50 spēles līdz sapņa piepildījumam
Latvijas vīriešu volejbola izlase reiz jau spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tas notika 1995. gada septembrī Atēnās, kad šāda iespēja tika dota tikai 12 labākajām kontinenta valstsvienībām. Pēc 25 gadiem Nikosijā igauņu trenera Avo Kēla vadībā Latvijas izlase ar libero Ingaru Ivanovu sastāvā izcīnīja 1. vietu kvalifikācijas turnīrā, iegūstot ceļazīmi uz 2021. gada Eiropas čempionāta finālturnīru ar 24 labāko valstsvienību dalību. Šobrīd 33 gadus vecajam Ivanovam bija nepieciešams vairāk par 50 spēlēm izlasē, lai sasniegtu savu mērķi — reiz spēlēt kontinenta meistarsacīkstēs.
Pirms 10 gadiem — 2010. gada aprīlī — Ingars Ivanovs sarunā ar žurnālu Sports dalījās iespaidos pēc pirmajiem treniņiem Latvijas izlases sastāvā. “Grūti spriest par manu iespēju iekļūt izlases divpadsmitniekā, jo man sasniegums ir iekļaušana izlases kandidātu pulkā,” sacīja Ivanovs, kurš Biolara-Olaines/Ozolnieku sastāvā togad bija kļuvis par Latvijas čempionu. “Treniņapstākļi ir lieliski, tādēļ šīs nodarbības lieti noderēs turpmākajai izaugsmei. Mans tiešais konkurents ir libero Austris Štāls, kuram ir lielāka pieredze. Grūti man klāsies… Lai nu kā, centīšos palīdzēt.”
Debiju Latvijas izlases oficiālajā spēlē Ivanovs piedzīvoja 2011. gada 26. augustā Ungārijas pilsētā Kečkemētā, palīdzot valstsvienībai piecos setos uzveikt mājinieku izlasi 2012. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra mačā. Šāgada septembrī tieši Nikosijā Ivanovam izdevās pārsniegt 50 spēļu robežu izlasē. Tam bija nepieciešams nedaudz vairāk par astoņiem gadiem.
Eiropas čempionāta kvalifikācijā D apakšgrupas turnīrs ir vienīgais, kuru līdz šim izdevies sarīkot. Sakarā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem pārējo sešu apakšgrupu turnīrus plānots aizvadīt tikai nākamā gada janvārī. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 13. finālisti, pievienojoties finālturnīra saimniecēm Polijai, Čehijai, Igaunijai un Somijai, kā arī astoņām labākajām 2019. gada Eiropas čempionāta finālistēm. Nākamā gada finālsacensībās startēs arī 9. vietas ieguvēja Beļģija, jo bronzas medaļu ieguvēja Polija šīs tiesības saņēma jau kā viena no mājiniecēm. Kopumā par kontinenta medaļām cīnīsies 24 valstsvienības.
Notikumus kvalifikācijas turnīrā Kiprā noteikti vēl ilgi varēs analizēt, it īpaši Spānijas zaudējumus gan Moldovai, gan Kiprai, taču tas nekādā gadījumā neietekmē Latvijas pozīcijas un izcīnīto ceļazīmi uz finālturnīru. Latvieši abos mačos zaudēja Spānijai, divu apļu turnīra noslēgumā iegūstot tikpat uzvaru, cik spāņi, taču volejbolā atšķirībā no daudziem citiem komandu sporta veidiem pirmais papildu rādītājs nav savstarpējo spēļu rezultāti, tādēļ pirmā vieta pienācās mūsējiem. Visdrīzāk, ka arī spāņi nepaliks bez ceļazīmes uz finālturnīru, kvalificējoties tam kā vieni no labākajiem otro vietu ieguvējiem.
VISAS VASARAS DARBA AUGĻI
“Izlases kandidātiem bija iespēja trenēties visu vasaru. Kopā sanācām jau 1. jūnijā un trīs nedēļas Mežaparkā strādājām, lai uzlabotu tieši fizisko formu, piemēram, skrējām krosus, vairākās grupās atbilstoši ierobežojumiem darbojāmies arī svaru zālē. Līgo svētkos nedēļa bija brīva, bet pēc tam atsākām nodarbības, ieskaitot arī vingrinājumus ar bumbām,” žurnālam Sports stāsta Ingars Ivanovs. “Tā arī visu vasaru veltījām sagatavošanās posmam Eiropas čempionāta kvalifikācijai, taču tagad visu šo procesu varam atcerēties ar smaidu uz lūpām un prieku acīs, jo mērķis sasniegts!”
— Varbūt sāncenšiem pirms turnīra Kiprā nebija tik labu iespēju treniņprocesam?
— Moldovas izlasei sagatavošanās posmā pat bija izdevies tikt uz Bulgāriju, kur viņi ne tikai trenējās, bet arī aizvadīja pārbaudes spēles ar šīs valsts izlasi, kā arī sacentās ar Bulgārijas junioriem. Tik spēcīgās Bulgārijas izlases piekrišana pārbaudes mačiem vien apliecina procesa nopietnību. Savukārt Kipra un Spānija sagatavošanās posmu aizvadīja savās mājās. Esmu pārliecināts, ka visiem sāncenšiem bija iespējams sagatavoties turnīram un izcīnīt ceļazīmes. Vēl joprojām tā īsti nevaru izskaidrot abus Spānijas zaudējumus Kiprai un Moldovai. Spānija pret mums spēlēja daudz labāk, padarot šīs neveiksmes vēl vairāk mistiskas.
— Sešas spēles astoņās dienās? Latvija bija gatava šādam spēļu grafikam?
— Šis formāts, kad aizvadījām divus trīsdienu ciklus, man patika, bet bija ļoti grūts. Tam par apliecinājumu bija arī divi mūsu volejbolistu savainojumi sestajā spēlē. Tos noteikti veicināja nogurums. Tajā pašā laikā izdevās izvairīties no daudzajiem pārlidojumiem, kas būtu jāpiedzīvo vēl pirms pandēmijas iecerētajā formātā, kad ar katru pretinieku notiktu viena spēle mājās un izbraukumā. Saspringts spēļu grafiks mūs sagaidīs arī finālturnīrā, jo visdrīzāk būs četras apakšgrupas pa sešām izlasēm. Vienīgi nav zināms, cik dienās būs jāaizvada šie pirmie pieci mači.
— Atceroties pārpildītās tribīnes Zemgales olimpiskajā centrā, kad Latvijas volejbolisti reiz cīnījās vienā no emocionālākajiem izlases mačiem, rodas jautājums par līdzjutēju nozīmi klātienē sporta zālē.
— Protams, daudz labāk izšķirošās cīņas būtu aizvadīt ar līdzjutējiem, taču visu ierobežojumu dēļ jau tik un tā tribīnes nedrīkstētu būt pārpildītas. Šoreiz bijām priecīgi par atbalstu, ko tribīnēs sniedza Kiprā dzīvojošie latvieši un rezervisti laukuma malā. Šajās spēlēs tiešām piedzīvoju spilgtākās emocijas valstsvienības kreklā. Beidzot šis sapnis ir realizējies, jo nekad neesmu slēpis, ka viens no maniem volejbolista karjeras mērķiem bija spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Cerams, ka esam tikuši vaļā no lāsta palikt bez ceļazīmes un nākamā paaudze daudz biežāk tiks pie iespējas sacensties ar Eiropas elites izlasēm. Man pašam atliek rūpēties par savu veselību un sportisko formu, lai pēc gada varētu aizbraukt uz finālturnīru izlases sastāvā.
STAFETES NODOŠANA
— Atgriežoties pie 10 gadus senās intervijas mūsu žurnālam, jautāšu — kā tieši notika stafetes kociņa nodošana?
— Nešaubīgi pirms 10 gadiem Austris Štāls bija Latvijas izlases vadošais libero. Milzīgs paldies Austrim par palīdzību, man sperot pirmos soļus valstsvienības kandidātu pulkā, gan treniņos, gan pārbaudes spēlēs, kurās tiku pie teikšanas. Interesanti, ka tieši Štāls bija mans elks Latvijas volejbolā, bet pēc tam jau kopīgi bijām Latvijas izlases treniņu procesā. Prieks, ka varēju no Austra mācīties ne tikai kā skatītājs no tribīnēm, bet arī klātienes nodarbībās, atklājot jaunas atziņas par šīs pozīcijas volejbolistu darbību. Lai arī kādu laiku bijām tiešie konkurenti uz vadošā libero lomu valstsvienībā, tas nekādi neietekmēja mūsu produktīvo sadarbību, palīdzot man kļūt meistarīgākam un noderīgākam Latvijas izlasei.
— Dzirdēti daudzi stāsti, kā, piemēram, futbolā spēlētājs kļuvis par vārtsargu. Kā kļūst par libero volejbolā?
— Protams, volejbolista gaitu sākumā vēlējos būt uzbrucējs, cīnīties pie tīkla. Ātri vien sapratu, ka auguma centimetru pietrūkst, lai klasiskajā volejbolā varētu spēlēt uzbrukumā vai blokā, jo bieži vien pretī stājas puiši, kas garāki par diviem metriem. Sākot spēlēt pieaugušo komandās, mani ielika libero pozīcijā, daudz nevaicājot — patīk man tas vai nepatīk. Ja jau izdevās labi spēlēt aizsardzībā un servju uzņemšanā, tad arī nebija pamata sūdzēties par notiekošo. Tā arī turpinu spēlēt libero postenī, cenšoties maksimāli daudz palīdzēt izlasei.
— Kā spēļu varoņi daudz biežāk tiek izcelti uzbrucēji, primārā ir arī uzbrukumā gūto punktu statistika. Kā var novērtēt libero veikumu?
— Mūsdienās statistiku var savākt arī par libero spēlētājiem, jo ne tikai izlašu spēlēs, bet arī klubu turnīros tiek izmantota Data Volley programma. Šāda statistika kopā ar labāko momentu video apkopojumu ļoti noder aģentiem, kuri meklē spēlētājus. Man sava aģenta nav bijis, tādēļ arī ārzemēs tā pa īstam neesmu uzspēlējis. Vienu sezonu gan spēlēju Somijā, taču tur nokļuvu ar paziņu starpniecību. Esmu sapratis, ka tomēr bija nepieciešams piesaistīt kādu aģentu, jo pārāk maz iespēju bija iekrist acīs kādam, parādot sevi vienīgi izlases spēlēs kvalifikācijas turnīros. Mūsdienās tomēr gandrīz visu spēlētāju tirgū nosaka aģenti un viņu kontakti.
— Vairumā komandu ir viens izteikts pamatsastāva libero, bet otrais numurs tiek tikai pie simboliska spēles laika.
— Libero pozīcijai Eiropā ir ļoti liela konkurence, jo uz šo vietu pretendē ne tikai esošie šīs pozīcijas spēlētāji, bet arī, piemēram, bijušie uzbrucēji. Bieži vien uzbrucējs, piemēram, pēc pleca traumas vairs nevar būt tik jaudīgs uzbrukumā, bet tajā pašā laikā vienmēr bijis meistarīgs arī aizsardzībā un servju uzņemšanā. Lai klubs nezaudētu volejbolistu, tam tiek piedāvāta iespēja pārkvalificēties par libero.
— Dažas pēdējās sezonas tev bijušas visai dažādas — leģionārs Somijā, spēlētājs nebūt ne vadošajā Latvijas komandā Limbažos, bet tad atgriešanās aktuālās Latvijas kausa ieguvējas RTU/Robežsardzes rindās.
— Pēc vairākiem gadiem Rīgas komandā vienu sezonu aizvadīju leģionāra gaitās Somijā. Pēc atgriešanās saņēmu interesantu piedāvājumu no OC Limbaži/MSĢ trenera Laura Iecelnieka un Klāva Zaļkalna, kuri aicināja mani kļūt ne tikai par spēlētāju, bet arī par viņu palīgu laukumā darbā ar talantīgajiem Murjāņu čaļiem. Tad jau man bija iespēja dalīties savā pieredzē ar jaunākiem volejbolistiem. Sezona bija veiksmīga. Lai arī Latvijas čempionāta bronzas sērijā piedzīvojām zaudējumu, taču braši cīnījāmies Latvijas kausa finālā, tikai piecos setos atzīstot Jēkabpils Lūšu pārākumu. No mums pat netika gaidīta vieta finālā, bet mēs nokļuvām tik tuvu trofejai! Šis noteikti bija labs apliecinājums treneru ieguldītajam darbam un spēlētāju atdevei izšķirošajā mačā.
Pēc sezonas Limbažos atgriezos RTU/Robežsardzes sastāvā, kur bijām divi libero spēlētāji — es un Arvils Keišs. Treniņos vienmēr centos palīdzēt Arvilam ar padomiem, piemēram, ar norādēm par labākas vietas izvēli aizsardzībā, ar citām taktiskām gudrībām no savas pieredzes. Dažbrīd pat man pašam grūti izskaidrot, kā tieši bumba nonāk manās rokās. Tieši Austra Štāla rīcība pirms daudziem gadiem pamudināja mani, nonākot pieredzējuša spēlētāja lomā, rīkoties līdzīgi. Lieliski apzinos, ka arī es izlasē nespēlēšu mūžīgi, tādēļ jāgatavo aizvietotāji.
— Kurš tad ir lielākais konkurents uz libero vietu Latvijas izlases pamatsastāvā?
— Kā pirmo noteikti varu minēt Jēkabpils Lūšu libero Dāvi Melni. Pašreiz vēl nav pilnīgas skaidrības par Keiša iecerēm saistībā ar treniņu turpināšanu. Arī viņam noteikti ir visas iespējas kādu dienu pārstāvēt valstsvienību. Diemžēl pats klātienē neesmu redzējis labākos libero junioru un jauniešu izlasēs, taču esmu dzirdējis, ka ir talanti, kuri nākotnē varētu stāties manā vietā.
SEZONAS VIENĪGĀS TROFEJAS ĪPAŠNIEKS
— Pagājušajā sezonā RTU/Robežsardzes rindās izcīnīji Latvijas kausu, Baltijas līgā zaudējāt ceturtdaļfinālā, bet Latvijas čempionāts nenotika.
— Tiešām izdevās iegūt vienīgo trofeju, kura tika izspēlēta. Bija milzīgs prieks par to, ka pēc četru gadu pārtraukuma atkal kauss palika Rīgā. Šī turnīra izšķirošajā cīņā mūsu komandas spēlētāji bija maksimāli gatavi, motivēti. Finālā spēles plānu izpildījām par 100 procentiem, tādēļ arī bija rezultāts.
Lai arī Baltijas līgā Igaunijas Selver zaudējām abās spēlēs, taču spēkošanās bija ļoti sīva, jo Rīgā piekāpāmies četros setos, bet Tallinā — pat piecos. Varējām jau arī nolauzt igauņus, taču paši vien sevi varam vainot neveiksmēs — kļūdas un varbūt neticība panākumam neļāva tikt tālāk. Iespējams, ka beigu beigās būtu pat sāpīgāk — iekļūt Četru finālā, kas Covid-19 dēļ tā arī netika izspēlēts.
— Jaunajā sezonā esi palicis tajā pašā komandā. Tā gan startēs jau ar citu nosaukumu.
— Jaunajā klubu sezonā RTU-Robežsardzes/Jūrmalas sastāvā cītīgi trenēšos, mēģināšu apliecināt savas spējas, lai nākamajā gadā atkal saņemtu uzaicinājumu uz izlasi no galvenā trenera Avo Kēla. Klubam ne tikai mainījies nosaukums. Par menedžeri kļuvis Arnis Tunte, galvenajam trenerim Raimondam Vildem jaunais asistents būs Klāvs Zaļkalns, sastāvu papildinājuši vairāki jauni volejbolisti no Murjāņu sporta ģimnāzijas, pēc traumas ierindā būs Matīss Gabduļins, spēlēs arī Latvijā dzīvojošs Argentīnas volejbolists, varbūt vēl kāds leģionārs cēlāja pozīcijā.
Komanda jau sākusi gatavošanos, bet es pēc atgriešanās no Kipras paņēmu dažas brīvdienas, kopīgajiem treniņiem pievienošos nedaudz vēlāk. Esam atgriezušies arī Eiropas klubu turnīru apritē, jo RTU-Robežsardze/Jūrmala startēs CEV Izaicinājuma kausā, kur pirmajā kārtā mums pretī ielozēti Čehijas VK Lvi Praha volejbolisti. Jau sazinājos ar Čehijā spēlējošo Tomu Vanagu, kurš komentēja, ka mums ir labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai turpinātu Latvijas volejbola starptautiskos panākumus.
— Iespējams, ka tavs ikdienas grafiks ne gluži ir raksturīgs Eiropas čempionāta finālturnīra potenciālajam dalībniekam.
— Strādāju sporta centrā Mežaparks, kur darba dienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 esmu ofisa darbinieks. Pēc darba dodos uz šīs pašas ēkas otru galu, lai pārģērbtos treniņiem. Vasarā tur trenējos izlases sastāvā, bet ziemas sezonā turpat treniņus aizvadīs arī manis pārstāvētais klubs. Šāds grafiks man patīk, jo fiziskā slodze jau nav tik liela, lai pēc treniņa tik tikko nokļūtu mājās. Liels paldies arī maniem kolēģiem — vadītājai Ievai Zundai un kabineta biedram Normundam Jakušonokam — par sapratni, kad volejbola dēļ kādreiz nākas ātrāk aizmukt no darba. Esmu priecīgs par to, ka varu apvienot darbu ar volejbolu augstākajā Latvijas līmenī.
2021. GADA EIROPAS ČEMPIONĀTA KVALIFIKĀCIJA
A grupa
Horvātija, Nīderlande, Zviedrija
B grupa
Austrija, Bulgārija, Izraēla
C grupa
Bosnija un Hercegovina, Dānija, Turcija, Ziemeļmaķedonija
D grupa
Moldova—Latvija 0:3 (10:25, 21:25, 20:25), Kipra—Spānija 1:3, Latvija—Spānija 1:3 (22:25, 21:25, 25:16, 19:25), Moldova—Kipra 3:0, Spānija—Moldova 1:3, Latvija—Kipra 3:0 (25:17, 25:16, 25:11), Moldova—Latvija 0:3 (22:25, 17:25, 22:25), Kipra—Spānija 3:0, Latvija—Spānija 1:3 (25:27, 25:18, 26:28, 22:25), Moldova—Kipra 2:3, Spānija—Moldova 3:0, Latvija—Kipra 3:0 (25:15, 25:21, 25:23).
Latvija 6 – 4—2 – 14:6 – 12
Spānija 6 – 4—2 – 13:9 – 12
Moldova 6 – 2—4 – 7:8 – 7
Kipra 6 – 2—4 – 5:7 – 5
E grupa
Albānija, Rumānija, Slovākija, Šveice
F grupa
Azerbaidžāna, Grieķija, Gruzija, Melnkalne
G grupa
Baltkrievija, Norvēģija, Portugāle, Ungārija
2021. GADA EIROPAS ČEMPIONĀTA FINĀLISTES
2019. gada EČ labākās komandas. Serbija (1. vieta), Slovēnija (2.), Francija (4.), Krievija (5.), Itālija (6.), Ukraina (7.), Vācija (8.), Beļģija (9.). Saimnieces. Polija (3.), Čehija (13.), Somija (14.), Igaunija (24.). Kvalifikācijas grupas uzvarētāja. Latvija (27.).
Ingars IVANOVS
Latvijas volejbola izlases libero
Dzimis: 1987. gada 2. aprīlī Siguldā
Augums, svars: 184 cm, 80 kg
Izglītība: LU Ekonomikas un vadības fakultātes bakalaurs vadību zinībās
Pirmais treneris: Normunds Šulte (Siguldas Sporta skola)
Volejbolista karjera: Siguldas Sporta skola, Cēsis/JPV, Cēsu alus, Rīga/Lāse-R, Biolars-Olaine/Ozolnieki, RTU/Robežsardze, Karelian Hurmos (Somija), OC Limbaži/MSĢ, RTU-Robežsardze/Jūrmala
Lielākie panākumi volejbolā: Latvijas izlases sastāvā 3. vieta Eiropas Sudraba līgā, 5. vieta Eiropas Zelta līgā, izcīnīta vieta Eiropas čempionāta finālturnīrā
Lielākie panākumi pludmales volejbolā: 3. vieta pārī ar Jāni Šmēdiņu 2004. gada pasaules U-18 čempionātā; Saulkrastu kokteiļa uzvarētājs; 2011. gada King of the Beach uzvarētājs
Darba vieta: SC Mežaparks
