Andris Zeļenkovs
Pagājušā gadsimta 30.—40. gados sportistu daudzpusība bija diezgan ierasta lieta: vasarā — futbols, ziemā — hokejs. Tomēr Jānis Bebris bija īpašs, jo prata sasniegt augstu meistarību abās spēlēs. Vienā sporta veidā viņš prasmīgi meta vārtos, bet otrā — tos tikpat meistarīgi sargāja. Sporta speciālisti jau 30. gadu beigās Bebri diezgan vienprātīgi atzina par izcilāko latviešu futbola vārtsargu un par Eiropas līmeņa futbolistu, bet hokejā Bebris kļuva par vienu no rezultatīvākajiem uzbrucējiem valstī un pārstāvēja Latvijas krāsas ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936). Tobrīd Jānim Bebrim bija tikai 18 gadi.
Dāņu hokeja tēvs no Latvijas
Pirmo savstarpējo hokeja spēli Latvija un Dānija aizvadīja 1993. gada februārī, taču abu valstu hokeja saites ir daudz senākas. Pirms Otrā pasaules kara Rīgā dzīvoja Hvīdu dzimta, kuras pārstāvji bija apķērīgi uzņēmēji un arī prasmīgi sportisti. Dzimtas pārstāvis Jergens Hvīds trīsdesmitajos gados bija viens no talantīgākajiem hokeja uzbrucējiem Latvijā. Sākoties karam, dzimta pārcēlās uz Dāniju, bet Jergens Hvīds četrdesmitajos gados kļuva par Dānijas Hokeja federācijas dibinātāju un Dānijas hokeja izlases kapteini. Par nopelniem Dānijas hokeja attīstībā Jergens Hvīds ir nodēvēts par dāņu hokeja tēvu un 2005. gadā uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē.