Andris Zeļenkovs
Ledusputni virs Ķīšezera
Rīga izsenis ir bijusi Eiropas ledus burāšanas galvaspilsēta. Uz Ķīšezera ledus 20. gadsimta 20.—30. gados norisinājās galvenie ledusjahtu zēģelēšanas notikumi šaipus Atlantijas okeāna. Pie mums notika gan starptautiskās ledus burāšanas nedēļas, gan pirmie Eiropas čempionāti šajā sporta veidā.
Principiālā cīņā ar kaimiņiem. SELL — Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva
Burtu salikums SELL pagājušā gadsimta 20.—30. gados Baltijas valstīs bija labi pazīstams ne tikai studentu vidū, bet arī plašākā sporta draugu lokā. Studenti bija kaislīgi sportisti un ļoti labprāt cīnījās starptautiskās sacīkstēs. Īpaši principiālas bija cīņas ar kaimiņiem — igauņiem, lietuviešiem un arī somiem.
Valsts sporta plāns un varas vertikāle
1938. gada 22.—24. aprīlī Sporta namā Rīgā pulcējās pāris tūkstoši sporta darbinieku, fiziskās audzināšanas speciālistu, sportistu delegātu, valsts darbinieku un pašvaldību pārstāvju, lai piedalītos pirmajā tāda mēroga nozares pasākumā — Latvijas fiziskās kultūras un sporta kongresā. Triju dienu laikā kongresa dalībnieki apsprieda nozares aktualitātes, kā arī tika iepazīstināti ar jauno sporta politiku Latvijā.
Latvijas galda tenisa izlase pasaules spēcīgāko četriniekā!
Vispasaules pingponga meistarsacīkstēs jeb pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja 1928. gada janvārī. No jaunpienācējiem brīnumus negaidīja ne pašmāju sporta draugi, ne starptautiskā galda tenisa sabiedrība. Taču debija izdevās pieklājīga — Latvijas izlase ieņēma ceturto vietu! Galda tenisa eksperti to atzina par vienu no tā gada pasaules čempionāta sensācijām.
Kā latvietis pirmoreiz par pasaules čempionu kļuva
Latvijas sporta vēsturē šaušanas sportam ir īpaša nozīme. Ar to saistās gan pirmā latviešu izcīnītā olimpiskā medaļa, gan pirmais pasaules meistara jeb čempiona tituls. Pirmoreiz pasaules čempionātā augstāko godalgu latvietis izcīnīja šaušanā ar automātisko pistoli. To paveica Kārlis Kļava (arī Kļava-Talks), un tas notika 1937. gada augustā Helsinkos.
Eiropas zelts par savu naudu
Pagājušā gadsimta 20.—30. gados Latvija Eiropas cīņas sportā bija pilntiesīga un redzama spēlētāja. Mūsu spēkavīri regulāri startēja Eiropas meistarsacīkstēs jeb čempionātos grieķu-romiešu cīņā. Rīgai pat bija uzticēta 1926. gada Eiropas čempionāta rīkošana — cīņas norisinājās Salamonska cirka arēnā. Tomēr pēc sava pirmā Eiropas čempiona titula grieķu-romiešu cīņā latvieši 1934. gadā brauca uz Romu.
Nenotikušās olimpiskās spēles
Globālā pandēmija un centieni to ierobežot šogad izmainīja visas pasaules ikdienas ritmu, sporta norises ieskaitot. Tomēr lēmums šovasar Tokijā plānotās olimpiskās spēles pārcelt par gadu nav unikāls. Globālu kataklizmu dēļ olimpisko spēļu norise atcelta vai pārcelta arī agrāk. Turklāt tā nav pirmā reize, kad izmaiņas skar tieši Japānas galvaspilsētā plānoto. Arī pirms 80 gadiem — 1940. gadā — vasaras olimpiskās spēles bija plānotas Tokijā, un tas ir tikai viens piemērs.
