Ar zināšanām, stāju un kārtīgiem muskuļiem

Iespējams, vienu no šāgada #BeActive vēstnešiem — Agnetu Liepājnieci — esat jau iepazinuši sociālo mediju vidē vai TV ekrānos — Agneta veido sporta raidījumus. Ārkārtējās situācijas laikā, kad daudzi padomus ikdienas sportošanai meklēja tīmeklī, harismātiskā speciāliste bija pamanāma, rādot, kā pavisam vienkārši mājas apstākļos vai pagalmā uzturēt sevi tonusā. Tāpat, iespējams, kādam no jums Agneta ir izpalīdzējusi klātienē. Ikdienā viņa ir sporta fizioterapeite un, kā pati saka, palīdz cilvēkiem sakārtot fizisko ķermeni un bieži vien — arī galvu.

Viņa imponē ne tikai ar pamatīgām zināšanām un pievilcīgu stāju, bet arī ar cilvēcīgumu un tiešumu, kura bieži vien pietrūkst mūsdienu latvietim. “Darām!” — tā pārliecinoši Agneta Liepājniece atbildēja, kad izklāstīju Eiropas Sporta nedēļas ideju un aicināju iesaistīties. 

— Kāpēc fizioterapija un sportošana? 

— Man gribētos teikt, ka sports man ir gēnos — tētis bija sportists un vienmēr labā formā, strādāja policijā, un viņa ikdiena bija cīņas sports. Tētim bija melnā josta. Man bija laba galva bioloģijā, ķīmijā, literatūrā, patika sports. Vēsture, ģeogrāfija nebija manas. Medicīna man patika jau bērnībā, bet nevarēju un joprojām nevaru satikt ar adatām. Tāpēc ārste nevaru būt. Tā kā gribēju tomēr nodarboties ar ko praktisku — ar rokām palīdzēt cilvēkam, bet bez asinīm un adatām, sporta fizioterapija ir ideāli man piemērota profesija. 

Esmu gandarīta par to, ko daru. Sportošana ir mana ikdiena — uzturot sevi formā, trenējos pati, pārzinu veselības jomas un vienlaikus kā manuālais terapeits ārstēju un trenēju citus. Ja grib ilgi būt vesels, jābūt funkcionāli spējīgam — jābūt ar stāju un kārtīgiem muskuļiem. 

— Ir kāds īpašs ikdienas režīms, lai sevi uzturētu formā? 

— Jā, protams. Pirmais, kas tiek ievērots, ir miega režīms — šobrīd tās ir 8 stundas, bet kopumā vismaz 7 līdz 9 stundas miega. Tad — kārtīgs uzturs. Daudz dzeru ūdeni, ievēroju to, ko saprotam ar veselīgu dzīvesveidu. Dažādām atkarību raisošām vielām arī jāsaka nē, ja grib būt tonusā. Turklāt, lai palīdzētu citiem, fizioterapeitam pašam ir jābūt olimpietim līdzvērtīgā formā. 

Ļoti sekoju arī videi ap sevi — izvairos no liekiem medijiem, domāju, kādās attiecībās iesaistīties. Arī tās var būt toksiskas. Tas viss ļoti nosaka, kāda būs mūsu veselība, nervu sistēma. 

Ikdienā regulāri dodos garās pastaigās. Tā kā man ir suns, staigāju rītos un vakaros. Garās pastaigas, grāmatas, īpaši garīgā literatūra (esmu kristiete), mani atslābina un nomierina. 

Tāda diezgan garlaicīga ikdiena, izņemot manu darbu. 

— Tātad svarīgi ir domāt ne tikai par fizisko, bet arī par iekšējo labsajūtu?

— Tieši šobrīd, kad visi esam bijuši spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, iekšējais miers ir pat ļoti svarīgs. Būtu mazāk jāuztraucas, vairāk jāmācās palaist vaļā lietas un situācijas. Gudros vārdos — tā ir neiromuskulārā darbība vai arī psihoneiroimunoloģija. 

Mūsu noskaņojums un prāts ietekmē ķermeni. Imunitāte var strādāt, un muskuļi aug tikai tad, kad esam mierīgi un priecīgi. Tās lietas iet roku rokā ar noskaņojumu, bet noskaņojums saistīts ar to, kā skatāmies uz dzīvi, ar kādiem cilvēkiem satiekamies, kādai informācijai ļaujamies, kādu mūziku klausāmies. 

Tas ir sākuma punkts. Ja galvā viss kārtībā, būs arī spēks un vēlme sportot. 

— Tas nozīmē, ka ārkārtējās situācijas apstākļi atstājuši savu ietekmi… 

— Noteikti. Cilvēki, kuri trenējās un bija labā formā, atsāka sportošanu ar piespiešanos — bez emocijām, pat ar negatīvām emocijām. Nāca tikai tāpēc, ka sarunāts. Tas ir saprotami — mēs divus mēnešus bijām ieslēgti un nervu sistēmai tas bija hronisks stress. Mūsu ķermenis palicis stīvāks, citiem saasinājušās iepriekšējās problēmas. Ļoti labi, ja šajā laikā esam viens otram blakus, ja kāds stiprāks cilvēks līdzās var palīdzēt otram. 

— Fiziskā izkustēšanās var palīdzēt? 

— Jā, noteikti, sportošana var palīdzēt. Sports ir dabiskais endorfīns, dabiskā labsajūta. Ja mēs neesam izkustējušies ilgāku laiku, mums neriņķo asinis, organismā nenotiek kustība, mēs nedzīstam. Sports rada kustību, pabaro šūnas, veicina vielmaiņu, pozitīvie impulsi labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Es teiktu, ka sports un fiziska izkustēšanās ir numur viens, kas cilvēkiem fizioloģiski var palīdzēt tikt ārā no rutīnas. 

— Kur rast spēku un motivāciju būt fiziski aktīvam? 

— Kā kuram. Man tie ir dzīves mērķi. Tiem jābūt pietiekami augstiem. Taču iedvesmu gūt var arī no citiem cilvēkiem — skatoties un domājot, ka arī tā vēlies, ka vari. Vēl ticība un apziņa, ka ir jādara. Un ļoti svarīgi — ka viens otram palīdzam, viens otru iedvesmojam — sakām labu un darām labu. 

— Kā iedvesmot bieži vien aizņemtās māmiņas vai seniorus, kuri pie sevis nodomā: ko nu es…? 

— Māmiņas un seniori ir divi dažādi stāsti. Senioriem ir forši, ja palaimējas ar labiem mazbērniem vai bērniem. Tad var kopā iet pastaigās. Tieši tik vienkārši — nevajag sev uzlikt pārāk augstus mērķus. Vienkārši izstaigāties parkā, mežā vai pie jūras. Māmiņām savukārt sevi vienkārši vairāk jāmīl. Māmiņām ir tieksme atdot sevi visu, domāt par citiem un nedomāt par sevi. Tāpēc es teiktu — māmiņām vairāk jāizprot mīlestība pašām pret sevi. 

Agneta LIEPĀJNIECE 

Fizioterapeite, TV personība

Dzimusi: 1994. gada 16. februārī Ventspilī 

Izglītība: LSPA bakalaurs fizioterapijā, Garkalnes vsk. tālmācībā, Rīgas 6. vsk. 

Sportā: sniedz funkcionālos treniņus, trenējusies vieglatlētikā (sprintere), dejojusi modernās dejas 

Vaļasprieki: lasīt, klausīties mūziku, pastaigāties ar sunīti gar jūru 

Grāmata: Bībele 

Filma: Gladiators 

Mūzika: daudzveidīga — no populārās līdz kristīgajai