Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas izlases pirmā spēle

Mūsu basketbolistes savu pirmo oficiālo valstu sacīksti aizvadīja 1938. gada 28. maijā Rīgā pret lietuvietēm. Todien gan cerības nepiepildījās un tika piedzīvots zaudējums, tomēr tā kļuva par dzimšanas dienu Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kas turpina aizstāvēt mūsu valsts godu arī šodien. Turklāt ne katras valsts dāmu izlase var lepoties ar 81 gadu senu vēsturi.

Latvijas sieviešu izlases pirmo oficiālo spēli mūsu sporta sabiedrība gaidīja ar interesi. Puišu valstsvienība pirms trijiem gadiem bija kļuvusi par pirmo Eiropas čempionvienību, un arī latviešu meiteņu sniegums pret ārvalstu komandām līdz šim bija itin pieklājīgs. Mūsu meitenes starptautiskā arēnā bija startējušas kā Universitātes Sporta komanda, Latvijas studenšu izlase, Rīgas izlase, bet nacionālā valstsvienība tika veidota pirmo reizi. Tiesa, pirmajai spēlei Latvijas sieviešu izlases sastāvs tika komplektēts tikai no vienas komandas spēlētājām. Proti, laukumā devās daudzkārtējā Latvijas sieviešu čempionvienība Universitātes Sports.

CERĪBAS, BAŽAS UN VOLEJBOLS

Sporta sabiedrība pirmo spēli gaidīja gan ar cerībām, gan bažām. Žurnālisti aizrādīja, ka meiteņu basketbola komandas sezonu faktiski ir pabeigušas un vairākus mēnešus nav trenējušās. Pirms valstssacīkstes tika organizēti izlases treniņi Riharda Dekšenieka vadībā. Taču gan žurnālisti, gan pats treneris norādīja, ka ar šiem treniņiem ir par maz. Turklāt saskaņā ar kalendāru basketbola izlases kandidātēm bija jāpiedalās volejbola sacensībās, neļaujot visu uzmanību veltīt tam, lai sagatavotos pirmajai basketbola izlases spēlei. Volejbola spēle US meitenēm norisinājās vēl 25. maijā. “Šo darbu par pareizu nevar uzskatīt: no rīta ir intensīvs treniņš basketbolā — vakarā meistarības spēle volejbolā un pēc pāris dienām valsts sacīkste basketbolā ar mūsu spēcīgām kaimiņietēm — lietuvietēm,” aizrādīja avīze Sporta Pasaule.

Tomēr latviešu sportistes, neraugoties uz apstākļiem un organizatoriskajām nepilnībām, centās un gatavojās pārstāvēt Latvijas krāsas. “Treners un meičas strādā ar lielu enerģiju, sajūsmu un, domājams, ka tā ir droša ķīla, lai Latvijas sieviešu basketbola vienība izietu kā uzvarētāja. Bet pašreizējos apstākļos varam tikai par to domāt un cerēt, jo basketbola savienībai ir rūpes tikai par to, vai vispār vienība ir un vai tā trenējas, bet par to, lai šī vienība būtu arī cīņas spējīga — tas ir cits jautājums,” vienlaikus cerības un bažas pauda Sporta Pasaule. Turklāt satraukumu radīja tas, ka izlase nevarēja doties laukumā savā labākajā sastāvā. Nespēlēja Erna Eltermane-Miķelsone, kuru sporta prese diezgan vienprātīgi atzina par Universitātes Sporta vadošo spēlētāju un kura “mūsu vienības labā varētu bezgala daudz darīt”.

DOMINĒ LIETUVIETES

Latvijas sieviešu basketbola izlases pirmā spēle norisinājās 1938. gada 28. maija vakarā Sporta namā, kas bija ierīkots Starta ielā Eiropas 1937. gada vīriešu basketbola čempionātam. Saskaņā ar atšķirīgām avīžu ziņām noskatīties spēli bija pulcējušies līdz pat 1500 skatītājiem. Goda viesu ložā vietas ieņēma sporta dzīves vadītājs — Latvijas Sporta un fiziskās kultūras komitejas priekšnieks un vienlaikus sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, zemkopības ministrs Jānis Birznieks un citas prominentas personas. Pirms spēles tika atskaņotas Latvijas un Lietuvas himnas, tika teiktas runas par godu svinīgajam brīdim, bet komandas apmainījās dāvanām.

Spēles sākumā valdīja satraukums, un vairākas minūtes pagājušas cīņā bez groza guvuma. Rezultātu atklāja lietuvietes — 0:2. Viņas arī turpināja lēnām un mērķtiecīgi krāt punktus, kamēr mūsu meitenes pie vārda īsti netika. “Arī tālākā spēlē lietuvietes daudz veiklākas, straujākas un noteiktākas savā sadarbībā un mūsu spēlētājas pilnīgi atspiestas aizsardzībā. Lietuvietes brīnišķi prot izpildīt soda iemetienus. Katrs soda iemetiens tām drošs punkts un līdz 8. min. rezultāts jau rāda 5:0,” par notikumiem laukumā ziņoja avīze Rīts.

Kad rezultāts bija jau 0:7, ar Veltas Jansones precīzi izpildītu soda metienu pie pirmā punkta tika Latvijas valstsvienība. Taču tas Lietuvas izlases pārsvaru neapturēja. “No sirds jāpriecājas par Lietuvas spēlētājām, kas lieliski sagatavotas tik veikli rīkojās ar bumbu, ka izsauca pat apbrīnošanu,” ar cieņu pret pretinieku ziņoja Rīgas prese. Arī pirmā puslaika turpinājums norisinājās ar ievērojamu Lietuvas spēlētāju pārsvaru un noslēdzās ar rezultātu 2:13. Mūsu meitenes bija tikušas vēl pie viena punkta ar precīzi izpildītu soda metienu.

UZVARĒTS PUSLAIKS

Spēles gaita mainījās pēc tam, kad pārtraukumā mūsu meitenes bija saņēmušas norādījumus no trenera. “Otrā puslaikā, kad pēc spēles novērošanas savus slēdzienus sportistēm dabūja pateikt trenētājs Dekšenieks, spēle ņēma pavisam citu virzienu,” konstatēja avīze Brīvā Zeme. Latviešu basketbolistes spēlēja ļoti enerģiski un ar lielu pašatdevi. Ar šādu sniegumu bija izdevies apturēt lietuviešu ofensīvu, taču ar groza gūšanu joprojām nesekmējās. Ne spēles laikā, ne ar soda metieniem.

“Otrā puslaikā mūsu vienība vairākkārt maina spēlētājas un liekas, ka šinī puslaikā mūsu krāsu aizstāves it kā dzīvākas, spara pilnākas. Tikai nenoteiktā sadarbība un neprecīzie iemetieni nedod mums punktu guvumu. Šajā puslaikā arī lietuvietēm vairs neveicās tā, kā spēles sākumā, un tamdēļ ļoti ilgi neviena no vienībām negūst punktus,” ziņoja avīze Rīts.

Mazs mierinājums bija tas, ka otrā puslaika vērtējumā rezultatīvāku sniegumu rādīja mūsu meitenes. Taču ar to bija krietni par maz. Spēles otrajā puslaikā Lietuvas izlase guva vairs tikai vienu punktu, bet latviešu meitenes — trīs. Vienu soda metienu atkal trāpīja Jansone, savukārt Alīse Gailīte guva divus punktus ar vienīgo precīzo metienu no spēles. Pirmā valstssacīkste noslēdzās ar rezultātu 5:14.

SPORTA PASAULE: “LAI TOMĒR NESKUMSTAM PAR ZAUDĒTO: CENTĪGI PIE DARBA!”

Zaudējums Latvijas sieviešu izlases pirmajā valstssacīkstē bija īsts saldēdiens basketbola ekspertiem un žurnālistiem. Visbargākos pārmetumus saņēma basketbola sporta vadība, bet attiecībā uz spēlētājām speciālisti bija saudzīgāki, lai gan kritiku saņēma arī basketbolistes gan par to, ka ir varēts tikai viens groza guvums no spēles, gan par ļoti bēdīgo soda metienu izpildi. Avīze Rīts bija saskaitījusi, ka lietuvietes punktu guvumos pārvērtušas sešus no septiņiem soda metieniem, bet mūsu meitenes no 18 metieniem realizējušas tikai trīs.

Bija atrodami pozitīvi novērojumi. Vairāku sporta žurnālistu uzslavas par sniegumu aizsardzībā saņēma Vēra Vītola. Atzinīgs novērtējums bija adresēts arī Olgai Elmutei un Margrietai Otlanei. Sporta prese aicināja mācīties no kļūdām un centīgi turpināt darbu. “Vēlētos, lai sportistēm šī sacīkste būtu pamudinājums turpmākiem treniņiem un lai arī citas biedrības sāktu vairāk vērības piegriezt basketbolam, jo tikai no masas var rasties izlase,” rakstīja Brīvā Zeme.

Līdz Otrajam pasaules karam Latvijas sieviešu izlasei izdevās aizvadīt vēl tikai vienu spēli — arī pret Lietuvas valstsvienību un arī līdz uzvarai bija vēl jāgaida. Sekoja okupācijas, un mūsu meiteņu izlase starptautiskajā apritē atgriezās tikai 90. gadu sākumā. Tad arī valstsvienības meitenes sagaidīja pirmos panākumus un izjuta uzvaras garšu.

 

LATVIJAS SIEVIEŠU BASKETBOLA IZLASES PIRMĀS SPĒLES DALĪBNIECES

Olga Oline Elmute (dz. 1912)

Alīse Lucija Gailīte (prec. Zīverte) (1911—2005)

Alma Emilija Gailīte (prec. Šulca) (1913—1995)

Marija Zofija Anna Grapmane (dz. Švēde; prec. Jurģe) (1910—1990)

Velta Jansone (prec. Ārgale) (1912—1975)

Margrieta Otlane (prec. Buša) (dz. 1912)

Anna Emilija Vēra Vītola (1908—1994)

Zigrida Elza Zirģele (prec. Langina) (1909—2008)

Rezervē:

Īna Biruta Sniķere (prec. Bērziņa) (1915—2000)

Jordisa Elfa Teberga (prec. Teriņa) (1917—2015)

Andris Zeļenkovs
Andris Zeļenkovs