Latvijas galda tenisa izlase pasaules spēcīgāko četriniekā!
Vispasaules pingponga meistarsacīkstēs jeb pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja 1928. gada janvārī. No jaunpienācējiem brīnumus negaidīja ne pašmāju sporta draugi, ne starptautiskā galda tenisa sabiedrība. Taču debija izdevās pieklājīga — Latvijas izlase ieņēma ceturto vietu! Galda tenisa eksperti to atzina par vienu no tā gada pasaules čempionāta sensācijām.
Galda teniss 20. gadsimta divdesmitajos gados Latvijā pamazām kļuva par diezgan iecienītu sporta veidu. To spēlēja gan Rīgā, gan dažādos sporta klubos ārpus Rīgas. Šī sporta veida norises valstī tolaik uzraudzīja Galda tenisa (pingponga) organizācijas komiteja, kura vēlākos gados kļuva par Latvijas Galda tenisa savienību (LGTS).
Kad divdesmito gadu otrajā pusē pasaules galda tenisa sabiedrība vienojās kopīgam darbam un pasaules meistarsacīkstēm, aktīvu dalību uzņēmās arī Latvija. Starptautiskā Galda tenisa federācija — International Table Tennis Federation (ITTF) — tika nodibināta 1926. gadā. Jau tā gada decembrī Londonā norisinājās pirmais pasaules čempionāts galda tenisā. Otro pasaules čempionātu galda tenisā uzticēja rīkot Stokholmai 1928. gada janvārī. Tad arī norisinājās starptautiskās federācijas kongress, kura laikā saskaņā ar preses sniegtajām ziņām Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Galda tenisa federācijā.
RĪGAS ČEMPIONĀTS IZLASES DALĪBNIEKU NOSKAIDROŠANAI
Pasaules čempionāts tika plānots 1928. gada janvāra otrajā pusē, bet janvāra pirmajā pusē Latvijas galda tenisa komiteja organizēja sagatavošanās programmu — vairāku sacīkšu sēriju, kurā tiktu noskaidroti uz Stokholmu deleģējamie galda tenisisti.
Kad 1927. gada 29. decembrī norisinājās Latvijas galda tenisa komitejā pārstāvēto sporta klubu pārstāvju sapulce, tika ievēlēta jauna komitejas valde nākamajam darbības gadam un apstiprināts lēmums dalībai pasaules čempionātā. “Nolēma piedalīties Eiropas [red. — patiesībā pasaules] ping-pong meistarsacīkstēs janvārī Stokholmā ar 3 dalībniekiem vīriešu spēlē. Pag. g. meistare [red. — 1927. gada Latvijas čempione] H. Kuzņecova izteikuse vēlēšanos startēt sieviešu sacensībā Stokholmā, ņemot braukšanas izdevumus uz sava rēķina,” pēc komitejas sapulces ziņoja avīze Jaunākās Ziņas. Jāteic gan, ka jautājums par Latvijas pārstāves sūtīšanu uz pasaules čempionāta dāmu sacensībām no darba kārtības drīz zuda. Diskusija turpinājās tikai par pārstāvniecību kungu sacensībās — cik spēlētāju brauks un kuri tie būs.
Janvāra sākumā vairāku dienu garumā norisinājās Rīgas meistarsacīkstes galda tenisā. “Rīgas meistarturnīrs galda tenisā, kā zināms, sāksies 2. janvārī un viņā noskaidrosies, kādi spēlētāji reprezentēs Latviju Stokholmā. Tajā gadījumā, ja turnīrs dotu negaidītus rezultātus, pēc viņa nekavējoties tiks sarīkots otrs mazāks turnīrs ar labāko spēlētāju piedalīšanos, lai galīgi varētu noskaidrot kandidātu spēkus Latvijas reprezentācijai Stokholmā,” pirms turnīra, 1927. gada decembrī, ziņoja avīze Pēdējā Brīdī. Rīgas meistarsacīkstēm bija paredzēta arī finansiāla funkcija. Laikrakstā Pieci Santīmi tika skaidrots, ka Rīgas čempionāts galda tenisā “sarīkots tik pēkšņi tamdēļ, lai rastu līdzekļus labāko Latvijas galda tenisa spēlētāju sūtīšanai uz pasaules meistarsacīkstēm Stokholmā”. Acīmredzot organizatori bija iecerējuši iekasēt kādus līdzekļus no biļetēm.
Rīgas čempionāta spēles norisinājās ebreju sporta kluba Idischer Sport Klub (ISK) telpās Rīgā, Merķeļa ielā 11, kas tolaik bija kļuvis par galvaspilsētas tenisa notikumu epicentru. Sacīkšu programma bija itin plaša — sacensības norisinājās gan individuāli dāmām un kungiem, gan pāru spēlēs — kungiem un jauktiem pāriem. Kopumā Rīgas čempionātam tika pieteikts ap 60 spēlētāju, no kuriem astoņas bija daiļā dzimuma pārstāves. Apmēram pusi no turnīra dalībnieku skaita — 31 sportistu — bija pieteicis Idischer Sport Klub, kas tolaik bija viena no vadošajām galda tenisa organizācijām Latvijā. Saskaņā ar preses ziņām 12 dalībnieki nāca no Jaunekļu Kristīgās Savienības (JKS). No citiem sporta klubiem dalībnieku skaits bija mazāks. Vislielākā konkurence bija kungu individuālajās sacensībās, kur dalībnieki bija sadalīti četrās priekšsacīkšu grupās, un katrā no šīm grupām bija 16 dalībnieku. Labākie četri no katras grupas izcīnīja tiesības spēlēt fināla grupā. Kad pēc vīriešu vienspēļu priekšsacīkstēm tika noskaidroti 16 spēcīgākie sportisti, prese ziņoja, ka fināla grupā tad arī tiks noskaidroti pasaules čempionāta dalībnieki.
ČEMPIONI IR, IZLASES NAV
Par Rīgas meistaru jeb čempionu kļuva viens no brāļiem Rozentaliem — sporta presē dēvēts par Rozentalu 1. jeb Rozentalu Pirmo, kurš finālā bija uzveicis brāli, attiecīgi Rozentalu Otro. Abi brāļi Rozentali pārstāvēja klubu Idischer Sport Klub. Trešo vietu izcīnīja tobrīd tikko 17 gadu vecumu sasniegušais Arnolds Ošiņš no Jaunekļu Kristīgās Savienības. Latviešu sporta prese nebeidza slavēt jauno Ošiņu — piemēram, avīzes Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks sprieda, ka “ar laiku viņš var izvērsties pēc laba treniņa par pirmklasīgu spēku”.
Dāmu konkurencē par Rīgas čempioni kļuva Helēna Kuzņecova (pārstāvēja 1. Rīgas Riteņbraucēju Biedrību), finālā pieveicot Annu Daukšu no sporta biedrības Union. Kungu pāru konkurencē par galvaspilsētas čempioniem kļuva brāļi Rozentali, bet jaukto pāru konkurencē — Rozentals Otrais kopā ar Z. Halfinu.
Tomēr Rīgas čempionāta rezultāti neatrisināja iecerēto uzdevumu — atlasīt pasaules čempionāta dalībniekus, kuri bijuši stiprākie Rīgas meistarsacīkstēs. Proti, no turnīra bija izstājies 1927. gada Latvijas čempions Mordekajs Finbergs (latviešu presē saukts par Markusu Finbergu). Šī iemesla dēļ nebija notikušas vairākas spēles, un tobrīd viens no spēcīgākajiem Latvijas galda tenisistiem (ja ne pats meistarīgākais) nemaz nefigurēja Rīgas čempionāta kungu vienspēļu laureātu vidū.
KONTROLSACĪKSTES — VISINTERESANTĀKAIS TURNĪRS
Tika atrasts jauns risinājums — atsevišķs turnīrs spēcīgākajiem vīriem. “Sakarā ar [Rīgas] meistarturnīra rezultātiem nolemts sarīkot kontrolsacīksti starp 4 labākiem Latvijas spēlētājiem — Ošiņu, Finbergu, Rozentalu 1. un 2. — kuri spēlēs savā starpā pēc punktu sistēmas katrs ar katru. Uzvarētāji tiks sūtīti uz vispasaules sacīkstēm Stokholmā. Šis turnīrs būs augstākā mērā interesants, jo viņā skaidri būs redzamas mūsu labāko galda tenisistu spējas,” ziņoja avīze Pēdējā Brīdī. Turnīrs norisinājās 1928. gada 9. janvārī Idischer Sport Klub telpās Merķeļa ielā.
Vēl decembrī sporta presē sprieda, ka šādu turnīru vajadzētu astoņiem stiprākajiem, taču tagad bija skaidrs, ka kandidāti braukšanai uz Stokholmu ir četri — trīs Rīgas čempionāta laureāti un Latvijas čempions Finbergs. Pēc šī kontrolturnīra rezultātiem bija paredzēts tikt pilnīgā skaidrībā, kuri divi vai trīs sportisti dosies uz čempionātu Zviedrijas galvaspilsētā. Avīze Pieci Santīmi sprieda, ka turnīrs “spilgti rādīs katra spējas, lai galīgi noskaidrotu, ar kādiem spēlētājiem Latvija varēs reprezentēties vispasaules sacīkstēs Stokholmā”.
Sporta prese ziņoja, ka turnīrs “bija viens no visinteresantākiem, kādi pie mums Rīgā līdz šim notikuši”. To apmeklēja prāvs pulks skatītāju, kuri bija liecinieki sīvai cīņai starp visiem četriem kandidātiem. Kontrolturnīrā bija paredzēts aizvadīt sešas spēles — katram dalībniekam ar katru, bet nācās aizvadīt astoņas. Jo spēcīgākajiem diviem izrādījās vienāds punktu skaits. Arī pārējiem diviem izcīnīto punktu skaits bija identisks. Spēlē par 1. vietu Rozentals Pirmais pieveica Finbergu, bet cīņā par 3. vietu Rozentals Otrais uzvarēja Ošiņu.
Balstoties uz kontrolturnīra rezultātiem, galda tenisa vadība nolēma finansēt divu sportistu sūtīšanu uz Stokholmu. 11. janvārī avīze Pieci Santīmi ziņoja: “Galda tenisa (ping-ponga) komiteja vakar nolēma sūtīt ar saviem līdzekļiem divus spēlētājus uz vispasaules sacīkstēm Stokholmā. Katram no viņiem komiteja izsniegšot ls 150-, bet pārējie līdzekļi jāgādājot tiem pašiem. Komiteja izteica vēlēšanos, ka minētiem diviem arī brauktu līdz trešais, lai varētu sastādīt valsts komandu, bet, tā kā komitejai līdzekļu vairs neesot, tad tam tie jāsagādājot pašam. Pirmos divus kandidātus komiteja nozīmēja Latvijas meistaru Finbergu un Rīgas meistaru Rozentalu 1.”
Drošie kandidāti bija tie sportisti, kas kontrolturnīrā ieņēma pirmās divas vietas. Domstarpības raisīja trešā kandidāta izvēle, jo, neraugoties uz to, ka Ošiņš bija palicis ceturtajā vietā, dažviet sporta presē kā trešo izlases dalībnieku vēlējās redzēt tieši viņu. Ja Latvija gribēja startēt pasaules čempionāta izlašu konkurencē, bija nepieciešami vismaz trīs dalībnieki. Turklāt vēl aktualizējās finanšu trūkums — galda sporta priekšniecība bija pratusi sarūpēt naudu tikai divu sportistu sūtīšanai, turklāt, kā saprotams, ne visu nepieciešamo summu.
“Reprezentējošā komanda paredzēta 3 spēlētāju sastāvā. Kā divi drošākie pirmie kandidāti, kuriem Komiteja dod katram Ls 150-, ir Latvijas meistars Finbergs un Rīgas meistars Rozentals 1. Domstarpības izsauc trešā kandidāta izvēle. Bet, tā kā trešajam jābrauc ar saviem personīgiem līdzekļiem, tad brauks tas, kurš tādus būs sev sagādājis. Kā trešais kandidāts komandā uzskatāms jaunais Ošiņš vaj Rīgas pag. gada meistars Rozentals 2. Gadījumā, ja abi no viņiem būs sagādājuši līdzekļus, tad priekšrocība tikšot dota Ošiņam,” ziņoja avīze Pieci Santīmi.
KABARĒ UN DEJAS, LAI TIKTU LĪDZ STOKHOLMAI
Ņemšanās par dalībnieku skaitu un finansējumu norisinājās līdz pat sportistu izbraukšanai. Šajā gadalaikā, kad netika uzturēta regulāra tvaikoņu satiksme starp Rīgu un Stokholmu, ceļošanas izdevumus sadārdzināja tas, ka jābrauc caur Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. Turklāt situācija liecināja, ka arī no Tallinas pa tiešo uz Stokholmu tikt nevarēs, bet būs jākuģo no Tallinas uz Somiju, tad — no Turku uz Stokholmu. Turklāt pēdējā brīdī Igaunijas galda tenisa pārstāvji paziņoja, ka pa ceļam Tallinā nevarēs notikt Latvijas—Igaunijas valstsacīkstes galda tenisā. Prese iepriekš bija ziņojusi, ka turpceļā paredzētās spēles ar igauņiem bija iecerētas “lai samazinātu Zviedrijas brauciena izdevumus”.
Lai risinātu finanšu trūkumu, 14. janvārī ebreju sporta biedrības IKS telpās tika rīkots speciāls izklaides vakars, kura programmā bija ne vien galda tenisa spēles, bet arī kabarē ar dejām. “Visi ienākumi no šī izrīkojuma nāks par labu Latvijas galda tenisistu komandēšanai uz vispasaules meistarsacīkstēm Stokholmā,” ziņoja Pieci Santīmi.
Saistībā ar finanšu nebūšanām vēl pirms izbraukšanas tika žēlīgi ziņots, ka uz turnīru brauks tikai divi sportisti, taču galu galā 19. janvārī no Rīgas uz pasaules čempionātu devās visi četri — abi Rozentali, valsts čempions Finbergs un daudzsološais Ošiņš. Prese ziņoja, ka visi startēs dažādās individuālajās sacīkstēs, abi Rozentali — arī pāru sacensībās jeb dubultspēlēs, bet Latvijas izlases sastāvā valstsacīkstēs, kur nepieciešami trīs spēlētāji, startēšot pārmaiņus visi četri. Par Latvijas galda tenisa valstsvienības kapteini un oficiālo pārstāvi (menedžeri) tika deleģēts Rozentals 1., kurš tieši ar skaitli (nevis vārdu) arī fiksēts starptautiskās federācijas oficiālajā statistikā.
GALDA TENISA NĀCIJU VIDŪ
1928. gada pasaules galda tenisa čempionātā startēja 11 zemju pārstāvji — no Anglijas, Austrijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Indijas, Latvijas, Norvēģijas, Ungārijas, Vācijas, Velsas un Zviedrijas. Šo valstu tenisisti piedalījās individuālajās sacensībās un, izņemot dāņus un norvēģus, arī vīriešu izlašu turnīrā. Valstsvienību sacensībās uzvarētājs tika noskaidrots katras valsts triju spēlētāju spēlē pret katru no pretinieka trijiem spēlētājiem, t.i., maksimāli deviņās spēlēs. Katrs ar katru spēlēja līdz uzvarai divos setos. Lielākajā daļā valstsacīkšu netika aizvadītas visas deviņas spēles. “Lai spēlētāji sevišķi nenogurtu, lielākā daļa sacīkšu tika pārtrauktas pēc tam, kad viena no komandām bija nodrošinājusi sev vajadzīgos piecus uzvaras punktus,” tika skaidrots presē. Tomēr tā notika ne katrā spēlē.
Latvijas galda tenisa izlase Stokholmā ieradās 22. janvārī un saskaņā ar Latvijas laikrakstu ziņām pirmo spēli aizvadīja jau 24. janvārī, sagādājot vienu no turnīra sākuma lielākajiem pārsteigumiem. Zviedri kā mājinieki uzskatīja sevi par vieniem no sacensību favorītiem un pretendentiem uz medaļām un, šķiet, nenovērtēja jaunpienācēju Latviju. Kad Latvijas sportisti bija tikko ieradušies Stokholmā un vēl trenējās pirms čempionāta, zviedru pārstāvis esot mūsējos treniņā pavadījis un vērojis “svešnieku stilu, vājību un spēku”. Tomēr šie novērojumi nebija nākuši Zviedrijas izlasei par labu. Kā liecina prese, zviedri pret mūsējiem spēlējuši gan taktiski nepareizi, gan vieglprātīgi. Rezultātā Latvijas izlase pieveica Zviedrijas valstsvienību ar 5:4, pasaules čempionātā debitējot ar uzvaru. Šo vēsturisko panākumu Latvijai izcīnīja brāļi Rozentali un Finbergs — tobrīd visi ebreju sporta biedrības IKS dalībnieki.
IZLASES BILANCE: PIECAS UZVARAS, TRĪS ZAUDĒJUMI
Nākamajā mačā mūsējiem nācās ar 2:7 atzīt meistarsacīkšu īsto favorītu — Ungārijas galda tenisistu — pārākumu. Taču meistarsacīkšu turpinājums izvērtās diezgan veiksmīgs — mūsējie panāca vēl četras uzvaras un piedzīvoja divus zaudējumus. Latvija pieveica Vāciju, Čehoslovākiju, Indiju un Velsu, bet piekāpās Anglijai un Austrijai. Diemžēl precīzus spēļu rezultātus nosaukt ir grūti, jo dažas valstsacīkstes aizvadītas līdz piecām vai sešām uzvarām un zaudētājkomandas uzvarēto spēļu skaitu dažādos izdevumos atreferēja atšķirīgi.
Taču pats svarīgākais — savā debijas čempionātā Latvijas galda tenisa izlase aizvadīja astoņas spēles, kurās guva piecas uzvaras un trīs zaudējumus. Deviņu valstsvienību konkurencē Latvija izcīnīja 4. vietu! Augstāk par mūsējiem bija tās izlases, kurām Latvija bija piekāpusies — 1. vietā Ungārija, 2. vietā Austrija, 3. vietā Anglija. Visas pārējās dalībvalstis ierindojās aiz Latvijas.
Galda tenisa eksperti Stokholmā Latvijas valstsvienības startu pasaules čempionātā novērtēja kā sensacionālu, bet sporta draugi Latvijā lepojās ar mūsu galda tenisistiem. Par ceturto vietu gan medaļas nepasniedz, taču debijas reizē pasaules čempionātā tas tika vērtēts kā panākums. “Latvija, kura savā pastāvēšanas laikā šādās un vispārīgi starptautiskās galda tennisa sacīkstēs plašākā apmērā piedalās pirmo reizi, ieguvusi Stokholmā sevišķi spīdošus rezultātus,” vērtēja avīzes Pieci Santīmi sporta apskatnieks.
Individuālajās un pāru sacensībās mūsējiem redzamus panākumu neizdevās gūt. Par to detalizēti ziņoja avīze Pēdējā Brīdī. Ošiņu un arī Rozentalu Pirmo jau individuālo sacensību sākumā no cīņas izsita ungārs Zoltans Mehlovics, kurš togad kļuva par pasaules čempionu. Mūsu Finbergs pirmajā spēlē pieveica dāni Alfu Nīlsenu, bet nākamajā piekāpās ungāram Lāslo Bellakam. Savukārt Rozentalu Otro no turpmākas cīņas izsita Ervins Fleišmanis no Čehoslovākijas. Vīriešu dubultspēlēs jau pirmajā spēlē brāļi Rozentali piekāpās Čārlzam Bullam un Fredam Perijam (abi — Anglija). Jāpiebilst, ka individuālās un pāru sacensības norisinājās izslēgšanu spēļu kārtībā un daļai dalībnieku nācās aizvadīt tikai vienu spēli.
PASAULES ČEMPIONĀTS GALDA TENISĀ 1928. GADA JANVĀRĪ STOKHOLMĀ
Izlašu izcīnītās vietas
1. Ungārija
2. Austrija
3. Anglija
4. Latvija
5. Zviedrija
6. Čehoslovākija
7. Vācija
8. Velsa
9. Indija
* Izlašu turnīrā nepiedalījās Dānija un Norvēģija.
