Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Galda teniss Latvijā atgriezies

No 9. marta līdz pat 13. jūnijam Latvijā nenotika nevienas galda tenisa sacensības. Taču nu jau vairāk nekā divus mēnešus galda tenisisti atgriezušies maču gaisotnē, aizvadot daudz piesātinātāku vasaru nekā citus gadus. 18. jūlijā tika kronēti arī Latvijas 2019./2020. gada sezonas komandu čempionāta uzvarētāji, triumfējot Saldus novada pašvaldības kungiem un Salaspils GTK dāmām. Šoreiz vairāk par aktuālo situāciju sporta veidā kopumā, tādēļ saruna ar Latvijas Galda tenisa federācijas (LGTF) prezidenti Inu Jozepsoni.

Starp citu, sudraba medaļu Jēkabpils SC rindās izcīnīja arī Ina Jozepsone, kura reitingā sievietēm ieņem trešo vietu. Līdz ar to Inai ir redzējums uz galda tenisu ne tikai no funkcionāres, bet arī aktīvas sportistes skatupunkta. 

“Galda tenisa sezona Latvijā tika pārtraukta marta vidū, taču atšķirībā, piemēram, no kaimiņiem Igaunijā nepieņēmām lēmumu par atlikušo sacensību atcelšanu. Tieši tādēļ 11. un 12. jūlijā Ķekavā aizvadījām Latvijas komandu čempionāta ceturto posmu un nedēļu vēlāk Salaspilī — arī finālsacensības. Protams, nepaveicās tiem klubiem, kuru rindās sezonas garumā startēja Krievijas un Baltkrievijas sportisti — izšķirošos mačus nācās aizvadīt bez viņiem. Savukārt lietuvieši un igauņi, kuri pārstāvēja Latvijas klubus, bija ierindā. Tika uzskatīts, ka lielākais inficēšanās risks galda tenisā ir saistīts ar dubultspēlēm, jo pārinieki ilgāku laiku darbojas cieši viens otram blakus. Piemēram, Vācijā sacensību norises laikā tika mainīta maču izspēles sistēma, atceļot dubultspēles. Latvijā šādas izmaiņas neieviesām,” sarunā ar žurnālu Sports stāsta Ina Jozepsone. 

“Starptautiskā Galda tenisa federācija (ITTF) 2020. gadā atcēlusi vai pārcēlusi uz 2021. gadu visas sacensības, tai skaitā Pasaules komandu čempionātu, ITTF Pasaules kausa posmus pieaugušajiem un junioriem. Savukārt Eiropas Galda tenisa savienība (ETTU) vispirms Eiropas Jaunatnes čempionātu no jūlija pārcēla uz septembri, bet pēc tam atcēla. Līdzīgi notika arī ar septembrī Varšavā (Polija) plānoto Eiropas individuālo čempionātu ar Latvijas sportistu līdzdalību. To atcēla 11. augustā. Bija plānots, ka Latviju pārstāvētu 2020. gada Latvijas čempioni Oļegs Kartuzovs un Baiba Bogdanova, arī labākie jaunieši Daniela Kogana un Sabina Musajeva.” 

LEĢIONĀRI PIE MUMS UN CITUR 

Latvijas komandu čempionātā 2019./2020. gada sezonā vīriešu konkurencē spēles tika aizvadītas ne tikai augstākajā un vēl trijās līgās, bet arī divās tautas līgās. Sievietēm sacensības notika vienā līgā. 

— Pēc kādiem principiem tiek veidots Latvijas komandu čempionāts? 

— Latvijas komandu čempionātā no augstākās līdz trešajai līgai dalību var pieteikt tikai LGTF juridiskie biedri, bet tautas līgās šādu ierobežojumu nav, var apvienoties spēlētāju grupa, kura uz gadu izveidojusi komandu ar brīvi izvēlētu nosaukumu un ir gatava samaksāt dalības maksu. Komandas dalībai Latvijas čempionātā piesaka LGTF juridiskie biedri, tai skaitā galda tenisa klubi, sporta skolas vai pašvaldības, kuras samaksā dalības maksu. 

— Cik lielas iespējas ir Latvijas klubu sastāvos piesaistīt leģionārus? 

— Savulaik lēmām, vai Latvijas komandu čempionātā atļauts pieteikt citu valstu spēlētājus, šādi palielinot sportisko līmeni un padarot sacensības interesantākas. Nolikumā gan noteikts ierobežojums, ka vienā spēlē komandu var pārstāvēt ne vairāk par diviem citu valstu galda tenisistiem. Kopumā sezonai komanda varēja pieteikt no četriem līdz astoņiem spēlētājiem, neierobežojot ārzemnieku skaitu. Par 2020./2021. gada sezonas nolikumu spriedīsim nākamajā LGTF valdes sēdē. Viedokļi ir atšķirīgi, tādēļ vēl nevaru prognozēt, kāds turpmāk būs ārzemnieku limits. 

— Kāpēc citu valstu galda tenisisti spēlē Latvijas komandās? 

— Man grūti spriest par citu komandu nosacījumiem saistībā ar ārzemnieku piesaisti. Pieļauju, ka kādam arī tiek maksāts. Pati komandu čempionātā pārstāvēju Jēkabpils SC, kura rindās spēlēja arī baltkrieviete un lietuviete. Mūsu komandā ārzemnieku piesaiste tika balstīta uz draudzīgām attiecībām. Biežāk tā ir ceļa, uzturēšanās un ēšanas izdevumu apmaksa. 

— Cik daudz Latvijas sportistu dodas leģionāru gaitās?  

— Vācija joprojām ir populārākā valsts, kuras klubus pārstāv Latvijas galda tenisisti. Par to arī LGTF saņem oficiālu informāciju, jo šīs valsts klubu čempionāta nolikumā noteikts, ka sportists vienas sezonas laikā vairs nevar piedalīties citas valsts līdzīgā turnīrā. Līdz ar to pirms katras sezonas no Vācijas saņemam informāciju par pieteiktajiem Latvijas sportistiem, lai mēs apstiprinātu, ka mums nav pretenziju par viņu startu šajās sacensībās. Latvijai tuvākajās valstīs nav šāda nolikuma punkta, tādēļ sportists vienas sezonas laikā var, piemēram, spēlēt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un arī dažu citu klubu čempionāta komandās. 

Daniels Kogans nākamajā sezonā pārstāvēs Vācijas klubu TTC Bietigheim-Bissingen, kur arī trenēsies jaunizveidotajā sporta skolā. Kogans jau atrodas tur, bet vēl pāragri spriest kā šādas pārmaiņas ietekmēs viņa progresu. Ilgu laiku Vācijas klubu pārstāvēja Sandijs Vasiļjevs, bet nu jau divus gadus viņš tur vairs nespēlē. Pagājušajā sezonā Sandijs startēja Latvijā un Zviedrijā. Natālija Kļimanova spēlējusi gan Beļģijā, gan Vācijā. Citu valstu klubus vairākus gadus pārstāvēja un arī turpinās to darīt mūsu stiprākie spēlētāji — Artūrs Reinholds, Oļegs Kartuzovs, Inta Zdanovska, Sabina Musajeva, Leonīds Maslovs, Dainis Reinholds, Aleksandrs Maskaļonoks, Andrejs Čemirtans. Protams, labākie spēlētāji meklē iespējas pārstāvēt citu valstu klubus, lai sacensību sezona kļūtu saspringtāka un daudzveidīgāka, kā arī lai celtu savu meistarības līmeni. Bet Igaunijā un Lietuvā zemākās līgās spēlē arī tie mūsu spēlētāji, kuri Latvijas reitingā ir zemāk par 20. vietu. 

Kontinentu kvotas samazina iespējas 

Latvijas galda teniss olimpiskajās spēlēs tika pārstāvēts vienu reizi, kad 2012. gadā Londonas olimpiskajām spēlēm kvalificējās Matīss Burģis. Ar 45. numuru izliktais Burģis pārvarēja pirmo kārtu, bet zaudēja otrajā, ierindojoties dalītā 33. vietā. 

— Vai Latvijas galda tenisistiem vēl ir iespējas tikt uz nu jau 2021. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm? 

— Olimpiskajam Eiropas kvalifikācijas turnīram bija jānotiek martā Maskavā, taču sacensības tika atceltas, nosakot jaunu termiņu — izspēles paredzētas līdz 2021. gada aprīļa beigām. Plānojam piedalīties, taču pašlaik nav zināms ne datums, ne turnīra norises vieta.  

Olimpiskajās spēlēs individuāli sacentīsies 86 sportisti un tikpat sportistes. Vienu valsti komandu sacensībās gan vīriešiem, gan sievietēm drīkst pārstāvēt, maksimums, trīs sportisti, individuālajās sacensībās — divi sportisti, bet jauktajās dubultspēlēs — viens pāris no valsts. Komandu skaits olimpiskajās sacensībās — 16. No tām kopā sešas kvalificējas no kontinentu čempionātiem, deviņi — no pasaules komandu atlases turnīra, bet viena vieta tiek mājiniekiem.  

Individuālajās sacensībās startē divi dalībnieki no katras komandas, kuri ir kvalificējušies komandu sacensībām, 22 sportisti no kontinentālajām kvalifikācijām (ievērojot nosacījumu — divi sportisti no valsts), viena vieta tika piešķirta, balstoties uz Tripartite Commission lēmumu, divas līdz astoņas vietas no Pasaules kvalifikācijas turnīra. Šādā ceļā 2012. gadā Matīss Burģis arī nokļuva olimpiskajās spēlēs, burtiski ielecot pēdējā vilcienā. Un vismaz viena vieta, bet ne vairāk kā 13 vietas tiek piešķirtas, ņemot vērā pasaules reitingu.  

— Pasaules čempionātā arī mainīta izspēles sistēma? 

— Pēdējo pasaules čempionātu rezultāti parādīja, ka labāko 32 komandu pulkā ir pārsvarā Eiropas un Āzijas valstis, taču šādā situācijā par sacensībām nav intereses citos kontinentos. Līdz ar to nolemts noteikt kvotas visiem kontinentiem ne tikai olimpiskajās spēlēs, bet arī pasaules čempionātos. Tādēļ Latvijas izredzes iekļūt pasaules čempionāta dalībnieku pulkā ir ievērojami samazinājušās, jo Eiropā līmenis ir ļoti augsts, bet kāda no Okeānijas valstīm saņems ceļazīmi mazākas konkurences apstākļos. ITTF apvieno 226 valstis, un līdz šim dalībai pasaules čempionātos nebija jāpārvar kvalifikācija. Tie kļuva par grandioziem galda tenisa pasākumiem, jo piedalījās 100—120 valstu izlases. Pārejot uz kvalifikācijas sacensību sistēmu, kļūs daudz grūtāk atrast atbalstītājus izlases startam, kā arī motivēt pašus potenciālos izlases dalībniekus. 

— Vai pie LGTF sliekšņa nestāv Āzijas galda tenisa skolu audzēkņi, kuri vēlētos iegūt Latvijas pilsonību un vietu Latvijas izlasē? 

— Reiz pie mums par šādu iespēju interesējās kāds Vācijas galda tenisists, kurš vēlāk pārstāvēja Slovākiju, jo tur iegūt pilsonību bija daudz vienkāršāk un nebija jāatsakās arī no Vācijas pilsonības. Šis process nav nemaz tik vienkāršs, jo, pirmkārt, sportistiem pie mums nemaz nav tik viegli tikt pie pilsonības, bet, otrkārt, šo procesu apgrūtina arī ITTF noteikumi. Ja sportists pieaugušo oficiālajās sacensībās ir pārstāvējis kādu valsti, tad viņam tiek liegta iespēja jebkad nākotnē spēlēt citas izlases komandas kreklā. Var cerēt tikai uz individuāliem startiem. Vismaz šādi notiek cīņa pret Āzijas valstu galda tenisistu ekspansiju Eiropā. Izņēmumi ir tikai jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, bet arī tur nosacījumi ir diezgan strikti. Tomēr tik un tā Ķīnas sportisti, kuri nav paspējuši uzvilkt savas valsts izlases kreklu, brauc uz Eiropu. Pagājušajā gadā Eiropā bija tikai sešas valstis, ieskaitot trīs Baltijas valstis, kuru izlasēs nebija neviena naturalizētā Āzijas sportista. 

RAKETE PAR 3000 EIRO? 

— Cik interesants Latvijas galda teniss ir starptautiskajām inventāra ražotājiem? 

— Latvijas izlases atbalstītājs tagad ir Indijas kompānija STAG, kura vēlas izvērsties Eiropā, tirgus iekarošanu sākot ar sadarbību ar mazākajām valstīm. Pašreiz STAG jau kļuvis par sadarbības partneri arī vienai no Eiropas vadošajām galda tenisa valstīm Itālijai. LGTF sadarbība ar STAG paredz, ka katru otro gadu saņemam 12 jaunus tenisa galdus, no kuriem viens ir tā saucamais šova korts — īpaša dizaina galds, kas labi izskatās, piemēram, televīzijas translācijās. Saistībā gan ar situāciju pasaulē pēdējo kravu no Indijas gaidām jau kopš aprīļa. STAG ir individuālie līgumi arī ar diviem Latvijas jauniešiem. 

— Kādas ir izmaksas galda tenisistam? 

— Var nopirkt raketes ar koka pamatni, kas maksā 2300 eiro, taču tas nebūt nenozīmē, ka tās ir labākas un ar tām spēlē profesionāļi. Ja nerunājam par ārišķībām, tad tāpat inventārs paliek dārgāks. Butterfly jaunākās gumijas maksā 70—80 eiro gabalā. Tas nozīmē, ka divas gumijas kopā ar koka pamatni izmaksā kādus 300—350 eiro. Turklāt gumijas regulāri jāmaina. Veterāni ar vienu gumiju var iztikt pusgadu, bet spēlētāji ar intensīvāku spēlēšanas režīmu ir spiesti tās mainīt reizi mēnesī. Protams, ierindas dalībniekiem, kuri piedalās Latvijas reitinga turnīros, izmaksas ir mazākas, taču esam noteikuši, ka, startējot oficiālajās sacensībās, gumijai jābūt no ITTF atļauto gumiju saraksta. 

RANGA SACENSĪBAS UN CITI AKTĪVISTI 

— Latvijas reitingā šā gada augustā bija 845 vīrieši un 162 sievietes. Par ko tas liecina? 

— Šajā rangā redzami spēlētāji, kuri pēdējo divu gadu laikā piedalījušies vismaz vienās oficiālajās sacensībās. Pastāvīgi notiek jaunu spēlētāju pieplūdums, bet tajā pašā laikā ir arī galda tenisisti, kuri vairs nav šādu turnīru apritē. Galda tenisa specifika ir tāda, ka valstī notiek daudz lokālu turnīru, kuru organizatoriem nav aktuāli saņemt reitinga sacensību statusu. Līdz ar to ir ļoti daudz spēlētāju, kuri regulāri trenējas un piedalās tikai šādās vietējās sacensībās, nenonākot mūsu redzeslokā un arī oficiālajā statistikā. Protams, arī aktīvistus, kuri galda tenisu spēlē savas privātmājas pagalmā, nevaram saskaitīt… 

— Kur ir robežšķirtne starp galda tenisu un bumbiņas padauzīšanu ar draugu pagalmā? 

— Mazākā pieļaujamā viena laukuma platība sacensībās ir 5×10 metri, kas atbilst starptautiskajām normām veterāniem. Dažādu sporta un atpūtas būvju celtniecības projektos ir paredzētas vietas galda tenisam, taču tikai retais iepriekš padomā par nepieciešamo kvadratūru. Ir gadījumi, kad tiek nopirkti labi un dārgi tenisa galdi, taču platības trūkuma dēļ tur pat nevar aizvadīt treniņus. Biežāk gan ir otrādi — galdi tiek nopirkti, ekonomējot līdzekļus, un sacensības vai treniņus sarīkot nevar. Nekad neatsakām konsultācijas saistībā ar galda tenisa inventāru vai nepieciešamo telpu un apgaismojumu. 

— Kuras ir aktīvākās vietas Latvijas galda tenisa kartē? 

— Lielākā kustība ir Rīgā, Salaspilī, Ķekavā, Bauskā, Iecavā, Preiļos, Liepājā, Rēzeknē un Kuldīgā, Jūrmalā, Līvānos, Jēkabpilī, Gulbenē, Balvos, Ventspilī, pamazām galda teniss atdzimst arī Daugavpilī. 

Galda tenisa norises Latvijā atbalsta valsts un pašvaldības. Jo tālāk no Rīgas, jo ir ciešāka saikne starp pašvaldībām un sportistiem, jo visi aktīvisti ir labāk zināmi. Protams, atbalsta arī Rīga, taču finansējuma saņemšanas process ir daudz ilgāks, sarežģītāka arī atskaitīšanās par iztērētajiem līdzekļiem.  

Tomēr Rīga ir īpaša ar to, ka šā gada februārī astoto reizi notika Rīgas domes kausa izcīņa vairāku vecuma grupu jauniešiem ar vairāk nekā 400 sportistu dalību no 17 valstīm. Latvijas pārstāvji Sabina Musajeva un Daniels Kogans šajās vērienīgajās sacensībās Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas sporta zālē izcīnīja bronzas medaļas.  

Jaunie sportisti nevar iztikt arī bez vecāku finansiālā atbalsta. Iespējams, tā pat ir labāk, jo no bērniem tiek sagaidīta lielāka atbildība par treniņu procesu. Ilgtermiņā nodarbības neturpina visi, atbirumam ir dažādi iemesli. 

— Kurās sporta skolās ir galda tenisa sekcijas? 

— Treneriem nav viegli ieinteresēt bērnus nodarboties ar galda tenisu, jo šis sporta veids tomēr ir tehniski sarežģīts. Skaidrs, ka, pirmo reizi paņemot rokās raketi, nekas daudz neizdosies, jo šīs kustības atšķirībā no bumbas sišanas vai mešanas nav tik dabiskas. Līdz ar to tikai retajam uzreiz rodas interese par treniņiem. Lai nu kā, taču darbs notiek deviņās sporta skolās — Kuldīgas novada Sporta skolā, Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolā, Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā Rīdzene, Rēzeknes novada pašvaldības Bērnu–jaunatnes sporta skolā, Rēzeknes pilsētas Bērnu–jaunatnes sporta skolā, Iecavas novada sporta skolā Dartija, Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā, Liepājas rajona Sporta skolā, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādē Liepājas Kompleksā sporta skola. Diemžēl vairāk neesam pārstāvēti Jēkabpils Sporta skolā un Vecumnieku novada Sporta skolā. 

— Gandrīz katrā vispārizglītojošās skolas sporta zālē vai kādā skolas gaitenī var atrast tenisa galdus. 

— Esam mēģinājuši veikt arī galda tenisa popularizēšanu sporta skolotāju vidū, jo daudzās skolu sporta zālēs ir tenisa galdi, federācija rīkoja galda tenisa kursus sporta skolotājiem, kuri atnāca, noklausījās, saņēma sertifikātu par apmācību, bet rezultāta tam nebija. Kustība tik un tā notika tikai skolās, kur skolotājiem jau iepriekš bijusi saistība ar galda tenisu. Jāapzinās arī tas, ka sporta skolotājs bez galda tenisa priekšzināšanām, nevarēs iemācīt bērniem pareizo tehniku. Līdz ar to galda tenisa interesentiem tāpat nāksies meklēt kvalificētu treneri. Vēl pirms pāris gadiem Rīgā notika vispārizglītojošo skolu turnīrs galda tenisā. 

GALDA TENISS BEZ REVOLŪCIJĀM 

Ne tikai komandu sporta spēļu federācijās visai regulāri notiek dažādas publiskas aktivitātes saistībā ar cīņu par varu, taču galda teniss noteikti nav bijis skandalētāju pulkā. 

— Kā notika federācijas prezidenta maiņa — no biznesmeņiem pie sportistes? 

— Ar šo sporta veidu esmu saistīta visu dzīvi un par federācijas ģenerālsekretāri sāku strādāt vēl prezidenta Arkādija Suharenko vadībā. Viņš vairākus gadus bija LGTF prezidents, taču kaut kādā brīdī kļuva skaidrs, ka neizdosies realizēt savu skatījumu uz sporta veida attīstību un paveikt darbus, ar kuriem lepoties. Pēc tam par prezidentu kļuva Anatolijs Prohorovs, kuram bija ļoti daudz entuziasma, daudz pats strādāja, taču nācās saprast, ka Latvijas galda tenisā nav izveidota sistēma, kura ļautu gūt panākumus. Var izcelties viens vai divi individuālie sportisti, bet, lai izceltos izlases, jāsakrīt pārāk daudz faktoriem. 

2017. gada vēlēšanās Prohorovs vairs nepretendēja uz prezidenta amatu, taču man ir saglabājušās ļoti labas attiecības ar abiem iepriekšējiem federācijas vadītājiem, abi mani regulāri atbalsta. Galda tenisā revolūcijas nav notikušas, tādēļ esmu pārliecināta, ka arī 2021. gadā, kad notiks nākamās vēlēšanas, nekas tāds mūsu sporta veidā netiks piedzīvots. Esmu priecīga par katru aktīvu cilvēku, kurš vēlas darboties galda tenisā, tādēļ nav šaubu par to, ka kopīga valoda tiks atrasta. Nav tik būtiski, kāds kuram ir amata nosaukums. 

— Latvijas komandu čempionātā savu godalgu krājumu papildinājāt ar sudraba medaļu.  

— Turpinu treniņus galda tenisā, taču neslēpšu, ka mana augstā vieta Latvijas reitingā neko labu neliecina par sportisko līmeni un konkurenci. Tas tikai nozīmē to, ka mums ir jāturpina strādāt pie jauniešu meistarības slīpēšanas. Jauno talantu savstarpējās spēles noteikti ir interesantas, taču pārāk bieži esmu redzējusi situācijas, kad jaunieši zaudē mačos pret veterāniem, kuri darbojas daudz racionālāk un rezultatīvāk. Pati regulāri trenējos, bet spēlēt sacensībās gan cenšos ārpus mūsu valsts, lai mani uztvertu vienkārši kā spēlētāju no Latvijas, nevis kā federācijas vadītāju. 

 

LATVIJAS GALDA TENISA FEDERĀCIJAS VALDE 

(ievēlēta 2017. gada 11. jūnijā uz četriem gadiem) 

Prezidente — Ina Jozepsone, viceprezidenti — Leonīds Faļkenšteins, Jānis Cīrulis, valdes locekļi — Genādijs Kartuzovs, Laura Pavāre, Nauris Mazjānis, Vadims Berežkovs, Jānis Zicāns, Egils Puriņš 

 

LATVIJAS INDIVIDUĀLAIS RANGS 

(2020. gada augusts) 

Vīrieši 

1. Oļegs Kartuzovs (Latvijas US) 2512 

2. Artūrs Reinholds (Salaspils GTK) 2408 

3. Sandijs Vasiļjevs (Saldus NP) 2348 

4. Daniels Kogans (bez kluba) 2258 

5. Dainis Reinholds (Salaspils GTK) 2185 

6. Igors Sidorovs (GTK Baltais) 2132 

7. Gints Eihmanis (Salaspils GTK) 2112 

8. Andrejs Čemirtāns (GTK Namejs) 2061 

9. Leonīds Maslovs (Salaspils GTK) 2041 

10. Jānis Cīrulis (GTK Namejs) 2040 

Sievietes 

1. Baiba Bogdanova (Salaspils GTK) 1939 

2. Sabina Musajeva (RBJSS Rīdzene) 1829 

3. Ina Jozepsone (Jēkabpils SC) 1811 

4. Natālija Kļimanova (Ezermala 1) 1728 

5. Viktorija Majorova (RTU) 1605 

6. Inta Zdanovska (Ezermala 1) 1582 

7. Olga Kartuzova (Latvijas US) 1552 

8. Margarita Judina (Jēkabpils SC) 1532 

9. Antra Vinerte (Latvijas US) 1511 

10. Diana Rusinova (Latvijas US) 1446 

 

LATVIJAS SPORTISTI ITTF PASAULES INDIVIDUĀLAJĀ RANGĀ 

(2020. gada aprīlis) 

Vīrieši 

918. Artūrs Reinholds 175 

997. Oļegs Kartuzovs 150 

997. Dainis Reinholds 150 

1061. Daniels Kogans 120 

1277. Aleksandrs Pahomovs 60 

1277. Pēteris Ēriks Sudrabiņš 60 

1277. Romāns Streļčuks 60 

Sievietes 

675. Sabina Musajeva 225 

805. Natālija Kļimanova 150 

805. Inta Zdanovska 150 

844. Viktorija Majorova 132 

 

Ina JOZEPSONE 

Latvijas Galda tenisa federācijas prezidente 

Dzimusi: 1969. gada 5. decembrī Rīgā 

Izglītība: LVFKI, maģistra grāds LSPA, LSPA doktorantūra 

Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, ir attiecības, trīs dēli 

Pirmā un vienīgā trenere: Irina Ivanova 

Lielākie sasniegumi sportā: Latvijas izlases dalībniece vairākos PČ un EČ, Latvijas čempione sieviešu vienspēlēs (1992., 1995. un 2002. gadā); bronzas medaļas ieguvēja 2019. gada EČ veterāniem sieviešu vienspēlēs 

Galda tenisa inventārs: pamatne Butterfly Defence Pro, gumijas — melna Butterfly Feint Long II 1.0 un sarkana Xiom Omega V Europe 2.0 

Labākā galda tenisiste pasaulē: Irene Ivančana (Vācija) 

Spēles stils: aizsardzības stils ar uzbrukuma elementiem 

Citi sporta veidi: hokejs, futbols kā līdzjutējai 

Vaļasprieks: grāmatu lasīšana 

Algotais darbs: sporta zāles administratore

Renārs Buivids
Renārs Buivids