Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Chicago Tribune kausa izcīņa Rīgā, Tallinā un Tartu

Varētu šķist savādi, bet par pirmo nozīmīgāko klubu basketbola turnīru Baltijā kļuva Amerikas Savienotajās Valstīs izdota laikraksta vārdā nosaukta kausa izcīņa. Šogad aprit 90 gadi, kopš pirmo reizi pasniedza šo kausu, — tas notika 1930. gada 1. martā. Savulaik tā tika izziņota par mūžīgi ceļojošu balvu un tās iegūšana šķita nesasniedzama — pretendentam kauss bija jāizcīna trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes vispār.

Amerikas laikraksts Chicago Tribune, kas ļoti plašos apmēros popularizē sportu un ziedo prāvus līdzekļus sporta sekmēšanai ne tikai Amerikā, bet arī citās zemēs, nodibinājis mūžīgi ceļojošo goda balvu izcīņai starp labākām Baltijas valstu basketbola vienībām. Goda balva, kuras vērtība ir 100 dolāru, jau izgatavota,” 1930. gada janvārī ziņoja avīze Latvijas Sargs. Jaunveidotajam basketbola turnīram kausu dāvāja Donalds Dejs, Chicago Tribune korespondents Rīgā. Sākumā dažviet presē tika ziņots, ka kausa izcīņā piedalīsies visu triju Baltijas valstu spēcīgākie basketbola klubi, un pat esot bijusi doma turnīram piesaistīt Somijas sportistus. Tomēr gan pirmajā reizē, gan arī turpmāk Chicago Tribune kausa izcīņa palika par Latvijas un Igaunijas stiprāko klubu sāncensību.

PIRMIE KAUSA IEGUVĒJI — LATVIEŠI

Saskaņā ar turnīra kārtību vispirms tika noskaidroti kausa izcīņas finālisti katrā valstī — Latvijā un Igaunijā. Bet pēc tam šo zonu uzvarētājiem bija jātiekas fināla spēlē. Pirmo finālu bija uzticēts rīkot Jaunekļu Kristīgajai Savienībai (JKS jeb YMCA, Young Men’s Christian Association; tautā saukta par Imka) Rīgā. Abās valstīs uzvarētāji bija noskaidroti jau 1930. gada janvārī. Kausa finālam no Igaunijas kvalificējās Tallinas Kalev vienība, kas nebija pārsteigums — tolaik tā bija kaimiņvalsts čempionvienība. Savukārt no Latvijas finālā iekļuva komanda Latvju Jaunatne (LJ), kas bija salīdzinoši negaidīts pavērsiens, bet nebija pārpratums. Sākumā Latvju Jaunatne pamanījās no kausa izcīņas izsist gan Latvijas čempionvienību JKS, gan spēcīgo Universitātes Sporta komandu, bet Latvijas turnīra finālā 1930. gada 12. janvārī pieveica arī Latvijas Sporta Biedrības (LSB) basketbolistus. Sporta žurnālisti prieda, ka izšķiroša bija fiziskā sagatavotība. “Otrā puslaikā pierādījās Latvju jaunatnes spēlētāju lielāka ķermeņa gatavība, kas sākumā nespēlēja lielu lomu, un šī priekšrocība sāka izšķirt spēli viņai par labu,” rakstīja presē.

Lai gan finālisti bija zināmi jau samērā laikus, Chicago Tribune kausa izcīņas fināls norisinājās tikai 1930. gada 1. martā. Cīņa notika Konservatorijas vingrotavā Krišjāņa Barona ielā 1 — diezgan šaurā laukumā ar ļoti ierobežotu skatītāju vietu ietilpību. Prognozes pirms spēles bijušas par labu viesiem. “Igauņu spēlētāji spēcīgi, gara auguma, un varēja domāt, cīņā tie mantos zināmu priekšrocību. Ar nesalaužamu enerģiju dodoties cīņā, latvju vienība pārsteidza igauņus ar labi mērķētiem sviedieniem grozā,” rakstīja Jaunākās Ziņas. Aculiecinieki ziņoja, ka spēles sākums bija nervozs un saraustīts, jo spēlētāji vairāk centušies nosegt pretinieku, nekā uzbrukt grozam. Rezultātu atklāja igauņi, taču jau drīzumā iniciatīvu pārņēma latvieši. Un vienubrīd 0:2 bija pārvērties par 10:2. Pēc pirmā puslaika starpība tomēr vairs nebija tik liela — 24:22 Latvju Jaunatnes labā.

Lai kā arī Kalev puiši centās, latviešu basketbolisti pēc pārtraukuma laukumā atgriezās ar lielu apņēmību un divkāršu enerģiju. “Otrs puslaiks tomēr noteikti iezīmējās ar latvju basketbolistu pārākumu sviedienos, kas, neizplūstot garās neracionālās kombinācijās, ātri un noteikti izpildīja sviedienus no dažādiem stāvokļiem. Ne uz brīdi igauņi nespēja panākt sev labvēlīgu stāvokli, un latvji pamazām palielināja savu punktu pārsvaru. Katru iegūtu grozu publika uzņēma ar dimdošu sajūsmas vētru,” liecināja Jaunāko Ziņu sporta rubrika. Žurnālisti pat sprieda, ka Latvju Jaunatnes puiši aizvadījuši savu sezonas labāko spēli. Tādēļ arī pelnīti uzvarēja — 49:37. Uzvara tika izcīnīta, finālā spēlējot sešu vīru sastāvā — A. Buks, Bruno Cilinbergs (arī Cilenbergs), Jānis Lidmanis, Pumpurs, Voldemārs Roze, Roberts Sīmanis. Īpašas uzslavas saņēma komandas zvaigzne Lidmanis, kurš sameta gandrīz pusi no komandas gūtajiem groziem — 25 punktus. Sporta žurnālisti slavēja arī Latvju Jaunatnes aizsardzības balstu — Voldemāru Rozi. Pēc uzvaras izcīnīto balvu Chicago Tribune korespondents Donalds Dejs svinīgi pasniedza Latvju Jaunatnes oficiālajam pārstāvim Paulam Polim.

KAUSS CEĻO UZ TALLINU

Chicago Tribune kausa izcīņas turnīrs bija iecerēts pamīšus te vienā, te otrā valstī. Tādēļ nākamā finālspēle norisinājās Igaunijas galvaspilsētā. 1931. gada 14. februārī sacīkšu laukumā tikās Tallinas Russ un Rīgas Latvju Jaunatnes komanda. Arī šoreiz latvieši demonstrējuši labu spēli un pēc diezgan mazrezultatīva pirmā puslaika bija vadībā ar 10:8. Avīzes Brīvā Zeme žurnālists secināja, ka Latvju Jaunatne arī šajā spēlē bijusi labāka par savu pretinieku.

“Spēlētāji pielika visu, lai gūtu uzvaru, un mūsu apstākļos uzvaras kauss noteikti būtu nosvēries LJ pusē, jo spēlē tā bija pārāka. Vienīgi apkārtējie neparastie apstākļi, zāle, tiesnesis, bija galvenie šķēršļi. Centra uzbrucējam Cilinbergam īsā laikā bija ar 4 piezīmēm jāatstāj laukums, tāpat laukumu bija spiests atstāt arī Buks. Tomēr pat ar rezerves spēkiem LJ noturējās līdz pat spēles pēdējām minūtēm priekšgalā,” detalizēti ziņoja Brīvā Zeme. Spēles izskaņā Russ basketbolistiem izdevās vairāki precīzi trāpījumi grozā, bet latviešu spēlētājiem uzkrītoši neveicās ar metieniem. Tas arī izšķīra spēli par labu mājiniekiem — 20:26. Chicago Tribune kauss palika Igaunijas galvaspilsētā.

LATVIEŠU UN IGAUŅU IMKU DERBIJS

Pēc gada kausa izcīņas fināls atgriezās Rīgā. Šoreiz bija diezgan interesanta situācija, kad finālcīņā tikās vienai starptautiskai organizācijai — YMCA — piederīgas komandas. Jāpiebilst, ka tieši YMCA 20. gadsimta 20. gados aktīvi nodarbojās ar sporta, tostarp basketbola, propagandu jaunajās Baltijas valstīs. Vēlāk Latvijā un Igaunijā tika izveidota lokāla — vietējā — kristiešu jaunekļu sporta organizācija. 1932. gada 20. februārī Rīgā Konservatorijas vingrotavā cīņā devās šīs organizācijas latviešu un igauņu komandas — Rīgas Jaunekļu Kristīgā Savienība (JKS) un Tartu Noorte Meeste Kristlik Ühing (NMKÜ).

Abas komandas sacīksti sāka nervozi, un spēlētāji vairāk gādāja par sava groza drošību, nevis pretinieku groza apdraudēšanu. Šādā kārtībā spēlējot, vairāk sekmējās igauņiem, un puslaika 5. minūtē NMKÜ bija izvirzījusies vadībā — 2:5. Tikai 12. minūtē latvieši izlīdzināja rezultātu — 8:8. Cīņa bija sīva, un punkti auga ļoti lēni. Pēc pirmā puslaika 12:10 JKS labā.

Otrajā puslaikā cīņa kļuva spraigāka, spēles gaita virzījās ātrāk, taču — punkts punktā. “Sākot ar rezultātu 16:16, punkti krita vienādā daudzumā gan vienā, gan otrā grozā,” konstatēja avīze Brīvā Zeme. Tādēļ īpaši saspringtas bija puslaika beigas. Divas minūtes līdz spēles beigām rīdzinieki bija minimālā vadībā ar 29:28. Bet igauņi izlīdzināja — 30:30. Jānis Kļaviņš atkal izvirzīja mūsējos vadībā — 32:30. “Tikai 10 sekundes šķīra latviešus no skaidras uzvaras, kad negaidot igauņu uzbrucējam Keres izdodas reizē ar beigu svilpi iesviest bumbu grozā,” ziņoja Brīvā Zeme. Pamatlaiks noslēdzās ar 32:32.

Lai noskaidrotu uzvarētāju, tika piešķirts piecu minūšu papildlaiks. Un tajā spēles toni noteica latviešu spēlētāji ar rezultatīvo Jāni Lidmani priekšgalā. Pagarinājumā mūsējie guva desmit punktus, bet igauņi tikai divus, un spēle noslēdzās ar 42:34. “Tartu NMKÜ bija nopietns pretinieks un kombināciju ziņā pat rādīja labāku spēli. Rīdzinieku stiprākā puse bija noteiktāki sviedieni grozā,” rakstīja Jaunākās Ziņas.

Rīgas JKS rindās kausa izcīņas finālā saskaņā ar preses ziņām bija cīnījušies Mārtiņš Grundmanis, Jānis Kļaviņš, Jānis Lidmanis, Aleksandrs Mālmeisters (Mālmeistars), Augusts Raubens, Voldemārs Roze un Vilis Samtiņš. Saskaņā ar atsevišķām ziņām JKS sastāvā bijis arī Jānis Augusts. Jāpiebilst, ka Lidmanim un Rozem tā jau bija otrā reize ar Chicago Tribune kausu rokās. Proti, abi to bija izcīnījuši arī pirms diviem gadiem, spēlējot komandā Latvju Jaunatne.

FINĀLS TALLINĀ AR PĒCGARŠU

1932./1933. gada sezonā Chicago Tribune kausa izcīņas finālam no Latvijas kvalificējās vienība Universitātes Sports. Jau decembrī Latvijas pusfinālā studenti pārliecinoši sagrāva Armijas Sporta Klubu (ASK), bet janvāra sākumā Latvijas zonas finālā pieveica citu spēcīgu vienību — Latvijas Valsts Karoga Apvienība (LVKA). Turnīra spēlē Latvijā uzspīdēja studentu basketbola zvaigznes — komandas kapteinis Rūdolfs Jurciņš, brāļi Pauls un Viktors Maikes, Džems Raudziņš. Igauņu pusē finālam kvalificējās Tallinas Kalev — turnīra pirmā gada finālisti. Taču šoreiz Kalev bija mājinieki — spēle norisinājās Tallinā 1933. gada 4. martā.

Jau pašā sākumā izvērtās sīksta cīņa par katru punktu. “.. pats spēles sākums rādīja, ka spēle būs ļoti asa, kas arī pilnīgi piepildījās,” rakstīja izdevums Stadions. Ilgu laiku spēle turpinājās bez rezultāta. Spēles temps bija kāpināts, taču — saraustīts. Igauņi spēlēja asi un ļoti centīgi nosedza Universitātes Sporta spēlētājus. Pirmie iemeta igauņi, bet drīzumā latviešu studentu kapteinis Jurciņš atbildēja ar iemestu soda metienu. “Spēle ļoti strauja ar mainīgu pārsvaru. Met ļoti daudz abas komandas, bet apbrīnojami neveicas ne vienai, ne otrai,” ziņoja Stadions. Pirmā puslaika vidū rezultāts bija tikai 6:2, bet… latviešu labā. Turpinājumā Kalev sāka spēlēt straujāk un vēl asāk. Pie šāda igauņu spēles stila latviešu spēlētāji nebija pieraduši. Kalev rezultātu izlīdzināja, un pirmais puslaiks beidzās reti mazrezultatīvi — 6:6.

Otrais puslaiks sākās ar jaunu sparu, bet Universitātes Sportam pagalam neveicās ar trāpīšanu. “Metiens seko metienam, bet latvjus piemeklējusi fatāla neveiksme. Pat no labākām situācijām tie nesniedz mērķi,” rakstīja Latvijas Sargs. Sporta apskatniekiem bija savas versijas par to, kas īsti ir pie vainas. Vieni sprieda, ka iemesls ir jaunā un pārāk cieti piepumpētā bumba, citi — ka basketbola grozs bijis šķībs. Atkal pirmie trāpīja Kalev basketbolisti, bet mūsu studenti atspēlējās un pat nonāca vadībā — 12:8. Tad sekoja latviešu atslābuma mirklis un salīdzinoši īsā laikā igauņi atspēlējās, bet nu bija līderu lomā — 16:22 Kalev labā. Sliktā ziņa — ar četrām nopelnītajām piezīmēm laukumu spiests pamest labi spēlējušais Eduards Andersons. Tomēr US puiši nebija atbraukuši padoties. “Uz puslaika vidu mūsu spēlētāji izved strauju ofensīvi, un drīz vien rezultāts, pateicoties brāļu Maikes metieniem, ir vairs tikai 24:22 par labu igauņiem. Spēles iniciatīve pilnīgi pieder latvjiem. “Kalev” piegriež visu vērību aizsardzībai un, saņēmis bumbu, vienīgi vilcina laiku,” par spēles gaitu ziņoja avīze Latvijas Sargs.

Sacīkstes izskaņā emocijas bija ārkārtīgi kāpinātas. Dažas sekundes līdz spēles beigām Viktors Maike, izspēlējot bumbu no auta, piespēlēja Džemam Raudziņam, kurš nekavējoties meta grozā un trāpīja. Cik liels bija mirkļa prieks par šo guvumu, tik liels pēc tam bija sašutums. Igauņu tiesnesis R. Masts šo groza guvumu neieskaitīja, pamatojot ar to, ka tas panākts jau pēc beigu signāla. Spēle beidzās ar rezultātu 22:24.

Vairums latviešu preses izdevumu un sporta žurnālistu pauda sašutumu gan par šo igauņu soģa lēmumu, gan par visas Chicago Tribune finālspēles partijisko tiesāšanu. Vēl vairāk — dažu avīžu aprakstos parādījās detalizēti spēles pēdējo sekunžu apraksti, kuros tika atspoguļota igauņu tiesneša rīcība. Kronis visam bija paziņojums, ka tiesnesis kavējis Universitātes Sporta spēlētājiem ievadīt bumbu spēlē. “Masts dažas sekundes pirms spēles beigām latvju spēlētājam V. Maikem autu izmetot, stāvējis pēdējam blakus un uzliekot roku uz bumbas tīši kavējis izmetienu, gaidot spēles beigu signālu. Kad pret tīšo spēlētāja kavēšanu sākuši protestēt pārējie, un beigu svilpe arī vēl nav skanējusi, Masts pagriezies sānis, V. Maike momentāli piespēlējis Raudziņam un pēdējais ar tālu metienu guvis grozu. Reizē skanējusi arī beigu svilpe. Pretēji noteikumiem, igauņu tiesnesis Masts tomēr grozu nav atzinis, neskatoties uz publikas un latvju tiesneša Cerbuļa protestiem,” rakstīja Latvijas Sargs.

Gan tobrīd, gan arī tagad — pēc daudziem gadu desmitiem — ir grūti noteikt, cik ļoti igauņu tienesis bija ietekmējis spēles iznākumu. Taču latviešu sportistu un sporta draugu sašutums bija īsts. Jaunākās Ziņas informēja, ka Universitātes Sporta spēlētāji, protestējot pret partijisko tiesāšanu, pametuši laukumu. Sākumā pat spēles otrais tiesnesis Harijs Cerbulis (no Latvijas) atteicies parakstīt spēles protokolu, mūsējie pieprasījuši spēles atkārtojumu, un prese solīja, ka jautājums tiks risināts ar Latvijas Basketbola savienības iesaisti. Taču pēc kāda laika emocijas pierima, un kā Chicago Tribune kausa ceturtais ieguvējs sporta vēsturē ir fiksēts Tallinas klubs Kalev.

LIELĀ SENSĀCIJA: “SPĒKS UZVAR TEHNIKU”

1934. gada sākumā Chicago Tribune kausa izcīņas Latvijas zonas spēles nesa diezgan pārsteidzošus rezultātus. Favorīti bija citi, bet no mūsu valsts balvas izcīņas finālam kvalificējās Rīgas Armijas Sporta Kluba (ASK) komanda. Sporta prese kā pārsteigumu raksturoja Latvijas zonas finālu, kurā karavīri pieveica spēcīgo LVKA komandu. Protams, speciālisti novērtēja ASK enerģisko spēli, bet piebilda, ka karavīriem bijusi liela veiksme metienos. “Vakardienas spēle iemetienu ziņā bija viena no veiksmīgākām, punktus guva pat no tādiem stāvokļiem, no kuriem parasti nemaz nemēģina mest,” par Latvijas zonas finālu 1934. gada februārī rakstīja izdevums Stadions.

Rīgas ASK basketbola vienība bija salīdzinoši jauna un līdz tam laikam vēl ne reizi nebija kļuvusi par Latvijas čempionvienību, arī zvaigžņu karavīriem īsti nebija. Kaut arī spēle 1934. gada 24. februārī notika Rīgā, liela daļa sporta ekspertu pirms tās prognozēja pretinieku — Tallinas Kalev — uzvaru. Par labu igauņiem runāja meistarība un pieredze. Kalev bija Chicago Tribune kausu izcīnījuši pirms gada un vispār trešo reizi jau bija nonākuši līdz šīs balvas izcīņas finālam. Daudziem šķita, ka ASK savas veiksmes rezerves būs iztērējis. “Visi bija pārliecināti, ka uzvarēs igauņi, jo “Kaleva” sastāvā šogad ir gandrīz visi labākie Igaunijas spēki,” rakstīja Brīvā Zeme.

24. februāra vakarā Konservatorijas vingrotavā spēli atklāja Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieks pulkvedis Krišjānis Ļuļaks, kurš sveica viesus un novēlēja sportisku cīņu. Uzrunu teica arī Kalev pārstāvis, un igauņu basketbolisti uzsauca “Elagu!”, bet ASK puiši par godu pretiniekiem trīsreiz atbildēja: “Lai dzīvo!” Jau pats sacīkstes sākums pārsteidza igauņus un izbrīnīja visus ekspertus. Mūsējie sāka ar straujiem uzbrukumiem, un spēles pirmajās minūtēs jau 6:0, tad 8:0 ASK labā. Kad karavīri bija guvuši jau astoņus punktus, pie pirmajiem diviem tika arī Kalev — 8:2. Aculiecinieki sprieda, ka ASK veiksme uzbrukumā jau spēles sākumā morāli satriekusi igauņu sportistus. Pēc pirmā puslaika rezultāts bija diezgan pārliecinošs — 25:9.

Otrajā puslaikā Kalev centās saņemties, un punktu starpība saplaka. “Otro puslaiku igauņi sāka piespiesti enerģiski un kādu laiku tiešām nosedza karavīru uzbrucējus, bet uz puslaika vidu iestājās lūzums par labu karavīriem, kuri atkal sāka gūt punktu pēc punkta,” ziņoja avīze Latvijas Kareivis. Nelielu atslābuma mirkli karavīri bija pārvarējuši un turpināja kontrolēt spēles gaitu. Četras minūtes līdz spēles beigām laukumu ar četrām piezīmēm bija spiests pamest viens no rīdzinieku komandas aizsardzības balstiem — Valdemārs Baumanis, taču ASK bija spēlē ieķērušies līdz kaulam. Un uzvarēja — 45:36.

Vairumā gadījumu Rīgas sporta prese šo uzvaru raksturoja kā lielu sensāciju, retāk — kā negaidītu pārsteigumu. “Karavīru uzvaru, neskatoties uz pēdējās nedēļās gūtiem panākumiem, neviens negaidīja. Negaidīja pa daļai tādēļ, ka Tallinas “Kalevs” bija izdaudzināta par brīnuma vienību,” rakstīja Stadions. “Karavīru uzvarai ticēja pat ne visi karavīri,” ziņoja Militārais Apskats. Sporta žurnālisti nebeidza slavēt ASK komandas neatlaidību, gribasspēku un arī precīzos metienus. “Armijai uzvaru pašķīra retā veiksme iesviedienos [t. i., metienos], cīņas spars un neatlaidība. Pusi no ASK panākumiem šoreiz gribētos pieskaitīt aizsardzībai. Tā bija lieliska, sevišķi Pumpurs. Spēks uzvarēja tehniku. Karavīru spēle bija diezgan asa, ķermeniska, tomēr atļautos rāmjos,” sprieda Stadions. “Tehniski nenoliedzami pārāka ir igauņu vienība, toties mūsu karavīriem piemita vienots cīņas spars, laba griba un uzņēmība,” līdzīgās domās bija Dienas Lapa.

Konservatorijas vingrotavā ovācijas par godu ASK nerimās ilgi. Chicago Tribune kausu ASK priekšniekam Rūdolfam Klinsonam svinīgi pasniedza Latvijas Sporta organizāciju apvienības un Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs Roberts Plūme. Saskaņā ar tā laika preses ziņām kausu todien Rīgas ASK rindās izcīnīja — Valdemārs Baumanis, Brombergs, Bruno Cilinbergs, Augusts Grapmanis, Lapa, Visvaldis Melderis, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Pumpurs.

Šoreiz īpašas uzslavas par rezultativitāti ASK sastāvā saņēma Grapmanis un Melderis, kuri katrs guva pa 16 punktiem. “Apbrīnojami labi veicās Grapmanim, kura metieni bieži sniedza mērķi pat no neticamiem stāvokļiem,” konstatēja avīze Sporta Pasaule. Atzinīgus vārdus saņēma aizsargi — Baumanis, un it īpaši Pumpurs, par to, ka bija veiksmīgi neitralizējis igauņu garo uzbrucēju Ralfu Vikstenu. Kalev šajā spēlē akcentu bija likuši uz spēlētāju augumiem. “Bet, tā kā tie bija diezgan nekustīgi un neenerģiski, tad ASK tika diezgan viegli ar tiem galā. Pumpurs vislabāk “pievāca” garāko igauņu vīru — Viksteinu [t. i., Vikstenu],” konstatēja avīze Brīvā Zeme. Prese pamatoti sprieda, ka uzvara Chicago Tribune kausa izcīņā ir grandiozākais ASK panākums basketbolā.

FINĀLĀ LATVIJAS OTRĀS LĪGAS ČEMPIONI

1935. gadā Igaunijas zonā turnīra izcīņā uzvarēja Tartu NMKÜ komanda, tādēļ Chicago Tribune kausa izcīņas fināls norisinājās Tartu pilsētā. Šoreiz no Latvijas cīņai finālā bija kvalificējusies jauna komanda — Rīgas Starts, kas tikai nesen bija uzvarējusi otrā līmeņa jeb 2. klases basketbola čempionātā un tikko nonākusi valsts meistarsacīkšu augstākajā līmenī. Šoreiz latviešu vienības panākumiem, šķiet, ticēja vēl mazāks sporta draugu pulciņš, jo fināls bija izbraukumā. “Grūti, pat ļoti grūti, šķiet, Starta zēniem klāsies nepierastā cīņas vietā. Tomēr mums Starta cīnītāju lielā griba ir drošs apgalvojums, ka uz spēli tiks likts viss, lai skaistais “Chicago Tribune” kauss neatstātu Rīgu… Kaut tiešām neticamā ilūzija, ka Starts atgriezīsies no Tartu kā uzvarētājs, pārvērstos laimīgā patiesībā,” vēl pirms latviešu basketbolistu došanās uz Igauniju rakstīja mēnešraksts Starts (tāds pats nosaukums bija tikai sakritība).

Finālspēle norisinājās 1935. gada 2. martā lielajā, ērtajā NMKÜ vingrotavā, kādas tolaik Rīgā vēl nebija. Pēc Tartu pilsētas mēra uzrunas sākās sīva un saistoša cīņa. Rezultātu atklāja startieši, taču spēles sākumā mājinieki ar enerģisku cīņu izvirzījās vadībā — 5:8 — un žurnālistu skatījumā izskatījās spēcīgāki. Taču mūsējie igauņus tālu nepalaida. “Drīz tomēr lomas mainās: igauņi kļūst nervozāki, saraustītāki spēlē un rīdzinieki tiem diktē savu gribu,” par spēles gaitu ziņoja Sporta Pasaule. Mūsu basketbolisti rezultātu izlīdzināja un pakāpeniski kāpināja pārsvaru. NMKÜ komanda situāciju mēģināja glābt, vairākkārt ņemot pārtraukumu un mainot sastāvu, taču tas daudz nelīdzēja. Salīdzinoši īsā laikā Starts bija nonācis vadībā ar 21:10, bet pirmais puslaiks noslēdzās ar 21:13.

Īstā cīņa iedegās otrajā puslaikā, kas sākās ar Starta brāzmainiem uzbrukumiem. Prese ziņoja, ka bijusi neredzēti sīva un asa cīkstēšanās par katru punktu. Startiešu uzbrucēji Aleksejs Anufrijevs un Roberts Bluķis spīdēja ar zibenīgiem izrāvieniem uz pretinieku grozu, lieliski un, galvenais, precīzi meta Alfrēds Krauklis. Puslaika vidū Starts izvirzījās vadībā ar 32:18. Bet tad latviešiem iestājās tāds kā atslābums un pagurums. “Mūsu puiši gurst, bet igauņi, savu skatītāju pamudināti, sāk pārņemt iniciatīvi un kādu laiku pilnīgi piespiež mūsu komandu pie groza,” informēja Brīvā Zeme. NMKÜ basketbolistu pakaļdzīšanās izrādījās itin veiksmīga, un, tuvojoties spēles izskaņai, mūsējiem vairs bija tikai divu punktu pārsvars — 36:34. “Zālē skatītāju gavilēm nav robežu — visi sagaida, ka beidzot rezultāta izlīdzinājums būs panākts,” ziņoja avīze Rīts. “Kas notiek skatītāju vidū, nav izsakāms — “koris” kliedz: “Tartu! Tartu!” Nu atkarājas — būt vai nebūt,” par spēles izskaņu rakstīja Sporta Pasaule.

Par sarūgtinājumu igauņu līdzjutējiem, divus punktus no spēles guva Anufrijevs — viens no startiešu uzbrukuma līderiem, kuru todien igauņi īpaši pieskatīja un centīgi sedza. 38:34! Pēdējās minūtēs NMKÜ kurināja spēles tempu. No laukuma ar četrām piezīmēm bija spiests aiziet Starta spēlētājs Arnolds Jūrmala. Spēle kļuva vēl asāka, un igauņi izpelnījās pāris sodus. Mūsējie tos pārvērta punktos. Kaut arī noslēgumā bija pamatīgs igauņu spiediens, Starts izcīnīja uzvaru — 40:34. Pirmo reizi Chicago Tribune kausa izcīņā uzvarēja viesu komanda.

Latvijā palikušo sporta draugu un ekspertu sajūsma bija milzīga. “Mūsu basketbols piedzīvojis jaunu triumfu — lielisku, slavējamu panākumu! Varam jau gandrīz teikt, ka nu beidzot sākam basketbola frontē pāraugt savu draudzīgo, bet sporta laukumā sīvo pretinieku — kaimiņu igauni,” pacilāti sprieda izdevums Sporta Pasaule. Latvijas sporta žurnālisti secina, ka šī uzvara apliecina — Latvijā basketbola līmenis ir augstāks nekā Igaunijā. Jo taču uzvaru izcīnīja mūsu valsts otrā līmeņa čempioni. Starts komandai nozīmīgo panākumu todien izcīnīja Aleksejs Anufrijevs, Roberts Bluķis, Arnolds Jūrmala, Alfrēds Krauklis, Aleksandrs Martinsons un R. Štokmanis. Rezultatīvākie bija Krauklis ar 15 punktiem un Bluķis — ar 12. Komandai līdzi bija arī rezervists Pēteris Paegle, taču pie spēlēšanas viņš netika.

Jāpiebilst, ka arī šajā finālspēlē kritiskas atsauksmes izpelnījās tiesāšana, un šoreiz neapmierināti bija igauņi. Pirmais tiesnesis bija pirms diviem gadiem latviešu kritizētais igauņu soģis Masts, bet otrais tiesnesis — Osvalds Porietis no Latvijas. Jau spēles laikā igauņu skatītāji kritizējuši Porieša lēmumus, bet spēles beigās uz garderobi pavadījuši ar svilpieniem. Lai paglābtu tiesnesi no kaimiņvalsts basketbola līdzjutējiem, Starts basketbolisti savā aizsardzībā pavadīja latviešu soģi no laukuma. Aprakstot situāciju, avīzes Brīvā Zeme apskatnieks sprieda: “Tās oficiālās ziņas, bet arī tām negribas ticēt, jo tādas lietas taču nevar būt pielaiduši mums tuvas un draudzīgas valsts sporta vadītāji un spēle taču notika Igaunijas augstskolas pilsētā, kur koleģialitāte un takta sajūta nav tukša skaņa.”

NEITRĀLAS VALSTS TIESNEŠA UZRAUDZĪBĀ

1936. gada sākumā tika noskaidroti kausa izcīņas finālisti, un tie bija iepriekšējā gada sāncenši — Rīgas Starts un Tartu NMKÜ. Tikai šoreiz spēlei bija jānotiek startiešu mājās. Sākumā organizatori finālu bija ieplānojuši jau 9. februārī, taču šajā datumā spēli aizvadīt patraucēja iepriekšējā gada tiesāšanas atskaņas. Proti, gan oficiālās Igaunijas basketbola amatpersonas, gan Tartu kluba NMKÜ pārstāvji dažas dienas pirms plānotā fināla paziņoja, ka ir gatavas spēlēt tikai neitrāla, t. i., citai valstij piederīga, tiesneša uzraudzībā. “Šādu savu prasību mūsu kaimiņš motivē tādi, ka piedzīvojumi līdzšinējās latvju — igauņu sacīkstēs pie līdzšinējās kārtības nedod garantiju (?) par taisnīgu spēles iznākumu,” informēja Jaunākās Ziņas. Latvijas sporta žurnālisti pilnībā atbalstīja domu, ka tiesāšanai vajadzētu būt taisnīgai, taču atgādināja, ka “mūsu basketbolistiem Igaunijā spēlējot līdz šim vienmēr ir bijis jācīnās ar skaitliskā ziņā pārāku pretinieku”. Norādot uz to, ka problēma esot Igaunijas pusē, nevis pie mums. Turklāt igauņiem tika aizrādīts, ka šāda prasība liecina par dubultstandartiem, jo 1935. gadā Tartu notikušo Starts — NMKÜ spēli bija taču tiesājis NMKÜ piederošais tiesnesis Masts. “Un atkal divejādas mērauklas: 1935. gada finālcīņu Tartu starp Latvijas Startu un Igaunijas Tartu NMKÜ vadīja Igaunijas NMKÜ tiesnesis Masts — tās pašas biedrības cilvēks, kura cīnās dēļ dāvātā kausa. Latvijas apstākļos pat draudzības spēlēs tāds ūnikums reti pieredzēts,” dusmojās Sporta Pasaule.

Lai arī kā, bet īsā laikā organizatoriem nebija iespēju piesaistīt ārzemju tiesnesi. Kaut arī Chicago Tribune kausa izcīņas nolikums neparedzēja ārvalstu tiesneša piesaisti, mūsu federācija — tolaik to dēvēja par Latvijas Rokas bumbu spēļu savienību (LRBSS) — mīļā miera labad nolēma būt pretimnākoša, atkāpās no kausa izcīņas nolikumā noteiktās priekšrocības tiesneša izvēlē un uzaicināja poļu tiesnesi Olševski. Jaunais spēles datums bija 1936. gada 29. februāris, bet norises vieta — ierastā Konservatorijas vingrotava. “Starta — Tartu NMKÜ vienību cīņa vakar bija lielākais mūsu šīs basketbola sezonas notikums. Tādu skatītāju pieplūdumu un tādu sajūsmu mazā konservātorijas vingrotava šogad nebija piedzīvojusi,” nākamajā dienā pēc sacīkstes rakstīja avīze Rīts. Lielo interesi apliecinājis fakts, ka biļešu pārdošana bijusi jāpārtrauc jau divas stundas pirms spēles — tās bija izpirktas.

Pēc komandu pārstāvju apsveikumiem un apmaiņas ar piemiņas veltēm sākās sacīkste. Jau spēles sākumā temps bija straujš, bet abu komandu spēlētāji nervozēja, un tas savukārt atsaucās uz precizitāti. Bumba grozā nekrita. Kad Aleksejs Anufrijevs izlauzās līdz pretinieku grozam, šķita, ka rezultāts tiks atklāts, taču igauņi viņu kavēja. Neiekrita arī neviens no diviem Anufrijeva mestajiem soda metieniem. Pēc brīža tas pats Anufrijevs atklāja rezultātu ar metienu no spēles — 2:0. Startieši pamazām iegāja spēles ritmā — 4:1, taču igauņi sīvā cīņā izvirzījās minimālā vadībā — 4:5. Tad sekoja divi Alfrēda Kraukļa trāpījumi no spēles, ko pavadīja skatītāju ovācijas — 8:5. Pie 9:5 mirkli iestājies atslābums no abām pusēm, bet tad atkal Starts turpināja organizēt uzbrukumus. Arī igauņi turpināja cīņu. NMKÜ spēlētāji centās izspēlēt kombinācijas līdz pilnīgi brīviem un drošiem metieniem, taču startieši ar neatlaidīgu darbu un enerģiju pretiniekus kavēja. Vienubrīd rezultāts 12:6 rīdziniekiem par labu, taču igauņi pievilka. Pirmais puslaiks beidzās — 12:10 Starta labā. Salīdzinoši nelielais groza guvumu skaits un mazā starpība liecināja par sīkstu cīņu.

Spēle bija izvērtusies fiziski diezgan asa. Par spēles sākumu avīzes Brīvā Zeme sporta apskatnieks sprieda: “Poļu tiesnesis laiž spēlēt brīvāki, kā pie mums parasts, ko arī abas komandas izmanto, pielaižot bieži vien tādus trikus, par ko mums bez žēlastības spēlētāji tiktu sodīti. Pēc spēles asuma spriežot, lielākai spēlētāju daļai jau pirmā puslaikā vajadzēja būt no laukuma nost.”

Otrā puslaika sākumā abas komandas neizmantoja iespēju iemest sodus, taču pakāpeniski pārsvaru guva viesi. “Igauņi demonstrē skaistu saspēli un turas lielā pārsvarā. Starts spiests aizsargāties un pretinieka grozu apdraud tikai tāliem metieniem, no kuriem neviens mērķi nesasniedz,” informēja avīze Rīts. Kamēr startieši mocījās un nevarēja trāpīt grozā, NMKÜ basketbolisti atspēlējās un izvirzījās vadībā — 12:17. Tā kā rezultāts attīstījās ļoti lēni un par katru punktu noritēja sīksta cīņa, tas bija trauksmes signāls Starts spēlētājiem. Tikai puslaika vidū Anufrijevs ar soda metienu guva Startam pirmo punktu šajā spēles daļā — 13:17. Tad atkal precīzi meta igauņi — 13:19. Mūsējie centās, bet pretinieki nelaida tuvu klāt — 15:21, 17:23…

Un tad startieši tomēr panāca lūzumu spēlē! “Starts pieliek visas pūles, lai pārņemtu spēles iniciatīvi, kura jau puslaika lielāko daļu atradās igauņu rokās,” ziņoja avīze Pēdējā Brīdī. Tuvojoties spēles izskaņai, pie rezultāta 19:23 igauņi pēkšņi mainīja taktiku un centās pāriet uz lēnāku spēli, un tieši tajā laikā Startam izdevās vairāki veiksmīgi uzbrukumi. Kad līdz pamatlaika beigām bija atlicis spēlēt vairs 2—3 minūtes, rezultāts bija neizšķirts — 23:23. Sīksta cīņa turpinājās. “Šķita, ka pagarinājums būs neizbēgams, jo abas puses nelaida pretinieku pie metieniem, bet tad nāca Starta laimes brīdis, kas arī izšķīra uzvaru tā pusē. No groza atlekušo bumbu laukuma kreisā pusē saņem Cinovičs un griezdamies — grozu nemaz neredzēdams met — bumba atsitas pret stīpu, palecas gaisā un iekrīt grozā,” par spēles noslēgumu ziņoja avīze Pēdējā Brīdī. 25:23! Skanēja aplausi, kliedzieni, gaisā lidoja līdzjutēju cepures. Pēdējā minūtē vēl bija atlicis laiks, un igauņi metās uzbrukumā atspēlēties, taču Starts uzvaru nosargāja.

Rezultāts palika pie 25:23. “Rezultāts šoreiz arī īsti izteic sacensības smagumu un vienlīdzīgu cīņu. Starts uzvarēja, pateicoties savai milzu enerģijai un ticībai uz saviem spēkiem,” sprieda Sporta Pasaule. Pirmo reizi kāda komanda bija izcīnījusi Chicago Tribune kausu divas reizes, un liels bija sporta draugu lepnums Latvijā, ka to bija paveikusi mūsu vienība. Pēc tam, kad tiesneša svilpe vēstīja par spēles noslēgumu, līdzjutēju sajūsmas saucieni pāršalca Konservatorijas vingrotavu. Chicago Tribune kausu uzvarētājiem pasniedza LRBSS valdes priekšsēdētājs Alfrēds Ivanovskis, bet pretinieki par godu uzvarētājiem trīsreiz uzsauca: “Elagu!” Sporta apskatnieki sprieda, ka tehniski spēcīgākos Tartu basketbolistus Starts bija pieveicis ar neizsīkstošu enerģiju. Saskaņā ar tā laika preses ziņām todien Starts bija uzvarējis piecu vīru pamatsastāvā — Aleksejs Anufrijevs, Kārlis Cinovičs, Alfrēds Krauklis, Arnolds Jūrmala un Aleksandrs Martinsons (Pēc dažām ziņām, sastāvā esot bijis arī rezervists Rozenbahs.).

KAUSS NEMAZ TIK MŪŽĪGI CEĻOJOŠS NEIZRĀDĪJĀS

1937. gada sākumā sporta prese atgādināja, ka togad Chicago Tribune kausa izcīņā ir iestājies izšķirošs moments. Proti, saskaņā ar kausa izcīņas noteikumiem kausu īpašumā iegūst komanda, kas to izcīnījusi piecas reizes pavisam vai trīs reizes pēc kārtas. Komandai Starts tas bija izdevies divreiz pēc kārtas, un teorētiski bija iespēja, ka startieši var iegūt šo balvu savā īpašumā. Taču tā bija tikai teorija, prognozes neliecināja par labu esošajiem kausa ieguvējiem. Proti, Starts sezonu bija sācis diezgan pieticīgi, pēc pirmajām spēlēm Latvijas meistarsacīkstēs ieņemot vietas turnīra lejasdaļā. 1937. gada janvārī, uzsākot Latvijas zonas spēles, nebija nekādas pārliecības, ka Starts vispār varētu kvalificēties finālam.

Taču atkal, jau trešo gadu pēc kārtas Chicago Tribune kausa finālā nonāca tie paši pretinieki — Rīgas Starts un Tartu NMKÜ. Finālspēle norisinājās lieliskajā Tartu vingrotavā 1937. gada 6. februārī. Igauņu komandas līdzjutēji lika vislielākās cerības uz savējo uzvaru. Tartu basketbolistiem taču bija jāspēlē mājās uz sava laukuma, turklāt NMKÜ vienībai tas jau bija ceturtais Chicago Tribune kausa izcīņas fināls. Iepriekšējās trīs reizes Tartu basketbolistiem bija jāsamierinās ar zaudējumu, bet reiz taču bija jāpienāk viņu īstajai dienai.

Spēles dienā Tartu vingrotava bija pilna skatītāju. Vietas tur bija atradis arī Starta līdzjutēju pulciņš — daži ekskursanti, kuri bija atbraukuši līdzi no Rīgas, kā arī Universitātes Sporta hokejisti, kuri bija ieradušies Tartu aizvadīt hokeja spēli (atkušņa dēļ hokejs tomēr nevarēja norisināties). Biļetes uz spēli bijušas izpirktas jau dienu iepriekš. Starta līdzjutēju grupa, kopumā kādu 30 personu sastāvā, bijusi diezgan trokšņaina, taču tā nevarēja sacensties ar igauņu līdzjutēju daudzbalsīgajām ovācijām un gavilēm. “Igauņi ir pārliecināti par savas vienības uzvaru, un tas rada lielisku noskaņojumu skatītājos. Vienīgais, kas satraucis igauņu prātus, ir tas, ka sacīksti tiesās divi Latvijas tiesneši,” no Tartu ziņoja viens no spēles tiesnešiem — Valdemārs Baumanis. Pēc agrāko gadu ņemšanās par tiesnešu partijiskumu un neitralitātes trūkumu, tas bija pārsteidzošs lēmums, ka spēli Tartu tiesās divi latviešu tiesneši — Valdemārs Baumanis un Ernests Ķīvītis. Šķiet, šoreiz, par spīti igauņu līdzjutēju bažām, tiesāšanas kvalitāte jautājumus neizraisīja.

6. februāra vakars. “Igaunijas ūniversitātes pilsētā Tartū pēdējā nedēļā valdīja īsts basketbola drudzis. Gaidāmā finālspēle “Chicago Tribune” kausa izcīņā starp Igaunijas meistarvienību Tartu NMKÜ un Rīgas Startu, bija modinājusi ārkārtīgu interesi. Sacīkšu dienā plašā ūniversitātes vingrotava skatītājiem pārpildīta līdz pēdējai iespējai,” informēja Jaunākās Ziņas. Apsveikumi, uzrunas, laukuma puses izloze, protokolu un pulksteņu pārbaude. Spēle sākās.

Pirmās minūtes aizritēja nervozā cīņā. Acīm redzami satraukušies bija ne tikai Rīgas Starta spēlētāji, bet arī mājinieki. Startieši uzmanīgi un centīgi sedza pretiniekus, taču igauņi bija ātrāki, tehniski veiklāki un arī atklāja rezultātu. Turklāt, strādājot aizsardzībā, igauņi ļoti centīgi sedz Starta uzbrukuma līderi Anufrijevu. Arī ar neatļautiem paņēmieniem, taču Kļoša, kā sporta draugi sauca Anufrijevu, soda metienu netrāpīja. NMKÜ veiksmīgi turpināja uzbrukumu, un jau drīzumā startieši nokļuva iedzinējos ar 0:6. Īpaši spīdēja NMKÜ talantīgais spēlētājs Heino Veskila, Tartu vienības līdzjutēji gavilēja un jūsmoja. Turpretim Startam spēles ievadā pagalam neveicās. Startieši saspēlējās nedroši, tikai pa retam nonāca pie igauņu groza, un arī tad nevarēja iemest, jo NMKÜ aizsardzība darbojās nevainojami.

Bet tad pamazām Starts atdzīvojās, izlīdzināja rezultātu līdz 6:6 un uz brīdi ar Kraukļa iemesto soda metienu pat izvirzījās vadībā — 7:6. Un šajā brīdī startieši nedaudz atslāba, samazinājās spēles straujais temps un iniciatīvu atkal pārņēma igauņi. 7:8, 7:10, 7:11, 9:11. Pirmais puslaiks beidzās ar 9:12 Tartu komandas labā. “Nav noliedzams, ka labākā vienība šajās pirmās 20 minūtēs arī tiešām bija Igaunijas meistars un ja rezultāts viņu labā nebija vēl lielāks, tad tikai tādēļ, ka Starts cīnījās ļoti pašaizliedzīgi un kur vien varēja — bremzēja ikkatru igauņu uzbrukumu,” par spēli pirmajā puslaikā sprieda Sporta Pasaules korespondents.

Otrajā puslaikā startieši devās cīnīties ar divkāršu enerģiju. “Starta ļaudis vairs lieki nekavējās piespēlēm, un brīžiem jau risinās daža laba kombinācija. Atzīstama ir Starta nesalaužamā enerģija. Tieši tad, kad igauņiem bija lielākais punktu pārsvars, Starts sāk savu cīņas labāko posmu,” pa telefonu no Tartu referēja Jaunāko Ziņu korespondents. Puslaika sākumā gan iemeta igauņi — 9:14. Taču startieši ar savu aizsargu pieslēgšanos uzbrukumam sāka panākt pretiniekus — 11:14, 12:14, 12:16, 16:16. Mūsu basketbolistu pašaizliedzība un ieguldītā milzīgā enerģija deva rezultātu. Mājinieku līdzjutēji bija jau mēreni šokēti, kad ar Kraukļa metienu vadībā izvirzījās Starts — 18:16.

Veskila drīz izlīdzināja — 18:18, un pēc mirkļa igauņi bija minimālā vadībā — 18:19. Taču Krauklis iemeta sodu un bija 19:19. Vēl pēc brīža aizsargi Aleksandrs Martinsons un Jānis Jansons guva pa diviem punktiem — 23:19. NMKÜ tomēr samazināja starpību līdz minimumam — 23:22. Taču startieši tuvāk nelaida. Anufrijevs iemeta soda metienu — 24:22. Līdz pamatlaika beigām atlika vairs divas minūtes. Sīkstā cīņa nerima. “Bet Starta “glābējs” Cinovičs nesnauž — viņa metiens pēdējā minūtē pārvelk pāri strīpu visām NMKÜ vienības izredzēm,” ziņoja Sporta Pasaule. Ar Kārļa Cinoviča groza guvumu latviešu basketbolisti panāca 26:22, un ar šādu rezultātu cīņa arī beidzās.

Starts bija izcīnījis savā īpašumā Chicago Tribune kausu, kuru vēl nesen uzskatīja par mūžīgi ceļojošu. Bija noticis šķietami neticamais — startieši balvu bija izcīnījuši trīs gadus pēc kārtas, turklāt divas reizes tas bija noticis svešā laukumā — Tartu. Pēc spēles tiesnesis Valdemārs Baumanis secināja: “Abas vienības cīnījās ļoti līdzvērtīgi, bet, ja uzvarēja Starts, tad tādēļ, ka rīdziniekiem bija lielāka izturība un apbrīnojama enerģija.” Saskaņā ar preses ziņām kausa izcīņas finālā Startam izcīnīja tā pamatsastāvs — Aleksejs Anufrijevs, Kārlis Cinovičs, Jānis Jansons, Alfrēds Krauklis un Aleksandrs Martinsons (Finālspēles protokolā bija ierakstīti vēl piecu spēlētāju, tostarp Arnolda Jūrmalas, Harija Teriņa un Pētera Paegles vārdi, taču rezervisti pie spēlēšanas īsti neesot tikuši. Lai gan pastāv iespēja, ka kādu mirkli arī finālspēlē kāds no viņiem laukumā bija nācis.).

1937. gada 20. februārī Rīgā tika organizēts īpašs Starta basketbolistu godināšanas pasākums, kur īpašas piemiņas zīmes saņēma visi Starts spēlētāji, kuri triju gadu laikā bija pielikuši roku pie nozīmīgā panākuma — spēlējot gan finālā, gan Latvijas zonas spēlēs. Saskaņā ar avīzes Sporta Pasaule sniegto informāciju četri basketbolisti — Anufrijevs, Jūrmala, Krauklis un Martinsons — bija piedalījušies panākumu kaldināšanā visās trijās sezonās, kad Starts izcīnīja Chicago Tribune kausu. Piemiņas zīmes todien saņēmuši arī Bluķis, Cinovičs, Jansons, Paegle, Rozenbahs, Štokmanis un Teriņš.

POST SCRIPTUM

“Pēdējā lapaspuse “Chicago Tribune” kausa izcīņai vēsturē aizvērta… Cīņas, kas jau kopš 1930. gada valdzināja latvju un igauņu basketbolistu prātus, tagad apklusēs uz visiem laikiem, jo pēc nepārtraukta 3 gadu triumfa gājiena mūsu basketbola vienība Starts var ar “Chicago Tribune” kausu greznot savas kluba telpas un tā mūžīgi atcerēties, cik daudz grūtu un dramatisku sacensību ap to izcīnīts,” pēc 1937. gada fināla rakstīja Sporta Pasaule.

No 1938. gada Baltijas basketbolisti, jau piedaloties arī Lietuvas klubiem, cīnījās par citu trofeju — Latvijas Dzelzceļnieku biedrības kausu, taču tā jau bija cita balva, cita izspēles kārtība un cits stāsts.

 

CHICAGO TRIBUNE KAUSA IZCĪŅAS FINĀLSPĒLES

norises laiks, norises vieta, uzvarētāji, rezultāts, otrs finālists

1930. g. 1. marts, Rīga, Latvju Jaunatne (Rīga) 49:37 Kalev (Tallina)

1931. g. 14. februāris, Tallina, Russ (Tallina) 26:20 Latvju Jaunatne (Rīga)

1932. g. 20. februāris, Rīga, JKS (Rīga) 42:34 (papildlaikā) NMKÜ (Tartu)

1933. g. 4. marts, Tallina, Kalev (Tallina) 24:22 Universitātes Sports (Rīga)

1934. g. 24. februāris, Rīga, ASK (Rīga) 45:36 Kalev (Tallina)

1935. g. 2. marts, Tartu, Starts (Rīga) 40:34 NMKÜ (Tartu)

1936. g. 29. februāris, Rīga, Starts (Rīga) 25:23 NMKÜ (Tartu)

1937. g. 6. februāris, Tartu, Starts (Rīga) 26:22 NMKÜ (Tartu)

Andris Zeļenkovs
Andris Zeļenkovs