Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kustības ir veselība

Jaunībā bijusi elites vieglatlēte, 1990. gadā senioru mačos kļuvusi par Eiropas čempioni pieccīņā savā vecuma grupā. Seko līdzi Kristapa Porziņģa gaitām. Mums tiekoties, viņai rokās ir nūjas — ar tām deviņdesmitgadniece joprojām ik dienas nosoļo trīs kilometrus pa Dundagas ceļiem un takām. Šarmantajai un enerģiskajai Ainai Margarētai Pūliņai piestāv būt par Eiropas Sporta nedēļas vēstnesi, kam viņa šogad piekritusi.

Nedz pieredzētās Otrā pasaules kara šausmas, nedz slodzes augstas klases sasniegumu sportā nav liegušas Ainai Margarētai Pūliņai nodarboties ar sportu teju gadsimta garumā — mūža aizraušanās sākās tieši veselības labad.  

Pūliņas kundze tika pieminēta jau iepriekšējā žurnāla Sports numurā — viņa bija vecākā dalībniece tautas stafetes skrējienā apkārt Latvijai Visapkārt gaisma ausa. Dundadzniece sajūsmināja skrējiena dalībniekus, pievienojoties sportistiem emocionālā finišā. “Es jau viņiem sen teicu, ka vajag organizēt skrējienu apkārt Latvijai,” ar negaidītu piebildi pārsteidz Aina. Kā izrādās, stafešu skrējieni viņai ir labi pazīstama drēbe — pēc aktīvās sportistes karjeras gaitām pievērsusies dažnedažādu sirsnīgu skrējienu rīkošanai, un roka uz pulsa tiek turēta joprojām. 

MELNO BUMBU LIETŪ 

Darba mūžs aizvadīts kā medicīnas māsai Ventspilī, palīdzot sportistiem. Pēc tam atgriezusies bērnības pilsētā Dundagā un strādājusi te par gidi.  

Bērnībā agrā vecumā ģimene pārcēlusies uz Vāciju, kara laikā trāpoties pie frontes līnijas. “Ja jūs zinātu, kā amerikāņi un briti bombardēja Vāciju — nevis kā filmās rāda, bet no debesīm lija melns bumbu lietus,” ilustrē Aina. Deportāciju laikā pusgads nodzīvots, ceļojot lopu vagonā, un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ izdevies atgriezties mājās. “Ukrainā, Doņeckā, bija milzīgs dzelzceļa mezgls. Vagonus stacijā vienmēr pārdzina, āķēja klāt arvien citiem sastāviem. Mūsu vagonam vajadzēja doties tālāk uz Sibīriju, taču kļūdas pēc pielika vilcienam uz Tallinu,” tā Ainas ģimene negaidīti atceļojusi uz Igauniju un pēc tam — uz Stendi, kas turpat pie Dundagas vien ir. 

ASTMA PAZŪD 

Ar sportu sākusi nodarboties tikai 17 gados. “Tolaik slikti jutos, bija vielmaiņas traucējumi un astma. Vecāki saprata, ka kaut kas jādara. Kā vēl tagad atceros — mans toreizējais sporta skolotājs Kajaks pateica: “Tev, meitiņ, ir jāskrien. Tad būs labi.” Tā es sāku skriet un astma dīvainā kārtā pazuda,” atceras Aina. Vēlāk jau startējusi lauku jaunatnes sporta biedrības Vārpa izlasē, apceļojot daudzas zemes. 

“Biju pirmās klases sportiste — populāra fināliste. Tolaik Latvijā bija ļoti spēcīga pieccīņniece Ausma Laukmane. Man ir daudz medaļu, taču vērtīgākā no tām — viena sudraba, jo vienmēr priekšā bija Ausma, kura bija pirmā arī vissavienībā. Kā sporta ārsti teikuši un pati esmu sapratusi, pēc dabas neesmu pieccīņniece — ar savu augumu, ne svaru, ne ar ko… Ar savu sīkstumu daudz piemērotāka biju garo distanču skriešanai, bet pieccīņai vajag lielāku masu. Katrs ir piedzimis ar kaut ko savu. Es piedzimu ar vēlmi kustēties. Mani vecāki sacensībās nepiedalījās, bet bija pamatīgi riteņbraucēji. Starp citu, mana mamma diezgan vēlu iemācījās braukt ar velosipēdu. Atceros, kā paps viņai mācīja — stūres gumijas rokturīši bija saspiesti driskās, jo mamma baidījās nokrist, tādēļ turējās, cik stingri vien varēja. Viņš smējās, jo neko tādu nebija redzējis.”  

BALTĀ KREKLA BAUDA 

Aina atklāj, ka, pašai esot lielajā sportā, viņai paticis ceļot. “Varēja gan izbaudīt sportošanu, gan apceļot citas zemes. Bet, protams, bija arī jāstrādā, lai rezultātu saglabātu arī savā vecuma grupā. Man patīk skriet: vēl tagad, ja redzu skrējēju sportiskās drēbēs — nevis skrējēju uz pēdējo autobusu, jo tāds skrējējs parasti nav nemaz tik smuks (smejas) — tad aizdomājos… Žēl, ka nevaru skriet joprojām,” lietišķā tonī nosaka Aina. 

Taujāta par aizraujošajām jaunības dienu sporta gaitām, Ainas kundze izceļ divas baudas: “Prieks, kas dzimst kustībā, bet pēc treniņa — uzvilkt baltu, svaigu kreklu!” Pēc treniņa ģērbtuvēs vienmēr mutuļojušas sarunas. “Meitenes patīkami sakāpinātās emocijās cita citai ko stāstīja, viena otrā nemaz īsti neklausījās, taču visas allaž bijām priecīgas, uzlādētas no fiziskās aktivitātes,” ar smaidu atceras Aina. 

KATRS ESAM UNIKĀLS 

Aina nošķir tautas sportu no augstas klases sasniegumu sporta. “Jāsaprot — visos sporta veidos un visās disciplīnās par talantiem jeb potenciālajiem pasaules klases sportistiem piedzimst. Piemēram, lodes grūšanā — ko dod laba tehnika, ja nav spēka? Katrs organisms uz zemeslodes ir neatkārtojams — katrā ir kas unikāls.” 

Ainas vīrs Maigonis Pūliņš bija daudzkārtējs Latvijas čempions desmitcīņā. “Kāds bija viņa personīgais rekords? Piezvaniet un paprasiet viņam, viņš tagad vasarojas Melnsilā,” Ainas kundze netieši atgādina, kurš te sarunā ir galvenais.  

Pēc aktīvajām sporta gaitām Aina organizēja citus sportošanai — rīkoja dažādus pasākumus. “Mums bija stafete visas Ventas upes garumā — sākot no maza purviņa, kur tā iztek Lietuvā līdz pat ietekai jūrā. Tā es kustos līdz pat šai dienai.” 

KUSTĪBAS IR VESELĪBA 

Aina regulāri dodas nūjot. “Cik bieži sportoju? Tad, kad man tas ir izdevīgi,” atjoko kundzīte. 

Sak’, citi sen būtu atmetuši ar roku — ko nu es savā pensionāra vecumā. Ainai kustēties ir svarīgi, un tam ir pavisam vienkārši, taču nepārvērtējami iemesli. “Man patīk kustēties. Kustības ir veselība,” uzsver Eiropas Sporta nedēļas vēstnese. “Patiesībā par to nemaz daudz nedomāju, man tāds raksturs — vienmēr gribas kustēties, kaut ko darīt, kaut kur iet. Tagad, kad tuvāk jau simtam, iešana ir lēnāka, bet vienalga patīk. Es, protams, agrāk varēju augstāk pacelt roku un kāju, tagad tā kaut kur aizķeras, bet arī tas ir interesanti.” 

Aina nūjošanu vērtē kā samērā modernu nodarbošanos un dēvē par savu kustības veidu. “Tagad daudzi ar to nodarbojas visā Eiropā. Bet tas ir arī veselīgi un man piemēroti — ar vecumu likumsakarīgi parādās muguras un ceļu locītavu problēmas.” Kad skriet paliek grūti, var pāriet uz nūjošanu: “Nūjojot ir četri atbalsta punkti, kas sadala slodzi — vieglāk kā mugurai, tā ceļiem un locītavām. Nūjošana ir ļoti laba un pieejama jebkura vecuma cilvēkiem — tiešām iesaku!” rosina deviņdesmitgadniece.  

Neskatoties uz cienījamo vecumu, pēc garākas nūjošanas maršruta Aina jūtas komfortabli. “Muskulis sāk sāpēt tikai tad, ja tam uzdod papildu darbu vai kādu nebijušu darbu. Man trīs kilometri ir pierasti, tā ir ikdiena, un es to nejūtu kā slogu,” Aina ikdienā soļo pa dažādiem ceļiem, takām, klusām ieliņām, arī pa Dundagas parku. Viens vienīgs iemīts maršruts — lai arī cik ainavisks, tas būtu pārāk apnicīgi Ainai. 

“Iesaku visiem kustēties! Lai būtu veselība. Jo šī frāze ir pilnīgi neapstrīdama: kustības ir veselība. Jo vairāk kustēsies, jo būsi veselāks. Protams, ir arī otra līnija — izlašu sportistiem, pasaules klases atlētiem, kur treneri uzliek pārslodzi un organisms vairs nejaudā slodzi panest.”  

KAS UZTUR ENERĢIJU? 

“Kustēšanās, ūdens dzeršana un smiešanās — trīs lietas, kas joprojām manī uztur enerģiju. Arī tas, ka tik daudz gaiša un laba ir visapkārt. Protams, zināt un darīt nav viens un tas pats. Jebkurš pateiks, ka vajag kustēties un kas ir veselīgi, bet iesākt to darīt ir grūtāk. Lai sāktu regulāri ko darīt, atrastu sev laiku, to saplānotu — tas ne katram izdodas,” Aina piebilst, ka tas ir grūtākais, ja nav bijis ieaudzināts no bērnības. Bet jāmēģina! 

Regulāras fiziskas aktivitātes ir kā orbīta, kurā jāieiet — ja saprātīgi kustēsies, varēsi ilgi kustēties. “Ja kustas, veselība uzlabojas jebkurā vecumā. To ļoti labi var just. Man nu jau ir otrādi — nejūtos labi, ja neesmu kādu dienu vai divas kaut ko darījusi, gājusi ar savām nūjām. Izkustēties — man tā ir nepieciešamība. Tā kā organisms ir pieradis pie slodzes, tas pats pieprasa kustību. Un tā ir tā veselība, par ko runājam un kuru katrs vēlas saglabāt iespējami ilgi.” 

Slinkumiņš šad tad ierodas arī pie Ainas kundzes. Ārā lietus līst, vējš pūš, kāpēc iet slapināties? “Man tomēr ir izstrādājusies nepieciešamība kustēties un nav vairs grūti sevi saorganizēt. Es arī nejūtu, ka sevi piespiežu — vēlos kustēties, un man patīk tas, ko daru. Turklāt, izkustēties ikdienā var ļoti vienkārši — kamēr no rīta skaties, kāds ārā laiks, vari pāris reizes ar rokām atspiesties pie palodzes, stiprinot roku un plecu muskulatūru; pieturoties kaut kur, var pavēzēt arī kājas. Pat skatoties televizoru, var pacelt kājas gaisā un uztaisīt ritentiņu. Man arī velotrenažieris ir mājās — uzkāpju uz tā un braucu. 

Esmu pārliecināta — lai izkustētos, laiku var atrast jebkurā brīdī. Kamēr vien var pakustēties. 

KOLOSĀLIE ČAĻI… 

Ja tiek tik tālu, kad veidojas atkarība no sportošanas, proti, kad ilgstoši mierīgi nevar nosēdēt un gribas kustēties — tas ir vispozitīvākais. “Tad cilvēks saglabās savu ķermeni. Reklāmās demonstrē dažādus rīkus, ar ko audzēt muskuļus, taču tiek aizmirsts, ka arī sirds ir muskulis — vispirms sirdij ir jābūt trenētai, sirdij ir jādarbojas, nevis tikai aparātam,” Aina mudina neļaut sevi apmānīt. 

Svarīgi ir veidot atkarību no sporta dabiskā ceļā. “Cilvēkam ir jābūt pārliecinātam, ka gribas kustēties, ka skriet ir interesanti, nevis tāpēc, ka to liek darīt un tas vajadzīgs veselībai. Ir jāpanāk, ka kustības dara prieku.” 

Šajā sakarā Aina atminas kādu amizantu gadījumu. Īsu brīdi strādājusi Šlīteres bākā, ko ikdienā apciemo tūristi. “Vasarā ekskursijā atbrauca grupa no Amerikas, viņu vidū — divi atlētiski puiši. Iesauļojušies, īsos krekliņos. Kolosāli čaļi! Nopērk biļetes, grozās un prasa: “Kur jums ir lifts?” Saku, ka mums nav lifta — jākāpj kājām. “Paldies! To mēs negribam,” puiši aizgāja prom ar visām biļetēm, naudu atpakaļ neprasot. Nu redz, viņi bija pratuši sevi padarīt glītu, bet… veselībai vai prātam nodarījuši ko sliktu,” domīgi groza galvu Aina. 

VIENĪGAIS RISINĀJUMS 

Kas ir noteicošais, vai cilvēks nodarbosies ar sportu? “Kā cilvēks par sevi domā, veselības stāvoklis, vecāki, pedagogi — tur to fragmentu ir ļoti daudz. Izšķiroša ir paša personība un citas personības. Vēlreiz uzsvēršu — kustībās slēpjas prieks.” 

Nav jēgas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas pašu neuzrunā un neiedvesmo. “Ir tik daudz sporta veidu un tik daudz iespēju. Pamatu pamats ir skriešana, kas stāv aiz jebkura sporta veida un disciplīnas. Tas ir visvienkāršākais, ar ko var lēnītēm sākt bez mācīšanās un trenera uzraudzības. Sirdij skriešana ļoti patīk.” 

Bet kā pārliecināt cilvēkus sportot? “Tādēļ ir sporta pedagogi, sportisti, literatūra un mediji. Ir jābūt vēlmei — citam tas process ir īslaicīgs, ir grūti, un viņš atmet ar roku. Taču tas ir vienīgais risinājums — jākustas. Ko teiktu cilvēkiem, kuri nesporto? Žēl, varēja jau pakustēties. Es jau zinu, ka cilvēki ir dažādi un arī raksturi atšķirīgi. Bieži iezogas doma — varbūt rīt… tam vienkārši jātiek pāri. 

 

Aina PŪLIŅA 

Eiropas Sporta nedēļas vēstnese, seniore 

Dzimusi: 1930. gada 15. aprīlī 

Darbs: Dundagas pils gide 

Sportā: kopš 17 gadu vecuma 

Sasniegumi: Eiropas čempione veterāniem pieccīņā (vieglatlētikā), Latvijas čempionātu medaļniece, Vārpas izlases sportiste 

Pašreizējais sporta veids: nūjošana 

Moto: kustībās ir veselība 

Spārnotais teiciens: Latvijā ir skaistākie mākoņi Eiropā 

 

NŪJOŠANA
Dati liecina — nūjošana ir viena no visstraujāk augošajām sporta aktivitātēm pasaulē un arī Latvijā. Pēc Latvijas Tautas sporta asociācijas aplēsēm Latvijā ar nūjošanu nodarbojas jau vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Maldīgs ir uzskats, ka nūjošana ir tikai vecāka gadagājuma ļaužu nodarbe — pareiza nūjošana nodarbina 90% ķermeņa muskuļu, tādēļ tā ir piemērota jebkurā vecumā, turklāt izmaksas ir demokrātiskas. Labas — ērtas, vieglas un ergonomiskas — nūjas var iegādāties, sākot no 28 eiro. Kā uzsver sporta speciālisti, nūjošana ir efektīvs treniņš sirds un asinsvadu sistēmai, kas stiprina izturību, sekmē muguras veselību, uzlabo stāju un spēcina imunitāti, tā ir droša slodze locītavām. Šī fiziskā aktivitāte veicina možu, aktīvu noskaņojumu, tāpat var dažādot maršrutu un izvēlēties ainaviskus apvidus, līdz ar to nūjošana labvēlīgi ietekmē pat redzes veselību. Viens no ieguvumiem ir arī saldāks miegs.

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns