Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Andris Zeļenkovs

Andris Zeļenkovs Leģendas
Žurnāls: Nr. 353

Pagājušā gadsimta 30.—40. gados sportistu daudzpusība bija diezgan ierasta lieta: vasarā — futbols, ziemā — hokejs. Tomēr Jānis Bebris bija īpašs, jo prata sasniegt augstu meistarību abās spēlēs. Vienā sporta veidā viņš prasmīgi meta vārtos, bet otrā — tos tikpat meistarīgi sargāja. Sporta speciālisti jau 30. gadu beigās Bebri diezgan vienprātīgi atzina par izcilāko latviešu futbola vārtsargu un par Eiropas līmeņa futbolistu, bet hokejā Bebris kļuva par vienu no rezultatīvākajiem uzbrucējiem valstī un pārstāvēja Latvijas krāsas ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936). Tobrīd Jānim Bebrim bija tikai 18 gadi.

Žurnāls: Nr. 352

Latvija — pirmā universiādes čempione volejbolā!

Astoto pasaules akadēmisko meistarsacīkšu jeb, kā tagad teiktu, universiādes norisei bija izvēlēta gleznainā Vidusjūras piekraste. Studentu olimpiāde norisinājās 1939. gada 20.—27. augustā Monako, kur ieradās arī Latvijas studējošo sportistu delegācija. Mūsējo starts izvērtās veiksmīgs — tika izcīnīts zelts volejbolā, divas sudraba godalgas un viena bronzas — vieglatlētikā. Šīs studentu spēles izrādījās pēdējās pirms lielās katastrofas — pēc dažām dienām sākās Otrais pasaules karš.

Žurnāls: Nr. 351

Latvijas izlases pirmā spēle

Mūsu basketbolistes savu pirmo oficiālo valstu sacīksti aizvadīja 1938. gada 28. maijā Rīgā pret lietuvietēm. Todien gan cerības nepiepildījās un tika piedzīvots zaudējums, tomēr tā kļuva par dzimšanas dienu Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kas turpina aizstāvēt mūsu valsts godu arī šodien. Turklāt ne katras valsts dāmu izlase var lepoties ar 81 gadu senu vēsturi.

Andris Zeļenkovs Leģendas
Žurnāls: Nr. 350

Dāņu hokeja tēvs no Latvijas

Pirmo savstarpējo hokeja spēli Latvija un Dānija aizvadīja 1993. gada februārī, taču abu valstu hokeja saites ir daudz senākas. Pirms Otrā pasaules kara Rīgā dzīvoja Hvīdu dzimta, kuras pārstāvji bija apķērīgi uzņēmēji un arī prasmīgi sportisti. Dzimtas pārstāvis Jergens Hvīds trīsdesmitajos gados bija viens no talantīgākajiem hokeja uzbrucējiem Latvijā. Sākoties karam, dzimta pārcēlās uz Dāniju, bet Jergens Hvīds četrdesmitajos  gados kļuva par Dānijas Hokeja federācijas dibinātāju un Dānijas hokeja izlases kapteini. Par nopelniem Dānijas hokeja attīstībā Jergens Hvīds ir nodēvēts par dāņu hokeja tēvu un 2005. gadā uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē.

Žurnāls: Nr. 349

Basketbola zeme Latvija

1938. gada 22.—23. oktobrī Vācijas galvaspilsētā norisinājās ievērojams sporta notikums — Berlīnes starptautiskais basketbola turnīrs. Ārpolitiskā situācija Eiropā bija jau diezgan uzkarsusi, taču bija cerība, ka sports stāv pāri politikai. Divu dienu turnīrā laukumā devās sešas valstsvienības, kuru vidū izcēlās un lielisku sniegumu nodemonstrēja Latvijas basketbola izlase. Mūsu puiši uzvarēja visās trijās spēlēs, pieveicot arī tādus respektablus pretiniekus kā Francija un Itālija.

Andris Zeļenkovs Olimpiāde
Žurnāls: Nr. 348

Latvijas nacionālās olimpiādes. Ziemas sports

Kad Neatkarības karā (1918.—1920. g.) Latvija bija izcīnījusi savu brīvību, starp sabiedriskās dzīves norisēm arvien redzamāku vietu ieguva sporta sacīkstes. Jau 1920. gada septembrī tika sarīkotas valsts pirmās lielās sacensības — Pirmā Latvijas olimpiāde jeb Vispārējie (Vispārīgie) sporta svētki. Kopumā 20.—30. gados Latvijā notika septiņas nacionālās olimpiādes, no kurām četrās bija pārstāvēti arī ziemas sporta veidi.

Žurnāls: Nr. 347

Zelta laikmets Latvijas ātrslidošanā

Pirms 80 gadiem, 1939. gada 4. un 5. februārī, Rīga bija kļuvusi par Eiropas ātrslidošanas galvaspilsētu. Te norisinājās vērienīgs ziemas sporta pasākums, kuram Latvija bija rūpīgi gatavojusies un kuram ar aizturētu elpu laikrakstos, radio pārraidēs un klātienē sekoja līdzi teju vai visa Latvija. Tas bija pārbaudījums ne vien mūsu ātrslidotāju, bet arī Latvijas spējai organizēt šāda mēroga sacīkstes. Nepievīla ne sportisti, ne rīkotāji. Rīgā pirmo reizi par Eiropas čempionu kļuva latvietis — tobrīd 22 gadus vecais Alfons Bērziņš.