Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ierobežojumi nav sprungulis riteņos

Iestājoties ārkārtējai situācijai, mediķi aicināja cilvēkus palikt mājās. Sporta bāzes, sporta laukumi un pat bērnu rotaļu laukumi tika slēgti. Ārstiem ko pārmest lieki, tā bija Kurbada cīņa ar deviņgalvaino velnu. Taču laiku pa laikam informatīvajā telpā uzplaiksnīja doma, ka bezgalīgi sēdēt četrās sienās tomēr nedrīkst, jo mazkustīgs dzīvesveids padara cilvēkus vēl uzņēmīgākus pret vīrusiem. Pazīstamais ārsts Pēteris Apinis bija viens no šādiem baltajiem zvirbuļiem — viņš aicināja doties cilvēkus svaigā gaisā uz mežu, radot apjukumu: sēdēt mājās vai tomēr doties laukā… Taču bezgalīgi nav iespējams izolēties, var sajukt prātā (īpaši, ja medijos runā tikai par vīrusu). 

KĀJĀM UN AR VELOSIPĒDU 

#BeActive pētījums liecina, ka lielākā daļa jeb 78% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 izplatības ierobežojumu laikā sportojuši vai bijuši fiziski aktīvi. Vispopulārāk bijis doties pārgājienos un pastaigās — to minējuši puse iedzīvotāju, savukārt trešdaļa iedzīvotāju novērtējuši iespēju pavadīt laiku ar ģimeni un nebūt piesaistītam darbam birojā — tas palīdzējis būt arī fiziski aktīviem. 

Vienlaikus piektdaļa iedzīvotāju nesportoja ne pirms ārkārtējās situācijas, ne tās laikā. Un kāpēc sportot, ja ārkārtējās situācijas laikā bija liegts spert kāju sporta laukumos? Kopumā apstākļi neveicināja aktīvu dzīvesveidu. 

Labā ziņa — daļa sabiedrības izmantoja iespēju biežāk aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni: doties pārgājienos, vairāk pārvietoties kājām un ar velosipēdu (starp citu, velosipēdu tirgotāji stāsta, ka šovasar bijis necerēti liels pieprasījums). Saglabāt aktīvu dzīvesveidu palīdzējis gan ieradums un rutīna, gan dažādas personīgas apņemšanās. 

MOTIVĀCIJAS TRŪKUMS 

Motivācijas trūkumu un slinkumu kā iemeslu nesportošanai #BeActive aptaujā minējuši puse aptaujāto. Eksperti iesaka — lai mainītu paradumus, jāsāk pakāpeniski, neforsējot un atrodot to, kas patīk. 

“Daudziem ir priekšstats — ja neesi piekusis un nosvīdis, tad neesi trenējies. Tā nav! Ir daudz fizisko aktivitāšu, pēc kurām nejūties noguris visu atlikušo dienu. Nevajag sevi mocīt tikai tāpēc, ka obligāti jānoskrien trīs kilometri. Galvenais, ir sākt pamazām, lai nerodas nepatika,” uzsver #BeActive vēstnese Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa. Viņa aicina tos, kas sporto un kustas, paraut līdzi arī kādu ģimenes locekli, draugu vai paziņu. Likteņa ironija — septembra pirmajā nedēļā Latviju satricināja ziņa par Tīnas Covid-19 testa pozitīvajām analīzēm, taču pēc dažām dienām divi atkārtotie testi bija negatīvi. 

RISKI RUDENĪ 

“Nozīmīgāk par to, cik bieži sportojam, ir tas, kā to darām, īpaši ārkārtējā situācijā,” vērtējot #BeActive aptaujas rezultātus, uzsver sporta ārste Laila Ušacka. Viņa norāda: “Slēgtās sporta zāles un peldbaseini, kā arī ierobežojumi nodarboties ar komandu sportu pārtrauca ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī socializēšanos. Aptauja rāda, ka daļa pandēmijas nesportotāju (36%) kā iemeslu norāda nepatiku sportot vienatnē vai patstāvīgi,” stāsta Ušacka.  

“Lai saglabātu azartu būt aktīviem, sporta klubiem bija jābūt radošiem. Zinu bērnu un jauniešu komandu trenerus, kas regulāri izsludināja dažādus sportiskos izaicinājumus. Par iesūtītajiem uzdevumiem varēja iegūt īpašas balvas, bet par ģimenes iesaistīšanu uzdevumu izpildē — bonusus,” norāda sporta ārste. Aptauja apliecina — ģimenei ir būtiska nozīme aktīva dzīvesveida uzturēšanā — lielākā daļa jeb 72% aptaujāto bieži sporto kopā ar ģimeni, katrs trešais pat vairākas reizes nedēļā. 

Laila Ušacka gan uzsver, ka lielākais izaicinājums vēl tikai priekšā: “Katram, kurš atradis motivāciju sportot, saglabāt to arī rudenī ir divtik svarīgi — iet pārgājienos, pastaigās, braukt ar riteni, skriet, neraugoties uz laikapstākļiem. Sportošana var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas palielinās līdz ar tumšā diennakts laika pagarināšanos. Turklāt arī pandēmija nav nekur pazudusi, pastāv iespēja, ka ierobežojumi atsāksies.” 

GAĻAS VEIKALĀ PAR PLANKU  

Nepilnai trešdaļai iedzīvotāju sportošanas veidi pandēmijas laikā nemainījās, bet katrs desmitais atzina, ka turpina sportot, tikai citādi. Daļa, kas pārtrauca sportot, kā nozīmīgu iemeslu nosauca vietas trūkumu sporta aktivitātēm mājās. Tomēr 25% visu aptaujāto nodarbojās ar vingrošanu tieši mājās — jogu, pilatēm, ārstniecisko vingrošanu, bieži sekojot sporta klubu vai treneru videoieteikumiem. 

Arī #BeActive vēstnese un sporta fizioterapeite Agneta Liepājniece ārkārtējās situācijas laikā mājās filmēja un publicēja tīmekļa vietnē vienkāršus video, kā pastiepties, kādus vingrojumus veikt vēdera, muguras, roku muskulatūrai, līdzsvaram. Katrs video sasniedza 100 000 skatījumu un vairāk, cilvēki ar tiem dalījās sociālajos tīklos.  

“Profesionāla jauna satura tobrīd nebija daudz, bet interese bija liela. Īpaši cilvēki novērtēja skaidrojumu, kā un kāpēc, piemēram, taisīt pietupienus pareizi. Kā man kundze gaļas veikalā teica, tagad, taisot planku, dēli uzrauga, lai tas tiktu darīts pareizi,” atceras Agneta Liepājniece.  

Agneta arī norāda — iespējams, šoruden gaidāms sportot gribētāju pieaugums, jo cilvēki vēlas uzlabot veselību, atgūt iekavēto. “Cilvēki tieksies uz treniņiem klātienē, taču, iespējams, izvēlēsies individuālos treniņus un treniņus mazās grupās, kas būs drošāk, nekā lielās grupās iekštelpās,” teic Liepājniece. Video internetā noderēs darbos aizņemtajiem, kuri trenējas vienatnē un mājas apstākļos.

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns