Principiālā cīņā ar kaimiņiem. SELL — Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva
Burtu salikums SELL pagājušā gadsimta 20.—30. gados Baltijas valstīs bija labi pazīstams ne tikai studentu vidū, bet arī plašākā sporta draugu lokā. Studenti bija kaislīgi sportisti un ļoti labprāt cīnījās starptautiskās sacīkstēs. Īpaši principiālas bija cīņas ar kaimiņiem — igauņiem, lietuviešiem un arī somiem.
Studentu sports neatkarīgā Latvijā organizētas aprises sāka iegūt pirms gadiem simt. 1922. gada 12. novembrī norisinājās Latvijas Universitātes Akadēmiskās sporta biedrības (LU ASB) organizācijas sapulce. Todien tika ievēlēta jaunās sporta biedrības jeb sporta kluba vadība — statūtu komisija, kas pildīja organizācijas pagaidu valdes funkcijas. Pēc divām nedēļām, 26. novembrī, notika LU ASB sapulce, kurā pieņēma biedrības statūtu projektu un ievēlēja pagaidu valdi. Sapulce centās iespējami ātri organizēt studentu sporta norises un praktiskus jautājumus. “Sapulces beigās tika izsacīta apņemšanās pielikt visas pūles drīzākai sporta darbības uzsākšanai, it īpaši sakarā ar ziemas sezonas tuvošanos. Nopietnu vērību nodomāts piegriezt arī slēpju un slidu sportam. Pirmais, t. i., slēpju sports, Latvijā ir maz pazīstams, lai gan pieder pie lētākiem un veselīgākiem sporta veidiem. Pēc statūtu apstiprināšanas ir nodomāts nekavējoši stāties sakaros ar ārzemes akadēmiskām sporta biedrībām, lai varbūt ar viņu starpniecību atvieglinātu nepieciešamāko sporta piederumu iegādāšanu ārzemēs,” pēc sapulces ziņoja avīze Students.
Viena no akūtākajām studentu sporta kluba problēmām bija ierobežotā rocība, taču pamazām LU ASB organizēja studentu sportu un uzsāka darbību dažādās disciplīnās. 1923. gada janvārī prese ziņoja, ka LU ASB sastāvā darbojas četras sekcijas: 1) Slidu un hokeja (faktiski — Slidu un bendija), 2) Slēpju, 3) Vingrošanas un vieglatlētikas; 4) Boksa un smagatlētikas. LU ASB uzņēmās rīkot studentu sacensības. Piemēram, 1923. gada februārī tika rīkotas Latvijas studentu meistarsacīkstes slidskriešanā jeb ātrslidošanā. Ar laiku pieauga LU ASB sekciju skaits. Iecerētais sporta veidu spektrs jau no paša sākuma bija itin plašs. Piemēram, 1923. gada aprīlī avīze Students sludināja: “LU Akad. sporta b-ba uzaicina LU stud. (-es), kuri vēlētos piekopt peldēšanos un “water-polo” spēli, reģistrēties uz biedrības dēļa izkārtās listes.”
KĀ PA CELMIEM
Studenti raudzījās pāri valstu robežām, lai sadarbotos ar kaimiņvalstu akadēmiskajām organizācijām kultūras pasākumu un arī sporta jomā. Tādēļ atsaucību guva Tartu universitātes studentu grupas priekšlikums organizēt Baltijas valstu studentu organizāciju. Šajā gadījumā Baltijas valstu jēdziens bija paplašināts — igauņu studentu iecere bija vienot ne tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studējošos, bet arī studentus Somijā un Polijā. 1923. gada aprīlī Tartu uz apspriedi bija pulcējušies studentu pārstāvji no četrām valstīm — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas. Tad arī tika parakstīta vienošanās par šo valstu studentu sadarbību. Tā tika dibināta studentu organizācija, kas vēlākos gados kļuva pazīstama ar burtu salikumu SELL, ko veidoja dalībvalstu pirmie burti — Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva. Savukārt pats notikums ieguva nosaukumu — I SELL konference (turpmāk dažkārt sauca arī par kongresiem).
Par būtisku studentu sadarbības jomu kļuva sports, un jau drīzumā, 1923. gada septembrī, Tartu tika organizēta pirmā Baltijas valstu studentu olimpiāde. Šīs sacensības vēsturē iegājušas kā I SELL studentu olimpiāde, lai gan patiesībā neatbilda šai burtu kombinācijai. Proti, sacensībās piedalījās sportojošie studenti no trijām valstīm — Igaunijas, Latvijas un SELL burtos neietilpstošās Polijas. Savukārt jaunās organizācijas divas valstis — Lietuva un Somija — pirmajā olimpiādē nemaz nestartēja. Latviešu studentu prese skaidroja: “Lietuvieši savu nepiedalīšanos motivēja ar spēcīgu sportistu trūkumu tik plašām sacīkstēm, bet somi, par nožēlošanu, pat neatbildēja. Ja šīs pirmās “kristības” neizdevās spoži organizācijas un sasniegumu ziņā, tad, ko guvām, ir cieša draudzība.”
Jau sākot ar šīm pirmajām sacīkstēm, Baltijas studentu vasaras spēļu galvenie un lielā daļā gadījumu vienīgie notikumi norisinājās vieglatlētikas cīņās. Dažkārt programma tika papildināta ar futbola spēlēm. Pirmajā olimpiādē 1923. gadā Latvijas studentiem izdevās izcīnīt trīs pirmās vietas. Lotārs Ramiņš kļuva par uzvarētāju lodes grūšanā un šķēpa mešanā, bet Aleksandrs Siecenieks — trīssoļlēkšanā. Abi bija LU ASB sportisti. Ar šiem sasniegumiem pietika, lai kopvērtējumā Latvijas studenti ieņemtu trešo (pēdējo) vietu. Pirmajā olimpiādē pirmo vietu pārliecinoši ieguva visplašāk pārstāvētā Igaunija, otrie palika poļi.
Nākamajā gadā Baltijas studentu konferenci un olimpiādi rīkoja Latvija. II konference norisinājās Rīgā 1924. gada pavasarī, bet II Baltijas valstu studentu olimpiāde — no 27. septembra līdz 1. oktobrim. Pirms lielā notikuma tika ziņots, ka sacensībās Rīgā piedalīsies studenti no piecām valstīm — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Taču atkārtojās iepriekšējā gada scenārijs — neieradās lietuvieši un somi. Un arī šīs sacīkstes par SELL olimpiādi dēvējamas nosacīti.
Lai vai kā, bet otrā Baltijas valstu studentu olimpiāde Rīgā bija gaidīts sporta notikums. Svinīgā atklāšana norisinājās 27. septembrī Armijas sporta kluba stadionā (tagad Rīgas centra sporta kvartāls starp K. Barona un A. Čaka ielu). Parādes gājienā studentus sveica Latvijas Universitātes rektors, izglītības ministrs, Rīgas pilsētas galva, Latvijas Vieglatlētikas savienības priekšnieks un dalībvalstu studentu organizāciju pārstāvji. Tika atskaņotas visu triju dalībvalstu himnas, un sacensības varēja sākties. Turpmākajās dienās Latvijas studenti izcīnīja sīvas cīņas, sākumā piedaloties arī poļiem, bet turpinājumā — cīnoties tikai ar igauņiem. Proti, nepabeidzot dalību olimpiādē, projām devās Polijas sportisti. Avīzes Latvis sporta rubrikā skaidroja, ka “poļus aizsauca mājup viņu vieglatlētikas savienība kādu savās mājās nenokārtotu formalitatu dēļ”, un aprēķināja, ka poļi tik un tā kopvērtējumā augstāk par trešo vietu nevarētu tikt.
Otrās Baltijas studentu olimpiādes kopvērtējumā 1. vietu ieguva Igaunija (225 punkti), bet Latvijas studenti ar 210 punktiem palika otrie. Savukārt Polija, kas bija izstājusies pēc izcīnītiem 110 punktiem, palika trešajā pozīcijā. No 19 vieglatlētikas disciplīnām Latvijas studentiem bija izdevies izcīnīt uzvaru sešās: Gvido Jekals — 110 m barjerskrējienā un desmitcīņā, Ēriks Bergs — trīssoļlēkšanā un pieccīņā, Vitauts Mūzis — lodes grūšanā, kā arī Latvijas skrējēju komanda (Ē. Bergs, Ramiņš, Riemers, Jekals) — 4 x 100 metru stafetes skrējienā. Vēl bija pāris disciplīnu, kuras norisinājās ārpus oficiālās programmas, un to rezultātus kopvērtējumā neiekļāva.
BEIDZOT STARTĒ VISI SELL BURTI
1925. gada oktobrī iecerētā III Baltijas valstu studentu olimpiāde togad nenotika. 1925. gadā Helsinkos III SELL konferencē tika nolemts, ka studentu olimpiāde rīkojama reizi divos gados. Latviešu studentu sporta pārstāvji lēmumu dikti kritizēja. “Laikam lēmēji vadījušies no domas, ka vienu gadu vajadzīgs “atdusēties uz lauriem”,” dusmojās avīze Students. Neapmierinātību lielā mērā bija izraisījis fakts, ka organizatori tikai pēdējā brīdī bija ziņojuši par to, ka sacīkstes togad Helsinkos nenotiks.
1926. gada maijā Kauņā norisinājās IV SELL konference, kurā risināja organizatoriskos jautājumus, bet tā gada 3. un 4. oktobrī Helsinkos norisinājās III Baltijas valstu studentu olimpiāde, kas šoreiz bija īstas SELL sacīkstes ar visu abreviatūrā iekļauto valstu studējošo sportistu pārstāvniecību. Latviešu prese ziņoja, ka laika apstākļi bija mūsu vieglatlētiem ļoti nepierasti. Mūsējiem bijis vēss, un vairāki jutušies slimi, bet somiem tā bijusi ierasta lieta — jutušies kā jūnijā. Turklāt vēl otrajā olimpiādes dienā nepārtraukti lijis. Divu dienu sacīkšu programmā ar 275 punktiem pārliecinoši uzvarēja Somijas studenti, Latvija varēja lepoties ar otro vietu (92 punkti), 3. vietu ieņēma Igaunija (65 punkti), 4. vietā palika Lietuva (9 punkti). Latviešu sporta prese īpaši lepojās ar lodes grūdēja Hugo Vītola izcīnīto pirmo vietu un speciālbalvu.
Turpmākos gados SELL sporta spēles nedaudz sabremzējās. Norisinājās dažādas organizatoriskas sanāksmes, bet līdz sportošanai plašākā SELL valstu līmenī netika. No 20. gadu vidus Tartu darbojās pastāvīgs SELL Centrālbirojs, kas organizēja pārstāvju sēdes. V SELL konference norisinājās 1927. gada maijā Tartu. Savukārt VI SELL konference — 1928. gada novembrī Rīgā. Latvijā SELL pārstāvju sanākšana norisinājās īpaši svinīgā atmosfērā — valsts desmitgades svētku gaisotnē 16.—18. novembrī. Rīgas konferencē tad arī tika pieņemts lēmums, ka 1929. gada februārī Latvijā tiks organizēta Pirmā SELL ziemas olimpiāde, bet tā paša gada rudenī vasaras olimpiāde norisināsies Kauņā.
VARAS MAIŅA LATVIJAS STUDENTU SPORTĀ
Kamēr SELL olimpiādes nenotika, Latvijas studentu sporta organizācijā brieda būtiskas pārmaiņas. Kaut arī LU ASB pakāpeniski paplašināja savu darbību un organizēja studentu sacensības Latvijā, tās darbību ierobežoja finansiālās iespējas un organizācija nebija tik masveidīga, kā varētu vēlēties. 1928. gada februārī notika LU ASB un Latvijas Universitātes Studentu padomes kopēja apspriede par turpmāku studentu sporta attīstību un finansēšanu. Turpmāk iniciatīvu studentu sporta organizēšanā Latvijā pārņēma LU Studentu padome un tās paspārnē izveidotā Sporta komisija. Organizācijas struktūras un varas maiņu studentu sportā Studentu padomes priekšsēdētājs Edgars Rempe pamatoja 1928. gada 28. martā: “Kā jau zināms, līdz šim Universitātes sports atradās vienīgi Akademiskās Sporta biedrības ziņā. Šī biedrība ar savu nelielo biedru skaitu un samērā šauro organizāciju un maziem līdzekļiem, saprotams, nespēj veikt studentu fizisku audzināšanu, sakarā ar ko sports paliek nepieietams plašākām studentu aprindām.”
Studentu padome organizēja līdzekļu piesaisti no LU un 1928. gadā nodibināja jaunu sporta organizāciju. 1928. gada novembrī prese ziņoja, ka jaunā sporta kluba nosaukums būs Latvijas Universitātes Sports. “Stud. Padomes Sporta kommisija izstrādājusi noteikumus studentu sporta organizācijai visas Universitātes mērogā ar nosaukumu “Latvijas Universitātes Sports”. Pēc šiem noteikumiem visi studenti ir organizācijas locekļi un var ņemt pēc patikas dalību dažādās fiziskās audzināšanas un sporta grupās,” 1928. gada 23. novembrī rakstīja avīze Students. Jau 1928. gada nogalē jaunā sporta organizācija sāka aizstāt LU ASB kā augstskolas pārstāvi dažādās sporta organizācijās, ieskaitot Skolu un universitātes slidotavu pārvaldi. Jaunās sporta organizācijas nosaukums tomēr tika pieņemts īsāks — Universitātes Sports (US), ko apstiprināja 1929. gada 29. janvārī. Tajā dienā tika ievēlēts arī pirmais šīs organizācijas priekšnieks — Roberts Plūme. Tādēļ dažkārt šo 1929. gada janvāra datumu mēdz uzskatīt par US dibināšanas dienu, taču Universitātes Sports 20. gs. 30.—40. gados par savu dibināšanas gadu uzskatīja 1928. gadu, par ko liecina gan dokumenti, gan par godu jubilejām rīkotās sacīkstes. 1938. gadā US organizēja plašu 10 gadu jubilejas sporta pasākumu programmu. 15 gadu jubileja tika svinēta 1943. gadā.
Varas maiņa studentu sportā norisinājās pakāpeniski. Vēl 1929. gada janvārī LU ASB rīkoja slēpošanas sacīkstes, bet pavasarī LU ASB sapulču darba kārtībā bija organizācijas likvidācijas jautājums. Formāli LU ASB darbību izbeidza 1929. gada 21. martā, pievienojoties jaunajai organizācijai — Universitātes Sportam (pilns nosaukums — Latvijas Universitātes Studentu padomes Sporta komisijas Universitātes Sports). Jaunā organizācija pārņēma Latvijas studentu pārstāvniecību gan SELL organizācijā, gan Starptautiskajā studentu konfederācijā (CIE, Confédération Internationale des Étudiants), kur par pilntiesīgu locekli Latvija bija kļuvusi 1924. gadā.
OLIMPIĀDĒM BŪT ARĪ ZIEMĀ
1929. gadā SELL konference nenotika, taču studējošie sportisti beidzot varēja piedalīties ilgi gaidītajās sacensībās, turklāt togad olimpiādes bija divas. I SELL ziemas olimpiāde norisinājās Rīgā 1929. gada 2. un 3. martā. Sākotnēji norise bija plānota februārī, un datumi bija nedaudz pārcelti. Jāpiebilst, ka pirmās SELL ziemas sacensības notika bez Somijas līdzdalības. Prese ziņoja: “Somu studentus aizkavējuši ierasties satiksmes apstākļi Somu jūras līcī.”
Sacensības sākās jau 2. martā, bet svinīgā atklāšana — svētdien, 3. marta rītā, Esplanādes slidotavā. Plānoto norisi nedaudz kavēja naktī uzsnigušais sniegs. Svinīgu atklāšanas runu teica izglītības ministrs Edmunds Ziemelis, “uzsverot sporta nozīmi kaimiņu tautu tuvināšanā, jo korektās sporta sacensībās studējošā jaunatne ātrāk par veco paaudzi saslēdzas rokās”. Sekoja citas uzrunas, dalībvalstu himnas. Apsveikumus noslēdza Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Jāņa Dikmaņa uzruna.
Slēpošanas sacensības izvērtās par divu valstu — Igaunijas un Latvijas — studentu cīņas arēnu. Gan sestdien 10 km distancē, gan svētdien 30 km trasē pārāki bija igauņu slēpotāji. “Slēpošana 30 klm. distancē notika ļoti nelabvēlīgos apstākļos, jo uzsnigušais slapjais sniegs ķērās pie slēpēm. Mūsu slēpotāji nebija atraduši piemērotus slēpju smērus un kaut gan slēpoja pazīstamos kalnos, kuros igauņu slēpotāji neprata kāpt, tomēr bija spiesti zaudēt,” otrās dienas rezultātu mēģināja pamatot avīze Students. 30 km distancē sacensības beidzās tikai tumsā un līdz finišam bija tikuši vien trīs sportisti.
Daiļslidošanā sestdien bija sacensības t. s. skolas figūrās, bet svētdien — brīvskrējienā. Te uzvaras izcīnīja Latvijas sportisti. Sīvāka sāncensība bija ar igauņiem, bet par lietuviešiem sporta prese diplomātiski komentēja, ka viņiem trūkst labas skolas. Dāmu konkurencē kopvērtējumā uzvaru izcīnīja Līvija Dreimane, savukārt kungu sacensībās — Eduards Tūbelis. Bendijā jeb hokejā ar bumbiņu uzvarētāju izšķīra vienā spēlē, jo bija pārstāvētas tikai Igaunijas un Latvijas studentu izlases. Uzvaru izcīnīja Latvijas studentu bendija vienība ar rezultātu 6:2 (pēc pirmā puslaika 2:2). Saskaņā ar sporta preses ziņām piecus vārtus (!) Latvijas labā bija guvis LU Lauksaimniecības fakultātes students Andrejs Jessens — viens no izcilākajiem bendijistiem Latvijā.
“Pēc sacīkstēm Virsnieku klubā notika godalgu izdalīšana un vispārēja sportistu balle, kurā radās tuvākas draudzības saites starp igauņu, lietuvju un latvju studentiem — sportistiem. Igauņi iejutušies dziedāja savas tautas dziesmas. Daļa kaimiņu sportistu aizbrauca tikai pirmdienas vakarā,” ziņoja avīze Students. I SELL ziemas olimpiādes kopvērtējumā 1. vietu izcīnīja Latvija, 2. vietu — Igaunijas studenti, bet lietuvieši palika pēdējie.
DIMZA AIZBIEDĒ IGAUŅUS
Vismazāk pārstāvēta salīdzinājumā ar visām iepriekšējām bija IV SELL vasaras olimpiāde 1929. gada septembrī Kauņā, kur startēja tikai Latvijas un Lietuvas studenti. Somi nebija atbraukuši, bet Igaunijas studenti bija nolēmuši boikotēt sacīkstes. “Igauņi bija gan ieradušies, bet, protestēdami pret konservatorijas audzēkņa — Latvijas labākā sportista Dimzas ietilpšanu mūsu studentu ekskursijā, aizbrauca jau pirms sacīkšu sākuma. Mūsu Ūniversitātes Sporta vadītāji, ņemdami līdz konservatorijas audzēkni, rīkojās saskaņā ar sacīkšu noteikumiem, ka dalību sacīkstēs var jemt visu Baltijas valšķu augstskolu audzēkņi, tātad ne tikai [LU — red.] studenti, bet arī pārējo augstāko mācību iestāžu audzēkņi,” skaidroja avīze Students. Turklāt arī lietuviešiem komandā togad bijuši karaskolas kadeti, bet igauņiem agrāk arī dažādu tehnisku augstskolu studenti.
Lai vai kā — IV SELL vasaras olimpiāde izvērtās par Latvijas un Lietuvas studentu divcīņu, kurā visās vieglatlētikas disciplīnās pirmās vietas izcīnīja Latvijas studenti. Jā, tolaik Jānis Dimza bija viens no izcilākajiem Latvijas vieglatlētiem, bet arī bez viņa netrūka spēcīgu sportistu.
VII SELL konference notika 1930. gada maijā Helsinkos, un maz pietrūka, ka tā kļūtu par SELL organizācijas šķelšanās iemeslu. Jau kopš SELL izveides pastāvēja ideja, ka šajā studentu organizācijā varētu iekļaut arī Polijas studentus. Diskusija par to notika jau iepriekš, taču iebildumus cēla Lietuvas pārstāvji. Proti, starpkaru periodā pagājušā gadsimta 20.—30. gados starp Lietuvu un Poliju attiecības nebija draudzīgas, kam par pamatu bija savstarpējas teritoriālas pretenzijas. Kad 1930. gadā SELL konferencē tika celts uz balsošanu jautājums par Polijas uzņemšanu, bijis skaidrs, ka tad izstāsies Lietuva. Polija par SELL locekli netika uzņemta, taču bija nobalsots par Polijas uzņemšanu novērotājas statusā bez balsstiesībām. Lietuvieši no SELL neizstājās, taču arī šāds poļu statuss organizācijā Lietuvas studentus neapmierināja. Vēl pāris gadus jautājums tika risināts, un Polija tā arī nekļuva par SELL dalībvalsti nekādā statusā.
V SELL vasaras olimpiāde Tallinā 1930. gada septembrī beidzot atkal noritēja visu četru organizācijas dalībvalstu konkurencē. Šoreiz Latvijas studējošo vieglatlētu komanda atbrauca nedaudz vājinātā sastāvā, un tas atspoguļojās rezultātos. “Stipri neveicās mūsu lēcējiem, bet pavisam vāji mēs bijām mešanas sacensībās, jo mūsu ekspedīcijā nebija ne daudzcīņnieka Dimzas, ne lodes grūdēja un diskobola Rozenberga, ne šķēpmetēja Štāla,” ziņoja studentu prese. Kopvērtējumā uzvarēja Somija (174 punkti), 2. vietu izcīnīja mājinieki igauņi (108 punkti). 3. vietu ieņēma Latvija (79 punkti), bet pēdējie ar 31 punktu palika Lietuvas studenti. Saskaņā ar laikrakstu ziņām augstāk par 2. un 3. vietu nevienā no vieglatlētikas disciplīnām mūsējie netika. Latvijas studentu futbola izlase pret Lietuvas vienību bija spēlējusi neizšķirti 2:2, taču futbola turnīrs netika izspēlēts, jo iepriekšējā dienā tumsas dēļ netika pabeigta Igaunijas—Lietuvas studentu spēle un tās rezultātu anulēja.
OTRIE AIZ NEPĀRSPĒJAMAJIEM SOMU SLĒPOTĀJIEM
II SELL ziemas olimpiādi 1931. gada ziemā uzņēma Helsinki, un arī šoreiz tās bija visu četru valstu sportistu sacensības. Tiesa, ne visas valstis bija tik kupli pārstāvētas kā mājiniece Somija. Latvijas delegācija aizbrauca kuplā, vairāk nekā 20 personu, sastāvā. Te gan jāpiebilst, ka turpat pusi delegācijas veidoja Latvijas studentu bendija izlase. Bendija komandas sastāvā bija jābūt 11 spēlētājiem. Olimpiādes norise bija paredzēta 28. februārī un 1. martā, taču, tā kā latviešu un lietuviešu studenti Somijas galvaspilsētā varēja ierasties tikai 28. februārī, olimpiādes norisi pabīdīja — dalībvalstu pārstāvji vienojās par norisi 1. un 2. martā.
Salīdzinoši labus panākumus Latvijas vienībai guva latviešu presē par jauno zvaigzni dēvētais Jānis Andriksons ātrslidošanā. “Mūsu spējas jo labi parādījās slidošanā, kur mūsu jaunais slidotājs Andriksons sīvi cīnījās ar pazīstamo somu slidotāju Bertilu Bakmani,” ziņoja izdevums Universitas. Andriksonam izdevās izcīnīt 2. vietu 500 metru distancē un 3. vietu 3000 metru trasē. Ātrslidošanas distanču kopvērtējumā Andriksons ierindojās 3. vietā. Daiļslidošanā kungiem 2. vietu ieņēma Pēteris Lejiņš, dāmām 3. vietu — latviešu daiļslidotāja Biķe. Konkurence figurālajā slidošanā gan neesot bijusi liela. Bendijā startēja tikai Somija un Latvija. Izšķirošajā spēlē ar rezultātu 3:2 pārāki izrādījās mājinieki, bet mūsu puišiem bija iespēja aizvadīt arī otru spēli un uzvarēt Somijas studentu otro komandu (4:2).
Slēpošanas rezultātu kopsavilkums izskatījās vēl salīdzinoši pieklājīgi, bet faktiski tas parādīja pilnīgu somu studentu dominanti. Turklāt no preses apskatiem secināms, ka tikai latviešu studenti bija nolēmuši sacensties ar somiem. Saskaņā ar oficiālo statistiku 15 km distancē mūsējie — Alberts Riekstiņš un Edgars Gruzītis — ieņēma 3. un 4. vietu. Bet realitātē Riekstiņš finišēja 27., bet Gruzītis — 37. vietā. Visi pārējie bija somu studenti, taču, pēc SELL olimpiādes noteikumiem, katrai valstij ieskaitīja tikai divus labākos rezultātus, bet pārējie palika ārpus konkurences. Tādā veidā 4 x 5 km stafetē Latvija formāli tika pie 2. vietas, lai gan faktiski saskaņā ar izdevuma Universitas ziņām mūsējie bija finišējuši septītie.
II SELL ziemas olimpiādes kopvērtējumā pārliecinoši uzvarēja Somijas studējošie sportisti, Latvija izcīnīja 2. vietu, 3. vietā palika Lietuva un 4. vietā — Igaunija.
LABA TRENERA JAUTĀJUMS
VIII SELL konference notika Kauņā 1931. gada jūnijā, bet VI SELL vasaras olimpiāde — Rīgā tā paša gada septembrī. Vieglatlētikas sacīkšu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja Somija, 2. vietu ieguva Igaunija, 3. — Latvija, 4. — Lietuva. Latviešu sporta apskatniekiem nācās secināt, ka mūsējiem nebija veicies. Vienīgo pirmo vietu bija izcīnījis Vilis Rozenbergs diska mešanā. Uzslavas par dažām 2. vietām izpelnījās arī citi studējošie latviešu vieglatlēti.
1932. gadā SELL ikgadējā konference un vasaras olimpiāde norisinājās vienā valstī — Somijā. Pavasarī IX SELL konference, bet rudenī — VII SELL vasaras olimpiāde. Šoreiz bez Lietuvas studentu līdzdalības. Latvijas studentu prese ziņoja, ka šoreiz Latvijas studentu sportistu delegācija bijusi vājāka nekā iepriekšējos gadus. Augstākais sasniegums bija Pētera Bērtuļa izcīnītās otrās vietas 800 m un 1500 m distancēs. Likumsakarīgi, ka Latvija palika pēdējā — 3. vietā. Uzvarēja mājinieki somi, otrie palika igauņi. “Ja mūsu studenti arī nākošos gados domā piedalīties SELL sacīkstēs un atzīmēt tur teicamus panākumus, tad nopietni jāpadomā par sistemātisku sagatavošanos laba trennera vadībā. Cilvēku materiāls mums ir pietiekoši liels un labs, mūsu iesācēji diezgan ātri sasniedz trešās un pat otrās klases sportistu normas, bet lai no otrās klases sportista kļūtu tiešām par pirmklasīgu spēku, tur ar paša spēkiem vien nepietiek. Ja laba trennera jautājums netiks tuvākā nākotnē labvēlīgi atrisināts, tad mūsu sportistiem tuvākā nākotnē būs jāpiedzīvo sāpīgs zaudējums pat leišu studentu komandai. Arī patreizējais stāvoklis, kad mūsu komanda nesavāc pat pusi no tā punktu skaita ko igauņi, nedara mums godu, jo Tērbatas universitātē immatrikulēto studentu skaits sastāda tikai apm. pusi no Latvijas ūniversitātes studentu skaita,” vērtējumu sniedza laikraksts Students.
1933. gadā Lietuvā paredzētā III SELL ziemas olimpiāde nenotika. Taču togad īpaši svinīgi no 29. aprīļa līdz 1. maijam Tartu tika aizvadīta X SELL konference. Tā bija 10 gadu jubilejas konference ar goda viesiem un svētku uzrunām. VIII vasaras olimpiādi Kauņā togad septembrī aizvadīt izdevās. Latvijas studenti izcīnīja uzvaras vairākās skriešanas disciplīnās — 400 m, 4 x 100 m stafetē, 5000 m, 400+300+200+100 m stafetē. Tas ļāva kopvērtējumā Latvijai ierindoties 2. vietā. Uzvarēja Igaunija, 3. vietā palika Lietuva. Jāpiebilst, ka šoreiz nepiedalījās Somija. SELL olimpiādes ievaros norisinājās tenisa sacensības, kur mūsējo labākais sasniegums bija Štrausmanes uzvara dāmu konkurencē.
1934. gada pavasarī Rīgā norisinājās XI SELL konference, bet tā paša gada septembrī IX SELL vasaras olimpiādi uzņēma Tartu, kur atkal bija pārstāvētas visas četras SELL dalībvalstis. Par sarūgtinājumu sporta draugiem, Latvijā bija piepildījies izdevuma Students pirms pāris gadiem teiktais pareģojums — Latvija ierindojās pēdējā vietā. Šoreiz pārsteigumu bija sagādājuši gan igauņi, gan lietuvieši. Igaunija kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu, apsteidzot tradicionālos līderus — somus. Lietuva apsteidza Latviju. Tiesa, latviešu presei bija skaidrojums attiecībā uz kaimiņu igauņu un lietuviešu panākumiem. “Pārlasot Igaunijas un Lietuvas komandas dalībnieku vārdus, redzam, ka visi šo valšķu labākie sportisti — rekordisti pēkšņi kļuvuši “studenti”,” mūsējie vīpsnāja, norādot, ka kaimiņvalstis savos studentos ieskaitījušas virkni savu labāko sportistu. Taisnības pēc jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem mūsu kaimiņiem varēja būt līdzīgas sajūtas, mūsu pieteikumā ieraugot Jāņa Dimzas vārdu. Lai vai kā, bet 1934. gada SELL olimpiādē mūsējiem augstākais sasniegums bija viena otrā vieta.
LATVIEŠI — ATKAL SELL ZIEMAS SPORTA LĪDERI
Uz panākumu ceļa Latvijas studenti atgriezās IV SELL ziemas olimpiādē Rīgā 1935. gada 16. un 17. februārī. Kaut arī III ziemas olimpiāde nebija notikusi, Rīgas olimpiādei tika piešķirts kārtas skaitlis — ceturtā. Sacīkstes sākās jau 16. februārī, bet oficiālā atklāšana norisinājās olimpiādes otrās dienas rītā — svētdien, 17. februārī. Vienības laukuma (agrāk un tagad — Esplanāde) slidotavā ar karogiem bija pulcējušies visu četru dalībvalstu sportisti. Uzrunu teica izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs, svinīgi tika pacelts SELL olimpiskais karogs, sekoja dalībvalstu pārstāvju apsveikumi. Atklāšanas ceremonija noslēdzās ar sportistu parādi.
Ar īpašu interesi sporta draugi Latvijā bija gaidījuši olimpiādes hokeja turnīra norisi. Latvijas studentu hokeja izlase tikko bija atgriezusies no akadēmiskajām meistarsacīkstēm Sanktmoricā, turklāt lielākā daļa studentu izlases pirms pāris nedēļām valstsvienības sastāvā bija piedalījusies arī pasaules hokeja čempionātā. Rīgā palikušie gribēja redzēt, ko mūsējie īsti būs mācījušies Rietumeiropas tūrē. SELL olimpiādē hokejā startēja trīs studentu izlases — Igaunija, Latvija un Lietuva. Bija paredzētas trīs hokeja spēles tādā kā izslēgšanas spēļu kārtībā. Sestdien, 16. februārī, bija paredzēta spēle starp Latvijas un Igaunijas vienībām. 17. februāra pirmajā hokeja sacīkstē Lietuvas studentu izlasei bija jāspēlē pret sestdienas spēles uzvarētāju. 17. februāra otrajā sacīkstē bija plānota turnīra pirmajā un otrajā spēlē zaudējušo vienību cīņa par otro vietu. Hokeja spēles bija paredzēts aizvadīt Vienības laukuma slidotavā, kura iepriekšējās divas dienas bija slēgta, ledu taupot SELL sacensībām. Par spīti atkusnim, Vienības slidotavas ledus klājs bija uzturēts salīdzinoši labā kārtībā.
Latvijas—Igaunijas studentu hokeja izlašu spēlē skatītājiem tomēr nācās piedzīvot vilšanos. Latvijas vienība nenoliedzami bija meistarīgāka un dominēja visu spēles laiku, taču sacīksti pret acīmredzami vājāko pretinieku neuztvēra nopietni. “No mūsu komandas gaidījām daudz krietnāku sniegumu, bet jāsaka, ka k-da darbojās bez sajūsmas, ar zināmu nevērību. Arī saspēlē uzkrita daudzas rupjas kļūdas,” rakstīja Rīts. “Redzot, ka igauņi nav bīstami pretinieki, latvji vairāk rotaļājās, nekā cīnījās,” secināja Sporta Pasaule. Spēle sākās ar Latvijas vienības uzbrukumiem, kas drīz vien noveda rezultātu līdz 2:0. Pie šāda rezultāta Latvijas “studenti vairs necenšas”, un vairākus straujus uzbrukumus izveidoja igauņi. Viens no šādiem uzbrukumiem vainagojās panākumiem, un pirmais periods beidzās ar rezultātu 2:1. Turpinājumā latviešu studenti sasparojās, un spēle beidzās ar iespaidīgu 7:1. “Igauņi ledushokeja spēlē vēl ļoti vāji. Lai gan mūsu studenti guva it iespaidīgu uzvaru, tomēr jāsaka, ka arī tie spēlēja vāji,” spēles kopsavilkumu sniedza avīze Pēdējā Brīdī. Skatītāji un it īpaši sporta apskatnieki “visumā vājas kvalitātes” spēli bez latviešu studentu gaidītās atdeves diez cik augstu nevērtēja.
17. februāra pirmajā spēlē Latvijas un Lietuvas studentu vienības sacentās par 1. vietu turnīrā. Šoreiz Latvijas studenti spēlēja daudz nopietnāk. Spēle sākās ar latviešu pārsvaru, taču pirmais periods bija salīdzinoši neizteiksmīgs un beidzās bez vārtu guvuma. Bet otrais periods noslēdzās ar 4:0 latviešu studentu labā. Pēdējā periodā Latvijas studentu izlase atgriezās pie mierīgākas spēles, turpretim lietuvieši sāka uzbrukt. Ar centību viņiem izdevās panākt divus vārtu guvumus. Spēle noslēdzās ar 4:2. Līdz ar to Latvijas studenti bija uzvarējuši SELL hokeja turnīrā. Latvijas vienības zvaigzne šajā spēlē bija Andrejs Jessens, kurš bija guvis visus četrus vārtus Latvijas labā. Dienas otrajā spēlē 17. februāra vakarā Vienības laukuma piesnigušajā slidotavā igauņu studenti ar 3:2 pieveica lietuviešus.
Ātrslidošanas sacensībās diemžēl nevarēja startēt Jānis Andriksons, kurš tieši tomēnes bija izcīnījis pasaules studentu čempiona titulu akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā, bet tagad bija saslimis. Tādēļ pirmās divas vietas ātrslidošanā SELL ziemas olimpiādē dalīja somu un igauņu sportisti. Daiļslidošanā dāmu konkurencē uzvarēja latviete Ērika Kļaviņa. Kungu konkurencē uzvarēja lietuviešu sportists Ignatavičjus, bet Eduards Tūbelis palika 2. vietā. Slēpošanas sacensības norisinājās Siguldā, un, kā jau ierasts, distanču slēpošanā neviens nebija pārāks par Somijas sportistiem, ja vien somi startēja. Lēkšanā pirmo vietu ieņēma Oto Kalējs. Vēl kombinētajā slēpojumā un dažās distancēs mūsējie ierindojās 1. vietā. Jāpiebilst, kā īpaši veiksmīgi tas izdevās disciplīnās, kur startēja tikai Latvijas studenti… IV SELL ziemas olimpiādes kopvērtējumā pārliecinoši uzvarēja Latvija (85 punkti). Otro vietu ieņēma Somija (33), trešo — Igaunija (32), bet ceturto — Lietuva (18).
1935. gada maijā XII SELL konference norisinājās divās Lietuvas pilsētās — Kauņā un Klaipēdā. Bet jau tā gada septembra beigās Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Somijas sportisti studenti atkal pulcējās Rīgā uz X SELL vasaras olimpiādi. Somiem izdevās revanšēties — viņi uzvarēja kopvērtējumā. Igaunijas studentiem šoreiz bija jāsamierinās ar 2. vietu. Lietuva nosargāja savu 3. vietu, bet mūsējie palika pēdējie. “Ko lai saka par mūsu reprezentāciju? Sāpīgākais bija nevis tas, ka jau otro gadu pēc kārtas palikām pēdējā vietā, bet gan tas, ka sacīkstēs dažādu iemeslu dēļ nestartēja daudzi no mūsu labākiem spēkiem,” sprieda latviešu studentu prese. Mūsējiem puišiem augstākais sasniegums bija trīs otrās vietas — 4 x 100 m stafetē, 200 m skrējienā (Feldhuns) un diska mešanā (Rozenbergs).
Dāmu konkurencē startēja tikai Latvijas un Lietuvas sportistes, un te visas pirmās vietas bija izcīnījušas mūsu meitenes. Savukārt futbola turnīra uzvarētājs tika noskaidrots Latvijas un Igaunijas studentu futbola izlašu spēlē. Ar 2:1 uzvarēja mūsējie, un olimpiādes goda protektora jeb aizbildņa — Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa — dāvātais kauss palika Rīgā.
1936. gadā Somijas galvaspilsēta uzņēma gan XIII SELL konferenci maijā, gan XI SELL vasaras olimpiādi septembrī. Šoreiz mūsu studentiem izdevās kopvērtējumā pakāpties uz 3. vietu, apsteidzot lietuviešus. Pirmo vietu atkal izcīnīja somi, otro — igauņi. Mūsējiem augstākie sasniegumi bija divas pirmās vietas — vīru pieccīņā, ko izcīnīja Arnolds Bērziņš, un dāmu tāllēkšanā, ko panāca Erna Eltermane.
ATGŪSTAM POZĪCIJAS
1937. gada pavasarī XIV SELL konference tika aizvadīta Tallinā, bet septembrī XII SELL vasaras olimpiāde Kauņā. Mūsu sportisti bija itin plaši pārstāvēti dažādās vieglatlētikas disciplīnās gan studentiem, gan studentēm un guva arī salīdzinoši labus panākumus. Latvijas sporta prese īpaši uzsvēra Nikolaja Zariņa 1. vietu pieccīņā, kas tika izcīnīta ar Latvijas rekordu. Togad kopvērtējumā uzvarēja Igaunija, bet 2. vietu izcīnīja Latvija! 3. vietu ieņēma Lietuva, bet ceturtie palika somi, kuri šoreiz bija pārstāvēti mazākā disciplīnu skaitā.
Pēc trīs gadu pauzes 1938. gada janvārī tika aizvadītas SELL ziemas sacīkstes. V SELL ziemas olimpiāde norisinājās 1938. gada 29. un 30. janvārī Zarasos, Lietuvā. Atkušņa un puteņa dēļ pēdējā brīdī tika atceltas plānotās hokeja un daiļslidošanas sacensības, taču sacīkstes slēpošanā notika, turklāt piedalījās visu četru valstu sportisti. 4 x 5 km stafetē vīriem 1. vietu izcīnīja Latvija (Puķītis, Riekstiņš, Auškāps, Kaņeps), aiz sevis atstājot vienības no Somijas, Igaunijas un Lietuvas. Stafetē individuāli labāko laiku bija uzrādījis Pauls Kaņeps. Savukārt 18 km distancē Kaņeps ierindojās 2. vietā aiz somu slēpotāja. Dāmām konkurence bijusi mazāk spraiga, jo, kā saprotams no preses aprakstiem, sacentās tikai Latvijas un Lietuvas studentes. Mūsu meiteņu komanda (Ciekure, Pumpure-Daubere, Arāja, Martinsone) bija pārāka gan 4 x 1 km stafetē, gan arī individuāli 5 km distancē. Oficiālajā uzskaitē 5 km trasē 1. vietu izcīnīja Johanna Ciekure, otrā arī bija latviete Pumpure-Daubere, un arī kā trešā un ceturtā finišēja latvietes, taču SELL fiksēja tikai divus labākos rezultātus, un 3.—4. vieta tika ieskaitīta vēlāk finišējušām lietuvietēm. Rezultātā Latvijas studentu vienība izcīnīja uzvaru ziemas olimpiādes kopvērtējumā.
Līdztekus slēpošanas sacīkstēm 29. janvārī Kauņā norisinājās SELL basketbola un volejbola turnīri, ko mēdz pieskaitīt pie V SELL ziemas olimpiādes norisēm. Turnīrā piedalījās tikai Latvijas un Lietuvas studenti. Piedalīties bija plānojusi arī Igaunija, taču pēdējā brīdī dalību atsauca. Latvijas studentu vienība divos setos pieveica Lietuvas vienību (15:11, 15:6) un kļuva par SELL volejbola čempioniem. Savukārt Lietuvas studentu basketbola komanda ar 45:30 (pēc 1. puslaika — 16:12) pieveica mūsu basketbola vienību, kļūstot par SELL čempioniem basketbolā. Lauri tika sadalīti brālīgi.
1938. gada pavasarī Rīgā norisinājās XV SELL konference, kurā plānoja turpmākās norises, tostarp šaha turnīru. Pieņēma arī lēmumu 1939. gadā ziemas olimpiādi nerīkot. Taču XIII SELL vasaras olimpiāde notika vēl 1938. gada septembrī Tartu. Šoreiz kopvērtējumā sīvā konkurencē 1. vietu ar 131 punktu izcīnīja Somijas studenti, bet igauņi palika 2. vietā (129 punkti). Mūsu sportisti ieguva 3. vietu (72,5 punkti), bet lietuvieši palika ceturtie (34,5 punkti). Labas sekmes mūsējie guva augstlēkšanā, diska mešanā, bet īpaši veiksmīgs starts bija pieccīņā, kur pjedestāla abus pirmos pakāpienus ieņēma latvieši — 1. vietā Arnolds Bērziņš un 2. vietā Nikolajs Zariņš.
NEPAZAUDĒTĀ SELL IDEJA
1939. gada maijā Kauņā SELL pārstāvji pulcējās uz XVI konferenci. Savukārt XIV SELL vasaras olimpiāde bija paredzēta Rīgā 1939. gada septembrī. Par olimpiādes goda protektoru bija kļuvis Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Tika ziņots, ka zemkopības ministrs SELL olimpiādei dāvājis speciālbalvu, ko bija paredzēts pasniegt labākajam sportistam no jaunizveidotās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas. 1. septembrī sākās karš, bet vēl mēneša sākumā Latvijas prese sprieda ka SELL vasaras olimpiāde notiks. Tomēr nenotika…
Dažkārt pie SELL ziemas olimpiādēm tiek pieskaitītas Baltijas valstu studentu meistarsacīkstes slēpošanā, kas norisinājās 1940. gada 2. un 3. martā Otepē, Igaunijā. Te startēja igauņi, latvieši un lietuvieši, bet karadarbībā ierautās Somijas studējošie sportisti nepiedalījās. Kopvērtējumā uzvarēja Latvija, 2. vietu izcīnīja Igaunija, bet 3. vietā palika Lietuvas studenti. Mūsējie bija guvuši uzvaras 5 km distancē dāmām (Šīrone), slalomā dāmām (Martinsone) un kungiem (Lielmežs), 4 x 5 km stafetē kungiem (Laipenieks, Rusovs, Auškāps, Kaņeps), lēkšanā kungiem (Auškāps).
Okupācijas un Otrais pasaules karš pārrāva SELL tradīciju uz vairāk nekā pusgadsimtu. Aizvadītā gadsimta 90. gados SELL ideja atdzima un tika aizvadītas atjaunotās SELL studentu spēles. Bet tas jau ir jauns stāsts.
