mēnešiem — maijā — Ženēvā tika aizvadītas pirmās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā, kur par čempioniem kļuva latvieši. Pieci puiši no Latvijas zelta komandas — Eduards Andersons, Rūdolfs Jurciņš, Andrejs Krisons, Džems Raudziņš un Edgars Rūja — brauca uz Budapeštu Latvijas studentu izlases sastāvā.

“Vienīgais sporta veids, kurā sīvajās sacensībās būsim līdzvērtīgs pretinieks, ir basketbols. Basketbolistu pēdējās draudzības spēles rāda, ka vienība arī pa vasaru ir uzglabājusi labu “formu” un Budapeštas olimpiādē būs noteikts 1. vietas kandidāts,” pirms studentu aizbraukšanas sprieda avīze Rīts. Citi sporta eksperti izteicās klusāk un pieticīgāk, taču cerības bija visaugstākās. 1935. gada 8. augustā Latvijas studentu sportistu delegācija ar Varšavas vilcienu devās ceļā. Burtiski meistarsacīkšu priekšvakarā, naktī no 9. uz 10. augustu, latviešu sportisti ieradās Budapeštā, kur viņus sagaidīja organizatoru pārstāvji. Vienlaikus ar mūsu studentiem Ungārijas galvaspilsētā ieradās arī citas ziemeļu sportistu delegācijas — somi, igauņi un lietuvieši.

BERLĪNES OLIMPISKO SPĒĻU ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS

Sestās akadēmiskās meistarsacīkstes Ungārijas galvaspilsētā norisinājās no 1935. gada 10. augusta līdz 18. augustam. Pirmās sacīkstes tika uzsāktas jau dienu pirms oficiālās atklāšanas, bet pati svinīgā ceremonija norisinājās 11. augustā, svētdienā. Pirms ceremonijas bija satraukums, ka laikapstākļi varētu traucēt svinīgajam brīdim. “Akadēmisko meistarsacīkšu svinīgā atklāšanas dienā, svētdien, laiks bija gluži kā pie mums Rīgā: nepārtraukti līņāja lietus. Bet tieši tanī brīdī, kad stadionā izsoļoja visu valstu dalībnieki parādes gājienam, lietus apstājās līt,” avīzei Brīvā Zeme no Budapeštas ziņoja Latvijas studentu sportistu delegācijas karognesējs un latviešu basketbola vienības kapteinis Rūdolfs Jurciņš.

Visu dalībvalstu studējošie sportisti savu pārstāvēto zemju franču alfabēta secībā iesoļoja stadionā. Kā noslēdzošā delegācija ienāca mājinieki ungāri. Mūsu sportisti soļoja aiz Japānas delegācijas un pirms Lietuvas studentiem. Latvijas karognesējam Jurciņam sekoja latviešu meitenes tautastērpos un puiši vienādos gaišos tērpos. Īpašas ovācijas atskanēja, kad iesoļoja latviešu sportisti, precīzāk, sportistes. “Latvijas komanda spilgti izcēlās ar savu sieviešu grupu, kura bija tērpusies tautiskos uzvalkos un ar savu krāsu simfoniju atstāja efektīgu iespaidu. Latvijas propaganda ir pilnā mērā izdevusies. Ungāru prese ievietojusi Latvijas komandas fotouzņēmumus,” no Budapeštas rakstīja avīzes Jaunākās Ziņas korespondents.

Saskaņā ar aculiecinieku sniegtajām ziņām stadionā bija pulcējušies aptuveni 10—15 tūkstoši skatītāju. Goda vietās bija Ungārijas valdības amatpersonas, dažādu valstu diplomāti, Starptautiskās olimpiskās komitejas pārstāvji. Pēc uzrunām un apsveikumiem ungāru pārstāvis dalībvalstu karogu vidū sportistu vārdā deva olimpisko zvērestu. Sekoja sešas lielgabalu kanonādes, ar to norādot, ka atklātas tiek Sestās akadēmiskās meistarsacīkstes. Gaisā palaida miera baložus — lielais notikums bija svinīgi atklāts!

“Budapešta šoreiz ir Berlīnes 1936. g. olimpiādes ģenerālmēģinājuma vieta,” rakstīja Jaunākās Ziņas, un līdzīgi ziņoja arī citi laikraksti. Tas nemaz nebija pārspīlējums! Tolaik daudzi ievērojami sportisti studēja un studentu sports daudzviet bija ļoti augstā līmenī. Budapeštā uz pasaules studentu čempionu tituliem pretendēja aptuveni 30 valstu sportisti.

Akadēmisko meistarsacīkšu basketbola turnīrā vīriešiem Budapeštā startēja piecas dalībvalstis — Francija, Latvija, Polija, Ungārija un Vācija. Piecas komandas par titulu sacentās arī pirms diviem gadiem, 1933. gadā Turīnā, šoreiz nestartēja itāļi un igauņi, bet bija jauni dalībnieki — poļi un vācieši. Sāncenši ar bažām uzlūkoja Vācijas studentu izlasi, jo pirms turnīra tā bija gatavojusies amerikāņu basketbola treneru uzraudzībā. Basketbolā bija paredzēts viena apļa turnīrs — katrai komandai pa četrām spēlēm.

BASKETBOLS VĒJĀ

Latvijas studentu basketbola izlase savu pirmo spēli aizvadīja jau dienu pirms svinīgās atklāšanas. Pirmais pretinieks bija Polijas studentu vienība. Pirms spēles bija zināms uztraukums par sniegumu, jo sportisti tikai nupat pēc garāka ceļojuma vilcienā bija ieradušies un komandas līderi Rūdolfu Jurciņu mocīja rokas sāpes. Spēli ietekmēja laikapstākļi, jo tā norisinājās zem klajas debess, bet mūsu sportisti tomēr bija pieraduši spēlēt zem jumta. “Bez tam vēl šausmīgi liels vējš, kas traucēja ne vien metienus uz kurvi, bet izjauca pat labi domātās piespēles,” par Latvijas—Polijas studentu sacīksti rakstīja Jaunāko Ziņu speciālkorespondents.

Spēle pret poļiem sākās ar mainīgām sekmēm. Vispirms punktus guva pretinieki, tad Roberts Bluķis izlīdzināja. Atkal poļi, atkal latvieši. Tā tas turpinājās līdz rezultātam 6:6, kad Latvijas basketbolisti pārņēma iniciatīvu un pakāpeniski audzēja punktu starpību. Spēles sākumā savainojumu guva sākumsastāva spēlētājs Edgars Rūja, kuram nācās pamest laukumu. Taču tas mūsējos neapturēja — pirmais puslaiks noslēdzās ar 16:10 latviešu labā.

“Otrā puslaikā poļi tikai retu reizi tiek pie guvuma. Viņu spēles veids ir apmēram līdzīgs mūsējam, tikai viņi nav vēl sasnieguši vajadzīgo precizitāti kombinācijās. Arī metieni viņiem nav tik noteikti. Šeit gan jāsaka, ka viņi reti kad tika labās situācijās, jo mūsu aizsargi strādāja labi,” avīzei Pēdējā Brīdī no Budapeštas ziņoja spēles dalībnieks Andrejs Krisons. Poļiem nebija nekādu argumentu latviešu enerģiskajai spēlei un atjautīgām kombinācijām un, pats galvenais, precīziem metieniem. Latvija uzvarēja pārliecinoši — 40:18. Saskaņā ar preses sniegtajām ziņām rezultatīvākie latviešu vienībā bija Jurciņš (14 punkti) un Bluķis (12 punkti). “Latviešu komandai nācās dzirdēt daudz patīkamu atzinību par glīto, tīro spēli, un ungāru sporta vadītāji pat jau runā par treneru saistīšanas iespējamībām no Latvijas,” rakstīja Jaunākās Ziņas. Tas bija kompliments latviešu basketbolam.

LATVIEŠI KĻŪST PAR FAVORĪTIEM

Ar pastiprinātu interesi sporta draugi Budapeštā gaidīja Latvijas—Vācijas basketbola izlašu spēli, kurai bija jānorisinās pirmdien, 1935. gada 12. augustā. Spēles intrigu radīja jau pirms turnīra plaši izskanējušās ziņas, ka Vācijas studentu izlasi gatavo amerikāņu speciālisti. Vācieši tikai nesen bija pievērsušies basketbolam, taču bija liecības par viņu progresu. Arī mūsu puiši spēli gaidīja ar pastiprinātu interesi, lai neteiktu — satraukumu.

Spēles sākums neizdevās, kā bija iecerēts. “Pirmā puslaikā latvji spēlēja nepiedodami pavirši, lieki vadājot bumbu un neprecīzi piespēlējot. Vācieši, gaidītā rupjā spēles veidā, sniedza ļoti tīru basketbolu, izpelnoties samērā maz sodu. Neskatoties uz latvju vājo spēli, puslaiks tomēr beidzās ar lielu 14:4 punktu starpību,” pēc spēles speciālreportāžā avīzei Brīvā Zeme paškritiski ziņoja komandas kapteinis Rūdolfs Jurciņš.

Otrajā puslaikā Latvijas studentu izlase jau demonstrēja citu sniegumu ar virkni izspēlētu kombināciju. Vācieši saprata, ka viņiem iespējas uzvarēt netiek dotas, un koncentrējās aizsardzībai. Šī iemesla dēļ grozu guvumu nebija daudz, bet tie bija skaisti. “Publikas sajūsma pieauga ar katru minūti, un latvji godam pierādīja šīs spēles augsto līmeni Latvijā,” rakstīja prese. Spēles beigu signālam atskanot, rezultāts bija 36:11 Latvijas labā. Ar rezultatīvāko sniegumu bija izcēlušies Rūdolfs Jurciņš un Eduards Andersons.

“Tūkstošgalvainais skatītāju pūlis dabūja pārliecināties, ka vācu sportisti, kuri tik labi sagatavoti visās citās sporta nozarēs, basketbolā vēl nav sasnieguši to spēles prasmi, ko var uzrādīt latvieši un citas spēcīgākas valstis. Basketbols Vācijā ir pašā sākumā, bet daudzo amerikāņu speciālistu rokās šī spēle progresēs ārkārtīgi strauji,” atzina komandas kapteinis Jurciņš. Latviešu basketbolistiem un sporta draugiem īpaši glaimojoši bija amerikāņu speciālistu atzinīgie izteikumi par latviešu basketbolu.

Budapeštas prese īpaši daudzinājusi Latvijas studentu izlases līdera Rūdolfa Jurciņa sniegumu — viņš bija Eiropas mēroga zvaigzne. Taču Jurciņš nebija viens, Latvijai bija komanda! To arī novērtēja citu valstu sportisti un speciālisti. “Latvijas basketbolistu katra uzstāšanās nes sensāciju. Ungāru un arī citas brīvās vienības nāk skatīties, lai mācītos spēles taktiku un izpratni,” ziņoja avīzes Rīts speciālkorespondents no Budapeštas. Viņš arī skaidroja, kāpēc uzvarētajās spēlēs rezultāti nav bijuši debesskrāpju augsti. Bija jāņem vērā, ka Jurciņš spēlēja ar sāpošu roku, bet vēl daži latviešu basketbola vienības puiši spēlēja divās frontēs. Proti, Roberts Bluķis, Andrejs Krisons, Džems Raudziņš un Edgars Rūja pārstāvēja Latvijas krāsas arī studentu futbola turnīrā. Tajā gan mūsējiem negāja tik gludi un bija jāpiedzīvo smagāki zaudējumi, taču slodzi nācās dalīt.

JURCIŅŠ PRET UNGĀRU PĀRSTEIGUMIEM

Pēc divām uzvarētām spēlēm Latvija saglabāja diezgan labas izredzes, jo mūsējie vienīgie pagaidām cīnījās bez zaudējuma. Komandas kapteinis Jurciņš tobrīd sprieda, ka “var rasties arī nepatīkami pārsteigumi,” un mūsu basketbolisti atslābt nevarēja. Prese arī atgādināja, ka nākamie pretinieki ungāri pēdējā laikā ir progresējuši un nav vairs tik švaki, kādi pirms dažiem mēnešiem bija izrādījušies Eiropas čempionātā Ženēvā. Jāteic gan, ka Ungārijas uzvara pret Latviju būtu pārpratums, tomēr nedrīkstēja tādu pieļaut.

14. augustā Latvijas—Ungārijas studentu izlašu spēles sākums pārsteidza gan. Par sacīkstes gaitu detalizēti ziņoja tās dalībnieks Andrejs Krisons. Mājinieki meta precīzi, un jau drīz rezultāts bija 0:5. Latvieši piedzina līdz 4:5, tad atkal ungāri iemeta 4:7. Latvijas studentu izlase prata saņemties un panāca 11:7. Šķita, ka spēles ritms ir atgūts, bet ungāri prata izlīdzināt uz 11:11. Tomēr puslaiks beidzās 14:11 Latvijas labā. Ungāri bija izrādījušies nopietnāki pretinieki, nekā varēja sagaidīt.

Otrajā puslaikā latvieši uzbruka ļoti sparīgi, īpaši uguņoja Rūdolfs Jurciņš. “Otrā puslaikā ungāri vairs nevar turēt latviešiem līdzi un punktu starpība aug lielumā. Ungāri spēlēja stipri asi. Jurciņu sedza pat 2 gabali, bet tomēr nosegt nevarēja,” avīzei Pēdējā Brīdī rakstīja Krisons. Ar rezultativitāti izcēlās arī Džems Raudziņš. Spēle beidzās jau ar pārliecinošu 45:24.

PĀRLIECINOŠS NOSLĒGUMS

Nākamajā dienā Latvijas studentu basketbola izlasei bija jāaizvada pēdējā spēle turnīrā. Pretiniekos — Francijas vienība, kas šajā turnīrā uzrādīja diezgan pabālu sniegumu. “Zinot, ka šī franču komanda savās spējās vērtējama zemāk par pavasarī Ženēvā un arī 1933. g. Turinā redzētām komandām, uzvara šķita droša. Vienīgās rūpes latvjiem sagādāja apstāklis, ka īsi pirms basketbola sacīkstes Latvijai bija smaga cīņa pret Vāciju futbolā, tādējādi Rūja, Krisons, Raudziņš un Bluķis vairs savos spēkos nebija svaigi,” avīzei Brīvā Zeme no Budapeštas ziņoja latviešu basketbolistu kapteinis Jurciņš.

Pārsteigumu nebija. “Pats spēles sākums rāda, ka latvji apņēmušies spēlēt nosvērtu, drošu spēli, dodot mazu dalību frančiem. Punkti latvju labā aug droši lielumā, kamēr franči ilgāku laiku pat turas pie 0 atzīmes. Pie 13:3 rezultāta, latvju labā, franči izdara komandas sastāva maiņu, bet arī tā viņu labā nekā nedod. Latvji spēlē strauju spēli, nepieturot bumbu, bet to ātri virzot uz pretinieka grozu. Futbolistos tomēr manāms nogurums, kamdēļ Raudziņa un Krisona vietā stājas Elmuts ar Bluķi. Daudzgalvainais skatītāju pūlis pārliecinājies, ka franči nav uzvaras spējīgi un tamdēļ simpotizē latvjiem, jaukākos spēles momentus jūsmīgi aplaudējot,” rakstīja Jurciņš. Puslaiks beidzās ar pārliecinošu 30:9.

Otrajā puslaikā latviešu ofensīva turpinājās. Nelīdzēja arī franču basketbolistu rupjā spēle — tiesnesis to apvaldīja. Pretinieku komanda bija spiesta nepārtraukti nodarboties ar latviešu uzbrucēju segšanu, un rezultāts vēstīja, ka tas izdevās ne pārāk pārliecinoši. “Veiksmīgs, tāpat kā iepriekšējās spēlēs, bija centra uzbrucējs R. Jurciņš. Viņu aizkavēt nespēja neviens no pretiniekiem. Sevišķi bīstams Jurciņš bija groza tuvumā, kur viņš izcēlās ar saviem augstiem lēcieniem un stingro stāju,” informēja Jaunāko Ziņu korespondents no Budapeštas. Saskaņā ar preses ziņām Jurciņš guva 28 punktus.

Spēle pret frančiem noslēdzās ar 57:22, un Latvija bija godam izcīnījusi pasaules studentu basketbola čempionu titulu. Latviešu prese ar lepnumu ziņoja par šo notikumu, un tas bija apliecinājums latviešu basketbolam. Maijā — Eiropas čempionu tituls, tagad — augustā — arī studentu čempionu tituls. Tas bija izcili! “Tā propaganda Latvijai, ko veic pašreiz studentu ekspedicija Budapeštā ir ļoti liela. Budapeštā par latviešiem un Latviju jūsmo jau veselu nedēļu. Visi laikraksti ir pilni ar rakstiem par Latviju, ar Latvijas dalībnieku intervijām, uzņēmumiem. Kino hronikā rāda latvju tautas meitas, to dejas. Budapeštā ir latviešu dienas,” ziņoja avīzes Rīts speciālkorespondents.

UZVARAS MASTĀ — LATVIJAS SARKANBALTSARKANAIS

Studentu sporta lielais notikums — Sestās akadēmiskās meistarsacīkstes — noslēdzās svētdien, 18. augustā. Noslēguma ceremoniju noraudzījušies ap 20 000 skatītāju, ieskaitot augstus viesus un prominences. Tika svinīgi paziņoti uzvarētāji. Par godu Latvijas studentu basketbola izlases izcīnītajam zeltam uzvarētāju mastā pacēla Latvijas karogu un atskaņoja mūsu valsts himnu. Ar to lepojās katrs latvietis, kurš atradās stadionā, un katrs Latvijā esošais sporta draugs, kas par notikušo lasīja no avīžu sniegtajām ziņām. Svētdienas vakarā sekoja noslēguma balle, apbalvošana.

Latviešu starts meistarsacīkstēs Budapeštā bija salīdzinoši pieklājīgs, kaut arī pirms studentu došanās ceļā tika prognozēta izgāšanās vairumā sporta veidu, atskaitot basketbolu. Meistarsacīkstēs piedalījās arī Latvijas studenšu basketbola izlase, kas ierindojās otrajā vietā. Te gan jāpiebilst, ka togad Budapeštā startēja tikai trīs dāmu vienības. Latvietes piekāpās polietēm (15:27), uzvarēja ungārietes (30:26) un ieņēma otro vietu. Turklāt trīs komandas meiteņu turnīrā akadēmiskajās meistarsacīkstēs bija salīdzinoši liels skaits. Proti, iepriekšējā turnīrā — pirms diviem gadiem Turīnā (1933. g.) — bija tikai divas valstis. Toreiz Latvijas meitenes kļuva par uzvarētājām, uzveicot Itālijas studentes.

1935. gada akadēmiskajās meistarsacīkstēs Budapešta otrā vieta bija izcīnīta dāmu vingrošanā, bet individuālajās sacīkstēs augstāko sasniegumu — 3. vietu augstlēkšanā — panāca studenšu basketbola izlases spēlētāja Alīse Gailīte. Bija arī pamanāmi rezultāti citās vieglatlētikas disciplīnās, bet līdz medaļām tie neaizsniedzās. Saskaņā ar preses ziņām Latvija ieņēma 9. vietu visu dalībvalstu konkurencē.

1937. GADS. VAI IZDOSIES ATKĀRTOT?

Septītās akadēmiskās meistarsacīkstes norisinājās pēc diviem gadiem, 1937. gada augustā. Šoreiz pasaules studentu sporta centrs bija Francijas galvaspilsēta. Latvijas studentu basketbola izlase uz Parīzi brauca kā esošā čempionvienība, taču netrūka prognožu, ka šoreiz uz panākumiem cerību neesot. Tam par iemeslu bija pašmāju basketbolā saskatītā krīze. Proti, olimpiskajās spēlēs Berlīnē 1936. gadā augustā Eiropas čempionei Latvijai bija jāsamierinās ar vietu otrajā desmitniekā. Turklāt pašu mājās, Rīgā, 1937. gada maijā aizvadītajā Eiropas čempionātā Latvija ne tikai nolika savas čempiones pilnvaras, bet vispār palika bez medaļām — 6. vietā. Studentu izlase gan nebija valstsvienība, taču daži basketbolisti spēlēja abās vienībās, un tagad izgāšanos paredzēja arī studentiem. Tomēr cerību bija vairāk, un mūsu basketbolisti apņēmības pilni posās uz Franciju.

1937. gadā akadēmiskās meistarsacīkstes notika no 21. līdz 29. augustam. Atklāšanas ceremonija norisinājās svētdienā, 22. augustā, aptuveni 40 000 skatītāju klātbūtnē. Saskaņā ar preses sniegtajām ziņām šoreiz startēja 24 dalībvalstis, svētku parādē Latvijas delegācija soļoja aiz Itālijas un pirms Meksikas. Mūsu karogu nesa basketbolistu kapteinis Jurciņš, tautastērpos ģērbušās latviešu sportistes tika sveiktas ar ovācijām, izskanēja olimpiskais zvērests un salūta šāvieni — šoreiz septiņi. “Latvju sportistiem tiek veltīti neviltoti sajūsmas saucieni, bet mūsu studentes smaida un laimīgas sagaida filmu operātoru un fotografu uzbrukumu saviem tautas tērpiem,” no Parīzes rakstīja Jaunāko Ziņu korespondents. Viss šķita līdzīgi, atlika noskaidrot, vai izdosies atkārtot arī panākumus.

Septītajās akadēmiskajās meistarsacīkstēs basketbola turnīra formāts tika pamainīts. Latvijas studentu basketbola izlasei kā esošajai čempionvienībai dalība turnīrā bija paredzēta no pusfināla stadijas. Tādēļ mūsu spēlētāji varēja pagūt Parīzē nedaudz adaptēties un arī patrenēties. “Ārzemju braucienos mūsu studentu basketbolisti vienmēr guvuši labas sekmes un katrreiz uzaudzējuši ūsas. Lai šoreiz viss risinātos tāpat kā parasti, kopš iebraukšanas Parīzē seši latviešu studenti bārdu skuj tikai no zoda galiem. Kuplākā “jaunaudze” ir Jurciņam un viņam arī treniņos bumba grozā lido visdrošāk,” ar smaidu no Parīzes rakstīja avīzes Rīts korespondents.

PUNKTS PUNKTĀ AR IGAUŅIEM

Pusfinālā latvieši pretiniekos saņēma kaimiņus igauņus, kuri tālākai cīņai bija kvalificējušies ar uzvaru pār Ēģiptes studentiem (31:25). Latvijas un Igaunijas basketbolistu cīņas parasti bija sīvas, un akadēmisko meistarsacīkšu pusfināls 1937. gada 26. augustā nebija izņēmums.

Spēles pirmās minūtes aizritēja lēnā tempā. “Abas vienības lieki neriskē, bet cenšas tikt pie panākuma ar atjautīgām kombinācijām,” skaidroja Jaunāko Ziņu speciālkorespondents. Pirmo punktu ar soda metienu guva Igaunijas vienība — 0:1, taču jau īsā laikā Latvijas komanda panāca labu pārsvaru ar Rūdolfa Jurciņa trāpījumiem, rezultatīvs bija arī Alberts Ozols — 8:1. Igauņi izskatījās apjukuši, īsti nespēja uzsākt uzbrukumu un visbeidzot mainīja sastāvu. Varēja šķist, ka situāciju kontrolē latvieši un viss rit pēc plāna. Tikai spēles 9. minūtē Igaunijas vienība tika pie pirmā groza guvuma no spēles. Igauņi sāka spēlēt asāk, savainojumu guva Jānis Tiltiņš, kuram nācās pamest laukumu. Tas nedaudz izsita mūsējos no līdzsvara, un igauņi sāka pakāpeniski pamazām iedzīt. Pēc pirmā puslaika 14:9 Latvijas labā.

Otrajā puslaikā atkal ierindā bija Tiltiņš. Pēc Andersona trāpījuma — 16:9. Taču igauņi neatlaidās, spēlēja diezgan asi, par ko mūsu komandai līdzi jutušie korespondenti sūdzējās. Daudzi igauņu pārkāpumi neesot atalgoti ar soda metienu. Turpretim Tiltiņš saņēma ceturto piezīmi, un viņam nācās pamest laukumu. Lai arī kā, bet igauņi savu panāca un puslaika vidū rezultātu bija izlīdzinājuši — 16:16. Spēle turpinājās mainīgiem panākumiem, savus pretiniekus tālu neatlaižot. Pamatlaikam beidzoties, tika fiksēts neizšķirts — 26:26. Sīksta cīņa turpinājās arī papildlaikā. Pēc pirmā pagarinājuma piecām minūtēm — 29:29. Sākoties otrajam pagarinājumam, abu komandu spēlētāji bija krietni noguruši, taču cīnījās. Otrais pagarinājums un spēle beidzās ar neizšķirtu — 33:33. Finālists netika noskaidrots, un bija jānosaka pusfināla spēles atkārtojums.

ATKAL IGAUŅI

Nākamajā dienā Latvijas un Igaunijas studentu izlasēm nācās doties cīņā vēlreiz. Un šoreiz jau spēles sākumā latvieši saņēma aukstu dušu. Igauņi atklāja rezultātu un veiksmīgi turpināja uzbrukt. Mūsējie īsā laikā bija nonākuši iedzinējos — 1:7. Vienīgo punktu bija guvis Andrejs Krisons ar soda metienu. Taču pamazām mūsu basketbolisti sāka darboties saskaņotāk. Andersona izrāviens, Jurciņa un Ozola precīzie metieni situāciju līdzsvaroja. Spēles 10. minūtē bija jau neizšķirts — 9:9. Puslaika turpinājumā Latvijas basketbolistiem izdevās kāpināt spēles tempu un izspēlēt vairākas skaistas kombinācijas. Pēc pirmā puslaika jau bija izveidojies labs izrāviens — 23:14.

Spēles turpinājumā latvieši saglabāja pārsvaru. Prese slavēja Rūdolfa Jurciņa un Alberta Ozola darbību laukumā. “Igauņi spēlē ļoti asi, bet panākumus tie negūst. Rūpīgi tie cenšas nosegt mūsu uzbrucējus,” par spēles gaitu informēja Jaunāko Ziņu korespondents. Šoreiz igauņu asais spēles veids, kas devis panākumus iepriekšējā spēlē, radīja problēmas. Proti, franču tiesnesis par pārkāpumiem sodīja, un latvieši šoreiz kontrolēja spēles gaitu. Spēle beidzās ar Latvijas uzvaru — 46:27. Mūsējie bija izcīnījuši tiesības spēlēt finālā, kur pretiniekos bija Polijas studentu izlase. Poļi bija uzvarējuši frančus otrajā pusfināla pārī.

ČEMPIONI VĒLREIZ

Atpūtai pēc divām spēlēm pret igauņiem daudz laika neatlika. Jau sestdien, 28. augustā, bija jādodas fināla cīņā par titulu. Turklāt daži spēlētāji ieradās tieši no tikko aizvadītas futbola spēles. Spēles dažādos sporta veidos norisinājās atšķirīgās vietās Parīzē. Saskaņā ar avīzes Rīts speciālkorespondenta sniegtajām ziņām trīs Latvijas studentu futbola izlases spēlētāji ar taksometru ieradās basketbola turnīra fināla norises vietā, lai stātos basketbola vienības rindās.

Spēles sākums Latvijas komandai nebija veiksmīgs. “Sākot spēli, poļi metās enerģiskā uzbrukumā, mūsu aizsargi labi nesaprotas, poļi gūst vienu pēc otra vairākus grozus un jau pēc dažām minūtēm stāvoklis ir 0:6 viņiem par labu,” ziņoja avīze Rīts. Bet tad pirmo groza guvumu panāca komandas kapteinis Rūdolfs Jurciņš, un žurnālistu atzinumā spēlē bija panākts lūzums. Latvieši meta! Rezultāts mainījās tikai Latvijas pusē, un spēles 10. minūtē tas vēstīja — 12:6. Latvieši paturēja iniciatīvu, saspēlējās arvien labāk, meta precīzāk, un, noslēdzoties pirmajam puslaikam, bija jau desmit punktu starpība — 24:14.

Otro puslaiku poļi sāka enerģiski un centās kāpināt tempu. “Poļi sāk ārkārtīgi strauju spēli, ar ātriem izrāvieniem un tāliem metieniem tie punktu starpību ievērojami samazina. Spēles beigu daļā latvieši atkal saņemas un ar žilbinošām kombinācijām, kas izsauc publikas piekrišanu un apbrīnošanu, nodrošina uzvaru,” ziņoja Rīts. Sīvā cīņā — 40:36! Un pasaules studentu čempionu tituls izcīnīts atkārtoti. Kā rezultatīvākie izcilnieki tika slavēti Alberts Ozols (13 punkti) un Rūdolfs Jurciņš (12 punkti). “Beidzot tomēr Uzvaras Dieviete vija lauru zarus ap Rīgas studentu galvām, kas šeit tālajā Parīzē cīnījās kā īsti varoņi,” no Francijas galvaspilsētas ar sajūsmu rakstīja avīzes Sporta Pasaule korespondents.

RAŽĪGS GADS

Septīto akadēmisko meistarsacīkšu noslēguma ceremonija 29. augustā norisinājās neparedzēti saīsinātā veidā un sērās. Paukošanas sacensību laikā nāvējošu triecienu bija saņēmis un gāja bojā franču paukotājs Renē Monals (René Monal). Pieminot sportistu, noslēgums risinājās klusi svinīgi un iecerētā izpriecu daļa, salūtu, banketu un balli ieskaitot, tika atcelta.

Taču par godu mūsu basketbolistiem Latvijas karogs uzvarētāju mastā tika pacelts un Valsts himna atskaņota. Basketbolisti saņēma zelta medaļas. Šoreiz Latvijas studējošajiem sportistiem bija kopumā panākumiem bagātas meistarsacīkstes. Patīkamu pārsteigumu sagādāja latviešu vingrotājas, gan uzvarot komandu vērtējumā, gan izcīnot visas trīs pjedestāla vietas individuālajās sacensībās. Latvijas vingrotāju vienībā startēja — Lidija Veronika Ozoliņa, Taisija Tuča, Lidija Vītola un Anna Malvīne Klāra Lence. Savukārt Latvijas studentu futbola izlase tika pie bronzas godalgām.

Otro vietu un sudraba medaļas dāmu basketbola turnīrā ieguva Latvijas studentes. Taču te uzreiz jāpiebilst, ka tā bija reizē arī pēdējā vieta, jo bija tikai divas dalībvalstis — Latvija un Polija. Abu valstu studenšu izlases aizvadīja trīs spēļu sēriju. Pirmajā spēlē uzvarēja mūsu meitenes, bet divās turpmākajās tām nācās piekāpties.

Kad 31. augustā Latvijas studējošo sportistu delegācija atgriezās Rīgā, viņus sveica plašs sagaidītāju pulks. Apsveikuma vārdus teica Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs Alberts Rumba. Studentu panākumus novērtēja valsts sporta vadība, ar panākumiem lepojās sporta draugi visā Latvijā. “Cik liela nozīme piešķirama mūsu sportistu startiem ārzemēs, to vislabāk pierāda taisni šīs studentu meistarsacīkstes. Latvijas vārds vairāk kā nedēļu spīdēja visu avīžu virsrakstos, — te latviešu futbolisti bija pieveikuši Francijas vienību, te latvietes basketbolā uzvarējušas polietes vai beļģietes vingrošanā, te latvieši izcīnījuši pasaules meistara titulu basketbolā… Kas nav panākams pat ar vislabāk nostādītu propagandu, to panāca sportistu veiksmība starptautiskās cīņās: visa franču prese (un, protams, līdz ar viņu, arī visas pasaules sporta laikraksti) ikdienas runāja par Latviju,” rakstīja avīze Brīvā Zeme.

LATVIJAS STUDENTU BASKETBOLA IZLASE BUDAPEŠTĀ (1935. G.)

Eduards Andersons

Roberts Bluķis

Voldemārs Elmuts (Elmūts)

Valdemārs Gulēns

Rūdolfs Jurciņš

Andrejs Krisons

Džems Raudziņš

Edgars Vilhelms Ruja (Rūja)

Jānis Tiltiņš

LATVIJAS STUDENTU BASKETBOLA IZLASES SPĒLES BUDAPEŠTĀ (1935. G.)

1935. g. 10. augusts Latvija—Polija 40:18

1935. g. 12. augusts Latvija—Vācija 36:11

1935. g. 14. augusts Latvija—Ungārija 45:24

1935. g. 15. augusts Latvija—Francija 57:22

LATVIJAS STUDENTU BASKETBOLA IZLASE PARĪZĒ (1937. G.)

Eduards Andersons

Roberts Bluķis

Rūdolfs Jurciņš

Andrejs Krisons

Alberts Ozols

Arvīds Mārtiņš Pētersons

Edgars Vilhelms Ruja (Rūja)

Jānis Tiltiņš

Raimunds Veilands

LATVIJAS STUDENTU BASKETBOLA IZLASES SPĒLES PARĪZĒ (1937. G.)

1937. g. 26. augusts Latvija—Igaunija 33:33 (pagarinājumā)

1937. g. 27. augusts Latvija—Igaunija 46:27

1937. g. 28. augusts Latvija—Polija 40:36