Dāņu hokeja tēvs no Latvijas

Pirmo savstarpējo hokeja spēli Latvija un Dānija aizvadīja 1993. gada februārī, taču abu valstu hokeja saites ir daudz senākas. Pirms Otrā pasaules kara Rīgā dzīvoja Hvīdu dzimta, kuras pārstāvji bija apķērīgi uzņēmēji un arī prasmīgi sportisti. Dzimtas pārstāvis Jergens Hvīds trīsdesmitajos gados bija viens no talantīgākajiem hokeja uzbrucējiem Latvijā. Sākoties karam, dzimta pārcēlās uz Dāniju, bet Jergens Hvīds četrdesmitajos  gados kļuva par Dānijas Hokeja federācijas dibinātāju un Dānijas hokeja izlases kapteini. Par nopelniem Dānijas hokeja attīstībā Jergens Hvīds ir nodēvēts par dāņu hokeja tēvu un 2005. gadā uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē.

Dānija starptautiskajā hokeja apritē ienāca pēc Otrā pasaules kara – laikā, kad Padomju Savienības okupētās Latvijas šajā apritē vairs nebija. 1992. gadā Latvijas karogs un valstsvienība atgriezās starptautiskajās hokeja cīņās, un kopš 1993. gada Latvijas un Dānijas izlases ir aizvadījušas vairāk nekā 30 savstarpēju spēļu, kurās lielākoties ir uzvarējuši mūsu hokejisti. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un arī 21. gadsimta sākumā vairums Latvijas līdzjutēju Dāniju neuzlūkoja kā hokeja zemi un dāņu izlasi ierindoja starp tām, kuras mūsu spēlētājiem jāuzvar obligāti. Taču pēdējā desmitgadē Latvijas un Dānijas hokeja spēku samērs ir līdzsvarojies. Dāņi ir pratuši pasaules čempionātos mums sagādāt vairākus zaudējumus. Iepriekšējos divos pasaules čempionātos (2017. un 2018. gadā) Latvija tomēr ir pratusi uzvarēt Dāniju. Taču zinām, ka tagad tā vairs nav agrākā dāņu valstsvienība, kuru 90. gados mūsu izlase varēja sasist ar 7:1 vai 9:2.

Dāņu hokejs ir ievērojami audzis un tagad ieņem līdztiesīgu vietu starp pasaules elites vienībām. Arī Latvijā varam būt par to lepni, jo viens no dāņu hokeja pamatlicējiem ir mūsējais. Pirms 70 gadiem, 1949. gadā, tika dibināta Dānijas hokeja federācija un togad Dānija pirmoreiz piedalījās pasaules čempionātā, kur to cīņā veda valstsvienības kapteinis — rīdzinieks Jergens Hvīds.

HVĪDU SANTEHNIKA UN SPORTS

Jergens Alfreds Hvīds nāca pasaulē Rīgā dzimuša dāņu uzņēmēja Haralda Nilsa Kristiana Hvīda un vācietes Ģertrūdes Emmas Johannas Hvīdas ģimenē. Tobrīd Pirmā pasaules kara laikā ģimene bija pametusi Rīgu, un Jergens piedzima 1916. gada 1. septembrī Maskavā. Jau drīz, 1918. gadā, kad Krievijā plosījās Pilsoņu karš, Hvīdu ģimene pārcēlās uz Dāniju. Kad Latvija Neatkarības karā bija izcīnījusi savu brīvību, 1921. gadā Hvīdi atgriezās uz dzīvi Rīgā. Te darbu atsāka dzimtas uzņēmums N. Chr. Hviid, kas bija dibināts jau 19. gs. beigās un nodarbojās ar būvmateriālu un santehnikas tirdzniecību. Hvīdu veikals Brīvības ielā pie Vecās Ģertrūdes baznīcas bija pazīstams ar savu smalko tā laika modernāko virtuvju, vannasistabu un labierīcību aprīkojuma piedāvājumu. “Pateicoties pareizai iekārtai, kā arī labi nostādītai personāla noteiktai apkalpošanai, firmai N. Chr. Hviid ir izdevies apmierināt savus pircējus un iegūt publikas uzticību. Tam vislabākais pierādījums ir pircēju lielā skaita pastāvīgā pieaugšana,” 1926. gada 27. augustā rakstīja žurnāls Atpūta.

Rīgā savas skolas un sporta gaitas sāka arī Hvīdu bērni. Starp dēliem Vigo un Ēriku jau pusaudža gados īpaši izcēlās Jergens, kuru ļoti aizrāva ziemas sports un tieši slidošana. Viņš ar panākumiem nodarbojās ar ātrslidošanu, bet visvairāk nodevās tobrīd Latvijā jaunajam sporta veidam — hokejam. 1931./1932. gada sezonas noslēgumā Jergens Hvīds debitēja Rīgas Kaiserwald hokeja komandas sastāvā. Jergena lielā diena bija 1932. gada 5. marts, kad viņš zibensturnīrā izcēlās ar vārtu guvumu pret valsts čempionvienību Union. Jāpiebilst, ka jaunajam uzbrucējam tobrīd bija tikai 15 gadu.

LATVIJAS ČEMPIONS 16 GADU VECUMĀ

Nākamo sezonu Jergens Hvīds sāka jau tobrīd Latvijas spēcīgākās vienības Union rindās, un drīz kļuva par vienu no komandas vadošajiem spēlētājiem. Unionieši sezonu iesāka lieliski. 1933. gada 15. janvārī Esplanādes slidotavā norisinājās zibensturnīrs, kurā Union izcīnīja uzvaru, bet Jergens Hvīds izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.

1932./1933. gada sezonā Hvīds izcēlās ar rezultatīvu spēli, turklāt viņš vārtus guva tieši atbildīgākajos brīžos. Latvijas meistarsacīkšu Rīgas grupā Union un Armijas Sporta Klubs (ASK) bija guvuši vienādu punktu skaitu, un 1933. gada 14. februārī notika abu komandu pārspēle, kurā bija jānoskaidro Rīgas spēcīgākā komanda. Ar rezultātu 3:1 uzvarēja Union, un šajā panākumā ar diviem vārtu guvumiem atzīmējās Jergens Hvīds. 12. martā Latvijas čempionāta finālā Rīgas Union devās cīņā pret Liepājas Olimpiju. Ar 1:0 uzvarēja unionieši, un saskaņā ar preses ziņām vārtus guva Jergens Hvīds. Union atkal kļuva par Latvijas čempionvienību. Sešpadsmitgadīgais Hvīds noteikti būtu viens no galvenajiem pretendentiem uz vērtīgākā spēlētāja (MVP) titulu, ja tolaik tāds Latvijas čempionātā pastāvētu.

Protams, talantīgo uzbrucēju uzlūkoja arī Latvijas hokeja izlases komplektētāji. Tosezon valstsvienība gatavojās savam pirmajam pasaules čempionātam, kas norisinājās Prāgā 1933. gada februārī. Taču sporta žurnālisti varēja tikai ar nožēlu konstatēt, ka hokeja uzbrucējs Hvīds ir Dānijas pavalstnieks un Latvijas izlasē spēlēt nedrīkst. Kaut arī Dānija tolaik nebija Starptautiskās Hokeja federācijas dalībvalsts un pasaules čempionātos nestartēja, valstiskās piederības jautājums tika respektēts.

RĪGAS IZLASĒ

Jergena Hvīda leģionāra statuss tomēr netraucēja viņam piedalīties starptautiskās hokeja spēlēs Union komandas un arī Rīgas izlases sastāvā. Tās gan nebija oficiālas valstssacīkstes, taču viņš pārstāvēja Rīgu. 1933./1934. gada sezonā Hvīds Rīgas izlases sastāvā aizvadīja trīs spēles — pret vācu Kēnigsbergas (tagad — Kaļiņingrada Krievijas Federācijā), lietuviešu Kauņas un poļu Viļņas izlasēm. Tosezon Union komandā Hvīds aizvadīja vēl divas spēles pret vācu komandām. Izbraukuma turnejā Austrumprūsijā unionieši piedzīvoja divus zaudējumus un izcīnīja vienu neizšķirtu, kopumā trijās spēlēs gūstot tikai trīs vārtus. Divi no tiem bija Hvīda kontā.

Union komandas uzbrucējs Jergens Hvīds turpināja uguņot Latvijas čempionātā arī 1933./1934. gada sezonā. Kaut arī viņš bija viens no meistarsacīkšu rezultatīvākajiem spēlētājiem, Union vienībai tā nebija veiksmīga sezona. Proti, trīskārtējie Latvijas čempioni ne tikai zaudēja titulu, bet sezonu pabeidza piektajā vietā sešu komandu konkurencē. Neraugoties uz kopumā bēdīgo Union vienības sniegumu, sporta žurnālisti turpināja slavēt Hvīda prasmes un nereti uzteica viņu kā labāko savas komandas spēlētāju. Avīzes Latvijas Kareivis sporta rubrika par Hvīdu rakstīja, ka viņš ir “lielisks un ātrs kā viesulis”.

DĀŅU TANKS ZIEMASSVĒTKU BRĪVDIENĀS

1934. gadā Jergens Hvīds absolvēja Rīgas vācu valsts klasisko ģimnāziju un pārcēlās uz Dāniju, lai uzsāktu mācības militārā jūrskolā. Latvijas sporta žurnālisti to uzskatīja par lielu zaudējumu Union hokeja komandai. “Hviids — labākais Uniona ledus hokejists patlaban atrodas Dānijā, kur apmeklē jūras kadetu skolu. Hviids Rīgā vairs neatgriezīsies, kas ir smags zaudējums Uniona ledus hokeja vienībai,” 1934. gada decembrī rakstīja Sporta Pasaule.

Tomēr pēc dažiem gadiem bija iespēja Jergenu Hvīdu ieraudzīt uz Rīgas slidotavu ledus un Union hokeja komandas sastāvā. Tiesa, palīdzēt unioniešiem viņš varēja tikai epizodiski pāris sezonas — 1937./1938. un 1938./1939. gada ziemā. Tas notika tajās dažās dienās, kuras ap Ziemassvētkiem Jergens pavadīja pie savas ģimenes Rīgā. Tās gan bija tikai 2—3 spēles sezonā, taču Hvīda prasmes un iemaņas hokejā nebija zudušas un atkal sajūsmināja hokeja cienītājus Rīgā. Pēdējā spēle Latvijas meistarsacīkstēs ar Jergena Hvīda dalību norisinājās 1939. gada 4. janvārī ASK slidotavā (tagad — Centra sporta kvartāls Rīgā), kur unionieši devās cīņā pret tā laika Latvijas čempionvienību ASK. “Vispārsteidzošākās bija spēles pirmās minūtes, kad jau tūlīt pēc sākuma signāla Uniona “tanks” Hviids noveda savu vienību 1—0 vadošā lomā,” pēc spēles ziņoja Sporta Pasaule. Grūtā cīņā ar 4:3 uzvarēja karavīri, taču unionieši bija cīnījušies ļoti sīksti, un arī atkal uzslavas saņēma leģionārs Hvīds.

LATVIJAS HOKEJA EKSPORTS UZ DĀNIJU

Jergens Hvīds bija ar vārtu guvumu atvadījies no Latvijas hokeja. Nākamās Ziemassvētku brīvdienas ar hokeja spēlēšanu Rīgā nepienāca. Sākoties Otrajam pasaules karam, Hvīdu dzimta pameta Latviju un pārcēlās uz Dāniju. Jergens Hvīds pabeidza jūrskolu, kļuva par Dānijas jūras kara flotes virsnieku un darbojās Dānijas diplomātiskajā dienestā, vēlāk bija militārais atašejs Stokholmā un Helsinkos. Bet arī sava dienesta laikā viņš hokeju nebija metis pie malas.

Jergens Hvīds kļuva par vienu no ievērojamākajiem hokejistiem un hokeja darbiniekiem Dānijā. Ar viņa līdzdalību dāņi ienāca starptautiskajā apritē. Jergens Hvīds darbojās gan hokeja laukumā, gan ārpus tā. Proti, 1949. gadā, pateicoties viņa aktīvai līdzdalībai, tika nodibināta Dānijas Hokeja federācija un Dānijas hokeja izlase pirmo reizi piedalījās pasaules čempionātā. Dāņiem togad nācās piedzīvot smagus zaudējumus, taču tas bija tikai sākums. 1949. gada pasaules čempionātā Jergens Hvīds bija Dānijas izlases kapteinis un šajā debijas turnīrā guva visus četrus vārtus savas valstsvienības labā.

Jergens Hvīds bija leģendārs Kopenhāgenas kluba Københavns SF (KSF) spēlētājs. Kopā ar klubu viņš kļuva par Dānijas čempionu, vēlāk titulu izcīnīja kā KSF treneris. Bija laiki, kad Jergens Hvīds KSF sastāvā spēlēja kopā ar brāļiem Vigo un Ēriku. Jāpiebilst, ka rīdzinieks Ēriks Hvīds bija viens no sava laika ievērojamākajiem Dānijas ātrslidotājiem un arī ieguldīja savu artavu hokeja attīstībā. Arī Ēriks bija Dānijas izlases spēlētājs debijas pasaules čempionātā 1949. gadā, darbojās Dānijas hokeja federācijas valdē un bija hokeja tiesnesis.

Savukārt Jergens Hvīds savu pēdējo Dānijas čempiona titulu kā spēlētājs izcīnīja 1961. gadā, KSF rindās startējot kopā ar savu dēlu Torstenu Hvīdu. Par hokejistu kļuva arī Jergena jaunākais dēls Jespers Hvīds. Tā Jergens Hvīds bija kļuvis par dāņu hokeja tēvu arī burtiskā nozīmē. Jergens Hvīds aizgāja mūžībā 2001. gada 5. martā Helsingērā, Dānijā. 2005. gadā viņa piemiņu godināja, iekļaujot IIHF Slavas zālē kā pirmo Dānijas pārstāvi. Nav šaubu, ka bez rīdzinieka Jergena Hvīda dāņu hokejs būtu veidojies citādāk.

Par sniegto informāciju un attēliem īpaša pateicība Jergena Hvīda dēliem Torstenam un Jesperam, kā arī brāļa Ērika dēlam Karstenam.

Jergens Alfreds HVĪDS

Hokeja uzbrucējs, treneris, sabiedriskais darbinieks

Dzimis: 1916. gada 1. septembrī Maskavā, Krievijā

Miris: 2001. gada 5. martā Helsingērā, Dānijā

Pārstāvētās komandas: Kaiserwald (Rīga), Union (Rīga), Rīgas izlase, Københavns SF (Kopenhāgena), IK Göta (Stokholma), Dānijas izlase

Lielākie sasniegumi: Latvijas čempions (1933. gadā), Dānijas čempions (vairākkārt), Dānijas Hokeja federācijas dibinātājs, Dānijas izlases kapteinis, 2005. gadā uzņemts IIHF Slavas zālē