Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Andris Zeļenkovs

Žurnāls: Nr. 367

Ledusputni virs Ķīšezera

Rīga izsenis ir bijusi Eiropas ledus burāšanas galvaspilsēta. Uz Ķīšezera ledus 20. gadsimta 20.—30. gados norisinājās galvenie ledusjahtu zēģelēšanas notikumi šaipus Atlantijas okeāna. Pie mums notika gan starptautiskās ledus burāšanas nedēļas, gan pirmie Eiropas čempionāti šajā sporta veidā.

Žurnāls: Nr. 366

Principiālā cīņā ar kaimiņiem. SELL — Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva

Burtu salikums SELL pagājušā gadsimta 20.—30. gados Baltijas valstīs bija labi pazīstams ne tikai studentu vidū, bet arī plašākā sporta draugu lokā. Studenti bija kaislīgi sportisti un ļoti labprāt cīnījās starptautiskās sacīkstēs. Īpaši principiālas bija cīņas ar kaimiņiem — igauņiem, lietuviešiem un arī somiem.

Žurnāls: Nr. 365

Valsts sporta plāns un varas vertikāle

1938. gada 22.—24. aprīlī Sporta namā Rīgā pulcējās pāris tūkstoši sporta darbinieku, fiziskās audzināšanas speciālistu, sportistu delegātu, valsts darbinieku un pašvaldību pārstāvju, lai piedalītos pirmajā tāda mēroga nozares pasākumā — Latvijas fiziskās kultūras un sporta kongresā. Triju dienu laikā kongresa dalībnieki apsprieda nozares aktualitātes, kā arī tika iepazīstināti ar jauno sporta politiku Latvijā.

Žurnāls: Nr. 364

Latvijas galda tenisa izlase pasaules spēcīgāko četriniekā!

Vispasaules pingponga meistarsacīkstēs jeb pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja 1928. gada janvārī. No jaunpienācējiem brīnumus negaidīja ne pašmāju sporta draugi, ne starptautiskā galda tenisa sabiedrība. Taču debija izdevās pieklājīga — Latvijas izlase ieņēma ceturto vietu! Galda tenisa eksperti to atzina par vienu no tā gada pasaules čempionāta sensācijām.

Žurnāls: Nr. 363

Kā latvietis pirmoreiz par pasaules čempionu kļuva

Latvijas sporta vēsturē šaušanas sportam ir īpaša nozīme. Ar to saistās gan pirmā latviešu izcīnītā olimpiskā medaļa, gan pirmais pasaules meistara jeb čempiona tituls. Pirmoreiz pasaules čempionātā augstāko godalgu latvietis izcīnīja šaušanā ar automātisko pistoli. To paveica Kārlis Kļava (arī Kļava-Talks), un tas notika 1937. gada augustā Helsinkos.

Žurnāls: Nr. 362

Eiropas zelts par savu naudu

Pagājušā gadsimta 20.—30. gados Latvija Eiropas cīņas sportā bija pilntiesīga un redzama spēlētāja. Mūsu spēkavīri regulāri startēja Eiropas meistarsacīkstēs jeb čempionātos grieķu-romiešu cīņā. Rīgai pat bija uzticēta 1926. gada Eiropas čempionāta rīkošana — cīņas norisinājās Salamonska cirka arēnā. Tomēr pēc sava pirmā Eiropas čempiona titula grieķu-romiešu cīņā latvieši 1934. gadā brauca uz Romu.

Žurnāls: Nr. 361

Nenotikušās olimpiskās spēles

Globālā pandēmija un centieni to ierobežot šogad izmainīja visas pasaules ikdienas ritmu, sporta norises ieskaitot. Tomēr lēmums šovasar Tokijā plānotās olimpiskās spēles pārcelt par gadu nav unikāls. Globālu kataklizmu dēļ olimpisko spēļu norise atcelta vai pārcelta arī agrāk. Turklāt tā nav pirmā reize, kad izmaiņas skar tieši Japānas galvaspilsētā plānoto. Arī pirms 80 gadiem — 1940. gadā — vasaras olimpiskās spēles bija plānotas Tokijā, un tas ir tikai viens piemērs.