Kas mainās, kas paliek

Vēl iepriekšējā olimpiskajā ciklā bija brīnums, ja BMX kārtējā Pasaules kausa (PK) izcīņas posma finālā neiekļuva neviens latvietis, tagad kā brīnums tiek gaidīta diena, kad beidzot kāds mūsējais atkal līdz tam aizcīnīsies. Vēl pirms gadiem četriem mēs ar tādu aizrautību nesekojām Tour de France, Giro d’Italia vai citiem augstākās raudzes velobraucieniem, tagad mums izdodas savējos ieraudzīt ne tikai atsevišķos atrāvienos, bet arī cīņās par uzvaru finiša taisnēs. 1964. gadā no Tokijas pirmo olimpisko medaļu (sudraba) uz Latviju atveda treka riteņbraucējs Imants Bodnieks, 28 gadus vēlāk pirmo olimpisko medaļu (bronzas) Latvijai Dainis Ozols Barselonā izcīnīja grupas braucienā šosejā. Jaunās disciplīnas BMX olimpiskais ceļš Pekinā sākās ar Māra Štromberga triumfu, kas turpinājās Londonā, Mārim kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Laiki mainās, riteņbraukšana paliek. Aplis nav tikai velosipēdam raksturīgs simbols. Svarīgi ir spēt to iegriezt augšupejošā vītnē.

Kamēr latvieši tūkstošgades sākumā būvēja BMX lielvalsts cietoksni, konkurenti plānoja darbus un meklēja metodes, kā to nojaukt, lai uz tā drupām celtu savu, vēl augstāku pili. Tagad tas viņiem ir izdevies. Un mēs atkal esam tie, kam jārada kaut kas inovatīvi negaidīts, lai tiktu tagad jau vēl augstākajam BMX mūrim pāri.

BMX UN  ŠAUSMU DREBUĻI

Pirms Pekinas un Londonas spēlēm Latvijas vīriešu komandas galvenais jautājums bija, vai tām spēsim kvalificēties ar maksimāli iespējamo dalībnieku (triju) skaitu, kas arī izdevās. Riodežaneiro jau palikām divatā. Tagad brīžiem mūs krata šausmu drebuļi — vai Tokijas BMX trasē vispār būsim pārstāvēti!?

2020. gada spēlēm trīs dalībniekus varēs pieteikt tikai divas spēcīgākās valstis nāciju vērtējumā, trijām nākamajām pienāksies pa divām vietām, pārējām līdz vienpadsmitajai — tikai viena. Latvija pirmsolimpiskās vasaras sākumā gan dāmu, gan kungu vērtējumā atrodas 14. vietā. Tiesa, olimpiskajai kvalifikācijai svītra apakšā tiks pavilkta 2020. gada 1. jūnijā. Vēl priekšā divi pasaules čempionāti, Eiropas šāgada čempionāts tepat Valmierā, Eiropas un Pasaules kausu izcīņas šīssezonas noslēgums un nākamās sākums, kā arī citas kvalifikācijas punktu izteiksmē mazāk vērtīgas sacensības, Latvijas čempionātu ieskaitot.

Vīriešiem kvalifikācijas latiņa Tokijas spēlēm pacelta par ceturtdaļu augstāk. Iepriekš par olimpiešiem kļuva 32 puiši un 16 meitenes. Tagad formālās dzimumu vienlīdzības vārdā katrai pusei atvēlētas 24 vietas. Bet… “Pasaules kausa izcīņas posmos nav redzēts vairāk par 60 dāmām,” norāda Latvijas BMX  izlases menedžeris Artis Ozols. “Savukārt vīriešu konkurencē vidēji cīnās vismaz 120 dalībnieku, dažos posmos elites un junioru skaits tuvojies pat diviem simtiem.” Tātad kopā ar vienlīdzību dāmām radīta ievērojama priekšrocība. “Pasaules čempionātos un PK posmos ieskaites punktus olimpiskajam nāciju rangam atbilstoši izcīnītajai vietai saņem 64 labākie,” turpina Ozols. “Vīriešiem tas nozīmē iekļūšanu astotdaļfinālā, sievietēm — tikai piedalīšanos.” 

Vīriešu vērtējumā Latviju no 11. vietas, kurā atrodas Krievija, kas vēl pirms četriem gadiem mums nebija vērā ņemama pretiniece, šķir 487 punkti, kā arī Kanādas un DĀR izlases. Dāmām deficīts mazāks — 352 punkti, jāapsteidz Šveice un Japāna, kurai gan viena vieta jau garantēta kā rīkotājvalstij, un no 11. vietas jāizkonkurē dānietes. Nekas neiespējams tas nav. Piemēram uzvara PK posmā maksā 150 punktus, 8. vieta — 70, Eiropas čempionātā attiecīgi 120 un 30 punktus.

KĀ UZLABOT GARASTĀVOKLI

Riodežaneiro mūsu duets (Māris Štrombergs un Edžus Treimanis) bija gados visvecākais, tagad Latvijas komandas līderi ir vieni no jaunākajiem, un Eiropas kausa izcīņā junioriem pēc astoņiem posmiem vadībā turas astoņpadsmitgadīgais Valmieras tālavietis Edvards Glāzers, kas reizi uzvarējis, kā arī izcīnījis vienu otro un trīs trešās vietas. Šajā seriālā elites konkurencē divreiz trešais finišējis Kristens Krīgers (Mītavas kumeļi/Valmieras AKSSC), kam jau 23 gadi un kas arī ir čaklākais punktu vācējs. Šobrīd otrs vērtīgākais braucējs ir divdesmitgadīgais Mikus Strazdiņš (Tālava/Valmieras AKSSC). Viņi abi šosezon pagaidām vienīgie spējuši iekļūt PK posmu ceturtdaļfinālos.

Dāmām mums vispār ir tikai divas punktu vācējas — Vineta Pētersone (Valmieras AKSSC/Smiltenes BJSS) un Vanesa Buldinska (Valmieras AKSSC/Mītavas kumeļi), bet viņām raža, kā jau minēju, iegūstama vieglāk. Abas pa reizei kāpušas uz EK pjedestālu trešajiem pakāpieniem, Vanesa maija sākumā aizcīnījusies arī līdz PK pusfinālam, bet tagad dziedē traumu un cer trasē atgriezties līdz Eiropas čempionātam Valmierā.

“Bez kvalificēšanās nāciju rangā ir vēl divas iespējas, kā kļūt par BMX olimpieti,” garastāvokli uzlabo Artis Ozols. “Eksistē arī individuālais rangs, pēc kura 2020. gada 2. jūnijā ceļazīmes uz Tokiju izrakstīs trim labākajiem un arī trim labākajām, kas pārstāv valstis, kuras nebūs kvalificējušās nāciju vērtējumā. Vēl pa divām vietām starp tiem, kas nav kļuvuši par olimpiešiem, izcīnīs 2020. gada pasaules čempionātā, kas risināsies gluži jaunā ASV trasē Hjūstonā.”

Uzskatīsim, ka pirmsolimpiskajā sezonā Latvijas BMX pumpē muskuļus, lai īsto spēku parādītu nākamsezon, kad tas arī būs vissvarīgāk. Olimpiskajam debitantam BMX frīstailam Tokijā atvēlētas tikai 18 vietas (pa 9 katram dzimumam). Atlase līdzīga kā klasiskajam BMX, bet cīnītājs mums viens — Ernests Zēbolds, kas PK posmā spējis iekļūt arī labāko divpadsmitniekā.

LĪDZ FINIŠAM ČETRI MĒNEŠI

Piektā vieta Tour de France posmā un Kalnu karaļa krekls velobrauciena sākuma daļā krietni cēla Toma Skujiņa (Trek — Segafredo) dividendes profesionālās riteņbraukšanas visaugstākajā plauktā. Pērn viņš uzvarēja Kalifornijas tūres posmā un Varēzas augstākās kategorijas velobraucienā. Šosezon Toms pieteicies ar otro vietu Tour de la Provence 1. posmā.

Savukārt divkārtējais Latvijas čempions grupas braucienā Krists Neilands (Israel Cycling academy), kas pērn tāpat kā Emīls Liepiņš (Wallonie—Bruxelles) guva pa uzvarai Beļģijas kausa izcīņas posmos, šogad izcīnīja otro vietu Astūrijas daudzdienu velobrauciena kopvērtējumā, zaudējot tikai Giro d’Italia uzvarētājam Ričardam Karapazam (Movistar). Bet pats Neilands Giro d’Italia izcēlās ar piekto vietu 17. posmā. Emīla Liepiņa šāgada bilancē pagaidām augstākie sasniegumi ir uzvara Coppi e Bartali pirmajā posmā un ceturtā vieta Ronde Van Limburg viendienas velobraucienā.

“Šie trīs vīri mums arī ir galvenie UCI punktu vācēji,” rezumē Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) sacensību menedžeris Toms Markss. “Tāpat kā iepriekš 122 no 130 olimpiešiem noteiks pēc UCI nāciju ranga. Latvija patlaban stabili atrodas 30. pozīcijā, par kuru spēlēs pienākas divas vietas. Nākamā valsts Ukraina no mums atpaliek par 500 punktiem. Tiesības uz diviem olimpiešiem iegūs arī 32. nācija. Tomēr 30. pozīciju mums zaudēt nevajadzētu, jo tā vienu no abiem riteņbraucējiem ļauj pieteikt arī individuālajām sacensībām, kurās iepriekšējo reizi startējām 2008. gadā Pekinas spēlēs. Lai Tokijā mūsu riteņbraucēji varētu cīnīties trijatā, Latvijai nāciju vērtējumā jāaizsniedzas līdz 21. vietai, kas nav pārāk reāli. Tad Skujiņam jāuzvar Tour de France kopvērtējumā.”

Bet kāpēc gan pēc tā netiekties?! Ja nebūs augstu mērķu, nebūs arī uzvaru. Starp citu, šosejas riteņbraukšanā olimpiskie rēķini tiks noslēgti jau pēc četriem mēnešiem — 27. oktobrī. Tad kļūs zināms, kuras valstis un ar cik riteņbraucējiem būs pārstāvētas Tokijā. Tieši kuri kļūs par olimpiešiem, tas ir katras nacionālās federācijas ziņā.

BEZ MAIGAJIEM PUISĪŠIEM

“Federācijai personālijas jānosauc pēc Latvijas 2020. gada čempionāta, kas beigsies 27. jūnijā un palīdzēs izdarīt galīgo izvēli,” skaidro Markss. “Parasti vienu ceļazīmi saņem tas, kurš sakrājis vairāk UCI punktu. Šobrīd šajā ziņā līderis ir Toms Skujiņš. Otru olimpieti treneri izvēlas, ņemot vērā sacensību trases parametrus, kas liecina, ka izteiktiem sprinteriem tajā nebūs daudz ko darīt, kā arī pretendentu reālo fizisko formu.”

Pirms pāris gadiem spoži ieskrējāmies MTB XCO krosā, kurā Tokijā startēs tikai 38 riteņbraucēji, bet atlases principi līdzīgi BMX. Lai uz starta dabūtu vismaz vienu olimpieti, Latvija nāciju rangā nedrīkst atrasties zemāk par 21. vietu. Bet šobrīd esam 40. pozīcijā, jo elites sacensību apritē mums palicis tikai viens braucējs — pagājušā gada U-23 Pasaules kausa ieguvējs Mārtiņš Blūms. Lai individuāli nopelnītu olimpisko ceļazīmi, Mārtiņam jākļūst par Eiropas vai pasaules čempionu.

Nežēlīgi. Bet olimpiskais sports nav nekāda maigo puisīšu modes skate.

MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1912. – 2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

ŠOSEJĀ

1912. Stokholma

60. Andrejs Apsītis 320 km gr. br.

1936. Berlīne

6. Arvīds Immermanis, Aleksejs Jurjevs, Mārtiņš Mazūrs, Jānis Vītols 100 km kom. br.

1992. Barselona

3. Dainis Ozols 194 km gr. br.

1996. Atlanta

18. Arvis Piziks 221,85 km gr. br.

2000. Sidneja

15. Raivis Belohvoščiks 46,8 km ind. br.

2004. Atēnas

42. Romāns Vainšteins 224,4 km gr. br.

2008. Pekina

35. Raivis Belohvoščiks 47,3 km ind. br.

2012. Londona

56. Aleksejs Saramotins 249,5 km gr. br.

2016. Riodežaneiro

46. Aleksejs Saramotins 241,5 km gr. br.

TREKĀ

1924.

7./10. Andrejs Apsītis, Roberts Plūme, Fridrihs Ukstiņš, Arturs Zeiberliņš 4000 m kom. iedz.

1928.

9./12. Ernests Mālers, Roberts Ozols, Roberts Plūme, Zenons Popovs, Fridrihs Ukstiņš 4000 m kom. iedz.

1960. Roma

9./12. Imants Bodnieks sprintā

1964. Tokija

2. Imants Bodnieks tandēmā, partneris Viktors Logunovs (PSRS)

1968. Mehiko

4. Dzintars Lācis 4000 m kom. (PSRS) iedz.

1992.  Barselona

9./12. Ainārs Ķiksis sprintā

1996. Atlanta

8. Ainārs Ķiksis 1 km hītā

2000. Sidney

8. Viesturs Bērziņš, Ainārs Ķiksis, Ivo Lakučs  olimpiskajā sprintā

BMX

2008. Pekina

1. Māris Štrombergs

2012. Londona

1. Māris Štrombergs

14. Sandra Aleksejeva

2016. Riodežaneiro

17. Māris Štrombergs