Andris Zeļenkovs
Ripai acīs skatoties. Latvijas hokeja vārtsargi bez maskas
Lai kļūtu par hokeja vārtsargu, jābūt drosmīgam vīram. Īpaši jau tajos laikos, kad vārtsarga ekipējums bija dažu džemperu biezumā un sejas maskas vēl nepazina. Tā tas bija pagājušā gadsimta 30. gados, kad Latvijā hokeju vēl tikai mācījās un iepazina. Tā tas bija arī 40. gados, kad mūsu puiši stājās vārtos un spēlēja, neraugoties uz okupācijām, karu un ieslodzījumu lēģeros.
Kad pakavi cērt ledu un kamanas aizslīd pa apli
Reiz Latvijā skatītāju tūkstošus pulcēja kāds mūsdienās aizmirsts ziemas sporta veids. Ļoti populārs tas bija pagājušā gadsimta 20.—30. gados un it īpaši Latgalē. Stāsts ir par zirgu skriešanās jeb rikšošanas sacensībām, kas visbiežāk norisinājās uz aizsalušo ezeru gludā ledus.
Ledusputni virs Ķīšezera
Rīga izsenis ir bijusi Eiropas ledus burāšanas galvaspilsēta. Uz Ķīšezera ledus 20. gadsimta 20.—30. gados norisinājās galvenie ledusjahtu zēģelēšanas notikumi šaipus Atlantijas okeāna. Pie mums notika gan starptautiskās ledus burāšanas nedēļas, gan pirmie Eiropas čempionāti šajā sporta veidā.
Principiālā cīņā ar kaimiņiem. SELL — Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva
Burtu salikums SELL pagājušā gadsimta 20.—30. gados Baltijas valstīs bija labi pazīstams ne tikai studentu vidū, bet arī plašākā sporta draugu lokā. Studenti bija kaislīgi sportisti un ļoti labprāt cīnījās starptautiskās sacīkstēs. Īpaši principiālas bija cīņas ar kaimiņiem — igauņiem, lietuviešiem un arī somiem.
Valsts sporta plāns un varas vertikāle
1938. gada 22.—24. aprīlī Sporta namā Rīgā pulcējās pāris tūkstoši sporta darbinieku, fiziskās audzināšanas speciālistu, sportistu delegātu, valsts darbinieku un pašvaldību pārstāvju, lai piedalītos pirmajā tāda mēroga nozares pasākumā — Latvijas fiziskās kultūras un sporta kongresā. Triju dienu laikā kongresa dalībnieki apsprieda nozares aktualitātes, kā arī tika iepazīstināti ar jauno sporta politiku Latvijā.
Latvijas galda tenisa izlase pasaules spēcīgāko četriniekā!
Vispasaules pingponga meistarsacīkstēs jeb pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja 1928. gada janvārī. No jaunpienācējiem brīnumus negaidīja ne pašmāju sporta draugi, ne starptautiskā galda tenisa sabiedrība. Taču debija izdevās pieklājīga — Latvijas izlase ieņēma ceturto vietu! Galda tenisa eksperti to atzina par vienu no tā gada pasaules čempionāta sensācijām.
Kā latvietis pirmoreiz par pasaules čempionu kļuva
Latvijas sporta vēsturē šaušanas sportam ir īpaša nozīme. Ar to saistās gan pirmā latviešu izcīnītā olimpiskā medaļa, gan pirmais pasaules meistara jeb čempiona tituls. Pirmoreiz pasaules čempionātā augstāko godalgu latvietis izcīnīja šaušanā ar automātisko pistoli. To paveica Kārlis Kļava (arī Kļava-Talks), un tas notika 1937. gada augustā Helsinkos.
